Eksperti

Uzņēmumi cenu "skrūvspīlēs" - kur meklēt izeju?

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Nemitīgi augošās energoresursu, izejmateriālu, transporta un arī darbaspēka izmaksas arvien vairāk uzņēmumu Latvijā nostāda smagas dilemmas priekšā - censties atrast veidus, kā ietaupīt, lai samazinātu izdevumus, vai celt produkcijas cenas, tādējādi riskējot ar noieta samazināšanos un ienākumu sarukumu.

Energorsursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu

Energoresursu cenu kāpums aizsākās jau pērn, šogad turpinot sasniegt arvien jaunas virsotnes. Pēdējie publiski izskanējušie un šoku patērētājiem radījušie “triecieni” ir iespaidīgais dabasgāzes tarifu paaugstinājums 2022. gada 2. pusgadam, kas gāzes cenu mājsaimniecību patēriņam, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, paaugstinās pat līdz četrām reizēm.

Uzņēmumiem gāzes tarifi tiek pārrēķināti katru mēnesi no jauna, bet nav pamata domāt, ka arī tie nepieaugs tikpat strauji. Tāpat izskanējušas ziņas par ievērojamu elektroenerģijas cenu kāpumu no 1. septembra, kas varētu sasniegt ap 67% (citiem vārdiem, augt par divām trešdaļām). Strauji augošās energoresursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu (no tiem, kuru apgrozījums ir vismaz 2 miljoni eiro gadā), secināts valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” veiktā uzņēmēju aptaujā.

Energoresursu inflācijas visvairāk skartie uzņēmumi meklējami vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, būvniecības, apstrādes rūpniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un transporta nozarēs. Savukārt cenu kāpumu pārāk neizjūt uzņēmumi, kas darbojas informācijas, komunikācijas, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu, kā arī mākslas un izklaides nozarēs.

Cenu-algu spirāle neļauj savaldīt inflāciju

Bez izejmateriālu un energoresursu cenām spiedienu uz uzņēmēju “maciņu” rada arī darbinieku prasības pēc lielākas algas, kas gan ir arī pamatotas, jo dati liecina, ka šāgada pirmajos trijos mēnešos, par spīti algu kāpumam gandrīz 7% apmērā (kas tomēr ir zemāks nekā Igaunijas 8% un pavisam straujie Lietuvas 14%), Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājusies, jo darba samaksas pieaugumu ir apsteigusi inflācija, kas jau pirmajā ceturksnī bija nedaudz virs 9%.

Nav šaubu, ka otrajā ceturksnī inflācija būs vēl lielāka, algu kāpums atkal to nespēs segt, un darbinieki (vismaz noteiktās nozarēs, izmantojot labvēlīgo situāciju darba tirgū, jo bezdarbs saglabājas zemā līmenī) turpinās izdarīt spiedienu uz darba devējiem, vēloties saglabāt vismaz līdzšinējo reālo atalgojumu (atalgojumu attiecībā pret pirktspēju) par savu darbu. Līdz ar to veidojas tāds kā apburtais aplis jeb cenu-algu spirāle, par ko ekonomisti brīdina kā par bīstamu tendenci, kas neļaus inflāciju savaldīt ilgtermiņā un var radīt vēl lielākas ekonomikas problēmas.

Izpratne par cenu celšanas iespējām atšķirīga

Tā kā ietaupīšanas opcijas vispārējās cenu celšanas apstākļos ir visai ierobežotas, visbiežāk, lai spētu izdzīvot, uzņēmumiem arī pašiem jāpaaugstina cenas savai produkcijai. Tas prasa spēt noteikt to smalko robežu, aiz kuras šāda cenu paaugstināšana jau kļūtu neizdevīga, radot pieprasījuma kritumu. Citiem vārdiem - kā lai zina, cik daudz iespējams celt cenu savai precei, lai klienti to vēl turpinātu pirkt?

Komersantu atbildes uzņēmuma “Jumis Pro” veiktajā aptaujā liecina, ka izpratne par to ir ļoti atšķirīga. Vismazāk - gandrīz 6% aptaujāto uzņēmēju bažījas, ka jau visnelielākais cenu kāpums (līdz 10%) varētu likt zaudēt pircēju uzticību. Gandrīz piektdaļa (19%) par bīstamo robežu uzskata cenu pieaugumu no 11-20%, bet ceturtā daļa (24,5%) uzskata, ka klientus atbaidīs viņu preču vai pakalpojumu sadārdzināšanās par 21-30%. Mazāk ir to, kas uzskata, ka kritiskais limits cenu pieaugumam ir 31-40% (13,9% aptaujāto) un 41-50% (11,4%), bet ne mazums ir arī to uzņēmēju (gandrīz piektdaļa jeb 18,7%), kuri domā, ka no viņu ražotajām precēm un pakalpojumiem pircēji spēs atteikties tikai tad, kad to cenu kāpums pārsniegs 50%.

Jau pavasarī gandrīz trešdaļa uzņēmēju aptaujās atzina, ka preču un pakalpojumu cenas jau ir paaugstinājuši, savukārt puse tobrīd plānoja to darīt, ja situācija kļūtu biznesam kritiska. Turklāt cenu kāpums rada arī bremzējošu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, jo augošo inflāciju un energoresursu cenas uzņēmēji min kā galvenos iemeslus tam, kāpēc neparedz biznesa izaugsmi šajā gadā.

Inflāciju cer mazināt 3 gadu laikā

Kamēr valsts atbalsta krīzē trūkst, uzņēmumiem jāmeklē risinājumi saviem spēkiem. Piemēram, apgrozāmo līdzekļu trūkuma kompensēšanai pasaulē plaši izmantots instruments ir faktorings - uzņēmuma izrakstīto, vēl neapmaksāto rēķinu pārdošana faktoringa kompānijai, kas veic tūlītēju rēķinu apmaksu. Tādējādi uzņēmums uzreiz tiek pie līdzekļiem, kurus citādi saņemtu tikai pēc 30, 60, 90 vai pat vairāk dienām atkarībā no rēķina apmaksas termiņa. Faktorings Latvijā pagaidām vēl ir viens no nenovērtētākajiem resursiem biznesa īstermiņa naudas grūtību risināšanā, jo, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tā apjomiem Latvijā ir potenciāls krietni augt.

Savukārt makrolīmenī par inflācijas mazināšanas risinājumiem jau sākušas domāt gudras galvas eirozonas valstu centrālajās bankās. Eiropas Centrālā banka cer, ka monetārās politikas instrumenti (procentu likmju paaugstināšana) spēs pakāpeniski normalizēt inflāciju 2% līmenī vidējā termiņā (3 gadi). Latvijā inflācija šobrīd ir krietni augstāka nekā eirozonā vidēji, taču Latvijas Bankas prognozes liecina, ka jau nākamgad tai vajadzētu divreiz sarukt (līdz 7%), bet 2024. gadā atgriezties pie normālas ekonomikas attīstībai atbilstošajiem diviem procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu (faktoringu), brīdina faktoringa kompānijas “Factris Latvia” izpilddirektors Kaspars Barons.

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksporta darījumos – pieprasījuma pieaugums pēc faktoringa

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktu, to izejvielu cenu sadārdzinājums ir palielinājis pieprasījumu Latvijā pēc faktoringa pakalpojumiem, vienlaikus uz šo jomu savu nospiedumu atstājusi arī Krievijas invāzija Ukrainā.

Pēc vairāku uzņēmēju sacītā situācijā, kad strauji aug cenas, viena un tā paša ražošanas apjoma nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki apgrozāmie līdzekļi, kam kā viens no avotiem tiek uzskatīts faktorings, kas būtībā ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret preces pircēja parādu. Šādus faktoringa pakalpojumus izmantojot daudzi uzņēmumi, jo tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot savā biznesā un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši situācijā, kad daudzu preču un pakalpojumu cena aug.

Garš rēķinu apmaksas laiks (30 vai pat 90 dienas) nozīmē, ka preču piegādātājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet naudu vajag, lai iegādātos ražošanai nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, kā arī samaksātu nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru