Riski tradicionālajos tirgos liek plānot augstāku efektivitāti, bet ne lielākus apjomus
Arī bankas šai ziņā nav izņēmums, saka par korporatīvo klientu apkalpošanu atbildīgais DNB bankas valdes loceklis Lauris Macijevskis.
Biznesa kreditēšana Latvijā ir kritusies par 44–50%. Kāds ir kompāniju pašu kapitāla stāvoklis?
Šis gads vēl nav analizēts, tomēr ir redzams, ka peļņas apjoms aug, un līdz ar to vajadzētu pieaugt arī kompāniju pašu kapitālam. Kreditēšanas kritums saistāms ar uzņēmumu augošo piesardzību. Uzņēmumam gan ir jāattīstās. Loģiski būtu – ja uzņēmums neņem kredītus no bankas, acīmredzot ieguldījumi notiks no saviem līdzekļiem. Savā starpā esam pārrunājuši un tāda ir mūsu sajūta DnB, kas, jādomā, apstiprināsies arī ar faktiem, ka Latvijas uzņēmumi ir gatavāki mazākam attīstības tempam un pieaugumam un lielākā mērā nekā līdz šim to dara ar savu kapitālu. No baņķieru viedokļa tas ir labi, jo pašu kapitāls norāda uz uzņēmuma stabilitāti.
Bet jūsu bankā un sektorā vispār ar kapitāla pietiekamību arī kreditēšanai viss ir kārtībā?
Visām Latvijas lielākajām bankām pašu kapitāls ir virs regulatora prasību līmeņa, kas nozīmē gatavību aizdot vairāk, ja vien tas būtu vajadzīgs.
Tad investīciju kapitāla veidošanās iespējas šobrīd ir apmierinošas?
Jā. Ja skatāmies, kādās proporcijās tiek finansēti projekti, tad pašlaik projekti ar 100% aizņemtu finansējumu ir ārkārtīgi reti. Normāls, ilgtermiņā uzturams aizņēmuma līmenis projektam ir ar 20–30% pašu kapitāla. Vēl var būt ieguldījumi no uzņēmuma peļņas un pašu īpašnieku aizdevums vai ieguldījums kapitālā. Citos aizņemšanās veidos, tādos kā obligāciju emisija, Latvijā tirgus ir ļoti neaktīvs. Pēdējā laikā obligācijas sākušas emitēt kredītiestādes – nebanku kreditētāji, tomēr lielu uzņēmumu, kas sava finansējuma portfeli proporcionāli sadalītu starp bankām, pašu kapitālu un biržu, ir salīdzinoši maz.
Kam uzņēmēji ņem kredītus?
Pamatā investīcijām pamatlīdzekļos – iekārtās. Tas gan nav tik daudz jaudu un apjomu palielināšanai, cik efektivitātes uzlabošanai, kas šajos tirgus apstākļos ir arī pareizi. Nevar sagaidīt, ka tirgi augs tik strauji, lai varētu ievērojami lielākas jaudas utilizēt.
Vai daudzi no jūsu klientiem ir izgājuši tā saukto visu dzīves ciklu – no veiksmes caur krīzi un izķepurošanos uz jaunu izaugsmi?
Es neteiktu, ka uzņēmumi, ar kuriem esmu ticies pēdējā laikā, būtu apmierināti ar dzīvi, bet tas ir labi – tas nozīmē, ka nav ieslīguši pašapmierinātībā. Viņi ir piesardzīgi optimistiski – tas gan, un tas sasaucas, manuprāt, ar mūsu visu sajūtām.
Visu interviju Vienādojums ar neloģiskiem nezināmajiem lasiet otrdienas, 9. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (4. lpp.)!