Uzņēmējdarbības apdrošināšana kā riska vadības elements nav nekas jauns, tomēr Latvijā nepamatoti nepopulārs. Saskaņā ar Latvijas apdrošinātāju asociācijas (LAA) datiem, īpašuma apdrošināšana ir tikai piektajā vietā apdrošināšanas veidu popularitātes ziņā.
Pirmās četras ir dzīvības apdrošināšana, sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana KASKO, veselības apdrošināšana un sauszemes transportlīdzekļu OCTA apdrošināšana. Vietu uzskaitījums var šķist loģisks, tomēr par sava veida vēlēšanos izlauzties no pēdējās vietas šajā popularitātes pieciniekā liecina tas, ka aizvadītā gada laikā īpašuma apdrošināšanā parakstīto prēmiju summa ir augusi par 11% procentiem sasniedzot 30,6 miljonus latu. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmēji pakāpeniski apzinās arī šo risku, to novērtē un apdrošina. Ne velti, jo izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā ir augušas vēl straujāk – par 26%. Tas galvenokārt ir noticis ne tikai dabas untumu dēļ, bet arī tam, ko var saukt par likumsakarībām jeb cilvēcisko faktoru.
Pieļauju, ka juridisko personu īpašuma apdrošināšanas nenovērtēšana varētu būt saistīta arī ar neorientēšanos visās tās iespējās. Klasiski ar vārdu īpašums saprotam ēku vai telpas, kurās atrodamies. Jāatceras, ka īpašums ir arī iekārtas, mantas, preces un pat mazvērtīgais inventārs, kas atrodas uzņēmuma telpās. Cik minētās lietas ir svarīgas stabilai uzņēmējdarbības nodrošināšanai, ir katra vadītāja kompetence. Jāpiezīmē, ka atsevišķas īpašuma apdrošināšanas polises sniedz vēl vairāk. Piemēram, ja nelaimes gadījumā ir zaudētas telpas vai inventārs, tad apdrošinātājs sedz gan telpu, gan inventāra atjaunošanas izdevumus, kā arī nomu uzņēmuma darbības veikšanai. Citiem vārdiem – viss, lai nelaimes gadījumā bez lieliem zaudējumiem varētu turpināt darbību.
Pērkot īpašuma apdrošināšanu, ieteicams izvēlēties polisi, kas sedz ugunsgrēku, plūdu, vētru un trešo personu radītos nodarījumus vai īpašuma apdrošināšanu pret visiem riskiem. To iespējams papildināt ar citiem Latvijā jau ierastiem piedāvājumiem, tādiem kā Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, pasargājot sevi no trešo personu mantai un veselībai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies uzņēmuma darbības rezultātā. Vai ne tik ierastu veidu – biznesa pārtraukšanas apdrošināšanu, kas ietver papildus finansējuma nodrošināšanu negūtās peļņas un fiksēto izmaksu apmērā, kamēr tiek atjaunots bojātais īpašums.
Tāpat papildus var izvēlēties arī elektronikas visu risku apdrošināšanu – nodrošinot pilnu stacionārā un portatīvā elektroniskā aprīkojuma aizsardzību gan apdrošinātajā adresē, gan atrodoties pie klienta.
Der atcerēties par mazvērtīgā inventāra un investīciju ieguldījumu apdrošināšanu – kopā ar ēku, telpu, iekārtu un aprīkojumu, preču apdrošināšanu parūpējoties par visu uzņēmējdarbībā izmantotā īpašuma kopuma apdrošināšanu no pildspalvas, līdz veiktajiem ieguldījumiem ēku vai iekārtu modernizācijā. Tāpat lietderīgi ir apdomāt tehniskās palīdzības apdrošināšanas nepieciešamību, kas sedz papildu izdevumus ārkārtas gadījumos, kas saistīti ar tūlītējas palīdzības saņemšanu apdrošinātās uzņēmējdarbības vietā – ēkā vai telpā – negadījuma zaudējumu vai bojājumu ierobežošanai vai novēršanai.
Te nu mēs redzam, ka iespējas ir plašas. Pirms iegādāties īpašuma apdrošināšanas polisi, uzņēmumam ir jāizvērtē, kas tam ir nepieciešams un jāizzina atbilstošākie piedāvājumi tirgū. Tas nozīmē vēlreiz izsvērt visus riskus un izvēlēties sev atbilstošāko un piemērotāku risinājumu. Un nākamreiz apdrošinot darbinieku veselību un transportu padomāt – vai tiešām tie ir vienīgie būtiskie riski, no kuriem man, kā uzņēmējam, izvairīties apdrošinoties? Katrā gadījumā ieteikums ir viens – jau laicīgi nepieciešams meklēt ceļu un veidu, kā pasargāt savu uzņēmumu no postošiem zaudējumiem un visām no tām izrietošajām bēdīgajām sekām.