Ekonomika

Uzņēmējus nākamā gada kontekstā satrauc augstās darbaspēka izmaksas

Db.lv, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmējus nākamā gada kontekstā satrauc augstās darbaspēka izmaksas un iespējamie ierobežojumi saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, noskaidrots "Eurochambres" veiktajā aptaujā, kurā piedalījušies 299 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri.

LTRK informē, ka vēl Latvijas uzņēmējus satrauc arī finansēšanas nosacījumi, ilgtspējas prasības un uzņēmumu digitalizācija.

Uzņēmēji norādījuši, ka saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, arī nākamajā gadā varētu sagaidīt uzņēmējdarbības un pārvietošanās ierobežojumus, kam sekos patērētāju paradumu maiņa, pārtraukumi piegādes ķēdēs, grūtības izpildīt parādsaistības un pielāgoties attālinātajam darbam.

Kamēr citviet pasaulē Covid-19 vīrusa izplatība ir mazinājusies vai tā izplatība kļuvusi kontrolētāka, ļaujot uzņēmējiem atsākt savu darbību pilnvērtīgāk, Latvijā uzņēmējus nākamajā gadā dara bažīgus iespējamie darbības ierobežojumi saistībā ar pandēmijas izplatīšanos, pārtraukumi piegādes ķēdēs un pārvietošanās ierobežojumi, uzsver LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

"Vērtējot Latvijas uzņēmēju noskaņojumu saistībā ar šī brīža situāciju - bažas noteikti ir pamatotas. Tāpēc politikas veidotājiem ir jādara viss iespējamais, lai nākamā gada uzņēmēju prognozes nepiepildītos. LTRK jau ilgstoši nacionālā līmenī ir vērsusi politikas veidotāju uzmanību uz nepieciešamību mazināt darba spēka izmaksas, kā arī uz kvalificētu darbinieku trūkumu dažādākajās nozarēs un apņemas to aktīvi darīt arī turpmāk," skaidro A.Rostovskis.

"Eurochambres" apvieno 46 Eiropas valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameras, tostarp, LTRK, un atbalsta savus biedrus - Eiropas uzņēmējus, cenšoties radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi Eiropas ekonomiskajā zonā. Organizācija apvieno vairāk nekā 20 miljonus uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LTRK sagaida aktīvu VID rīcību īstenojot publisku komunikāciju par EDS problemātiku

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ieviešot vienoto nodokļu kontu un uzkrājumu principu, sākot no šī gada janvāra, uzņēmēji saskārušies ar virkni tehnisku problēmu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) darbībā, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK šobrīd sagaida aktīvu VID rīcību īstenojot publisku komunikāciju par EDS problemātiku un plānoto sistēmas traucējumu novēršanas termiņu.

LTRK vērš uzmanību, ka vienotā konta ieviešana ir apjomīgs projekts, ar lieliem finanšu ieguldījumiem no valsts budžeta līdzekļiem, kas skar visus Latvijas uzņēmējus. Nav pieņemami, ka tik apjomīgu sistēmas izmaiņu ieviešana, kurai paredzēts ievērojams valsts budžeta līdzekļu finansējums, tiek īstenota tādā veidā, kas rada riskus uzņēmumiem, vienlaikus nenodrošinot uzņēmējiem pieejamu informāciju par konstatētajām kļūdām un nepilnībām sistēmas darbībā un to novēršanas gaitu, norāda LTRK.

Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus 

2021. gads Latvijā ir atnesis divus būtiskus jauninājumus: vienoto nodokļu kontu, kura...

Kā nozīmīgākā problēma ir nodokļu nomaksas stāvokļa neprecīzs atspoguļojums, atsevišķās situācijās pat atspoguļojot nepamatotus nodokļu parādus, un kopumā ierobežotu sistēmas funkcionalitāti. EDS kļūdaina darbība, kas nav novērsta jau vairāk nekā 4 mēnešu laikā kopš sistēmas ieviešanas, un neprecīzas informācijas atainošana, rada uzņēmējiem reputācijas un finanšu riskus, sadarbības partneriem iegūstot neprecīzu informāciju par nodokļu parādiem, riskus saistībā ar ierobežotām iespējām sekmīgi piedalīties publisko iepirkumu konkursos, nodokļu nomaksas atlikumu salīdzināšanu ar uzņēmuma datiem, kā arī ikdienas administratīvā sloga palielināšanos, palielinoties nodokļu saistību izpildei veltītajam laikam.

Latvijā 49 nodokļu kontu vietā būs viens 

Pašreizējo vairāku desmitu kontu vietā Latvijā no 2021. gada būs vienotais nodokļu...

"Uzņēmēji ir iesaistījušie un ļoti gaidījuši šīs plānotās sistēmas izmaiņas - saprotama ir šāda apjomīga projekta sarežģīta ieviešanas gaita, kā arī samērīgs kļūdu novēršanas un pakāpenisks ieviešanas process, bet uzņēmēju mērs ir pilns – uzņēmējiem trūkst informācijas par sistēmas kļūdaino darbu, plānoto turpmāko ieviešanas gaitu, iespējām novērst kļūdainas sistēmas darbības rezultātu. Sekas skar uzņēmumu reputāciju, iespējas iesniegt izziņas dalībai publisko iepirkumu konkursos, salīdzināt nodokļu maksājumu atlikumus un nomaksas stāvokli, kas nepieciešami kvalitatīvai nodokļu nomaksas nodrošināšanai un pārskatu sagatavošanai," norāda LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

LTRK 2021.gadā ar VID pārstāvjiem tikušies jau vairākārtīgi, lai skaidrotu uzņēmēju konstatētās EDS nepilnības. Izmaiņas un uzlabojumus un kvalitatīvu sistēmas ieviešanu uzņēmēji jau gaida kopš š.g. 1. janvāra, tomēr 4,5 mēnešu laikā virkne problēmu nav novērstas un joprojām nav zināms precīzs laika plāns, kā tieši tiks veikta turpmāko tehnisko problēmu novēršana un uzlabojumu ieviešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanu, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā, uzņēmumi sāk plānot darbinieku atlaišanu, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja.

23% aptaujāto uzņēmumu plāno darbiniekus sākt atlaist jau tuvākajā laikā, tādējādi risinot situāciju, kad uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. Vairāki uzņēmumi darbiniekus jau ir atlaiduši.

Lielākajai daļai - 64% no atbildes sniegušajiem uzņēmumiem - tiek nodarbinātas personas, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu. 23% aptaujāto uzņēmumu plāno tuvākajā laika darbiniekus atlaist, tādējādi risinot situāciju, ja uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. 9% respondentu plāno situāciju risināt, palielinot darbinieku darba slodzi, 9% - maksāt starpību starp darba algu un minimālo iemaksu objektu, 4% - darbiniekus no nepilna darba laika pārcelt uz pilna laika darbu, bet 4% - palielināt darbinieku atalgojumu līdz minimālajam iemaksu objektam. 15% respondentu šobrīd vēl nav konkrētu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajai pārvaldei un cilvēkiem, kas veido izglītības politiku, kopumā ir vāja izpratne par uzņēmējdarbības lomu valsts pastāvēšanā un attīstībā, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Lai gan kopumā uzņēmējdarbības izglītība vidusskolās un augstskolās kļūst kvalitatīvāka, tai joprojām trūkst sasaistes ar reālo biznesa vidi, un tā ir milzīga problēma, kas ir jārisina, domā A. Rostovskis. Arī augstskolas un atbildīgā ministrija piekrīt – veicināt izpratni par uzņēmējdarbību jauniešu vidū ir svarīgi.

Jāiet uz priekšu

Neatkarīgi no tā, vai tu esi mākslinieks, inženieris vai sportists, dzīvojot tirgus ekonomikā, paralēli vienmēr jādomā arī biznesa kategorijās, atzīmē A. Rostovskis.

Uzņēmējam vajadzīga prakse 

Apgūstot tikai teorētiskas zināšanas, nav iespējams kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, tāpēc,...

“Šī iemesla dēļ par uzņēmējdarbību un ekonomiku plašāk būtu jārunā gan skolās, gan studiju programmās, kas nav tieši vērstas uz biznesu. Protams, jauniešiem jau šobrīd ir pieejami dažādi produkti, kas uzlabo viņu zināšanas šajā jomā, piemēram, Junior Achievement Latvia piedāvātās iespējas, taču ar to nepietiek – ir jāiet uz priekšu. Pirmkārt, izglītības sistēmā būtu intensīvāk jāintegrē ekonomikas un biznesa pamatprincipi, otrkārt – vairāk jāaplūko arī starptautiskais griezums, piemēram, globālie finanšu tirgi, pieejamie instrumenti, kā arī iespējas un riski. Treškārt, jauniešiem būtu jāapgūst arī nākotnes ekonomikas tendences – digitālais mārketings, investīciju piesaiste un citas aktualitātes, kas tuvākajā laikā būs biznesa neatņemama sastāvdaļa. Raugoties no skolu un augstskolu perspektīvas, ir jādomā, kā piesaistīt cilvēkus, kas par šīm lietām spētu runāt kompetenti,” pauž A. Rostovskis, piebilstot, ka LTRK ir gatava sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai uzlabotu izglītības sistēmas sasaisti ar biznesu.

“Šobrīd ļoti pietrūkst profesionālas un uz nākotni vērstas uzņēmēju un izglītības politikas veidotāju sadarbības. Diemžēl interese par LTRK iesaisti sistēmas uzlabošanā no IZM puses ir minimāla. Pozitīvi novērtējama pašreizējās ministres Anitas Muižnieces vēlme cieši sadarboties ar LTRK, diemžēl ministri bieži mainās, un vēsturiski sadarbība kopumā ir bijusi nepilnvērtīga. Regulāri ar ministriju komunicējam par profesiju standartiem, kas, manuprāt, vispār ir pilnīgi novecojusi sistēma. Jebkurā gadījumā sadarbībai ir jābūt ciešākai, par to ir jādomā, jo starp izglītības sistēmu un uzņēmējdarbību ir reāla plaisa. Ceru, ka tuvākajā laikā tas mainīsies,” teic A. Rostovskis.

Visu rakstu un plašāk par šo tēmu lasi 17.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija joprojām nav uzsākusi darbu pie nodokļu izmaiņu, kas skar minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), izvērtēšanas un koriģēšanas, tādējādi ignorējot Valsts prezidenta Egila Levita pirms pusotra mēneša izteikto iniciatīvu, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

Lai arī šī problēma ir aktuāla ļoti lielai sabiedrības daļai, kas pirmos rēķinus saņems jau šī gada 20. decembrī, un atbildīgā institūcija solīja to paveikt saprātīgā laika termiņā, turpinās bezatbildīga mīņāšanās uz vietas, kā rezultātā gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem ir daudz neskaidrību.

“Kļūdīties ir cilvēcīgi, taču apzināties savas kļūdas un spēt tās izlabot, ir ne tikai katra atbildīga politiķa pienākums, bet arī pilsoniskā godaprāta un sirdsapziņas mēraukla. Ja finanšu ministra kungs nesaprot, ka izvairīšanās no minimālo VSAOI sistēmas izvērtēšanas un pielaisto kļūdu izlabošanas novedīs pie bezdarba līmeņa palielināšanās, ēnu ekonomikas pieauguma, uzņēmēju un iedzīvotāju neapmierinātības – sekām, kas kopumā bremzēs valsts ekonomisko izaugsmi, viņš ir pieļāvis lielu kļūdu, par ko varētu nākties samaksāt ar savu politisko karjeru,“ ir pārliecināts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu darbību nedrīkst slēgt ne pie kādiem Covid-19 izplatības apmēriem

Db.lv, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu saimnieciskā darbība nedrīkst tik slēgta vai būtiski ierobežota ne pie kādiem Covid-19 izplatības apmēriem, tā trešdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš arī norādīja, ka ir kritiski svarīgi valstī veicināt vakcinācijas tempu un kopējo vakcinācijas aptveri, lai Covid-19 izplatība iespējami mazāk kaitētu ekonomikai un tās atveseļošanai.

LTRK padomes ieskatā Latvijā ir nepieciešams regulējums, kas nodrošinātu darba devējiem elastīgumu nodarbinātības organizēšanai uzņēmumā, tostarp jānodrošina darba devējiem iespēju pārcelt darbinieku citā amatā, atstādināt no darba pienākumiem, nesaglabājot atalgojumu, vai atlaist, ja darba devējs noteicis, ka konkrētā amata pildīšanai uzņēmumā tiek nodarbinātas tikai personas ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Vienlaikus regulējumam par personas datu apstrādi un uzglabāšanu jābūt skaidri saprotamam un tādam, kas nerada būtisku administratīvo slogu. Tas arī nedrīkst radīt sodu riskus darba devējam nākotnē, un veicina epidemioloģiski drošas vides veidošanu uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir nosūtījušas atklāto vēstuli Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un finanšu ministram, aicinot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un finanšu ministram nosūtītajā vēstulē LTRK un LDDK aicina atlikt VSAOI sistēmas spēkā stāšanos ar 1. jūliju, vienlaikus pārstrādājot sistēmas modeli un labojot pieļautās tehniskās nepilnības, modeļa pilnveidi balstot datu analīzē, kā arī iesaistot valdības sadarbības un sociālos partnerus.

Nosūtītajā vēstulē LTRK un LDDK norāda, ka konceptuāli atbalsta VSAOI sistēmas ieviešanu, tomēr vērš uzmanību, ka izmaiņas VSAOI sistēmā pieņemtas pirms Covid-19 pandēmijas izraisītās nelabvēlīgās ietekmes, un šobrīd Latvijas tautsaimniecībai ne tikai jāspēj pārvarēt vairāk nekā gadu ilgušu ekonomikas ierobežojumu sekas, bet vēl aizvien jāspēj funkcionēt daļēji ierobežotas ekonomikas stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Latvijas Radio vēstīja, ka VID vienotā nodokļu konta ieviešana pirmajā mēnesī radījusi būtiskas problēmas uzņēmējiem: kādiem EDS parādījās nodokļu parāds, citiem – pārmaksa, vieni bija konstatējuši pārmaksāto nodokļu pazušanu sistēmā, vēl kāds nevarēja EDS pārbaudīt nodokļu atlikumus u.tml.

Šķita, ka tās ir pārejošas grūtības, ka viss sakārtosies, jo saprotams, ka sistēma tika mainīta tās darbības laikā – kā ļoti trāpīgi to tolaik raksturoja VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā: “Lidmašīnas motors tiek mainīts, lidmašīnai esot gaisā. Mēs nevaram nospiest vienu pogu, izslēgt sistēmu un tad palaist nākamo. Mums tā ir jādarbina visu laiku, nepārtraukti.”

Bet gāja laiks, un problēmas nebeidza beigties. Ne velti maija vidū LTRK nāca klajā ar vēstījumu, ka sagaida aktīvu VID rīcību ieilgušo EDS tehnisko problēmu novēršanā saistībā ar vienotā konta ieviešanu.

Kā būtiskāko problēmu LTRK min nodokļu nomaksas stāvokļa neprecīzu atspoguļojumu, atsevišķās situācijās pat atspoguļojot nepamatotus nodokļu parādus, un kopumā ierobežotu sistēmas funkcionalitāti. “EDS kļūdaina darbība, kas nav novērsta jau vairāk kā četru mēnešu laikā kopš sistēmas ieviešanas, un neprecīzas informācijas atainošana rada uzņēmējiem reputācijas un finanšu riskus, sadarbības partneriem iegūstot neprecīzu informāciju par nodokļu parādiem, riskus saistībā ar ierobežotām iespējām sekmīgi piedalīties publisko iepirkumu konkursos, nodokļu nomaksas atlikumu salīdzināšanu ar uzņēmuma datiem, kā arī ikdienas administratīvā sloga palielināšanos, pieaugot nodokļu saistību izpildei veltītajam laikam,” pausts LTRK 17. maija paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Politiķi turpina ignorēt prasības labot kļūdas minimālo VSAOI sistēmā

Db.lv, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem joprojām ir daudz neskaidrību par vairākiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmu, tomēr politiķi to neņem vērā, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Uzņēmējiem joprojām neesot skaidrs, kāda summa darba devējiem būs jāmaksā, gan arī, kurš nodrošinās sociālās apdrošināšanas maksājumus izņēmumu grupām, līdz ar to viņi nevarot plānot savas izmaksas.

Turklāt virknē uzņēmumu jau ir sākusies vai tiek plānota darbinieku atlaišana.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sagaida, ka Finanšu ministrijas vadītā VSAOI regulējuma pilnveidošanas darba grupa šodien beidzot nāks klajā ar konstruktīviem risinājumiem "esošās sistēmas brāķa labošanai".

Viņš uzsver, ka politiķiem ir jāņem vērā Latvijas iedzīvotāju viedoklis, kuru LTRK noskaidrojis kampaņā "Kļūdu labojums". Vairākums iedzīvotāju četrās dažādās aptaujās pauduši viedokli, ka minimālo VSAOI sistēma ir jāmaina, jāpārceļ tās stāšanās spēkā termiņš, šā brīža sistēma veicinās ēnu ekonomiku un mazo uzņēmumu bankrotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sapni par dzīvi pēc 50 gadiem jāsāk realizēt jau šodien

Māris Ķirsons, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības prioritātes ir izglītota sabiedrība, gudra valsts pārvalde un produktīva, konkurētspējīga uzņēmējdarbība, taču pašlaik nav stratēģijas un ir ļoti augsta sabiedrības neuzticība valstij.

Tāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences Latvija 2070 secinājums. Bez tam – šo nākotni mūsu vietā neradīs neviens cits.

Vajag nākotnes sapni

Ekspertu izstrādātā vīzija Latvijai pēc 50 gadiem ir tapusi diskusijās divās darba grupās – akadēmiskajā, kuru vadīja investīciju sabiedrības Prudentia partneris, LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis, un uzņēmējdarbības grupā, kas strādāja Latvijas Universitātes profesora Mārča Auziņa vadībā. LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra, ka konferences Latvija 2070 galvenais mērķis ir raidīt signālu gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā par to, ka valstij ir nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija, kas palīdzētu fokusēties kādā konkrētā virzienā. “Pašreizējo situāciju varētu tēlaini salīdzināt ar kuģi okeānā, kurš bez noteikta kursa dreifē pa viļņiem un bieži vien apmaldās,” tā A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformu, kas stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā, netiek plānots atlikt, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktā pēc koalīcijas partiju sanāksmes.

Premjers skaidroja, ka šīs nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka visi Latvijā strādājošie ir sociāli apdrošināti. Viņš uzskata, ka Covid-19 krīze parādīja lielo nevienlīdzību starp cilvēkiem, kas strādā un par kuriem maksā sociālo nodokli, un tiem, par kuriem to nemaksā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija prasa atlikt minimālā VSAOI ieviešanu 

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) pievienojas 53 citām uzņēmēju organizācijām...

"Nonākot kaut kādās grūtībās, piemēram, Covid-19 krīzē, viena daļa legāli strādājošo nebija nekādā veidā pasargāti. Valdībai bija milzu izaicinājums rast veidu, kā izveidot atbalsta programmas," teica Kariņš, piebilstot, ka šīs izmaiņas ir sen plānotas.

Kariņš arī atzīmēja, ka reformas spēkā stāšanās datumu "nav nekāda plāna mainīt". Viņš teica, ka vienmēr, notiekot izmaiņām, kāds pēdējā brīdi saprot, ka, iespējams, nav tām kārtīgi sagatavojies, tomēr, premjera ieskatā, visiem izdosies tām tik pāri un izdosies nodrošināt sociālo aizsardzību visiem Latvijā strādājošajiem, kas esot "pamatu pamats" šiem grozījumiem.

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas 

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba...

LETA jau ziņoja, ka Jaunā konservatīvā partija tika rosinājusi uz vēlāku laiku atlikt pašlaik no 1.jūlija paredzēto regulējumu par minimālās obligātās sociālās iemaksas ieviešanu, kā arī izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā.

Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas - 1500 eiro ceturksnī.

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu 

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām...

Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.

Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Vairākas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas atbalstītu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas termiņa pārcelšanu no 1.jūlija uz vēlāku laiku, izriet no partiju politiķu paustā maijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā uzņēmēju un politikas veidotāju diskusijā "Vai esošā nodokļu politika veicina tautsaimniecības attīstību?".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts rūpējas par to, lai grāmatvežiem darba kļūtu vairāk

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij interesē, lai grāmatveži būtu "vietējais" nodokļu inspektors un ziņotājs – sabiedriskais bezmaksas palīgs cīņā ar ēnu ekonomiku, aizdomīgiem darījumiem un klientiem, tāpēc pieauga prasības par dažādu "ziņojumu" iesniegšanu, darījumu un klientu obligātām pārbaudēm u.tml., savukārt uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem – kā sava veida padomdevējs un konsultants, vidutājs starpvalsti un uzņēmēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Viņa uzsver, ka grāmatvežiem pēdējie gadi ir bijuši pārpilni ar visdažādākajiem izaicinājumiem, sākot ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un Sankciju likuma prasību izpildi, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā diferencētā minimuma piemērošanu, vienotā nodokļu konta negaidītajiem pārsteigumiem, kam turpinājums būs minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā apmēra ieviešana, un galu galā arī kriminālatbildība gadījumā, ja uzņēmums deklarējis neesošu – fiktīvu – PVN darījumu (pat neraugoties uz to, ka uzņēmums deklarē, bet grāmatvedis iesniedz), kas ir līdzīgi kā padomju laikos, kad cietumā lika grāmatvežus, bet ar niansi – kopā ar direktoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Juris Bundulis, AS OlainFarm padomes priekšsēdētājs.
  • Covid ietekme - Latvijas tautsaimniecības 2020. gada šķērsgriezums. Koronavīruss “izēdis” vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas.Laiki, kad cenu rekordi kļuvuši garlaicīgi.
  • Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Spēles noteikumi - Zaļā kursa un industriālās stratēģijas sadursmes piemērs – Liepājas Metalurgs.
  • Atbalsts biznesam - citur stimulē ekonomiku, pie mums – apgrūtina.
  • Tiesiskums - uzņēmējs vaino Latvijas valsti plānveidīgā naudas konfiskācijas shēmā.
  • Satiksme - darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē. Intervija ar Ediju Vilsonu, Ryanair izpilddirektoru.
  • Portrets - Aigars Rostovskis, biznesa augstskola Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.
  • Enerģētika - lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks.
  • DB konferences - klimata mērķi sasniedzami, mainot autoparka ēdienkarti.
  • Brīvdienu ceļvedis - Antons Kovaļovs, SIA GC Leasing Baltic direktors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība ir garš process ar saviem kāpumiem un kritumiem, kur zemākos punktus var pārvarēt tikai tad, ja apkārt ir jaudīgi un uzticami cilvēki, pauž Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.

Ar lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumus un organizācijas, parasti nākas saskarties krīzes situācijās – nereti tie arī ir izšķirošie brīži, kas liek saprast, kuri cilvēki ir gatavi rakt un kapāt, bet kuri ne, stāsta A. Rostovskis. Viņš sevi uzskata par komandas cilvēku, atzīstot, ka ļoti uzticas saviem kolēģiem un sadarbības partneriem, ar kuriem izgājis caur uguni un ūdeni.

Skaidra vīzija

Uzņēmējdarbības virzienā A. Rostovskis sācis raudzīties jau pusaudža gados, kad, mācoties Rīgas Celtniecības tehnikumā, kopā ar savu kursa biedru Armandu Lūžnieku sāka tirgot televizorus. "Tas nebija sistemātiski veidots bizness, taču tas noteikti lika saprast, ka, lai nopelnītu naudu, nav jāiet strādāt pie kāda cita – visu var izdarīt pats. Kad smadzenes sāk strādāt biznesa virzienā, parādās arī izdevības. Vēlāk tirgojām lietussargus, valūtu un citas lietas, pēc kurām bija pieprasījums. Padomju laikos mans tēvs un krusttēvs piepelnījās, remontējot dzīvokļus. Šo arodu apguvu arī es. Sākumā strādājām kopā, pēc tam pasūtījumus sāku pieņemt pats. Principā šie bija mana biznesa stūrakmeņi," atminas A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"KPV LV" pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un viņa pārstāvēto "Jauno Vienotību" ir izvirzījusi savu ekonomikas ministra amata kandidātu - bezpartejisko uzņēmēju Pēteri Šmidri, informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu Ministru prezidentam Šmidre arī būtu jāvirza uz Saeimu apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā, skaidroja "KPV LV" frakcijas vadītājs.

Ekonomikas ministra pienākumus uz laiku pārņem Gerhards 

Līdzšinējam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) pametot amatu, viņa vietā uz laiku...

M.Možvillo norāda, ka Šmidre ir "pie partijām nepiederošs, neatkarīgs kandidāts", līdz ar to "KPV LV" skatījumā viņa kā pretendenta izvirzīšana noņems politisko spriedzi. Kā pie bezpartejiska cilvēka pie Šmidres ar savām iniciatīvām brīvi varēs vērsties ikviena no koalīcijas partijām, norādīja politiķis.

"Partijas vadības ieskatā šobrīd valstij ir vajadzīgs ekonomikas ministrs ar svaigu redzējumu, kurš koncentrēsies uz valsts izvešanu no krīzes. Pēteris Šmidre ir cilvēks, kuram ir pieredze, redzējums un kurš nāktu ar misiju palīdzēt valstij un nozarēm. Viņam ir ļoti plašs skatījums – tā ekspertīze un zināšanas, procesu vadība ir pavisam jau jauns līmenis, nekā šobrīd mēs redzam," teikts partijas paziņojumā.

Kariņš izdod rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju 

Respektējot partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu no amata atsaukt ekonomikas ministru...

"Nākamajam ekonomikas ministram ideālā variantā būtu jābūt ar pieredzi uzņēmējdarbībā, jāizprot ekonomiskie procesi, jāvērtē labāko biznesa praksi pasaulē un iespējamos modeļus, ko pārnest uz Latvijas ekonomiku, un jābūt skaidram redzējumam par Latvijas ekonomisko uzplaukumu un labklājību. Politiķu izvirzītos kandidātus mēs aicināsim uz tikšanos, lai iepazītos ar kandidāta redzējumu par Latvijas ekonomisko attīstību, izrunātu iespējamo sadarbības modeli, kā arī izvērtētu kandidāta atbilstību šim atbildīgajam amatam," norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā ziņots, pēc tam, kad "KPV LV" Saeimas frakcija izlēma atsaukt Jāni Vitenbergu (NA) no ekonomikas ministra amata, Kariņš izpildīja solījumu par Vitenberga demisijas pieprasīšanu, lai tiktu ievērots koalīcijas līgums.

Tikmēr Nacionālā apvienība, uz kuru Vitenbergs pārgājis no "KPV LV", rosinās Kariņu un koalīcijas partnerus vienoties par izmaiņām koalīcijas līgumā, kā arī nodot Ekonomikas ministriju (EM) tās pārraudzībā, izriet no NA līdera Raivja Dzintara paustā. Ja tas tiktu akceptēts, Vitenbergam pavērtos iespēja atkārtoti ieņemt ekonomikas ministra amatu.

Kā ziņots, Kariņš norādījis, ka koalīcijā ir atbalsts valdības darba turpināšanai, bet vēl ir jāvienojas par "sadarbības organizēšanu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Loze & Partneri vadošais partneris Jānis Loze

Armanda Vilciņa, 23.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valstij būtu vairāk jādomā par uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un uzlabošanu, kā arī konkurētspējas veicināšanu, jo pagaidām šajā ziņā mēs būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm, norāda advokātu biroja Loze & Partneri vadošais partneris Jānis Loze.

Vairākus gadu desmitus uzņēmējdarbības vide Latvijā nav bijusi sevišķi labvēlīga, kā ietekmē mūsu biznesmeņiem ir ļoti grūti konkurēt ar komersantiem Eiropā un pasaulē, pauž J. Loze. Viņš uzskata, ka šobrīd ir pēdējais laiks saprast, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas valstij pienes naudu, – uzņēmējs ir draugs, nevis krāpnieks.

Aizstāv tiesības

Visu savu mūžu esmu strādājis par advokātu, specializējoties uzņēmēju komerctiesību jautājumos, stāsta J. Loze. “Pēdējos gados esmu bijis arī sabiedriski aktīvs – vadu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Juridisko komiteju, esmu Nacionālās stratēģijas padomes loceklis un darbojos arī citās organizācijās. Ikdienā es daudz komunicēju ar uzņēmējiem, tāpēc zinu, kādas ir viņu lielākās sāpes un problēmas. Diemžēl man jāteic, ka konkurētspējas ziņā mēs būtiski atpaliekam no citām valstīm. Rodas sajūta, ka visi likumprojekti tiek pieņemti ar domu, ka uzņēmējs grib apkrāpt valsti, taču patiesībā ir pretēji – tieši uzņēmējdarbība rada naudu. Šī situācija ir jārisina, un, lai to darītu, vajadzīga stingra politiskā nostāja,” domā advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 24.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24. augusta numura centrālā tēma – birokrātija. Uzņēmumu kļūst mazāk, bet iestāžu – tērētāju – vairāk.

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos 2021. gada pirmo septiņu mēnešu laikā ir sarucis uzņēmumu – nodokļu maksātāju skaits, taču pieaudzis Publisko personu un iestāžu reģistrā iekļauto iestāžu daudzums. DB meklē cēloņus, kāpēc šāda situācija radusies. Viedokli pauž Andris Lasmanis, bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs, Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LTRK valdes priekšsēdētājs, Elīna Egle, Latvijas Biznesa savienība padomes priekšsēdētāja, kā arī Tereza Luksa, SIA TL Candles īpašniece, valdes locekle.

Pēc labklājības ministra Gata Eglīša un Finanšu nozares asociācija parakstītā memoranda par nepieciešamību palielināt pensiju fondu ienesīgumu, samazināt pārvaldības komisijas un veicināt iedzīvotāju finanšu pratību, db.lv vērsās pie pensiju fondu pārvaldītāja Indexo, jo tieši šīs kompānijas ienākšana tirgū 2017. gadā sakrita ar strauju pensiju fondu pārvaldības komisijas maksu samazinājumu. Intervijā atbildes par visiem pensiju līmeņiem, par situāciju Latvijas tirgū un konkrēti Indexo plāniem sniedz uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Saeimas Tautsaimniecības komisijā paralēli tiek virzīti divi Publisko iepirkumu likuma grozījumu projekti, kur viens paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus un iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru, bet otrs vairāk pievēršas zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanai.

Abi grozījumu projekti ir saistīti un, visticamāk, jau šoruden piedzīvos trešo lasījumu Saeimā.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"Esmu piedalījies vairākās darba grupas sēdēs, kurās klāt bija sociālie partneri un būvnieki, un līdz šim ir bijusi sapratne par grozījumu nepieciešamību. Vēl pavasarī pārspriedām nepieciešamos grozījumus, tomēr pēc šīm sarunām parādījās LDDK un LTRK memorands par publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanu. Grozījumi tiek gatavoti Saeimas otrajam lasījumam, tādēļ paredzu, ka debates vēl būs un atsevišķās sadaļās komplicētas. Patlaban nav iespējams vērtēt grozījumu kvalitāti, jo tie ir tapšanas procesā un sarunas vēl priekšā," Dienas Biznesam atklāja likumprojekta referents Saeimā, deputāts un Tautsaimniecības komisijas loceklis Sandis Riekstiņš.

Jāteic, ka Publisko iepirkumu likuma grozījumi top uz Būvnieku karteļa atklāšanas fona, kas netieši ietekmē kopējo gaisotni, kā arī adekvātu nozares dalību procesā. Tajā pašā laikā būvniecības nozare nav vienīgā, ko likums regulē.

Grozījumu jēga

Izmaiņas likumā pirmajā Saeimas lasījumā jau akceptētas šā gada sākumā, un, runājot par pretendentu atlasi iepirkumā, teikts, ka tās nepieciešamas, jo praksē bieži ir konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt viņa spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras. Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Proti, šajā sadaļā pasūtītāja iespējas izvēlēties pretendentu konkursā būtu visnotaļ plašas, jo runa pēc būtības ir par reputāciju, lai arī tieši šis vārds netiek izmantots. Tātad, no vienas puses, ir cēli mērķi nepieļaut konkurences kropļojumus, reģistrēt profesionālos pārkāpumus, skatīties uz nodokļu nomaksas disciplīnu, bet, no otras, – samērā brīvas rokas pasūtītājam, jo, kā zināms, kļūdas ir daudziem, bet iepirkums ar vienu pretendentu nav uzskatāms par derīgu.

Visu rakstu lasiet 31.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reira padomniece Mudrīte Grundule aģentūru LETA informēja, ka trešdien notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē finanšu ministrs norādījis uz apņemšanos turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu, īstenojot ilgtermiņa programmu.

"Konsekventi pēdējos desmit gados nodokļu slogs ir būtiski mazināts no 43,3% līdz 36,7% no iekšzemes kopprodukta nelielo algu saņēmējiem, un starpība ar kaimiņvalstīm ir sarukusi," stāstījis Reirs.

Viņš pauda pārliecību, ka darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā. "Vērtējam iespēju pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes," informēja Reirs vienlaikus piebilstot, ka jautājuma par VSAOI atlikšanu nav Finanšu ministrijas (FM) dienas kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirgotāju asociācija un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) ir nosūtījušas atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), aicinot no 1.jūnija atļaut darboties visiem veikaliem Latvijā, tostarp tirdzniecības centros esošajiem tirgotājiem, aģentūrai LETA pavēstīja NĪAA pārstāvji.

Vēstulē tirdzniecības nozares pārstāvji pauduši, ka spēkā esošie ierobežojumi, kas liedz darboties veikaliem tirdzniecības centros, kuru platība pārsniedz 7000 kvadrātmetru, bet ļauj strādāt mazākiem veikaliem, nav epidemioloģiski pamatoti.

Tostarp vēstulē norādīts, ka tirdzniecības centru zaudējumu apmērs pieaug ar katru mēnesi. Tirdzniecības centru ieņēmumi no nomas 2021.gada pirmajos mēnešos nepārsniedz 50% no pilnās summas. Jaunākie dati par aprīli uzrāda, ka tirdzniecības centru nomas ieņēmumu zaudējumi sasniedz 55%, bet vidēji šajā gadā no janvāra līdz maijam zaudēti plānotie ieņēmumi aptuveni 53% apmērā.

Vēstulē arī atzīmēts, ka Rīgas Stradiņa universitātes mērījumi apliecina, ka epidemioloģiskā situācija tirdzniecības centros ir pat drošāka nekā mazajos veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados banku riska apetīte samazinājusies, uzskata auditorkompānijas "EY" Baltijas partneris Izmeklēšanas un integritātes nodaļā Jānis Kauliņš.

Finanšu nozares asociācijas sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) rīkotajā tiešsaistes seminārā par kredītiestāžu un uzņēmumu sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā viņš sacīja: "Bankām kļūst arvien mazāka riska apetīte strādāt ar uzņēmumiem, kuriem nav tieša un acīmredzama sasaiste ar Latviju vai Baltijas valstīm. Ja uzņēmums nevar pierādīt savu saikni ar Latviju vai Baltiju, sadarboties ar vietējo banku sektoru būs grūti".

J.Kauliņš piebilda, ka ne katra banka vēlas sadarboties ar plaša spektra uzņēmumu klāstu, vairums orientējas uz labi zināmiem, eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem. Tomēr ir arī atsevišķas bankas, kuras specializējas dažādu riskantāku nozaru nišās, tās ir definējušas savu riska robežu un sadarbojas ar, piemēram, "FinTech" uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Atsevišķās jomās būtu jāļauj strādāt arī ar negatīvu Covid-19 testu

Db.lv, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padomes (KVP) pieņemtie konceptuālie lēmumi par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai kopumā ir saprotami un atbalstāmi, tomēr atsevišķās jomās būtu jāļauj strādāt arī ar negatīvu Covid-19 testu.

Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos 

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo...

Kopumā uzņēmēji jauno ierobežojumu stāšanos spēkā gaidot ar bažām, jo neesot šaubu, ka daudzi biznesi vismaz sākumā piedzīvos lielu kritumu, kas savukārt aktualizēšot jautājumu par valsts kompensāciju nepieciešamību.

A.Rostovskis kritizēja Latvijas valdību par nespēju rīkoties savlaicīgi, preventīvi un stingri, kā to esot darījušas daudzas citas valstis: "Mēs braucam no viena grāvja otrā. Nav šīs līderības un izlēmības. Tas, ka būs šāda situācija, bija skaidri prognozējams".

Vairāki lielie uzņēmumi nākamnedēļ sāks strādāt "zaļajā režīmā" 

Vairāki lieli Latvijas uzņēmumi no nākamās pirmdienas, 11.oktobra, sāks darbu "zaļajā režīmā",...

Jau vēstīts, ka KVP naktī uz piektdienu vienojās saistībā ar augsto Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju. Tāpat visā publiskajā sektorā tiks noteikts pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai lēmumi stātos spēkā, tie piektdien būs jāapstiprina ārkārtas Ministru kabineta sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trieciena tempā jārisina, lai pietiekams atbalsts saistībā ar Covid-19 dēļ noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem būtu arī lielākiem uzņēmumiem un neatkārtotos ēdināšanas uzņēmuma "Lido" situācija.

Tā otrdien intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs (LTRK) Jānis Endziņš.

Atbilstoši valdības plāniem arī tiem uzņēmumiem, kuriem pašreizējā situācija rada miljoniem eiro lielus zaudējumus, atbalsta griesti apgrozāmajiem līdzekļiem ir līdz 100 000 eiro. "Ja zaudējumi miljonos mērāmi, bet atbalsts ir līdz 100 000 eiro, skaidrs, ka tas nepalīdz," norādāija J.Endziņš.

Viņaprāt, ja tas netiks atrisināts, "mēs piedzīvosim to, ko piedzīvojām iepriekšējā viļņa fāzē", kā piemēru minot ēdināšanas uzņēmumu "Lido".

Apollo Group iegādāsies 51% Lido akciju 

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas...

"Man sirds sāp par situāciju, kāda izveidojās "Lido", kur "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons tādēļ, ka atbalsts faktiski nebija pietiekams, bija spiests krīzē savu visa mūža lolojumu daļēji pārdot," atzina J.Endziņš.

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti 

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties...

Jau vēstīts, ka valdība otrdien lems par atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām un patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemiloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Digitālā eiro tirgus konsultatīvajā grupā Latviju pārstāvēs Valdis Bergs

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Latvijas uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs, SIA “Mobilly” valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs kā uzņēmuma “Mobilly” pārstāvis apstiprināts Eiropas Centrālās bankas izveidotajā Digitālā eiro tirgus konsultatīvajā grupā (Digital Euro Market Advisory Group).

V. Bergs ir vienīgais no 30 starptautiskās komandas ekspertiem, kuri lems par digitālā eiro tirgus izveidošanu, kurš pārstāv Latviju. Viņam ir nepieciešamā pieredze un izpratne par eirozonas maksājumu tirgu.

“Esmu pagodināts par iespēju sniegt vērtīgo “Mobilly” pieredzi digitālā eiro attīstībā, lai palīdzētu šim risinājumam kļūt par patiesi ērtu un plaši izmantojamu norēķinu līdzekli visā Eiropā,” saka V. Bergs.

Šī gada 14. jūlijā Eiropas Centrālās bankas Padomē tika pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi, kas praktiski nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā paralēli skaidrajai un bezskaidrajai naudai parādīsies vēl trešā naudas forma – digitālais eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru