Jaunākais izdevums

Pārtikas ražotnē «Kronis» pirmdien, 8. jūnijā, vārīja rabarberu ievārījumu. Visus iepirktos lakstaugus uzņēmums pārstrādāja vienas dienas laikā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

SIA «Kronis» izgatavo divu veidu ievārījumus: «Rabarberi ar zemenēm» un «Rabarberi ar kanēli». Šāds produkts tiek ražots jau gadus četrus. Lai arī ievārījums izceļas ar interesantām garšas niansēm, pircēji to vēl nav pa īstam iepazinuši.

Tehnoloģe Iveta Volkova pastāstīja, ka apjomi, kurus ražotnē pārstrādā, nav lieli. No audzētājiem Lielvārdes un Kokneses pusē šogad iepirkti 460 kilogramu rabarberu kātu. No tiem taps apmēram tonna ievārījuma.

Rabarberu sagatavošana – mizošana un sagriešana – ir roku darbs. To veicot, Bauskas Dzīve uzrunāja strādnieci Helēnu Tarnovsku. Viņa atzina, darbs ir nedaudz vienmuļš, taču grūts neesot, jo apjomi nav lieli. «Jābrīnās, ka cilvēki tā nepērk šo ievārījumu. Man jau gan garšo rabarberu zapte, vislabāk, ja tai pievienotas zemenes,» stāsta strādniece.

Rabarberi ir izplatīta kultūra galvenokārt lauku sētās un mazdārziņos. Taču Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieks Andis Rauda tos iesācis audzēt arī pārdošanai. Platības pagaidām nav lielas, šogad pirmo reizi izaudzētais vests realizēt uz nakts tirgu Rīgā. Par cenām zemnieks nesūdzas.

Vairāk lasiet laikraksta Bauskas Dzīve trešdienas, 10. jūnija, numurā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs Kronis vēlas apsaimniekot Milda KM bijušo rūpnīcu

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kronim izdevies atgūt 70% no Covid-19 dēļ zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu un augļu pārstrādātājam "Kronis" līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Komentējot situāciju kopumā nozarē pēdējos mēnešos Covid-19 ietekmē, viņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī ažiotāžas dēļ par pārtikas nodrošinājumu konservējumi uzrādīja ļoti labus pārdošanas apmērus. Auga pieprasījums pēc pilnīgi visiem "Kroņa" konservētajiem, pasterizētajiem produktiem ar ilgu realizācijas termiņu.

Tam sekoja realizācijas apmēru nozarē kritums aprīlī, tostarp mazumtirdzniecībā, jo bija izveidoti pārtikas uzkrājumi. Kopvērtējumā ražotājiem, kuri strādā "Kroņa" darbības segmentā, lielākais trieciens bijusi tieši dīkstāve HoReCa segmentā. Šajā segmentā, kurā darbojas sadarbības partneri, visa veida ēdinātāji, nozarei nācies piedzīvot ļoti lielu - līdz pat 80% - pārdošanas apmēru kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10% SIA "Valmiermuižas alus" plāno no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu - tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu, informē uzņēmums.

Augoša piekrišana "Gardu muti" zelteriem vērojama arī šogad. Šī gada pirmajos desmit mēnešos pārdoti 116 000 litru "Gardu muti" zeltera, kas ir par 10% vairāk, salīdzinot ar konkrēto periodu pērn.

"Piecos gados kopš zelteru ieviešanas ik gadu redzam augošu pieprasījumu Latvijā, un nu "Gardu muti" dažādās zelteru garšas ir pieejamas lielveikalos visā Latvijā. Arvien vispieprasītākais ir bio cidoniju zelteris - šī gada 10 mēnešos pārdoti 53 000 litru šī zeltera, bet visstraujāk šogad augusi rabarberu zeltera pārdošana - par 33%, jau minot uz papēžiem bio cidoniju zelterim. Droši var teikt, ka cidonija un rabarbers ir iecienītākās Latvijas garšas," pircēju izvēles komentē "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kronis lēnām kāpina apgrozījumu – par aptuveni 10% gadā.

Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Svarenieks uzsver, ka SIA Kronis ir neliels pārtikas ražotājs, kas nepārtraukti attīstās, bet ne strauji un lēcienveidīgi. Tas notiek lēnām un pakāpeniski iespēju robežās no pašu iegūtiem līdzekļiem vai piesaistītajiem no dažādiem projektiem un fondiem.

Apbalvotās stāvpakas

Tā pēc aptuveni pusotra gada darba šovasar izdevās prezentēt slāvu ēdienu kolekciju jeb trīs zupas – rasoļņiku, zirņu zupu ar gaļu un sēņu zupu – mīkstajās stāvpakās. Inovatīvais iepakojums ir Latvijas Pārtikas kompetences centra atbalstīta projekta rezultāts, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Tajā ieguldīti aptuveni 280 tūkst. eiro, un uzņēmums var lepoties ar iegūto sudraba godalgu septembrī notikušajā starptautiskajā pārtikas ražotāju izstādē Riga Food 2019 rīkotajā konkursā Iepakojums Nr. 1, piekāpjoties vien igauņu kolēģiem. Tie piedāvā līdzīgu produktu, bet A. Svarenieks skaidro: «Atšķiramies ar to, ka zupas koncentrāts tiek iepildīts 4–5 slāņu (polimērs un alumīnijs) iepakojumā un tad termiski apstrādāts 121 grāda vai vēl augstākā temperatūrā.» Pēc tam produkts ir droši izmantojams, pie kam ar divu gadu realizācijas termiņu, kas daudziem ir ļoti svarīgi. Latvijā šobrīd SIA Kronis ir vienīgais, kas strādā ar šādu iepakojumu, un arī pasaulē tas dienasgaismu ieraudzījis salīdzinoši nesen. Vizuāli atšķirības nav manāmas, bet apstrādes procesā pret materiālu ir krietni augstākas prasības. Tur arī slēpjas sarežģītība. Vienlaikus nav atmests ar roku arī vecajām labajām burkām. Jaunajam iepakojumam ir lielāks dabas resursu nodoklis, bet, ņemot vērā, ka to rēķina no materiāla svara, tad mīkstā stāvpaka ir uzņēmējam izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā apvienojas advokātu biroji Magnusson un GLIMSTEDT

Lelde Petrāne, 02.10.2017

No kreisās: Glimstedt vadošais partneris Aldis Kalinks un Magnusson vadošais partneris Valdis Kronis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 1. oktobra visa Magnusson komanda apvienosies ar GLIMSTEDT Latvijā un uzsāks darbību ar GLIMSTEDT zīmolu. Magnusson vadošais partneris Valdis Kronis un partneris Dr. Ivars Kronis kļūs par GLIMSTEDT partneriem.

Aldis Kalinks, GLIMSTEDT vadošais partneris Latvijā, informē, ka apvienošanās stiprinās GLIMSTEDT komandas atslēgas kompetences un profesionālās zināšanas un palīdzēs nodrošināt biroja klientiem plašāku juridisko pakalpojumu klāstu ar ekspertiem visās tiesību jomās.

Apvienošanās rezultātā GLIMSTEDT Latvijā stiprinās vairākus juridiskās prakses virzienus, tajā skaitā, tiesvedību, šķīrējtiesu, restrukturizācijas un maksātnespējas, nekustamo īpašumu, komerctiesību, nodokļu tiesību, intelektuālā īpašuma un konkurences tiesību jomas.

Sākot ar 1. oktobri, zvērinātu advokātu biroju GLIMSTEDT Latvijā vadīs vadošais partneris Aldis Kalinks, Dr. Ivars Kronis, Valdis Kronis, Agnese Medne, kā arī Lauris Žubulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu konservu ražotāja SIA Kronis pērn strādājusi ar 2,04 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4% samazinājums salīdzinājumā ar 2,15 miljonu apgrozījumu 2014.gadā, liecina Firmas.lv dati.

Kroņa peļņa pērn bijusi 3512 eiro salīdzinājumā ar 230 eiro zaudējumiem iepriekšējā gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pagājušā gada darbība vērtējama kā laba perspektīva turpmākai izaugsmei. Līdzās jau esošajam zīmolam Kronis veiksmīgi turpināta pirms diviem gadiem ieviestā zīmola Rundāle attīstība, kura produkti radīti ar augstāku pievienoto vērtību un tiek pozicionēti vidējā un augstākajā jeb «premium» cenu segmentā.

Savukārt šogad plānots paplašināt abus zīmolus, pastiprināti pievēršoties rentablajiem produktiem, kā arī izvērst eksportu.

Uzņēmums iepērk izejvielu galvenokārt no vietējiem zemniekiem un ražo vairāk nekā 60 veidu produkciju. No tiem populārākie ir zaļie zirnīši, marinēti gurķi, lečo, zupas, ievārījumi, dažādas sulas un nektāri pudelēs, kā arī dzērvenes pūdercukurā. Produkcija tiek eksportēta uz Igauniju, Lietuvu, Īriju, Izraēlu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dārzeņu pārstrādātājs: Šogad nav gaidāms dārzeņu cenu kāpums

LETA, 04.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad nav gaidāms dārzeņu cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA sacīja dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Mēs neesam cenas palielinājuši, gurķu pārstrādes produktiem mēs cenas esam pat pazeminājuši, jo gurķu raža šogad bija laba. Nevienam produktam neesam kāpinājuši cenas, sacīja Svarenieks, piebilstot, ka nozarē turpmākajos mēnešos nav pamata cenu kāpumam, jo degvielas cenas saglabājas zemā līmenī, tāpat arī pārējo resursu cenas neaug.

Svarenieks piebilda - lai arī šis bija labs svaigo gurķu ražas gads un salīdzinoši daudz produktu varēja pārstrādāt, kartupeļiem varētu būt kvalitātes problēmas, kas varētu pasliktināt to uzglabāšanu. Arī ābolu pārstrādes sezona solās būt laba.

Mēs neesam cenas kāpinājuši, gurķu pārstrādes produktiem mēs esam pazeminājuši cenas, jo gurķu raža bija laba, bet citiem neesam neko kāpinājuši. Nezinu, kāda būs meža dzērveņu raža, saka, ka būšot slikta, tāpēc dzērveņu produktiem cenas varētu kāpt. Nekādu kāpumu nav, nav tādu impulsu, kas varētu likt cenām kāpt. Degviela ir zemā līmenī, tāpat arī pārējie resursi. Nozarē ir stabilitāte, nevar runāt par straujām kustībām, teica Svarenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gimlet Nordic: Šis ir iespēju laiks

Monta Glumane, 09.04.2020

"Gimlet Nordic" kokteiļbāra saimnieki Edgars Grišulis (no kreisās) un Ilmārs Munkevics.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprināti Eiropas gastronomijas reģiona oficiālie suvenīri

Lelde Petrāne, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodibinājuma Rīgas Tūrisma Attīstības birojs (zīmols Live Riga), Siguldas, Cēsu un Valmieras pašvaldību, kā arī Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera rīkotā konkursa Rīgas – Gaujas reģiona – 2017.gada Eiropas Gastronomijas reģiona oficiālais suvenīrs rezultātā pasludināti trīs oficiālie suvenīri.

Izvērtējot konkursam iesniegtos darbus atbilstoši reģiona nodefinētajai tēmai «Ar dabu šķīvī», žūrija pieņēmusi lēmumu par trim oficiālajiem suvenīriem: bērzu sulu sīrupu, augu tējām un rabarberu, cidoniju sukādēm.

Bērzu sulas sīrupu piegādās SIA Kainaži, augu tējas – Z/S Doktus, savukārt rabarberu un cidoniju sukādes – SIA Rāmkalni Nordeco.

«Izvērtējot piecus iesniegtos piedāvājumus, galvenokārt vadījāmies, lai produkts atbilstu konceptam, taču būtiski bija arī citi kritēriji – iesniegtais dizains, inovācija, produktu izcelsme, ekonomiskais pienesums reģionam un citi faktori. Tā kā nolikumā jau bija paredzēts, ka uzvarētāji var būt vairāki, lēmām par labu trīs iesniegtajiem produktiem – katram no tiem saredzam savu mērķauditoriju, pielietojumu un pievienoto vērtību projekta popularizēšanā,» skaidro RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aizputes vīna darītava - atpazīstama kā rupjmaize un balzams

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņa Santa Aizputes vīna darītava gandrīz desmit gadu laikā ieguvusi atpazīstamību visā Latvijā

Tomēr viņš aizvien neplāno iekarot lielveikalu plauktus, bet rimti sagaida ciemiņus savā pagrabiņā.

Ļaujas eksperimentiem

Karstajā vasaras dienā Mārtiņa vīna darītava, kas atrodas Aizputes pilsmuižas pagrabā, vienā ēkā ar vietējo muzeju, sniedz veldzējumu. Gan tāpēc, ka te ir patīkami vēsi, gan tāpēc, ka saimnieks uzcienā ar vieglu rabarberu dzirkstošo vīnu. Vēlāk viņš piedāvā degustēt vēl vairākus savus ražojumus. Ķecerīgi glāzē lej aizvien skābākus un skābākus vīnus, bet pretī saņem atbildi, ka katrs nākamais ir aizvien labāks. «Cilvēkiem ļoti atšķiras gaumes un garšas izjūtas,» Mārtiņš secinājis vīna pagrabā organizēto degustāciju laikā. «Visiem neizpatiksi, tāpēc galvenais ir savu darbu darīt pēc iespējas kvalitatīvāk, nepieļaut rupjas kļūdas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? SIA Kronis skābeņu zupa

Monta Glumane, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Kronis», lai vērotu, kā tiek ražota skābeņu zupa.

Dārzeņu konservu ražošanas uzņēmums gatavo aptuveni 150 dažādus produktus, no tiem aptuveni 12 veidu zupas, kas ir viens no uzņēmuma galvenajiem un pārdotākajiem produktiem.

Aptuveni 90% no produkcijas uzņēmums pārdod Latvijā, bet 10% eksportē uz Krieviju un Eiropu. Kā pastāsta SIA Kronis direktors Aivars Svarenieks, tad uzņēmuma produkcija pieejama visos Latvijas pārtikas veikalu tīklos.

Uzņēmuma direktors norāda, ka nozarē pastāv gan zināma konkurence, gan darbu dalīšana. «Es domāju, ka pēc SIA «Mildas KM» konservu ceha aizvēršanās mēs varētu būt vieni no lielākajiem reāli ražojošiem uzņēmumiem zupu segmentā. Domāju, ka šobrīd mēs varētu būt vieni no jaudīgākajiem, ar jaudu – 10 000 burkas maiņā. Tas ir labs rādītājs,» stāsta A.Svarenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Skrīveru mājas saldējums neinvestē reklāmās, bet gan saldējuma garšās

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Pa kreisi - Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem, pa labi - Rihards, «Skrīveru mājas saldējums» meistars.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Unikāli mājokļi ar individuāliem risinājumiem otrreizējā tirgū - par ko pircējs ir gatavs maksāt?

Helmuts Medinieks, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sava nekustamā īpašuma pārdošana kļūst par arvien aktuālāku jautājumu, jo ģeopolitiskais saspringums un medijos publicētās ekonomistu prognozes dažkārt mudina domāt par to, ka īpašumu cenas tuvākajā nākotnē varētu kristies.

Līdz ar to rodas neliela panika un vēlme īpašumu pārdot, kamēr cenas ir pietiekoši augstas. Lai gan ilgtermiņā īpašumu cenas pieaug, vēlme iegūt no īstermiņa cenu svārstībām ir saprotama un vienmēr aktuāla.

Neraugoties uz to, vai pārdošanas procesam tiek piesaistīts profesionāls nekustamā īpašuma pārdevējs, kas pārdošanas cenu rūpīgi izanalizē, vai pasūtīts īpašuma vērtējums, īpašniekam ir arī savs redzējums par sava mājokļa vērtību. Subjektīvais īpašnieka redzējums bieži vien ir optimistiskāks par reālo īpašuma vērtību un saistās gan ar personīgajiem pārdzīvojumiem konkrētajās telpās, gan ar īpašumā ieguldīto naudu tā individualizēšanai savām vajadzībām un gaumei. Nekustamo īpašumu konsultante Evita Ažīte, kura ar dzīvojamā fonda īpašumiem kompānijā Kivi Real Estate darbojas jau gandrīz desmit gadus, atzīst: «Ļoti bieži īpašnieki, plānojot pārdot savus īpašumus, vēlamajā cenā cenšas iekļaut arī visus ieguldījumus, ko šajā īpašumā veikuši (interjera apdare, mēbeles un tamlīdzīgi).» Taču pircēji iepriekšējā īpašnieka ieguldījumos bieži vien vērtību nesaskata un nav gatavi par to piemaksāt. Tā kā nekustamais īpašums lielākoties tiek pirkts kā ilgtermiņa investīcija, primārie faktori par labu konkrētā īpašuma (mājas vai dzīvokļa) izvēlē ir lokācija, ēkas stāvoklis un cena. Tā stilistisko iekārtojumu pircēji bieži vēlas izveidot paši, līdz ar to dārgs un specifisks aprīkojums var būt pat traucēklis. «Ir gadījumi, kad esošais interjers pat ļoti neatbilst potenciālā pircēja gaumei, kas nozīmē, ka, iegādājoties šādu īpašumu, pircējam pat jārēķinās ar papildus izdevumiem, interjeru pārveidojot savā gaumē,» piebilst E. Ažīte. Jo specifiskāki ir šie ekskluzīvie risinājumi, jo mazāk būs cilvēku, kas par tiem vēlēsies maksāt. Ekskluzīvs interjers ne vienmēr ir pārdošanu veicinošs faktors, īpaši, ja ir pieejamas alternatīvas par zemāku cenu, kuras pircēji var iekārtot paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotājs Mara Naturals: Mūsu produktiem un sastāviem mēs neredzam konkurentus

Monta Glumane, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Fakts, ka e-veikalā pieejami norēķini ar karti, parāda tirgotāja uzticamību

Viktors Saulītis, "Luminor" e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēju aptaujā par iepirkšanās paradumiem, tendencēm un vēlmēm noskaidrots – neatkarīgi no apmeklētā pārtikas veikala pircēji lielākoties cenšas iekļauties pirkuma summā līdz 20 eiro.

Turklāt pircēji ar salīdzinoši augstākiem mājsaimniecības ienākumiem pārtikas veikalu apmeklē biežāk un tērē salīdzinoši mazāku summu vienā pirkuma reizē, savukārt pircēji ar salīdzinoši zemākiem – retāk un vairāk. Lai samazinātu sava pirkuma summu, pircēji aktīvi izmanto atlaides. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (51%), atzīst, ka par atlaidēm visbiežāk uzzina no atlaižu avīzēm, ko saņem pastkastītē.

«Reklāmas bukleti joprojām ir ātrākais un efektīvākais veids, kā uzzināt par atlaidēm, īpaši tai cilvēku kategorijai, kas neizmanto internetu. Atlaides būtiski palīdz pircējam nepārsniegt plānoto pirkuma summu,» skaidro SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Kristīne Stepiņa, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: NelleUlla garšas eksperimenti ver jaunus tirgus

Kristīne Stepiņa, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadiem dibinātais šokolādes izstrādājumu ražotājs SIA Premium Chocolate šogad plāno iekarot jaunus tirgus Saūda Arābijā, Kanādā un Šveicē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā SIA Premuim Chocolate plāno divkāršot apgrozījumu, sasniedzot 1,2 milj. eiro. Tāpat ir iecerēts dubultot šokolādes izstrādājumu eksporta apjomu – uz vairāk nekā 20 valstīm tiks eksportēti saldumi teju viena milj. eiro apjomā. SIA Premuim Chocolate pretendē uz Eksporta un inovācijas balvu 2015 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā.

Rudzupuķu trifeles

Tā kā SIA Premium Chocolate ražotā šokolāde NelleUlla pamatā ir roku darbs, investīcijas ražošanas iekārtās nav nepieciešamas ļoti lielas. Uzņēmuma direktore Inga Jubele stāsta, ka pēdējos divos gados ražošanā ir ieguldīti aptuveni 60 tūkstoši eiro, kas ietver iekārtu maiņu un uzlabojumus telpu funkcionalitātē. NelleUlla ir Ziemeļmeitas vārds – senā skandināvu mēlē tas nozīmē gaismu un spēku, zīmolā apvienota gan skandināvu dizaina vienkāršība, gan sievišķīga greznība, elegance un izsmalcinātība. Ar šo zīmolu šobrīd tiek ražoti 50 dažādi šokolādes izstrādājumi – dažādas trifeles, tāfelītes ar ogām, kā arī sešu dažādu garšu marmelādes. «Produktu klāsts tiek regulāri pārskatīts un pēc nepieciešamības kopīga darba ar klientiem tiek veidoti jauni produkti vai mainīts esošo dizains,» stāsta I.Jubele. Jaunākie NelleUlla izstrādājumi ir aprikožu, olīvu un rabarberu trifeles, kā arī tāfelītes – tumšā šokolāde ar bumbieriem un piparmētru, mango un čili pipariem, olīvām un jūras sāli u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs Rāmkalni Nordeco plāno ieiet Polijas tirgū un izvērsties Āzijā.

Rāmkalni Nordeco projektu vadītājs Mārtiņš Pauls Db.lv pavēstīja, ka Polija ir stratēģiski svarīgs tirgus. Tajā ir 40 miljoni iedzīvotāju un, ja tajā izdotos iekļūt, būtiski pieaugtu sukāžu rūpnīcas ražošanas apjomi. Ar sukādēm esam pārklājuši visu Baltiju, neskatāmies vairs uz katru valsti atsevišķi, bet kā uz vienotu tirgu, klāsta M. Pauls. Var tikt iekšā gan lielākajos tīklos, gan arī mazajos veikaliņos, tikai jāiet un jārunā, viņš piebilda. Uzņēmums arī nodarbojas ar nepieciešamo ogu un augļu audzēšanu.

Kā atklāja M. Pauls, cidonijas iedēstītas 18 ha platībā un tiek plānots novākt 5 t cidoniju no viena hektāra. Pērn ievāktas 30 tonnas cidoniju. Pēdējos gados esot vērojams vesels cidoniju audzēšanas vilnis, daudzi izvēlas tās audzēt. Ķirbji iedēstīti 2,5 ha un plānots izaudzēt līdz 25 t ķirbju. Rabarberi iedēstīti 5 ha un plānots novākt 5 t/ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Valmiermuižas alus eksperimentējot izveido alternatīvu importa produktiem

Elīna Pankovska, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu alus darītava SIA «Valmiermuižas alus» kāpina saražotās un realizētās produkcijas apjomu, kā arī pievēršas jaunām garšām un produktiem.

Kopējais uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājies par vairāk nekā 10% un sasniedzis 4,23 milj. eiro. SIA «Valmiermuižas alus» ar trijām darītavā radītām garšām piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā «Eksporta un inovācijas balva 2017» kategorijās «Importa aizstājējprodukts» un «Inovatīvākais produkts». Tostarp ir «Valmiermuižas kviešu alus», rabarberu zelteris «Gardu muti» un «Valmiermuižas gaišais degalus». Jāmin, ka uzņēmums šogad strauji kāpinājis arī eksporta apjomu un iekarojis citu zemju tirgus.

«Ejam izteikti tradicionālo ceļu, kombinējot četras sastāvdaļas – ūdeni, apiņus, iesalu un raugu –, un tā iegūstam garšu buķetes,» stāsta SIA «Valmiermuižas alus» valdes loceklis Aigars Ruņģis. Viens no konkursā pieteiktajiem produktiem «Valmiermuižas kviešu alus» arī tiek brūvēts pēc šī alus tīrības likuma. Atšķirība ir tā, ka kviešu alus nav tik rūgts, jo brūvēšanas procesā tiek izmantots krietni mazāk apiņu, nekā ierasts. Pēc viņa domām, šis produkts varētu izkonkurēt importa kviešu alu Latvijā. Viņš arī piebilst, ka Valmiermuižas alus darītava ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas brūvē šādu alu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, aicina pieteikties gada balvai Drošākais uzņēmuma autoparks. Ikgadējā konkursa rezultātā tiks noskaidroti un godināti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, vienlaikus akcentējot, ka visa autoparka drošība sākas ar šoferi.

Jau sesto gadu apdrošināšanas sabiedrības «Balta» (PZU grupa) rīkotā konkursa «Drošākais uzņēmuma autoparks» mērķis ir noskaidrot Latvijā prasmīgākos un atbildīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus, kā arī uzlabot kopējo satiksmes drošību, ieviešot praktiskas un pozitīvas pārmaiņas autoparku pārvaldīšanā. Dalība gada balvā uzņēmumu vadītājiem un autoparku atbildīgajiem darbiniekiem dos iespēju iegūt neatkarīgu skatījumu par autoparka stiprajām pusēm un jomām, kur iespējams pilnveidoties, saņemot individuālu izvērtējumu un ieteikumus autoparku pārvaldīšanas uzlabojumiem nākotnē. Labākie dalībnieki tiks apbalvoti ar vienu no trim – zelta, sudraba vai bronzas – kategorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru