Eksperti

Uzņēmumu autoparki Covid-19 krīzē: lielākie izaicinājumi nozarē un cīņa pret tiem

Kristaps Liecinieks AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” priekšsēdētājs, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Mazāks apgrozījums – arī izdevumiem jāmazinās

Pavasarī palēninoties dzīves tempam, daudzi uzņēmumi piedzīvoja apgrozījuma kritumu, savukārt nozarēm, kuru galvenais ienākumu avots ir, piemēram, ēdiena piegāde, darba bija pārpārēm. Tāpēc nevaram mest visus pār vienu kārti, tomēr tie, kam ārkārtējā situācija izrādījās neplānotas peļņas laiks, ir mazākumā. Situāciju uzskatāmi raksturo arī satiksmes intensitātes statistika: aprīlī saskaņā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” datiem satiksmes intensitāte kritās par 26%, t. sk. novērots 14% kravas transporta samazinājums. Ar šo statistiku tieši korelē arī ceļu satiksmes negadījumu skaits: salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, šogad attiecīgā laika posmā reģistrēts par 36% mazāk ceļu satiksmes negadījumu.

Kamēr dabas aizstāvji priecājās par būtiski labāku gaisa kvalitāti pilsētās, komercpārvadātāji – pasažieru un kravu pārvadātāji – par šo situāciju nebūt nebija sajūsmā. Līdzās tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas nozarēm Covid-19 krīzē krietni cieta arī pasažieru pārvadātāji, jo, salīdzinot ar kravu plūsmu, pasažieru plūsmas samazinājums bija ievērojami straujāks. Vairāki uzņēmumi, kuri bija spiesti atstāt savus auto dīkstāvē, ietaupīja līdzekļus, uz laiku pārtraucot OCTA un KASKO polišu darbību, lai mazinātu autoparka izdevumu pozīcijas.

Licencētiem pasažieru vai kravu komercpārvadātājiem bija iespēja atvieglotā kārtībā uz laiku pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju, nenododot numura zīmes un izbeidzot OCTA līgumu pirms termiņa. Lai ne tikai ietaupītu, bet arī vismaz kaut ko pelnītu, vairāki nomas uzņēmumi sāka piedāvāt kravas “busiņu” jeb furgonu nomu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, lai uzņēmumi spētu nodrošināt piegādes. Krīzes laikā vairāki uzņēmumi paši izmantoja auto nomas pakalpojumus, jo tas izrādījās izdevīgāk, nekā diendienā nodarbināt savus transportlīdzekļus. Tikmēr vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ieviesa mobilās lietotnes, kas piedāvā iespēju pasūtīt ēdienu attālināti, izmantojot nevis pašu piegādi, bet piegādes kompāniju pakalpojumus.

Pasākumi darbinieku atbalstam

Līdz ar auto dīkstāvi daudzi uzņēmumi piedzīvoja vēl nepatīkamāku pieredzi – darbinieku dīkstāvi vai pat atlaišanu. Arī tie darbinieki, kurus dīkstāve neskāra, piedzīvoja daudz stresa neziņā par nākotni, tāpēc būtiska bija uzņēmumu vadītāju iesaiste, veicinot darbinieku emocionālo labklājību.

Visa autoparka drošība sākas ar šoferi. Ne mazāk svarīga kā atbilstošs autoparka tehniskais stāvoklis ir cilvēkresursu vadība, kas iekļauj ne tikai profesionālu autovadītāju atlasi, motivēšanu, disciplinēšanu, apmācīšanu, noslodzes un veselības pārbaudes, bet arī rūpes par autovadītāju psiholoģisko un emocionālo labsajūtu. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Kā norāda Valsts policija, trešā daļa smago satiksmes negadījumu notiek neuzmanības dēļ, otrs biežākais iemesls ir nogurums. Neviļus tas norāda, ka tieši cilvēciskais faktors spēlē lielu lomu ceļu satiksmes drošībā – kā vadītājs jūtas, tā arī brauc. Pieaugot slodzei un stresam, zūd koncentrēšanās spēja un parādās kļūdas, atrodoties pie stūres.

Vairākos uzņēmumos ir ieviests dienu skaitītājs, kur visi darbinieki redz, cik dienas pagājušas kopš pēdējā negadījuma – šāds rīks paaugstina kolektīvo atbildību un vēlmi strādāt uzmanīgāk. Tomēr vislielākie ieguvēji krīzes laikā bija tie uzņēmumi, kas nodrošināja saviem autovadītājiem nodarbības par stresa vadību, regulāri informēja, lai darbinieki zinātu, kas viņus sagaida vismaz tuvākajā nākotnē, un individuālās pārrunās savu iespēju robežās sniedza nepieciešamo atbalstu.

Kravu pārvadātāju nezināmā nākotne

Tikmēr kravu pārvadātāji saskārušies ar vēl vienu jaunu izaicinājumu: vasarā stājās spēkā Eiropas Savienības Mobilitātes pakotne, kas pakāpeniski tiks ieviesta turpmākajos gados. Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā gaidāmas būtiskas pārmaiņas, jo no 20. augusta pārvadātājam jānodrošina, lai autovadītāji atgrieztos mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Savukārt no 2022. gada 21. februāra tiks noteikti papildu nosacījumi: pārvadātājam autoparka darbība būs jāorganizē tā, lai arī transportlīdzekļi pārvadātāja reģistrācijas valstī atgrieztos vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās.

Tas krietni ietekmēs daudzus pārvadātājus Latvijā, kuru transportlīdzekļi Latvijā ierodas tikai reizi pāris mēnešos vai ar mērķi iziet tehnisko apskati. Tāpat sagaidāms, ka daudziem pārvadātājiem nāksies piedzīvot tukšos reisus, jo uzņēmumi ik pa četrām nedēļām sūtīs darbiniekus mājās.

Šis šobrīd ir lielais nezināmais daudziem starptautiskajiem kravu pārvadātājiem, un tikai laiks rādīs, kā uzņēmumi tiks galā ar jauno situāciju. Visticamāk, labāk veiksies lielajiem uzņēmumiem ar lieliem autoparkiem, kuru konkurētspēja ir augstāka, tomēr šis izaicinājums savu raksturu vēl tikai parādīs neatkarīgi no tā, kā attīstīsies situācija ar Covid-19.

Šajos apstākļos izdzīvot cenšamies mēs visi. Prognozēt nākotni šobrīd ir grūti, tāpēc ar patiesu interesi gaidu konkursu “Drošākais uzņēmuma autoparks”, lai redzētu, kādus radošus risinājumus un elastīgas domāšanas apliecinājumus raduši uzņēmumu autoparku vadītāji. Protams, konkursā mēs redzam Latvijas uzņēmumu autoparku atbildīgāko daļu – tos, kuri apzinās savas stiprās puses un labprāt dalās ar citiem savā pieredzē, jo zina, ka tā ir dalīšanās vērta.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, un mūsu redzeslokā nonāk tikai uzņēmīgākie, aktīvākie autoparki. Bet šie uzņēmumi arī būs tie, kas spēs pārorientēties un tikt cauri krīzei puslīdz sausām kājām, jo gadu no gada apliecina, ka ir darītāji, nevis runātāji, gatavi izaugsmei un viņiem rūp, kā tiek apsaimniekoti pašu nopelnītie līdzekļi. Šiem uzņēmumiem krīze ir ne tikai izaicinājums, bet arī iespēja – neatkarīgi no nozares, kurā viņi darbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū, Latvijas pirmais auto koplietošanas uzņēmums SIA “Slyfox”, kas strādā ar zīmolu “Carguru”, papildinās savu autoparku ar 50 jaunām Toyota hibrīdautomašīnām.

Auto iegādei piesaistīts finansējums no Citadele Leasing viena miljona eiro apmērā.

“Neskatoties uz to, ka uzlādes staciju tīkls Rīgā un Latvijā kopumā attīstās, vēl nepieciešams laiks, lai pāreja uz elektroauto būtu ērta arī koplietošanas tirgus lietotājiem. Tas arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Carguru” autoparks papildināts ar Toyota pilnā hibrīda elektriskajiem automobiļiem. Minētie auto ir pašuzlādes - tos nav nepieciešams pievienot elektrotīkliem, un tas nerada neērtības mūsu lietotājiem,” uzņēmuma investīciju raksturo tā dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Iedzīvotāju interese par auto koplietošanas pakalpojumiem aug gadu no gada, taču īpašu pieprasījuma kāpumu jūtam no šī gada otrā ceturkšņa,” norāda uzņēmuma dibinātājs, vienlaikus atklājot, ka “Carguru” lietotāju iecienītākais auto modelis ir Toyota CHR Hybrid.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas automobiļiem ar mazāku izmešu daudzumu nosaka mazāku nekā līdz šim nodokļa likmju piemērošanu. Savukārt automobiļiem ar lielāku izmešu daudzumu, nodokļa likmes būs augstākas nekā līdz šim, informē Satiksmes ministrija.

