Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.

Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

Lielākais zemes, it īpaši jau mežu zemes īpašnieks Latvijā joprojām pārliecinoši ir valsts. Bet lielākie zemes saimnieki privātuzņēmumu un personu vidū ir Mono holdinga boss Mihails Uļmans, meža nozares uzņēmējs no Kurzemes Modris Fokerots un Ventspils uzņēmējs Valentīns Kokalis.

Pētījums par privātpersonām, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, veidojis žurnālists Lato Lapsa sadarbībā ar Valsts zemes dienestu. Pētījums publicēts portālā Pietiek.com.

Īpašnieks Zemes platība (ha) Izmaiņas gada laikā (m2)

1. Mihails Uļmans 5253,2921 +4065100,2

Jau vairākus gadus Mono holdinga boss ir Latvijas lielāko zemes īpašnieku fizisko personu saraksta līderis, - šo statusu viņam nodrošināja no pazīstamā uzņēmēja, pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātās iespaidīgās platības.

2. Modris Fokerots 4132,3103 -1572000

Arī pazīstamais Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs turpina samazināt sev piederošās platības, taču arī gada laikā mazumā gājušie 157 hektāri nemaina viņa pozīciju šajā sarakstā.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

«2012. gads grāmatvežiem bijis mierīgāks, salīdzinot ar 2011. gadu, jo šogad likumdošanas izmaiņu bijis mazāk. Tomēr aizvien paliek daudz neskaidrību un atšķirīgu viedokļu, kuru precizēšana prasa tik dārgo laiku. To sarunā ar Saldo atzīst kompānijas Hoe-global property solution» galvenā grāmatvede Sanita Ādmine.

«Ja atceramies 2011. gadu, kad mūs pārsteidza virkne kārtējo nodokļu likumdošanas izmaiņu, šogad grāmatvežiem jau bija vieglāk strādāt, jo izmaiņu daudzums bija krietni mazāks. Paradoksāli, taču mūsdienās pat grāmatvedis ar trīs gadu stāžu faktiski ir kā iesācējs, jo nodokļu likumdošanā un grāmatvedību reglamentējošajos tiesību aktos ir tik daudz un bieži, ka grāmatvedim ārkārtīgi rūpīgi jāseko visai informācijas plūsmai un jāpatur prātā, kas ir mainījies,» norāda Sanita Ādmine piebilstot, ka pretējā gadījumā uzņēmumam var rasties problēmas gada beigās vai sagaidot kārtējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudi.

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē.

Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem, inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.

Vai inflācija un cenas augs?

Dzīves dārdzības perspektīvas šogad tiešām ir nedaudz pasliktinājušās, taču lielam satraukumam nav pamata. Īss pārskats par galvenajiem notikumiem izejvielu tirgos, to iespējamo ietekmi uz Latviju un cenām:

Runājot par notikumiem, kas nav tieši saistīti ar izejvielu cenām, ilglietošanas preču cenas turpinās pakāpeniski samazināties. To cenas vēsturiski bija stabilas vai drīzāk lejupejošas, ko nosaka tehnoloģiju attīstība. Pandēmijas laikā tās krasi pieauga ražošanas un transporta jaudu ierobežojumu dēļ. Tagad tās atgriežas pie ilglaicīgās tendences. Savukārt lielākā daļa pakalpojumu cenu turpinās augt diezgan strauji, to nosaka darba algu kāpums Latvijā.

Grābstoties ap kadastrālo vērtību un spēlējoties ar nekustamā īpašuma likmi, valsts un vietvaras neapdomīgi izdara spiedienu uz visu iedzīvotāju rocību

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) salāgošana ar iedzīvotāju labklājības līmeni praksē nenotiek, tāpēc, kadastrālo vērtību pietuvinot tirgus cenu līmenim, belzienus saņem ne tikai tie, kuriem tas varbūt pienāktos par mitināšanos ekskluzīvos mitekļos, bet arī tie, kuri vēsturiski iegadījušies kaimiņos un kuru īpašuma vērtība stihiski pieaugusi, piemēram, kopā ar jaunajiem privātmāju ciematiem līdzās. Pa vidu arī nekustamo īpašumu bizness, kura dalībnieki par nepārdotiem īpašumiem NĪN nomaksā baltu naudu un, izdzirdot par plāniem NĪN uzšaut debesīs, ievērojami skeptiskāk skatās uz projektiem nākotnē. Tāpat mūsu NĪN politika var no Rīgas un Latvijas atgrūst ārvalstu investorus, kuri, apostījuši gaisu, nobāzēsies kaimiņzemēs.

"Samsung Galaxy Z Flip" atsauc atmiņā 20 gadus senos aizlokāmos «gliemežvākus», taču piedāvā moderna viedtelefona iespējas.

Ieilgušo "vienādo telefonu" laikmetu sapurinājis kaut kas neparasts. Līdz ar pirmajām pavasara vēsmām arī pašmāju veikalos ienācis "Samsung" šā gada jaunums – salokāmais viedtelefons "Galaxy Z Flip".

Lai arī salokāmie tālruņi pompozi tika izrādīti jau pirms gada, uz pirmajiem eksemplāriem varējām vien žēlīgi noskatīties globālajās izstādēs vai citzemju veikalos. Savukārt "Z Flip" uzreiz nonācis arī pie mums, un ir pelnījis ikviena līdzšinējās tālruņu vienveidības garlaikotā lietotāja uzmanību.

Dizains

✪✪✪✪✪✪✪✪

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Nav jābūt ekstraklases speciālistam, lai saprastu, ka "Z Flip" svarīgākā inovācija un potenciālo pircēju uzmanības piesaistītājs ir tieši ārējais izskats. To nevar gluži dēvēt par unikālu vai neredzētu. Drīzāk, labi aizmirsts vecais modernā izpildījumā. Droši vien liela daļa šo rindu lasītāju ap gadsimtu miju izmēģināja tolaik ļoti aktuālos atlokāmos mobilos telefonus. Ekrāns augšā, pogas apakšā, vēl viens maziņš displejs uz vāka. Pārlocīta šī ierīce kabatā aizņēma niecīgu vietu, taču spēja piedāvāt daudz lielāku ekrānu nekā nepārlokāmie, kuri arī tolaik bija mazi, ja salīdzinām ar šodienas milzeņiem.

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo tie būtiski ierobežošot Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi esot pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām, jo mākslīgi «aizvērs» lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļos konkurenci, par šādām aktivitātēm liecināja vakar medijiem izplatīts paziņojums.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš laikrakstam Latvijas Avīze paudis, ka par LLAP dzird pirmo reizi. Arī citās lauksaimnieku organizācijās, kas Latvijā darbojas ilgāku laiku, par šo padomi nekas nav dzirdēts, uzsver laikraksts.

Izrādās, sabiedriskā organizācija LLAP Latvijā oficiāli pat neesot reģistrēta. LLAP valdes locekļa Armanda Broka palīdze Agnese Ruberte Latvijas Avīzei skaidrojusi, ka reģistrēšana notikšot tuvākajās dienās. Kurus vēl lauksaimniekus apvieno šī padome, to noskaidrot tā arī nav izdevies, vien to, ka tuvāko nedēļu laikā sākšoties aktīva biedru uzņemšana. «Visticamāk, aiz šīs cēlās vēl nereģistrētās organizācijas nosaukuma ir tie paši zemes uzpircēji un starpnieki ārzemnieku pirkumiem Latvijā, kas likuma labojumos saskata apdraudējumu savam ienesīgajam starpniecības biznesam,» vērtē laikraksts.

Jaundibinātās Latvijas lauksaimniecības attīstības padomes (LLAP) idejas iniciators ir uzņēmums ActusQ, kas jau 10 gadus lauksaimniekiem Latvijā palīdzot realizēt investīciju projektus, kas vērsti uz ražošanas attīstību un lauksaimniecības izaugsmi un zemju apsaimniekošanu, tāpēc «izteiktie apgalvojumi par padomes saistību ar uzpircējiem ir nepatiesi un izdevīgi atsevišķām interešu grupām», teikts paziņojumā, kuru šodien saņēma db.lv.

Visticamāk, ir organizācijas un atsevišķi indivīdi, kuri padomes mērķos un aizsāktajās aktivitātēs saskata draudus kādiem saviem plāniem, informē LLAP valdes loceklis Armands Broks.

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo tie būtiski ierobežošot Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi esot pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām, jo mākslīgi «aizvērs» lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļos konkurenci, par šādām aktivitātēm liecināja vakar medijiem izplatīts paziņojums.

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Darbs mājās ir kļuvis par daudzu cilvēku ikdienu, un šāds strādāšanas modelis bija iecienīts arī pirms pandēmijas. Tāpēc aktuāls ir jautājums – kā iekārtot ergonomisku. ērtu un pievilcīgu biroju savā mājoklī? To lūkosim noskaidrot raksta turpinājumā!

Galdam ir svarīgs pareizais izmērs, forma un aprīkojums

Strādāt pie ļoti neliela biroja galda var būt visai neērti, it īpaši, ja darbam tiek izmantots kas vairāk par datoru un pierakstu blociņu, savukārt pārāk liels galds var neietilpt telpā vai padarīt tās interjeru visai savādu. Tāpēc sākt vajadzētu ar piemērota galda izvēli, pirms tam izmērot, kāds konkrētajā telpā un vietā būtu optimāls galda izmērs.

Ja galdu paredzēts novietot kādā no telpas stūriem, lieliska izvēle ir stūra galds, kas ļauj efektīvi izmantot telpu un rada plašuma sajūtu. Tradicionālajam galdam četrstūra formā savukārt ir kāda cita būtiska priekšrocība, proti, to būs iespējams novietot, kur vien sirds kāro – ja biroja telpas iekārtojumu vairāk vai mazāk regulāri vēlaties mainīt, šī būs pareizā izvēle.

Profesionālā skola dod iedrošinājumu doties tālāk.

Lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši iespējām un vajadzībām, īpaši svarīga ir iekļaujoša izglītības sistēma visos līmeņos, norāda Labklājības ministrijā (LM). Iegūtajā specialitātē strādāt gan izvēlas tikai neliela daļa absolventu, stāsta Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.

Mācās arī četrdesmitgadnieki

Cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Cīravā paredzētas divas programmas – pavāra palīgs un kokapstrādes iekārtu operators. Lai iestātos, nepieciešama pamatskolas izglītība. Vecuma ierobežojumu nav, un amplitūda ir ļoti liela – mācās arī četrdesmitgadnieki. «Motivācija ir ļoti dažāda,» novērojusi L. Zeltiņa. «Mēs uzrunājam, piedāvājam, un reizēm skola ir pirmais izaicinājums. Ne vienmēr šie cilvēki zina, kādas iespējas viņus var sagaidīt ārpusē. Baidās.»

Mūsdienās ražošana mainās, un tajā arī mūsu reģionā ienāk robotizācija un mākslīgais intelekts.

Dienas Bizness un Siemens organizētajā konferencē Smart Factory – tehnoloģiju iespējas ražošanas nozares attīstībai uzņēmuma Mechanika Engineering direktors Artūrs Žipris stāsta, ka pasaulē pārdoto robotu apjoms straujā tempā aug. Pagājušajā gadā robotu piegādes bija jāgaida pat vairāk nekā 20 nedēļas, jo pieprasījums pieauga tik ļoti, ka piegādātāji nebija spējīgi piegādāt rezerves daļas.

Pirmie roboti bija diezgan dārgi un sarežģīti, un šis mīts ir saglabājies līdz pat mūsdienām. «Situācija ir mainījusies. Tās vairs nav mega dārgās sistēmas, ko vidējie uzņēmumi nevar atļauties. Šobrīd visbiežāk robotizētu sistēmu atmaksāšanās periods ir līdz 24 mēnešiem,» saka A. Žipris, piebilstot, ka arī Latvijā pieprasījums pēc robotiem aug. Līdz ar to aug arī pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem un paredzams, ka tas augs arī turpmāk. «Šobrīd nespējam apmierināt visu pieprasījumu,» viņš apgalvo.

Pirmā velorikša Romāna Ruzina uzņēmumā e-Ritenis tapusi mēnesi, tagad pasūtījuma izgatavošanai aiziet aptuveni nedēļa, vēsta laikraksts Diena.

R. Ruzins atzinis, ka pašam skrūvēt un metināt sanāk reti: «Šobrīd tuvojas sesija un jākārto mācību lietas. Es šogad beidzu otro kursu, kopā jāmācās četri gadi. Attiecībā uz velorikšām es vairāk strādāju kā ideju ģenerators un pārdevējs. Meklēju pircējus. Sadarbojos ar Rīgas velorikšu kompānijām, dažas rikšas ir pārdotas arī Maskavā un Viļņā.»

«Patiesībā mēs šo tirgu nemeklējām. Eritenis.lv mājaslapā eksperimentālos nolūkos bijām salikuši dažādu elektrisko braucamrīku fotogrāfijas, arī velorikšas un elektriskā automobiļa attēlus. Kāds bija ieraudzījis rikšu un izrādīja interesi par pirkšanu. Savukārt mēs, aptaujājot piegādātājus, secinājām, ka daudz lētāk un izdevīgāk būtu tādu uzražot pašiem. Rikša ir liela un smaga, tai ir dārgas transportēšanas izmaksas, turklāt mums ir labi ražošanas resursi un pieredzējusi «metālistu» komanda,» skaidrojis R. Ruzins.

Mākslas lāde ir divu jaunu liepājnieku – Līnas un Gustava – vārda tiešajā nozīmē pašu rokām radīts salons, interneta galerija un veikals.

Lai gan mikrouzņēmums reģistrēts tikai šā gada februārī, Mākslas lādi kā māksliniece trešajā paaudzē un īstena kurzemniece Līna Freimane pielocījusi jau sen – kopš 16 gadu vecuma viņa pelna sev iztiku, darinot skaistas lietas un pārdodot tās tirdziņos un arī internetā. Viņai ir tikai 20 gadu, taču pērn viņa Liepājas centrā, savu vecāku mājas pirmajā stāvā, bez «skaļa blīkšķa» atvēra veikaliņu. Līnas Freimanes draugs Gustavs Pelēcis Liepājā vairāk pazīstams kā deputāta Stīna Lorensa jeb mūziķa Fonteina palīgs un Fontaine Ent. vadītājs. Taču viņš ir arī izglītots finansists, tāpēc aprēķināja, ka lielākas nākotnes perspektīvas ir kapitālsabiedrībai, nevis individuālā saimnieciskā darba veicējai, kas Līna bija līdz tam. Tagad grāmatvedība un interneta lapas noformējums uzticēts Gustavam, bet idejas un darbi – Līnai. «Latviešiem būs jāpierod, ka arvien vairāk uzņēmēju ir ļoti jauni. Viņi cīnās, lai varētu dzīvot Latvijā,» saka Līna Freimane.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Nule kā Latvijas Televīzijas ziņu raidījums Panorāma vēstīja, ka Tautas panorāmas ietvaros, apbraukājot visus novadus, ir viena tēma, par kuru runā un satraucas pilnīgi visur, – Saeimas deputātu skaita samazināšana. Šī ziņa pati par sevi, šķiet, nebūtu ievērības cienīga, tomēr tās nozīmīgumu nedrīkst novērtēt par zemu. Tā ir daiļrunīga liecība tā dēvētajam antielites jeb antiestablišmenta noskaņojumam, kas valda vienkāršajā tautā.

Faktiski, lai nu par ko, bet par parlamenta deputātu skaitu jau nu gan nebūtu vērts uztraukties, izvirzot to kā svarīgu risināmu problēmu. Jo tautas priekšstāvju skaita samazināšana nedos nekādu būtisku finansiālu ietaupījumu, tāpat nerisinās nevienu citu problēmu, kas svarīga iedzīvotājiem. No deputātu skaita samazināšanas iedzīvotāju dzīves kvalitāte nedz paaugstināsies, nedz pazemināsies. Tā vispār ir viltus problēma. Kādēļ tad cilvēki visā Latvijā par to runā?

Tādēļ, ka tas perfekti ieguļ tautas dusmu pret eliti diskursā, pie kura izveides pati elite ar savu attieksmi lielā mērā ir vainojama. Raksturojot īsi - lielai sabiedrības daļai, kas nedzīvo pārāk labi, ir sajūta, ka pie visām problēmam ir vainojami tie tur augšā, Rīgas kungi, zagļu banda un tā tālāk, pēc katra gaumes.

"Huawei P40 Pro" sarūpējis vēl labāku kameru, bet tālruņa panākumi tirgū būs atkarīgi no lietotņu veikala piepildīšanas tempa.

Sazvērestību teoriju cienītājiem būtu, kur izvērsties, šķetinot Ķīnas lielākā viedtelefonu ražotāja "Huawei" pēdējā gada likteņa pavērsienus. Pēc ASV sankciju ietekmē klusi prezentētā "Mate 30 Pro" modeļa ķīnieši plānoja atgūt sabiedrības interesi ar vērienīgu "P40" sērijas pieteikšanu marta nogalē Parīzē, taču šo ieceri «nopļāva» koronavīrusa izsauktie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Taisnības labad jāsaka, ka līdzīgi cieta ikviens ražotājs, kura plānos bija prezentācijas pasākumi kopš Mobilās pasaules kongresa Barselonā.

Zīmola cienītājiem labākā ziņa ir tāda, ka "P40" sērija, atšķirībā no "Mate 30", ir sasniegusi arī Latviju un nopērkami veseli trīs modeļi – "P40 Lite", "P40" un "P40 Pro".

Koka ēku konstrukciju ražotāji Latvijā izjūt pasaules globālo un arī lokālo noieta tirgu procesu ietekmi, nemitīgi tiem pielāgojoties, saglabājot konkurētspēju.

Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai noteiktie valstu ierobežojumi, Krievijas invāzija Ukrainā, tai sekojošā Krievijas un Baltkrievijas koksnes izstrādājumu diskvalifikācija no Eiropas tirgus, pēdējos gadu desmitos nepieredzētās inflācijas lēciens, kā ierobežošanai eirozonas un citu valstu centrālo banku pieņemtie lēmumi par procentlikmju paaugstināšanu ir mainījuši situāciju ārvalstu tirgos un likuši mainīties arī koka ēku ražotājiem Latvijā. Vienlaikus koka izmantošanā būvniecībā Latvija būtiski atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs.

Kronas vājums

SIA "Zlaukts" jeb alus darītava "Labietis" pielāgojusies ārējiem apstākļiem. Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli uzņēmums bijis starp pirmajiem, kas uzsāka alkoholisko dzērienu piegādi mājās.

To, kā norit alus "Labietis" piegāde mājās, uzziniet, skatoties video!

Atsaucas ministra aicinājumam

Jokojot, darītavas izveidotājs Reinis Plaviņš teic, ka atsaucies premjera aicinājumam piegādāt cilvēkiem pirmās nepieciešamības preces. "Un atsaucība bija fantastiska! Pirmajā dienā saņēmām apmēram sešdesmit pasūtījumus. Lai nodrošinātu piegādi tajā dienā, iesaistīti tika visi darbaspēka resursi, pēdējo sūtījumu piegādājot apmēram desmitos vakarā," atceras R.Pļaviņš.

Tā kā "Labietis" jau līdz šim aktīvi nodarbojās ar izbraukumu tirdzniecību, kā arī gatavojās šā gada vasarā dibināt uzņēmumu Igaunijā, kur tirgot alkoholu internetā ir legāli, pārslēgties uz piegādēm bijis samērā viegli. Darbinieki jau bija pieraduši regulāri doties izbraukumos un uzņēmuma īpašumā jau bija tam nepieciešamie transportlīdzekļi. Lielākais izaicinājums bijis izveidot sistēmu, pēc kuras pieņemt pasūtījumus un plānot piegādes.