Jaunākais izdevums

Jūrmalas pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties astoņu pludmales nogabalu nomas tiesību izsolei.

Nomas tiesības tiek izsolītas uz pieciem gadiem. Nomātajos pludmales nogabalos uzņēmēji varēs izvietot kafejnīcas un sniegt atpūtas pakalpojumus jūrmalniekiem un kūrortpilsētas viesiem, informē Jūrmalas domē.

Izsolei tiek piedāvāti astoņi pludmales nogabali - divi nogabali tiek izsolīti Lielupē, kā arī Pumpuros un Kauguros, viens nogabals Dubultos un viens Mellužos. Izsolē piedāvātie nogabali atrodas gan mierīgās, gan aktīvās atpūtas, kā arī neitrālajā zonā. Atkarībā no pludmales zonējuma nogabalos atļauts izvietot kafejnīcas, piedāvāt atpūtas vai aktīvās atpūtas un sporta pakalpojumus.

Izsoles sākumcena, atkarībā no atrašanās vietas, svārstās no 102 līdz 3435 eiro gadā (neieskaitot PVN). Izsoles solis 10% apmērā no izsoles sākumcenas.

Saskaņā ar izsoles noteikumiem izsoles sākuma cena ir nomas maksa par vienu kalendāro gadu. Pilna pirmā gada nomas maksa jāsamaksā trīs nedēļu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas. Lai pieteiktos izsolei, ir jāsamaksā reģistrācijas maksa 50 eiro un nodrošinājums 50 % apmērā no sākumcenas.

Izsoles notiks 23. martā, pieteikšanās izsolei - līdz 19. martam.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība pludmales nogabalu nomas tiesības izsolē uz pieciem gadiem pirmo reizi piedāvāja 2015. gadā, kad tika ieviesta jauna kārtība ar mērķi sakārtot pludmales zonas apsaimniekošanu un uzņēmējdarbības organizēšanu pludmalē.

Izsolot pludmales nogabalu nomas tiesības uz pieciem gadiem, uzņēmējiem tiek dota iespēja plānot savu uzņēmējdarbību ilgtermiņā, lai nodrošinātu kvalitatīvus ēdināšanas un atpūtas pakalpojumus pludmales apmeklētājiem. Tāpat līdz ar izsoļu organizēšanu ieviesta videi draudzīgāka uzņēmējdarbības organizēšana jūras krastā - nomas līgumā noteiktas prasības, kas jāievēro nomniekiem kārtības uzturēšanā un vides aizsardzības jomā.

Patlaban ir iznomāti 40 pludmales nogabali. No iznomātajiem pludmales nogabaliem Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžetā 2019. gadā gūti ieņēmumi 141,34 tūkstošu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pabeigusi energoefektivitātes projekta īstenošanu Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā – veikta ēkas fasādes atjaunošana, jumta un ārsienu siltināšana, fasādes apgaismošana, kā arī logu un ārdurvju nomaiņa, kā rezultātā ēkai samazināsies siltumenerģijas patēriņš līdz 50%.

Vienlaikus ar ēkas siltināšanu īstenots arī interjera dizaina projekts un veikts neliels kosmētiskais remonts, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ar nolūku ilgtermiņā optimizēt izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai pēc VNĪ iniciatīvas 2019. gadā tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Būvdarbos tiek ieguldīts 481,71 tūkstotis eiro, kas sastāv no ES fondu līdzfinansējuma un VNĪ kapitālieguldījumiem.

Prezidenta rezidence Jūrmalā tiek uzturēta ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju: VNĪ rūpējas par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām gādā Valsts prezidenta kanceleja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spa viesnīca un konferenču centrs Hotel Jūrmala SPA ir viena no lielākajām SPA viesnīcām Baltijā ar plašu piedāvājumu klāstu kā korporatīvajiem klientiem, tā arī romantiskai atpūtai divatā un lieliskām ģimenes brīvdienām.

Viesnīca piedāvā 190 ērtus viesu numurus, mūsdienīgu saunu un baseinu centru Wellness Oasis, plašu SPA un skaistuma kopšanas procedūru klāstu, kā arī gardas maltītes restorānā Jūrmala ar plašu vasaras terasi, izsmalcinātus kokteiļus Seaside kokteiļu bārā ar apburošu skatu pār Jūrmalu un Rīgas jūras līci.

Plašs konferenču centrs piedāvā:

- 7 dažāda izmēra konferenču zāles

- Bezmaksas autostāvvietas pasākuma viesiem

- Veselīgas kafijas pauzes un gardas pusdienas

- Svinīgas vakariņas

ATJAUNOTS Restorāns Jūrmala

Šogad restorāns Jūrmala pilnībā atjaunots un papildināts ar jaunām iespējām. Restorāna interjers ir rūpīgi veidots, iekļaujoties kūrortpilsētas noskaņās. Restorāns ir sadalīts vairākās zonās, piedāvājot viesiem kā baudīt romantiskas vakariņas divatā a la carte pusē, tā arī organizēt lielākus pasākumus kā kāzas, jubilejas un korporatīvās balles lielākam viesu skaitam. Ēdienkarte ir veidota no Eiropas virtuves ēdieniem, piedāvājot izvēli, lai ikkatrs viesis varētu piemeklēt ēdienus savai gaumei un noskaņojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rimšēviča un Martinsona lietas izskatīšanai nozīmētā tiesnese iesniegusi atlūgumu

LETA, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Globāls viesnīcu zīmols vēlas būvēt pieczvaigžņu viesnīcu Dzintaros

Zane Atlāce - Bistere, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāls viesnīcu zīmols ir iecerējis būvēt un atvērt jaunu piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalas centrālajā daļā, Dzintaros.

Uzņēmumā "Baltic Sotheby's International Realty" vērsies pasaulē zināms viesnīcu ķēdes uzņēmums ar vēlmi atvērt šīs ķēdes viesnīcu Jūrmalā. Zīmola nosaukums pagaidām esot konfidenciāla informācija.

Zīmola uzdevumā "Baltic Sotheby's International Realty" atradis un iegādājies zemesgabalu Turaidas ielā 10/12 - pilsētas aktīvākajā tūrisma zonā ar dzīvāko gājēju satiksmi (līdzās ir Jomas iela, Dzintaru koncertzāle).

Lai gan Turaidas ielā noteiktais funkcionālais zonējums pieļauj zemesgabalā izvietot viesu izmitināšanas objektus, tomēr lokālplānojums paredz attīstīt vien divarpus stāvu augstu ēku.

Starptautiskiem viesnīcu operatoriem, kuriem ir ķēdes viesnīcas pasaulē, kas atbilst 4 un 5 zvaigžņu kvalitātei, ir savi standarti, kādai jābūt viesnīcai, t.i., lai tā būtu rentabla, numuriņu skaitam būtu jābūt vismaz 150-200. Jūrmalā viesmīlības biznesam ir izteikta sezonalitāte, tādēļ viesnīcas funkcija būtu jāpapildina ar citiem pakalpojumiem, ko izmantot nesezonā: SPA piedāvājums, konferenču zāle, restorāni utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltic International Bank reģistrējusi kompāniju dalībai jaunbūves izsolē

LETA, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Baltic International Bank» pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu meitaskompāniju - SIA «Dārzkopības 19», lai piedalītos viesnīcas un biroja ēku kompleksa jaunbūves Jūrmalā izsolē.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 65 000 eiro un «Baltic International Bank» ir tās vienīgā īpašniece. «Dārzkopības 19» valdes locekļi ir Juris Markevičs un Kārlis Sālījums.

Kompānijas juridiskā adrese ir Grēcinieku iela 6, Rīgā.

Komercreģistrā «Dārzkopības 19» iegrāmatota piektdien, 13.septembrī.

«Baltic International Bank» Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Laima Zēmele aģentūrai LETA sacīja, ka kompānija «Dārzkopības 19» ir izveidota ar mērķi piedalīties zvērināta tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, kura noslēgsies septembrī.

Informācija e-izsoļu vietnē liecina, ka zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs pirmajā izsolē pārdod SIA «BL īpašumi» piederošu nekustamo īpašumu - daudzfunkcioālo viesnīcu un biroja ēku kompleksa jaunbūvi, kas atrodas Jūrmalā, Dārzkopības ielā 19. Piedzinējs ir «Baltic International Bank».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā vasarā reģistrēti 14 privātmāju pirkuma darījumi virs EUR 300 000 visā valsts teritorijā. Jūrmala ir izsenis pazīstama kā ekskluzīva lokācija ar augstām nekustamo īpašumu cenām un bagātīgu luksusa klases segmenta piedāvājumu. Cik lielu daļu no Latvijas ekskluzīvo privātmāju darījumiem šovasar veidojuši tieši darījumi Jūrmalas teritorijā un cik daudzi darījumi ir pārsnieguši EUR 450 000 robežu?

Šajā vasarā Jūrmalā ir notikuši pieci privātmāju pirkuma darījumi cenu kategorijā virs EUR 300 000. No šiem darījumiem tikai viens darījums pārsniedzis vai sasniedzis cenu kategoriju EUR 450 000. Šis darījums ir noticis Kāpu ielā.

Pagājušā gada vasarā vērtībā virs EUR 300 000 tika reģistrēti trīs darījumi, par diviem darījumiem mazāk kā šogad. Savukārt EUR 450 000 cenas slieksni arī pagājušajā vasarā bija pārsniedzis tikai viens darījums, taču EUR 650 000 vērtībā.

Jūrmalas darījumi veido samērā lielu daļu no kopējā ekskluzīvo privātmāju tirgus Latvijā. Latvijas privātmāju tirgus premium segmentā nav liels. Izpētot piedāvājumu attiecību pret reāli notiekošo darījumu skaitu, var nonākt pie secinājuma, ka segmentā valda izteikts pircēju tirgus. Kamēr darījumu skaits privātmājām virs EUR 300 000 vasaras periodā (01.06.2019-01.09.2019) Latvijā šogad ir samazinājies, Jūrmalā darījumu skaits konkrētajā segmentā un laika periodā ir audzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada 25 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielākais darījums pērn veikts pašā gada nogalē - 27.decembrī - SIA Lenoka nopirka 1919,3 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamās telpas Biķernieku ielā 16A

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Uzsākot publikāciju ciklu par 2019. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien DB publicē datus par gada 25 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām.

Dārgākās telpas pārdotas par 2,63 miljoniem eiro, bet pagājušā gada visdārgākais pirkums dzīvokļu vidū bijis Jūrmalā - divi dzīvokļi kopā pārdoti par 1,2 miljoniem eiro

1. 2,63 miljoni eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts darījums, kas veikts 2018.gada 27.decembrī: pērn pašā gada nogalē - 27.decembrī - SIA Lenoka nopirka 1919,3 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamās telpas Biķernieku ielā 16A. Tās pārdeva SIA YIT Latvija. Darījums veikts bez bankas finansējuma.

2. 1,2 miljoni eiro

SIA Dzintaru 28 pērn 21.oktobrī pārdeva divus dzīvokļus Dzintaru prospektā 28, Jūrmalā. Tos nopirka 1983.gadā dzimusī ārvalstniece Jeļena Zarucka. Viens no tiem ir 175,2 kvadrātmetrus liels, bet otrs - 174,9 kvadrātmetrus liels. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasarā Latvijā notikuši vien 14 privātmāju darījumi vērtībā virs EUR 300 000, kas ir par vienu mazāk kā pagājušā gada karstajos mēnešos. Vai līdz ar darījumu skaita samazināšanos mazinājusies arī dārgāko privātmāju īpašumu kopējā vērtība?

Gan 2018. gada vasarā, gan arī šā gada vasarā pats vērtīgākais privātmāju darījums ir bijis aptuveni EUR 1 100 000 vērts. Tomēr 10 lielāko darījumu kopējā vērtība šovasar ir bijusi par 18% zemāka. 2018. gada vasarā 10 vērtīgākie privātmāju darījumi kopā pircējiem izmaksāja EUR 5 461 800, taču šogad - EUR 4 481 843,53.

Jūrmalā, savukārt, situācija ir bijusi citāda. Lielākais privātmāju darījums šajā vasarā ir bijis EUR 450 000 vērts, kamēr 2018. gada vasarā ir reģistrēts darījums par EUR 650 000. Tomēr piecu lielāko darījumu kopējā vērtība (EUR 1 874 000) šajā vasarā kūrortpilsētā ir bijusi par 6,6% lielāka nekā pērn (EUR 1 758 000). Šie dati par Zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumiem uz pirkuma līguma pamata (īpašumi, kas sastāv no viena dzīvokļa mājas un zemes) oktobra sākuma periodā iegūti no Cenubanka.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorāns 36.līnija atsācis darboties citās telpās

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis darboties citās telpās – turpat Jūrmalā, Dubultos.

“Nesalaužams! Jūrmala, Dubulti, Baznīcas iela 2b. Katru dienu, no šodienas. P.s. Neiespējamais ir iespējams! Jo tā ir 36.līnija,” savā Facebook kontā raksta restorāna īpašnieks Lauris Aleksejevs.

Db.lv jau vēstīja, ka restorānu Lielupē tā īpašniekam uz laiku nācies slēgt pret savu gribu. “Kopš 2015.gada mūs vajā dabas aizstāvji, sniedzot tiesās pretenzijas par prettiesiskiem Jūrmalas pilsētas domes (JPD) pieņemtiem aktiem, kas saistīti ar mūsu restorāna adresi – 36. līnija 1202, Jūrmalā. Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 9.pantu, jebkurš Latvijas pilsonis var apstrīdēt jebkuru pašvaldības izsniegtu aktu, diemžēl ir pilsoņi, kas to izmanto ļaunprātīgi. Ņemot vērā to, ka pēc likumdošanas varam strādāt, jo abām ēkām pārtraukt ekspluatāciju JPD nav tiesiska, bet JPD ir spiesti to darīt, katru dienu uz restorānu tika sūtīta policija kārtējā akta sagatavošanai, un mēs vairs nespējām pasargāt klientus no šī, tika pieņems smags lēmums – uz laiku restorānu aizvērt," skaidroja L.Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par jaunu mājokli jāšķiras no summas gandrīz deviņu gadu algas apmērā

Lelde Petrāne, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tet izsolīs vairākus nekustamā īpašuma objektus

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatot uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamo nekustamo īpašumu portfeli, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" elektroniskā izsolē piedāvās iegādāties nekustamos īpašumus Rīgā un Jūrmalā.

Izsolē ar augšupejošu soli tiks piedāvāti trīs objekti Rīgā – Zemgaļu ielā 8, Citadeles ielā 9 un Barona ielā 69, kā arī viens objekts Jūrmalā, Lienes ielā 16/18.

"Pateicoties biznesa procesu uzlabošanai un jaunāko tehnoloģiju attīstībai, uzņēmuma pamata darbības nodrošināšanai ir nepieciešams arvien mazāks nekustamo īpašumu apjoms. Tādējādi varam pārdot ēkas un zemes gabalus, ko paši vairs neizmantojam, un neplānojam to izmantošanu arī nākotnē. Savukārt, citiem uzņēmumiem tie var kļūt par jaunu attīstības vietu," saka "Tet" valdes locekle, Cilvēku un vides dienesta direktore Ingrīda Rone.

Nekustamais īpašums Zemgaļu ielā 8, Rīgā (kadastra numurs 01001152029) sastāv no piecām nedzīvojamām ēkām un zemes gabala 5753 m² platībā. Īpašumā ir divstāvu biroja ēka, vairāki garāžu bloki un liels zemes gabals ar attīstības potenciālu. Izsoles sākumcena ir 490 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

Makārova norādīja, ka EST tiks uzdoti pieci prejudiciālie jautājumi. Pilns tiesas nolēmums par vēršanos EST būs pieejams 23.decembrī.

Tāpat viņa norādīja, ka rezervētās tiesas sēdes 2020.gada janvāra un februāra mēnesī ir noņemtas no izskatīšanas.

Jau vēstīts, ka tiesnese Gundega Lapiņa šodien apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā.

Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Atceltas uzņēmējai Inārai Vilkastei piederošo zemesgabalu Rīgā un Jūrmalā izsoles

LETA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atceltas uzņēmējai Inārai Vilkastei piederošo zemesgabalu Rīgā, Dārzciema ielā, un Jūrmalā, Poruka prospektā 5, izsoles, teikts zvērinātā tiesu izpildītāja Mārča Midega paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsoļu atcelšanas iemesls paziņojumā nav minēts.

2019.gada 19.janvārī sākās Vilkastei piederošo abu zemesgabalu elektroniskās izsoles. Bija plānots, ka tās noslēgsies 2020.gada 20.janvārī.

Parāda piedzinējs abiem zemesgabaliem bija "Baltic International Bank".

Zemesgabala Rīgā, Dārzciema ielā, platība ir 0,253 hektāri, bet nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 75 600 eiro, savukārt zemesgabala Jūrmalā, Poruka prospektā 5, platība ir 0,2122 hektāri, bet nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 87 600 eiro.

Par korupciju tiesātā bijušā Valsts ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedre Vilkaste savu pirmo firmu nodibināja 1992.gadā. Kopš 2003.gada viņa darbību pilnībā pārorientējusi uz nekustamo īpašumu biznesu. Vilkastes realizēto projektu skaitā ir tirdzniecības centrs "Dino", daudzdzīvokļu ēka "Jūrmalas pērle", daudzdzīvokļu nams "Mežaparka vilnis", kas 2007. gadā saņēma apbalvojumu konkursā "Labākais jaunais projekts" nominācijā "Labākais elitārās mājas projekts", kā arī citi projekti Mārupē, Ādažos, Jūrmalā, Rīgā, Kanādā un Melnkalnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Trespass un PUMA outlet koncepta veikali ienāk Latvijas tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Attēlā pa kreisi - Šarūns Kulvietis (Šarūnas Kulvietis), "Lifestyle

Trade" izpilddirektors (pārstāvētie zīmoli: "Trespass", "PUMA").

Attēlā pa labi - Andrejs Dozorcevs, kompānijas "Outletico" valdes

loceklis, projekta attīstītājs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gads Latvijā iezīmēsies ar ievērojamām pārmaiņām modes apģērbu mazumtirdzniecībā. Pavasara beigās durvis vērs Baltijā lielākais outlet ciemats "Via Jurmala Outlet Village".

Latvijā ienāks jauns iepirkšanās koncepts, kas pēdējo 20 gadu laikā ieguvis popularitāti ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Pirmajā "Via Jurmala Outlet Village" atklāšanas posmā tiks piedāvāti 100 dažādi apģērbu, apavu un aksesuāru veikali. Tas nozīmē, ka Latvijā ienāks liels skaits pilnīgi jaunu zīmolu. Viens no šādiem jaunumiem būs Lielbritānijas funkcionālo un sporta preču zīmols aktīva dzīvesveida cienītājiem – "Trespass".

"Trespass" sortimentā ir gan apģērbu un apavu kolekcijas, gan dažādi aksesuāri un ierīces sportiska rakstura aktivitātēm – pārgājieniem, skriešanai, slēpošanai, klinšu kāpšanai utt. Zīmola "Trespass" kolekcijas tiek radītas Glāzgovā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Bolt" uzsācis "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu arī Jūrmalā, informē uzņēmumā.

Sākotnēji "Bolt Food" platforma Jūrmalas iedzīvotājiem nodrošinās piegādi pasūtījumiem no "Tokyo City", "Gan Bei", "Redbus", "Picburg", "Hesburger" un "Mego" veikaliem. Visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā.

Bolt Food ienāk Jelgavā 

Uzņēmums "Bolt" uzsācis "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu arī Jelgavā, informē uzņēmumā....

"Mēs neapstājamies attīstībā un, ņemot vērā klientu pieprasījumu, strauji turpinām paplašināties reģionu līmenī. Mums ir prieks, ka varam palīdzēt restorāniem un pārtikas veikaliem efektīvi un ātri veikt piegādes arī Jūrmalas pilsētā," stāsta "Bolt Food" vadītājs Latvijā Klāvs Gipters

Pagājušā gada augustā "Bolt Food" platforma tika atklāta Igaunijā, kam sekoja gan Lietuvas, gan Latvijas tirgus."Bolt Food" ir pieejams vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un tagad arī Jūrmalā.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Bolt piesaista 100 miljonus eiro  

Transporta platforma "Bolt" ir noslēgusi investīciju kārtu 100 miljonu eiro vērtībā, turpinot paplašināt...

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union atver internetveikalu ar produktu piegādi uz mājām

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju strauji pieaugušo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, neapmeklējot veikalu, piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" izveidojusi internetveikalu "Pienaveikals.lv" un uzsāk produktu piegādi uz mājām.

"Pienaveikals.lv" piegādes pagaidām pieejamas Rīgas rajona robežās un Jūrmalā.

"Pakāpeniski plānojam papildināt produktu sortimentu un arī piegādes teritoriju līdz visai Latvijai. Taču sākotnējā posmā vēlamies novērtēt patērētāju vēlmes un vajadzības, kā arī noslīpēt loģistikas un klientu apkalpošanas nianses, kas mums kā ražotājam ir kas jauns," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Pienaveikals.lv" pieejami populārākie "Food Union" piena produkti un saldējums, kā arī citu Latvijā iecienītu ražotāju produkti gaļas, olu, maizes un citās kategorijās pa tiešo no ražotāja.

Stockmann atklāj interneta veikalu  

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces,...

"Food Union" plāno regulāri produktu sortimentu papildināt ar sezonai un pircēju interesēm atbilstošiem produktiem.

"Pienaveikals.lv" pašlaik nodrošina bezmaksas piegādes Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā jau nākamajā dienā, ja pasūtījums veikts līdz plkst. 12:00, kā arī garantē piegādāto produktu kvalitāti, uzņemoties atbildību par pilnu produkta ciklu – no izejvielu iegādes un ražošanas līdz glabāšanai un piegādei līdz pircēju namdurvīm.

Preču piegādi no "Pienaveikals.lv" veiks tikai "Food Union" kurjeri 7 dienas nedēļā no plkst. 9:00 līdz 18:00, pasūtījumu atvedot uz klientu norādīto adresi. Iespējama arī bezkontakta piegāde, kurjeram preces atstājot pie klienta namdurvīm.

""Food Union" grupas uzņēmumu Norvēģijā un Dānijā ilggadējā pieredze produktu piegādē uz mājām jau bija iezīmējusi mūsu plānus izmēģināt spēkus e-komercijā arī Baltijā. Pandēmijas ietekmes rezultātā pasteidzāmies ar ieviešanu un šajā mēnesī atveram internetveikalus arī Lietuvā un Rumānijā. Esam priecīgi par iespēju izmēģināt spēkus šajā jomā, taču tas, cik nozīmīgs biznesa virziens šis būs, parādīs laiks un patērētāju paradumu maiņa pēckrīzes periodā," papildina N. Staņēvičs.

"Pienaveikals.lv" ir iespēja izvēlēties pārtikas produktus no 12 dažādām produktu kategorijām – piens un kefīrs, biezpiens un sviests, krējums, jogurts, saldējums, biezpiena sieriņi, deserti, krēmsiers, kausēts siers, pelmeņi, gaļa, olas un maize.

"Pienaveikals.lv" sortimentā atrodami tādu zīmolu produkti kā "Limbažu piens", "Kārums", "Valmiera", "Lakto", "Dzintars", "Mājas", "Tio", "Karlsons", "Pols", "Ekselence", "Marienbāde", "Balticovo", "Latvijas maiznieks".

Par pasūtītajām precēm iespējams norēķināties tikai ar bezskaidras naudas darījumiem, veicot norēķinus pasūtījuma veikšanas brīdī.

E-veikals apmeklējams, klikšķinot šeit: https://pienaveikals.lv.

"Food Union" grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020.gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1".

2018.gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā jauno outlet ciematu "Via Jurmala Outlet Village", kas atrodas Piņķos.

Noslēdzies pirmais objekta būvniecības etaps, kura kopējā platība ir 13,5 tūkstoši kvadrātmetru.

Šajā posmā plānots prezentēt aptuveni 100 modes zīmolus, vairākas kafejnīcas un restorānus, kā arī bērnu pilsētiņu.

Trespass un PUMA outlet koncepta veikali ienāk Latvijas tirgū 

2020. gads Latvijā iezīmēsies ar ievērojamām pārmaiņām modes apģērbu mazumtirdzniecībā....

"Via Jurmala Outlet Village" būs Baltijā pirmais šāda formāta modes zīmolu outlet ciemats zem klajas debess.

Iepirkšanās un atpūtas vieta starp Rīgu un Jūrmalu vietējos iedzīvotājus un ārvalstu viesus sagaidīs ar plašu iepriekšējo sezonu un īpaši outlet konceptam izstrādātu kolekciju modes apģērbiem, apaviem un aksesuāriem. Visa gada garumā pasaulē populāru un iecienītu zīmolu produkciju būs iespējams iegādāties par 30% līdz 70% zemākām cenām.

Jautāta par iespējamo outlet ciemata atklāšanas datumu, projekta pārstāve Gita Bute biznesa portālam db.lv stāstīja, ka patlaban tiek gaidīts, kad valstī tiks atcelta ārkārtas situācija. Pēc tam tiks izziņots jaunais atklāšanas datums. Iepriekš atklāšana tika plānota 23. maijā.

"Dienas Bizness" jau ziņojis, ka projektā plānots investēt 25 miljonus eiro.

Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pagaidām atliek ieceri uz visu gadu ieviest maksu par iebraukšanu Jūrmalā

LETA, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šodien domes komiteju sēdē bija plānots skatīt jautājumu par maksas ieviešanu par iebraukšanu Jūrmalā uz visu gadu, jautājums pagaidām atlikts, informēja pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

Sasauktajā apvienotajā Pilsētsaimniecības un drošības komitejas un Transporta un mājokļu jautājumu ārkārtas komitejas sēdē kūrortpilsētas deputāti bija plānojuši skatīt grozījumus saistošajos noteikumos "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā". Tie paredzēja caurlaižu režīmu pilsētā visu gadu, ne tikai vasaras sezonā.

Taču Cepurīte skaidroja, ka šodien komitejas sēde nenotika. Sēde pārcelta uz rītdienu, bet rītdienas sēdes darba kārtībā jautājums par caurlaidēm nav iekļauts.

"Jautājums par caurlaižu sezonas pagarināšanu vēl tiks pētīts un diskutēts, patlaban tas netiks virzīts tālāk lemšanai domes sēdē," apgalvoja pašvaldības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Komentāri

Pievienot komentāru