ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts mākslīgā intelekta arhitektiem.

Žurnāls atzinis 2025. gadu par gadu, kad mākslīgā intelekta potenciāls ir izlaists brīvībā, norādot, ka atpakaļceļa vairs nebūs.

"Par domājošu mašīnu laikmeta atnākšanu, par cilvēces pārsteigšanu un satraukšanu, par tagadnes pārveidošanu un iespējamā pārsniegšanu - mākslīgā intelekta arhitekti ir "Time" 2025. gada personība," sociālajos tīklos paziņoja žurnāls.

Žurnāls ik gadu nosauc pasaules ietekmīgāko cilvēku. Pērn par "Time" gada cilvēku tika atzīts ASV prezidents Donalds Tramps, kas šo titulu saņēma arī 2016. gadā.

2023. gadā, pēc "Time" domām, tā bija popzvaigzne Teilora Svifta, kamēr 2022. gadā par gada cilvēku žurnāls atzina Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Kredītprocentu likmju sarukums atjaunojis nekustamo īpašumu darījumu tirgu teju visos segmentos Latvijā.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Valsts zemes dienesta (VZD) atvērtajiem datiem par darījumiem 2025. gada deviņos mēnešos. „Dati rāda nekustamo īpašumu darījumu atjaunošanos pēc vairāku gadu ilga panīkuma, kura iemesls bija Eiropas Centrālās bankas lēmums par aizdevumu procentlikmju paaugstināšanu, lai tādējādi šķietami slāpētu inflāciju, kura bija sasniegusi pēdējā desmitgadē nepieredzētus augstumus visā Eiropā, taču līdz ar inflācijas nosēšanos arī procentlikmes ir sarukušas un lēnām atjaunojas aktivitāte, kura ietekmē gan celtniekus, gan būvmateriālu ražotājus, gan attiecīgu pakalpojumu sniedzējus,” situāciju analizē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.

Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Skates Gada labākā būve Latvijā 2025 rīkotāji – Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar skates titulsponsoru Ceresit aicina iesniegt pieteikumus pērn ekspluatācijā nodoto objektu skatei, lai noskaidrotu 2025. gada labākās būves.

Būves piesakāmas līdz 31. martam.

Skatei var izvirzīt būves Latvijā, kā arī Latvijas būvuzņēmēju būvētās būves ārzemēs, kuras nodotas ekspluatācijā 2025. gadā, šādām nominācijām un balvām: Dzīvojamā jaunbūve; Publiskā jaunbūve ar apakšnomināciju Ražošanas ēka; Pārbūve un atjaunošana; Restaurācija; Inženierbūve; Ainavas būve; Koka būve; Gada BIM objekts; Gada betona būve.

Objektus var pieteikt ikviena juridiska vai fiziska persona, Latvijas Būvkomersantu reģistrā reģistrēti būvuzņēmēji, nozares sabiedriskās organizācijas, būvniecības ierosinātāji, projektētāji, pašvaldības, būvspeciālisti, kā arī žūrijas dalībnieki.

Skates mērķis ir celt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot Latvijas būvnieku labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.

Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

Žurnāla "Forbes" veidotajā pasaules bagātāko cilvēku sarakstā pirmo vietu otro gadu pēc kārtas ieņem uzņēmējs Īlons Masks, kura turība sasniegusi 839 miljardus ASV dolāru.

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par pustriljonu dolāru, pateicoties uzņēmumu "Tesla" un "SpaceX" akciju cenu pieaugumam.

Otrajā vietā "Forbes" veidotajā sarakstā ierindojas "Google" dibinātājs Lerijs Peidžs, kura bagātība veido 257 miljardus dolāru, bet trešajā vietā ar 237 miljardiem dolāru atrodas otrs "Google" dibinātājs Sergejs Brins.

Savukārt ceturtajā un piektajā pozīcijā ierindojušies attiecīgi ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss (224 miljardi dolāru) un ASV sociālo mediju uzņēmuma "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs (222 miljardi dolāru).

"Forbes" norāda, ka ASV prezidenta Donalda Trampa bagātība pieaugusi par 27% līdz 6,5 miljardiem dolāru.

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks. Uzņēmums ir uzaudzējis gan pieredzi, gan paplašinājis tehnoloģiskās spējas, lai īstenotu vēl sarežģītākus projektus.

Fragments no intervijas

Uzņēmumam ir jau 25 gadu pieredze, apgrozījums 63 miljoni eiro un vairāk nekā 580 darbinieki. Uzņēmumam ir divas dzelzsbetona ražotnes – viena Liepājā, otra Daugavpilī. MB grupā ietilpst Dzelzsbetons MB, Daugavpils Dzelzsbetons, Transportbetons MB, Betona pētījumu centrs un Inerto materiālu serviss. Liepājā, top elementi ražotnē, kas tiek vesti uz objektiem. Tāpat gatavojam arī lielu daļu no inertiem materiāliem, pārvaldām karjerus, ražojam šķembas, smiltis un līdz pat pašam betonam. Vēl viena svarīga sastāvdaļa ir betona pētījumu centrs, kas nodrošina betona un minerālmateriālu testēšanu, rezultātu analīzi, kā arī jaunu produktu receptūru izstrādi. Ražojam ļoti plaša spektra betonu no tradicionāli zināma, sala izturīga līdz arī dekoratīvam, kam nepieciešamas pildvielu kombinācijas, piemēram, terrazzo. Spektrs, ko mēs nosedzam, ir konstrukciju elementi, piemēram, sienas, pārsegumi, kāpnes, balkoni. Otra sadaļa ir produkti, kuriem ir augstāka pievienotā vērtība, galvenokārt tās ir fasādes. Mūsu reģionā ļoti izplatīts ir trīsslāņu sienu produkts – vienā sienas elementā ir divas kārtas betona un pa vidu siltumizolācija. Tas ir ļoti efektīvs produkts, jo tas vienlaikus kalpo kā nesošā konstrukcija. Ēku būvējot, tas ir nesošs, tajā ir siltumizolācija, un tad ir klāt arī dekoratīvs ārslānis. Klienti to novērtē, jo ļoti daudz darba tiek pārnests uz rūpnīcu, nav jāveic apdare, jāliek logi, kā arī nav nepieciešama ārējā piekļuve, un tas ir svarīgi augstceltnēs vai ēkām ar apgrūtinātu piekļūšanu. Rezultātā attīstītājam ēka top jau no gataviem elementiem. Vēl no produktiem piedāvājam sienas ar dekoratīviem risinājumiem. Tāpat produkts, pie kura strādājam, ir GRC – stiklašķiedras cementa kompozīts. Tas ir atsevišķs elements, plāna čaula, bet ar to var izveidot gan formas, gan reljefus uz fasādēm. Ja runā par pašu virsmu, tad betonu var iepigmentēt, piemēram, no pelēka radīt to sarkanu. Tāpat ir grafiskā betona tehnoloģija. Mums ir svarīgs ilgtspējas virziens, tāpēc visiem galvenajiem produktiem izdota vides produktu deklarācija. Tas parāda, cik ir CO2 izmešu daudzums uz katru saražoto produktu apjomu. Mēs mācāmies no skandināvu klientiem, viņu prasībām, tāpēc es teiktu, ka Zviedrija ir visai Eiropai priekšā. Viņi uzstāda augstas un skaidras prasības katram ēkas kvadrātmetram, cik viņi vēlas redzēt izmešus.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Rīdzinieku dibinātā "bitcoin" blokķēdes transakciju un mākslīgā intelekta kompānija "Bitfury" plāno investēt vienu miljardu ASV dolāru (925 430 000 eiro) ētiskos uzņēmumos mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas un decentralizēto sistēmu nozarēs, ziņo žurnāls "Fortune".

200 miljoni dolāru (185 086 000 eiro) tiks investēti 2026. gadā, bet atlikušie līdzekļi tiks sadalīti turpmākajos gados.

"Bitfury" turpina izstrādāt to uzņēmumu sarakstu, kuros paredzēts ieguldīt. Potenciālajiem investīciju saņēmējiem jādarbojas mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas vai decentralizētu sistēmu jomā.

Kompānijas līdzdibinātājs Valērijs Vavilovs uzsvēra, ka šādām tehnoloģijām nākotnē būs izšķiroša nozīme, jo īpaši ņemot vērā mākslīgā intelekta avatāru pieaugošo izplatību, kas apgrūtina reālu personu atpazīšanu.

2011. gadā rīdzinieku dibinātais "Bitfury" sākumā nodarbojās ar "bitcoin" ieguvi, bet tagad ir pievērsies arī mākslīgā intelekta jomai. Uzņēmumam ir biroji ASV, Gruzijā, Honkongā, Kanādā, Kazahstānā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Ukrainā.

Rīdzinieki Agija un Mārtiņš Tiknusi Cēsīs radījuši jaunu kultūrvietu – Gaujas ielas kvartālu – un teju pašu spēkiem to soli pa solītim iedzīvina.

Pāris meklējis kādu investīciju objektu, arī Rīgā, kur bijis ļoti mazs piedāvājums, taču daudzus nevarēja finansiāli atļauties. Arī abu lauku māja atrodas Cēsu pusē, tāpēc pirms muižas iegādes apsvēra šo atrašanās vietu. Meklējot sludinājumus, iekrita acīs šis īpašums, gana simpātisks, gana liels un izaicinošs – Zeklera muiža Cēsīs. “Skatījāmies viesmīlības virzienā, komercvirzienā, jo sākumā arī domājām attīstīt lauku tūrismu. Vasarās un brīvdienās dzīvojam pie Bērzkroga, sanāca šeit iet garām, un Agija teica: jocīgi, ka šādai ēkai ir tāds tornītis. Tad mēs ieraudzījām šo ēku sludinājumā,” atceras M.Tiknuss. Ēkas izpētē pēc tam noskaidrots, ka tornītis ir ļoti tipisks Latvijas muižām un tam, kā izrādās, ir arī praktiska nozīme – tajā ir kāpņutelpa.

ASV biznesa žurnāls "Forbes" par šogad pasaulē ietekmīgāko sievieti atzinis Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, bet no Baltijas valstīm vienīgā topā iekļautā sieviete ir Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, kas ieņem 81. vietu.

"Forbes", kas simt pasaulē ietekmīgāko sieviešu sarakstu publicēja 22. reizi, norādīja, ka pēc tam, kad jūlijā no amata atkāpās korupcijas skandālā iesaistītais Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, Lietuvai bija vajadzīgs līderis, kas atjaunotu stabilitāti un pārliecību, un politikas jaunpienācēja Ruginiene ātri izveidoja valdību. Politiķu vidū Ruginiene ieņem 13. vietu.

Otra ietekmīgākā sieviete "Forbes" vērtējumā ir Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda. Leiena un Lagarda pirmās divas vietas "Forbes" veidotajā sarakstā ieņem kopš 2022. gada.

Par trešo ietekmīgāko sievieti šogad atzīta Japānas premjerministre Sanaje Takaiči, kas amatā stājās oktobrī.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft IT laidusi klajā jaunāko žurnālu Miljonārs, kurā apkopoti Latvijas 100 bagātākie cilvēki, kā arī citi Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – lielākie pelnītāji, lielākie dividenžu saņēmēji, lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji, kā arī patiesā labuma guvēji.

Šāds vērienīgs saraksts tiek publicēts jau 29.gadu. Žurnāla veidotājs Lato Lapsa norāda, ka jau septīto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un patieso labuma guvēju simtnieki.'

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Miljonārs saņems 23.decembrī. Žurnāls būs nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās, kā arī Dienas Biznesa redakcijā Arsenāla ielā 3. Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas. Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Klajā 29. reizi nācis Dienas Biznesa pielikums Miljonārs. Ar miljonāru kapitāla atklāšanu, skatīšanu un sarindošanu dilstošā secībā visu šo laiku nodarbojas žurnālists un publicists Lato Lapsa. Viņam arī jautājumi par aktuālo un to, kas cauri laikiem nemainās.

Žurnāls Miljonārs Latvijā nāk klajā 29. reizi un pēc jūsu metodoloģijas. Pirms pāris gadiem bija gaidas, ka līdz ar akcionāru kā patiesā labuma guvēju atklāšanu sabiedrībai būs izmaiņas miljonāru sarakstos. Pāris gadi garām – ir redzamie rezultāti?

Metodoloģija šajos 29 gados vienu reizi ir būtiski mainīta, pārejot no uzņēmumu tirgus vērtības aprēķina, kas, kā saprotams, neizbēgami tomēr var būt tikai vairāk vai mazāk objektīvs vērtējums, uz skaitļiem, kas ir publiski pieejami un, ja tā varētu izteikties, granītā iecirsti, - uz uzņēmumu pašu kapitāla datiem no Lursoft datu bāzēm. Jā, akcionāru atklāšana šo to sarakstos ir mainījusi, taču ne īpaši būtiski. Turklāt vienu „paslēpju” vietā nāk citas: piemēram, acīgs lasītājs varēs pamanīt, ka šogad miljonāru sarakstā nav daža skandaloza meža nozares uzņēmēja, - un ne jau tāpēc, ka viņš strauji būtu iekritis trūkumā. Gluži vienkārši ir mainīta uzņēmumu grupas struktūra, un tagad pašam uzņēmējam tieši pieder tikai daļas holdinga mātes uzņēmumā, kura pašu kapitāls ir salīdzinoši neliels.

Par pasākumu vietas Nītaures dzirnavas jaunajiem saimniekiem kļuvusi dekoratore Baiba Prindule-Rence ar vīru Agri. Dzirnavas ieguvušas jaunu sajūtu, tajās iepūsta Baibas elpa.

Tas ir jauns piedzīvojums īpašuma saimniekiem un jauns sākums Nītaures dzirnavām, kur sastapsies daba, dizains un katrs notikums. Īpašums iegādāts šā gada sākumā, un nupat aizvadīta pirmā aktīvā pasākumu sezona. Vaicāta, kā nolēmuši iegādāties Nītaures dzirnavas, Baiba Prindule-Rence stāsta: “Ir Instagram stāsts, un tad ir realitāte. Veidojot pasākuma vietu, ieraudzīju ss.lv sludinājumu un aizsūtīju vīram ar jautājumu – varbūt? Un viņš atbildēja: labi, aizsūtām bankai pieprasījumu! Aptuveni tā mēs nolēmām par šīs vietas iegādi. Tas ir mans Instagram stāsts, bet zem tā visa slēpjas aptuveni deviņu mēnešu nogrieznis, kurā izskatīja mūsu kā uzņēmuma kreditēšanu. Ja kāds man prasa, kā jūs te nonācāt, un sieviešu visbiežākais jautājums, vai aizgājāt pie numerologa, tad es atbildu – jā, banka bija mūsu zīlnieks, numerologs, guru un viss pārējais. Ja banka teiktu nē, tad mēs saprastu, ka šim uzņēmumam vēl nav laiks iegādāties īpašumus.” Potenciālos iegādes īpašumus ģimene jau bija skatījusies, un tas, abuprāt, ir loģisks veids, kā attīstīties Baibas biznesam. Bija arī diezgan skaidri nodefinēti kritēriji, kāds īpašums tiek meklēts, - virziens no Rīgas uz Vidzemes pusi, stundas brauciens, vēlams pa asfaltu, tuvumā jābūt ūdenim. “Baiba bijusi aptuveni 90% viesu namos Latvijā, tāpēc diezgan skaidri iezīmējās kritēriji, piemēram, ja man būtu jāizvēlas, kur svinēt savus svētkus, tad ir diezgan skaidrs. Mēs jau divus, trīs gadus meklējām bez noteikta termiņa un nolēmām: tad, kad būs īstais, tad arī darīsim. Pirms tam bija viena zemes gabala versija, kura atbilda prasībām. Tas atbilda tam, ka atrodas pie ūdens, apkārt ir kluss, var atbraukt pa asfaltu, stundas braucienā no Rīgas, bet tad bija jābūvē. Tajā brīdī mums tieši bija gaidāms ģimenes pieaugums, un mēs palaidām to īpašumu garām. Nītaures dzirnavas bija nākamais, kas šajā periodā atbilda visiem kritērijiem. Doma, ka mums to vajag, jau bija ilgu laiku, mēs gaidījām, un, kad bija labais scenārijs, tad bija to vērts izskatīt,” papildina Baibas vīrs Agris.

Amerikāņu dziedātāja Bejonse tagad ir miljardiere, pirmdien ziņoja žurnāls "Forbes".

44 gadus vecā Bejonse ir kļuvusi par piekto mūziķi, kam izdevies sasniegt šo robežu. Pirms tam par miljardieriem kļuva viņas vīrs reperis Jay-Z, Teilore Svifta, Brūss Sprigstīns un Rianna.

Bejonse kļuvusi par miljardieri pēc vairākiem ļoti veiksmīgiem gadiem. 2023. gadā viņas pasaules turnejā "Renesanse" tika nopelnīti aptuveni 6000 miljoni ASV dolāru.

Februārī "Grammy" balvu ceremonijā Losandželosā Bejonse saņēma gada albuma godalgu par albumu "Cowboy Carter". Gada albuma gremiju viņa izcīnīja pirmo reizi.

Bejonses pasaules turneja šogad kļuva par ienesīgāko no mūziķu 2025. gadā sarīkotajām turnejām.

Apvienojot šo peļņu ar ienākumiem no viņas mūzikas kataloga un citiem darījumiem, "Forbes" aplēsa, ka Bejonse šogad nopelnījusi 148 miljonus dolāru pirms nodokļu nomaksas.

“Es domāju, ka visā var atrast kaut kādu odziņu, bet tas automātiski nenozīmē, ka tam ir jābūt dārgam vai ekskluzīvam. Interesantu arhitektūru var panākt arī ar ļoti pieejamu budžetu un ļoti vienkāršiem materiāliem,” uzskata arhitektu biroja Outofbox vadošais arhitekts Pēteris Bajārs.

Viņam svarīgi veidot uz cilvēku orientētu arhitektūru. Vai tas būtu gadsimtiem sens namiņš vecpilsētā vai moderna jaunbūve.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums

Sāksim sarunu par pēdējiem projektiem, pie kuriem esat strādājis. Pastāsiet, kas tie ir un ar ko tie ir īpaši!

Mums šis sanāca ražas ievākšanas gads, kurā vienlaicīgi finišējām faktiski trīs projektus – Rakstniecības un mūzikas muzeja interjeru un daļu ekspozīcijas, divas Magdelēnas kvartāla biroju ēkas un tāpat arī biroja ēku Barona ielā. Visiem šiem objektiem finišs bija vienā brīdī, bet starti bija dažādi. Tas, kas, manuprāt, visiem bija zīmīgs, - tie visi bija izaicinoši projekti. Muzejs – tie ir pieci gadi no projekta līdz realizācijai. Barona iela līdzīgi. Savukārt Magdelēnas kvartāla konkurss notika 2017. gadā, un tikai 2025.gada maijā mēs ēku nodevām ekspluatācijā. Šie trīs objekti savā ziņā ir arī atbilde uz to, kāpēc mēs aizvien vairāk darbojamies ārpus Rīgas. Lai kādi būtu zaļie koridori, ātrākas izskatīšanas, bet vēl joprojām es gribu teikt, ka slīkstam pamatīgā birokrātijā. Departamenti savā starpā nerunā un pat nedraudzējas, institūcijas izdod pretrunīgus nosacījumus. Pēc šiem trim ilgajiem projektiem bija sakāpis tik ļoti, ka es negribēju neko par Rīgu dzirdēt, tāpēc mēs ļoti apzināti un aktīvi meklējām iespējas darboties ārpus Rīgas. Darbojāmies Valmierā, Cēsīs. Manuprāt, Cēsīs šobrīd ir visredzamākais un apjomīgākais projekts – Konrāda kvartāls, kas ir četru ēku komplekss. Tas mums arī ir izaicinošs projekts, bet šoreiz ne birokrātijas dēļ, bet tādēļ, ka katra no četrām ēkām ir atšķirīga un unikāla. Mums ir 17.gadsimta mūra ēka, tā paša laika koka māja, pavisam maza, nezināms, cik sena vēsturiskā ēka, jaunbūve un zem tā visa vēl apakšā ir Cēsu viduslaiku pils mūris. Tas, kas šobrīd apjož pili, nemaz nav īstais mūris, jo tas ir tapis pirms gadiem 100-200, bet, veicot arheoloģiju, mēs atklājām īsto, oriģinālo 13.gadsimta mūri, un tas kļūs par daļu no visa apbūves kompleksa. Faktiski tā būs multifunkcionāla pasākumu telpa, kuras vidū ir šī atraktā, saglabātā un eksponētā viduslaiku mūra siena. Tas ir lielais ieskicējums par to, ko mēs darām.

Kas ir vērtīgāk – pasaules čempiona tituls pludmales volejbolā vai pasaules vicečempiona gods sporta karalienes vieglatlētikas disciplīnā?

Šāds jautājums nomocīja lielu daļu no jubilejas 30. Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujas dalībniekiem. Tomēr galu galā viņi samērā pārliecinoši par labākajām Latvijas sportā 2025. gadā pasludināja pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, otrajā vietā atstājot šķēpmetēju Aneti Sietiņu.

Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti jau trešo reizi četru gadu laikā atzina pludmales volejbolistu Kristianu Fokerotu.Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau apaļas trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, Latvijas vadošie uzņēmēji, bijušie sportisti, žurnālisti un arī žurnāla lasītāji.