Nodokļu nomaksas disciplīna uzlabojas, ir mazāk tiesvedību, vienlaikus pieaudzis piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu skaits, pašlaik uzmanības fokusā domāšanas maiņa nodokļu administrācijā un administratīvā sloga mazināšanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Tiesu izpildītāji parādus atgūst vairāk

Tēma

Pašvaldību deputātu ārvalstu polittūrisms - desmitkārt mazākās nekā Saeimas deputātiem

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda negaidītu optimismu

Digitalizācija

Digitalizācija, kas varētu notikt ātrāk

Portrets

Krišjānis Krūmiņš, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Kristīne Barviķe, mārketinga un tiešsaistes biznesa stratēģijas uzņēmuma SIA PODGROW radītāja

Pēdējos gados Latvijas sociālās uzņēmējdarbības sektors ir pieredzējis ievērojamas pārmaiņas. Lai gan 2023. gadā bija vērojama sociālo uzņēmumu skaita samazināšanās, ko izraisīja ekonomiskā nestabilitāte, tostarp inflācijas pieaugums, enerģētikas krīze un karš Ukrainā, šobrīd atkal vērojams sociālo uzņēmumu skaita pieaugums.

Vienlaikus daudzi sociālie uzņēmumi norāda, ka joprojām izjūt nestabilitāti, kas būtiski ietekmējusi iespējas plānot ilgtermiņa finanšu stabilitāti. 51% sociālo uzņēmumu Latvijā finanšu plānošanas stabilitāte ir tikai līdz sešiem mēnešiem. Šāda nestabilitāte var ierobežot uzņēmumu ilgtermiņa attīstību un radīt papildu riskus.

Cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus

Vienlaikus ir arī pozitīvas tendences, piemēram, pieaugošā interese par vides ilgtspēju un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Uzņēmumi arvien biežāk cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus, materiālu pārstrādi un atkritumu samazināšanu. Šīs pārmaiņas signalizē par sociālās uzņēmējdarbības virzību uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem.

Uzņēmējdarbības temperatūra Latvijā ir mērena, bet ar pozitīvu tendenci uzsilt – tā secināts ekspertu diskusijā par uzņēmējdarbības attīstību "Uzņēmējdarbības temperatūra 2025: vēss, remdens vai karsts?", ko organizēja “StartSchool” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un “Junior Achievement Latvia”.

Eksperti norāda - lai attīstītu uzņēmējdarbību Latvijā, ir svarīga izglītība, drosme un atbalsta iespējas reģionos. Tāpat secināts, ka jauniešu interese par uzņēmējdarbību Latvijā pieaug, tomēr veiksmīgai attīstībai nepieciešama ilgtermiņa pieeja, kvalitatīva izglītība un piemērota vide, kas iedrošina uzsākt savu biznesu, ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Diskusija tika organizēta, jo pēdējā gada laikā Latvijas uzņēmējdarbības ekosistēmā un sabiedrībā kopumā vērojama jauna tendence – cilvēki kļūst piesardzīgāki, mazāk gatavi uzņemties riskus, būtiski audzis arī likvidēto uzņēmumu skaits. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Kaspars Gorkšs norādīja: “Uzņēmējdarbība ir risks, un ne visi ir gatavi to uzņemties. Daudzi izvēlas stabilāku vidi, piemēram, darbu publiskajā sektorā, kur vakanču skaits pieaug. Ja gribam redzēt vairāk jaunuzņēmumu, primāri ir jārunā par zināšanām – tieši atbilstoša kvalifikācija un izglītība rada pārliecību un drosmi spert pirmos soļus un uzņemties risku.”

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā tarifu politika ir radījusi papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos.

Pēc sākotnējās atlikšanas uz mēnesi, šonedēļ papildu importa tarifi 25 % apmērā tika uzlikti ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un Meksikai, uz mēnesi atbrīvojot no tiem automašīnu importu, kas veido vidēji piektdaļu no abu valstu importa uz ASV.

Nav izslēgti arī citi atvieglojumi. Arī tarifi Ķīnas importam tika pacelti vēl par 10 %, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanas amatā jau sasniedza 20 %. Tam sekoja mērenie atbildes soļi no Ķīnas un Kanādas puses.

Importa tarifu ieviešana un valstu atbilde uz tiem var vājināt globālās ekonomikas izaugsmi un kāpināt cenu līmeni, sevišķi pašiem ASV patērētājiem. Taču visvairāk izaugsmei traucē nenoteiktība. Ražotāju noskaņojums ASV kopš gada sākuma saglabājas mēreni pozitīvs, kaut arī uzņēmējus arvien vairāk uztrauc neskaidrība par jaunās Trampa administrācijas tarifu politiku. Pēdējā Piegādes vadības institūta (ISM) uzņēmumu aptaujā arvien vairāk ASV menedžeru atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidrākas izpratnes par ASV importa tarifiem. Februārī tas izraisīja pirmo ASV ražošanas pasūtījumu samazinājumu kopš Trampa ievēlēšanas novembrī.

Eksporta uzsākšanai un attīstībai jaunās valstīs ļoti būtisks ir valsts atbalsts, tādēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Atbalsts MVU inovatīvās uzņēmējdarbības attīstībai”.

Projektā, kurā uzņēmējiem pieejams atbalsts 61,5 miljonu eiro apmērā, ir trīs galvenie atbalsta virzieni – atbalsts eksportam, biznesa inkubācijai un inovāciju motivācijai. 2024. gadā kopumā grantu atbalstu saņēma 335 uzņēmumi, bet nefinansiālo atbalstu – 370. Tāpat atbalstīti 125 jauni uzņēmumi, bet inkubācijas programmas atbalstu saņēma 177 uzņēmumi.

“Latvijas ekonomiskā izaugsme vistiešākajā veidā ir atkarīga no eksporta apjoma. Šobrīd eksportējam ap 70% no IKP, taču šis rādītājs būtu jākāpina līdz 80%. Tādēļ aicinām uzņēmējus būt drosmīgiem, izmantot valsts atbalstu un iesaistīties jaunu tirgu apguvē. Šogad LIAA piedāvā vairāk nekā 50 dažādas izstādes un tirdzniecības misijas ārvalstīs, kur iespējams meklēt jaunus sadarbības partnerus. Jau martā kopā ar Ekonomikas ministru dosimies uz Izraēlu, maijā plānota liela tirdzniecības misija uz Japānu, kur izstādē EXPO par godu Latvijas dienai organizējam plašu biznesa programmu, bet rudenī aicināsim uzņēmējus uz Vāciju un ASV, kas Latvijai šobrīd ir ļoti nozīmīgi eksporta tirgi,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Valdība otrdien atbalstīja Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro.

Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.

Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.

Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.

Ekonomikas ministrija atklājusi pirmo pastāvīgo pārstāvniecību, kuras mērķis būs veicināt ciešāku sadarbību ar Zemgales reģiona uzņēmējiem, stiprināt reģionālo attīstību un sekmēt investīciju piesaisti.

Ekonomikas ministrija ir pirmā, kas izveidojusi reģionālo pārstāvniecību.

„Reģionu ekonomiskā izaugsme ir valsts kopējās labklājības pamats. Zemgales reģionā ir ievērojams potenciāls – gan darbaspēka, gan inovāciju, gan ražošanas attīstības ziņā. Ar šādas pārstāvniecības izveidi mēs ne tikai simboliski, bet arī praktiski nostiprinām Ekonomikas ministrijas klātbūtni reģionos. Mūsu stratēģija paredz būt tur, kur ir uzņēmēji, kur veidojas idejas un kur top Latvijas ekonomikas nākotne,” atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pārstāvniecības darbība balstīta uz mērķtiecīgu un ilgtermiņā vērstu pieeju reģionālās ekonomikas stiprināšanai. Tā nodrošinās efektīvāku valsts atbalsta instrumentu pieejamību uzņēmējiem reģionā, veicinot ciešāku dialogu starp valsts pārvaldi un biznesa vidi. Ar pārstāvniecības starpniecību uzņēmēji varēs operatīvāk risināt aktuālus jautājumus un saņemt koordinētu atbalstu no ministrijas, tādējādi uzlabojot lēmumu pieņemšanas dinamiku. Vienlaikus tiks stiprināts Zemgales ekonomiskais potenciāls, mērķtiecīgi attīstot sadarbības formas, kas ļauj gan piesaistīt jaunus ieguldījumus, gan radīt izaugsmes iespējas vietējiem uzņēmumiem.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Attīstot studijas, inovācijas un zinātni Latgales reģionā, 1. aprīlī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) pievienosies Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU).

RTA saglabās savu autonomiju un tai raksturīgos studiju virzienus, un tās jaunais nosaukums būs RTU Rēzeknes akadēmija. RTA pievienojas RTU atbilstoši valdības lēmumam, un konsolidācija tai ļaus kļūt konkurētspējīgākai un efektīvākai, pilnveidot studiju programmas, straujāk paaugstināt zinātnisko kapacitāti un nostiprināt savu lomu Latgales un visas Latvijas attīstībā.

"Mēs raugāmies nākotnē ar optimismu, pārliecību un apņēmību stiprināt augstāko izglītību Latvijā. Mūsu kopējais mērķis ir veidot labāku vidi, kurā studenti var pilnveidoties un īstenot savas ieceres. Pēc apvienošanās gan RTU, gan RTA devums noteikti būs manāms tuvākajā nākotnē, un ieguvums būs spēcīgāka izglītības un zinātnes joma," uzskata RTA rektore profesore Iveta Mietule. Savukārt RTA Studentu padomes priekšsēdētāja Diāna Drabudjko norāda, ka apvienošanās ir izaicinājums, taču, viņasprāt, RTA studentiem nesīs jaunas iespējas, jaunu pieredzi un jaunas apmaiņas programmas.

Liepājā norisinās Jauno uzņēmēju dienas – Gen-E Latvia 2025 – pasākums, kurā piedalīsies Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi, sacenšoties par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā.

Latvijas finālam no vairāk nekā 1700 uzņēmumiem izvirzīti 20 labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) vidusskolu grupā un 10 labākie pamatskolu grupā. Vidusskolas grupas labākais SMU iegūs tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas skolēnu mācību uzņēmumu finālā Atēnās, Grieķijā.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns stāsta: "Konkursā mēs vērtējam skolēnu izstrādāto ideju oriģinalitāti, kā arī viņu izaugsmi un paveikto visa gada laikā. Finālā piedalās komandas no dažādiem Latvijas reģioniem, un skolēnu radītie risinājumi patiešām pārsteidz ar savu daudzveidību – no lavandas tējas ekstraktiem, mobiliem sabiedriskā transporta rokturiem līdz tūrisma maršrutu platformai, izmantojot mākslīgo intelektu.”

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), atzīmējot 25 gadus Latvijas investīciju vides veidošanā, īpaši izvērtējusi arī ekonomisko procesu virzītāju un atspoguļotāju veikumu. Par labākajiem Latvijas medijiem biznesa, ekonomikas un politisko procesu atspoguļošanā ārvalstu investoru ieskatā atzīti Dienas Bizness, Latvijas Televīzija un TV3.

"Paldies par atzinību. Dienas Bizness jau teju 33 gadus iestājas par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku uzņēmējiem, kuri ir faktiski vienīgais Latvijas valsts budžeta piepildīšanas avots," atzinību vērtē SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis un galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Viņš norāda, ka labvēlīga biznesa vide Latvijā ir svarīga gan kompānijām ar ārvalstu kapitālu, gan vietējā kapitāla uzņēmumiem. "Dienas Bizness turpinās atspoguļot Latvijā notiekošos procesus, kā arī salīdzināt rezultātus kaimiņvalstu līmenī, prasot skaidrot kļūdas vai neizdarīto, vienlaikus slavējot un izceļot biznesa veiksmes stāstus," tā G. Madžiņš.

Izglītības izstādē “Skola” starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 22. februārī pulksten 14.30 notiks Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) organizētā diskusija “No hobija līdz karjerai: kā kļūt par dronu tehnoloģiju ekspertu?”.

Diskusijā piedalīsies biedrības "Drone Force – Europe" valdes loceklis Viesturs Silenieks, robotikas tehnoloģiju uzņēmuma “Aerones” robotikas sistēmu izstrādes vadītājs Ivars Reņģe, kā arī ISMA prorektors Andrejs Cinis, kurš būs diskusijas vadītājs.

“Jauno bakalaura programmu “Bezpilota sistēmu programmēšana” vienā no pasaulē straujāk augošajām nozarēm – autonomo sistēmu jomā izveidojām, pieaugot pieprasījumam pēc speciālistiem autonomo tehnoloģiju jomā. Dronu tehnoloģijas tiek izmantotas visā pasaulē, to izmantošana tikai pieaug. Dronus izmanto inovācijām loģistikas, aviācijas, lauksaimniecības, drošības un citās jomās. Esam gandarīti, ka jauniešiem interesē jaunās tehnoloģijas un programmēšana, kas apvienojumā ar akadēmisko izglītību, labām angļu valodas zināšanām viņiem nākotnē pavērs plašu darbības lauku globālajā pasaules tirgū gan kā darba ņēmējiem, gan uzņēmējiem,” norāda Andrejs Cinis.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" akcijas cena otrdien strauji samazinājusies, tā tirgus vērtībai nokrītoties zem viena triljona dolāru, kas skaidrojams ar vājo automašīnu tirdzniecību Eiropā un vadītāja Īlona Maska agresīvo iesaistīšanos politikā.

"Tesla" akcijas cena otrdien tirdzniecības sesijas noslēgumā saruka par 8,4% līdz 302,8 dolāriem, uzņēmuma tirgus vērtībai samazinoties par 89 miljardiem dolāru.

Kompānija Eiropā janvārī pārdeva mazāk nekā 10 000 automobiļu, kas ir par aptuveni 45% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Vienlaikus Masks kļuvis par ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieku, kam uzticēta valdības izdevumu samazināšana. Masks arī paudis spēcīgu atbalstu galēji labējiem līderiem Eiropā, tai skaitā nesenajās Vācijas vēlēšanās, izraisot atsevišķu Eiropas politiķu kritiku.

"Tesla" akcijas cena strauji pieauga pēc ASV prezidenta vēlēšanām, investoriem uzskatot, ka Maska pietuvināšanās Trampam palīdzēs viņa uzņēmumam gūt panākumus.

Par Liepājā strādājošā zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Syfud, kas ražo zivju produkciju ar zīmolu Port Lite, izpilddirektoru ir iecelts Toms Strumsks (Tomas Strumskas), informē uzņēmums.

Viņa galvenais uzdevums būs panākt tālāku uzņēmuma izaugsmi un paplašināšanos starptautiskajos tirgos.

“Līdz ar investīciju programmas pabeigšanu un visu ražotņu darbības uzsākšanu, ir pienācis laiks aktīvai uzņēmējdarbības paplašināšanai un konkurencei starptautiskajos tirgos,” uzsver uzņēmuma dibinātājs Sigits Ambrazevičus (Sigitas Ambrazevičius).

“Toms ir viens no labākajiem savas jomas ekspertiem reģionā. Viņš ir aizvadījis daudzus gadus, strādājot gan starptautiskos, gan vietējos uzņēmumos, un kopš pirmās dienas ir daļa no Syfud komandas, tāpēc neapšaubāmi ieviesīs nepieciešamās pārmaiņas un nodrošinās vienmērīgu uzņēmuma turpmāko izaugsmi,” pauž S. Ambrazevičus.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Puse jeb 51% sociālo uzņēmumu atzīst, ka to finanšu plānošanas stabilitāte ir īslaicīga - līdz sešiem mēnešiem, noskaidrots Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības pārskata (ESEM) pētījumā.

Vienlaikus būtisks izaicinājums ir ekonomiskie un politiskie apstākļi. Vairāk nekā trešdaļa jeb 33,3% aptaujāto sociālo uzņēmēju norāda, ka inflācija, enerģētikas krīze un karš Ukrainā būtiski ietekmē nozares stabilitāti.

Tāpat 22,2% uzņēmumu atzīmē nepietiekamu banku, investoru un valsts institūciju puses izpratni par sociālo uzņēmējdarbību, kas kavē tās izaugsmi.

Ziņojumā sniegti arī ieteikumi, kā mazināt šos izaicinājumus. Kā galvenais priekšlikums tiek izcelta īpašas nodokļu atvieglojumu sistēmas izveide sociālajiem uzņēmumiem, ko atbalsta 74,1% aptaujāto.

Tāpat rekomendē veidot specifiskus valsts un pašvaldību finansēšanas mehānismus un sekmēt sadarbību ar privāto sektoru.

Latvijā notiks viens no reprezentatīvākajiem pasākumiem valsts ekonomiskajā dzīvē: 7. Starptautiskais ekonomikas forums. Pasākuma norises vietā – Latvijas Zinātņu akadēmijā – tiksies ievērojami ASV, ES un Centrālāzijas valstu zinātnieki, uzņēmēji, investori un politiķi.

2025. gada 7.-9. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks 7. Starptautiskais ekonomikas forums, ko organizē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Pasākuma partneri ir pasaules Nobela prēmijas laureātu “kalve” – Kalifornijas Bērklijas universitāte un Rietumu Banka. Šī gada foruma galvenā tēma ir jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Rietumu Banku kā ģenerālsponsoru forumā dažādās plenārsesijās ar uzstāšanos un viedokli par inovāciju finansēšanu un jaunrades ekonomikas vērtības veidošanu pārstāvēs Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja un valdes loceklis Sandris Straume.

Pašreizējos apstākļos e-rēķinu obligāta ieviešana šādā termiņā nav pieņemama, izvērtējot visus faktorus, secinājusi Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK, saņemot arvien vairāk satraukuma signālu no uzņēmējiem, ir tikusies ar Valsts ieņēmumu dienesta, politisko partiju pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, lai izrunātu aktuālo situāciju saistībā ar plānoto strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) obligāto ieviešanu uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra.

LTRK norāda, ka nepieciešamā sistēma, lai ieviestu šādu mehānismu, gan tehniski, gan praktiski nav gatava. Pašreizējā pieredze e-rēķinu apritei darbā ar valsts iestādēm, kur šāda prasība ir obligāta kopš 2025. gada sākuma, jau atklājusi būtiskas nepilnības. Portālā latvija.lv nevar pilnvērtīgi nosūtīt visus nepieciešamos dokumentus, savukārt izveidotā sistēma tikai daļēji atbilst Peppol starptautiskajam standartam, kā arī valsts iestāžu operētājs (VDAA) nespēj pieņemt pilnu rēķinu datu apjomu. Tāpat nav rasts risinājums jautājumam par gadījumiem, kad rēķina funkciju pilda preču pavadzīmes, kas pie jaunās kārtības nebūs iespējams.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir neskaidrāks kā parasti, Baltijas valstu ekonomikas jau vēsturiski ir spējušas izturēt dažādus izaicinājumus.

Līdzīgi kā daba, arī tautsaimniecība attīstās cikliski. Baltijas valstīm kopš neatkarības atgūšanas, piedzīvojot ievērojamas pārmaiņas gan valstiskā, gan savu ekonomiku struktūrā, nācies izjust šos svārstību ciklus ne vienu reizi vien. Tomēr tās ir spējušas pielāgoties, apliecinot savu ekonomiku noturību.

Arī pēdējo gadu laikā, sastopoties ar pandēmijas un globālo saspīlējumu izraisītām sekām: piegāžu ķēžu pārrāvumiem, energoresursu un pārtikas dārdzības izraisīto inflācijas kāpumu, globālā pieprasījuma samazināšanos un aktīva agresora tuvo klātbūtni, Baltijas valstis ir spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šajā laikā ekonomikas rādītāji bijuši pārsteidzošu kontrastu pilni. Lietuva turpināja uzplaukt, Igaunija pieredzēja recesiju, savukārt Latvija svārstījās starp izaugsmes epizodēm un vieglu recesiju. Jaunākie rādītāji sniedz pozitīvāku skatu, liekot domāt, ka vājās ekonomiskās aktivitātes periods tuvojas beigām – ekonomikas cikli izlīdzināsies. Ekonomika visās Baltijas valstīs stiprinās un svārstības varētu nomainīt mērena izaugsme, ko varētu sekmēt zemākas aizņemšanās izmaksas un pat neliels algu kāpums, kas kopā ar patērētāju optimisma atjaunošanos un eksporta un ražošanas rādītāju uzlabošanos sniegs lielāku atbalstu ekonomikai.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, bet zelta cena sasniedza jaunu rekordu, tirgu dalībniekiem gaidot nākamos ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumus par muitas tarifiem uz bažījoties par inflācijām un procentlikmēm.

Eiropas biržās akciju cenas pieauga, un Frankfurtes un Londonas biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus, bet Āzijas akciju tirgos nebija vienotas tendences.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga, indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, bet indekss "Nasdaq Composite" kritās.

Tirgus spēja izvairīties no plašas akciju izpārdošanas atspoguļoja "optimismu" par ekonomikas apstākļiem, neraugoties uz neskaidrību par tarifiem un procentlikmēm, sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Šī neskaidrība veicināja zelta kā droša investīciju objekta cenas celšanos, un tā otrdien īslaicīgi sasniedza jaunu rekordu virs 2942 ASV dolāriem par unci.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ko noteica jauna ģeopolitisku problēmu aktualizēšanās.

FRS tomēr paredzēja divas procentlikmju pazemināšanas šogad.

FRS vadītājs Džeroms Pauels trešdien atzina, ka "šodien ir neparasti paaugstināta neskaidrība", un atzīmēja, ka vismaz daļa no nesenā inflācijas pieauguma ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu politiku.

Viņš arī pauda optimismu par ASV ekonomikas perspektīvu, atzīmējot, ka svarīgākie ekonomikas indikatori vēl arvien ir stabili, neraugoties uz aptaujām, kas liecina par patērētāju pārliecības vājināšanos.

Eiropā Parīzes biržas indekss palielinājās, Londonas biržas indeksam bija niecīgs pieaugums, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, ko veicināja neskaidrība par ASV prezidenta Donalda Trampa svārstīgo tirdzniecības politiku. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, neraugoties uz Trampa mēģinājumiem mīkstināt muitas tarifu noteikšanu.

Tramps ceturtdien uz mēnesi atlika muitas tarifu piemērošanu vairumam Kanādas un Meksikas preču. Trešdien viņš uz mēnesi bija atbrīvojis no jaunajiem tarifiem preces, ko no Meksikas un Kanādas importē ASV automašīnu ražotāji.

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans atzina, ka neskaidrība par tirdzniecības politiku "ietekmē reālo ekonomiku", negatīvi ietekmējot patērētāju noskaņojumu un biznesa investīcijas. "Jo ilgāk tas turpinās, jo vairāk ekonomika palēninās," sacīja Hogans.

Frankfurtes biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam, jo Vācijas aizsardzības un infrastruktūras investīciju programmas plāni vairoja optimismu par eirozonas lielākās ekonomikas iziešanu no recesijas.