No 1.janvāra TEN likmes tiks samazinātas videi draudzīgākiem automobiļiem. Kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, nodokļa likmes pielīdzinās vieglo automobiļu likmēm. Mazāk nekā līdz šim, būs jāmaksā par kravas automobiļiem un autobusiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām ar zemāko CO2 izmešu līmeni (EURO 6). Papildus tam, visiem automobiļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, kas aprīkoti ar gāzes iekārtām, piemēros nodokļa likmju samazinājumu par 10%.

TEN likmes palielināsies kravas automobiļiem un autobusiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām ar augstāku CO2 izmešu līmeni (EURO 0-5).

Vieglajiem automobiļiem, kas Latvijā reģistrēti līdz 2020. gada beigām, TEN likmes netiek mainītas un tiks aprēķinātas tāpat kā līdz šim. Savukārt, vieglajiem automobiļiem, kas ražoti sākot ar 2021. gadu, TEN likmes piemēros atbilstoši jaunai starptautiski atzītai metodoloģijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Schwenk Latvija Brocēnu cementa rūpnīcā plāno investēt 34 miljonus eiro

LETA, 03.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, atsakoties no kritizētās idejas ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli.

Iepriekš Satiksmes ministrija (SM) bija izstrādājusi grozījumus attiecīgajā likumā, paredzot no 2021.gada 1.janvāra ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā.

Latvijas autoparks - vismaz 11 gadus seni dīzeļauto 

Kontekstā ar plāniem no nākamā gada ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, Dienas...

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sēdē piebilda, ka SM sadarbībā ar Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju ir jāizstrādā priekšlikums, kādā veidā varētu ierobežot vecu automašīnu ieplūšanu Latvijā, papildus paredzot kompensējošus mehānismus, kas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.jūlijā.

Kariņš iepriekš uzdeva pārskatīt SM virzīto priekšlikumu. "Jābūt stimulējošam mehānismam ar ilgtermiņa ieguvumu videi un sabiedrībai. Esošais piedāvājums to nenodrošina," mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis politiķis.

Arī Jaunā konservatīvā partija pauda, ka tā neatbalstīts pašu partijas biedra Tāļa Linkaita vadītās SM virzītos grozījumus likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumu grupa “Food Union”, investējot miljonu eiro, ir iegādājies 10 jaunus kravas auto ar jaunākajiem “Euro 6” dzinējiem un divām aukstuma kamerām, kas nodrošina iespēju pārvadāt produktus multitemperatūras režīmos.

Rezultātā autoparkā, kura atjaunošana sākās 2019.gadā ar 14 jaunām automašīnām 1,4 miljonu eiro apmērā, divu gadu laikā investēti kopumā 2,4 miljoni eiro.

Pašlaik 50% no Food Union autoparka jeb 24 no 47 automašīnām nav vecākas par diviem gadiem.

Pateicoties pēdējo divu gadu laikā iepirktajiem auto, šogad vien samazināts nobraukto kilometru skaits par 2600 km dienā, kas ir par 26,5% mazāk, nekā pirms autoparka atjaunošanas. Tā rezultātā kaitīgo oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzums samazinājies par 342,5 kilogramiem dienā.

“Līdz ar jaunā veida kravas automašīnu iegādi, mēs varam efektīvāk plānot piegādes maršrutus un izdevumus, kas saistīti ar tiem, proti, doties uz vienu maršrutu vienreiz, nevis ar divām mašīnām, kā tas bija līdz šim. Tā mēs ietaupām laiku, cilvēku resursus, kaitīgos izmešus un degvielu, kas īpaši aktuāli ir šajā brīdī pie augošajām degvielas cenām. Šādi veidots autoparks arīdzan mums paver iespējas sniegt arvien vairāk loģistikas ārpakalpojumu – pārvadāt citu ražotāju produktus, kuriem saistoši mūsu maršruti un multitemperatūras kameru iespējas,” komentē Irēna Holodnaja, “Food Union” ģenerāldirektore Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru