Bankas

Uzņēmumu kreditēšanas attīstību kavē kvalitatīvu projektu trūkums un piesardzība

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Tie cilvēki, kas cerēja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekonomikas stimulēšanas pasākumu sākšanas Latvijā strauji augs aktivitātes vietējās kreditēšanas tirgū, var justies vīlušies. Uzņēmēji sūdzas, ka kredītu pieejamība nav tāda, kādu varētu vēlēties, savukārt bankas norāda uz kvalitatīvu uzņēmēju projektu trūkumu un tirgus regulatoru prasībām, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Tas, protams, liek uzdot jautājumu, cik nopietna patlaban ir tautsaimniecības kreditēšana kopumā. Ņemot vērā, ka ekonomiskās izaugsmes tempi paātrinās, varētu šķist, ka viss ir kārtībā, taču, cik ilgi tautsaimniecībai pietiks ar iekšējām rezervēm un pašas nopelnītajiem resursiem, lai spētu turpināt attīstīties, nav īsti skaidrs. Jāatgādina, ka apgalvojumu: «kreditēšanas apjomi Latvijā uzrāda būtisku pieaugumu – šogad palielinājies jauno aizdevumu apjoms gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām», iepriekš paudis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

«Galvenais faktors, kas ietekmē uzņēmumu kreditēšanas tempu, ir pašu uzņēmēju pieprasījums un tas, cik kvalitatīvi un pārdomāti ir uzņēmumu attīstības projekti,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts. Viņš piebilst, ka pieprasījums pēc kredītiem šā gada pirmajos divos ceturkšņos saglabājies iepriekšējā gada līmenī – tas bijis nemainīgi piesardzīgs. «Taču jāuzsver, ka gada otrā puse tradicionāli ir aktīvāka un pirmajā pusgadā ar uzņēmējiem sāktās sarunas ļauj prognozēt, ka pēdējos sešos mēnešos lielo korporāciju aktivitāte varētu pieaugt,» optimistisks ir SEB bankas pārstāvis.

Viņš skaidro, ka ECB īstenotā politika palīdz veidot kreditēšanai labvēlīgu vidi, taču uzņēmumu lēmumi par attīstības un investīciju projektu īstenošanu tomēr saistīti ar plašāku apstākļu kopumu – pieprasījumu vietējā tirgū un iedzīvotāju pirktspēju, makroekonomisko situāciju Baltijas reģionā un citur Eiropā un vēl ar citiem faktoriem. «ECB ekonomikas stimulēšanas pasākumi atsevišķi no kopējā konteksta nespēj ietekmēt kreditēšanas aktivizēšanos, jo daudzi aktīvai kreditēšanai nepieciešamie faktori nav tās ietekmes sfērā. ECB realizētajiem pasākumiem būtu jāveicina kreditēšana, taču komercbanku sektors, turklāt ne tikai Eiropā, vairākus pēdējos gadus piedzīvo ievērojamas izmaiņas regulāciju ziņā, un regulatoru prasību slogs kļuvis par bremzējošu faktoru kreditēšanai,» skaidro bankas Citadele Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kārlis Purgailis.

Citiem vārdiem sakot, ECB veicina naudas cenas samazināšanos un naudas pieejamības palielināšanos, bet regulatora ietekmē finanšu vide palielina kapitāla noslodzi un sadārdzina kapitāla izmaksas. Līdz ar to bankas patlaban mēģina sabalansēt minētos faktorus, un tāda īsti aktīva kreditēšana vēl netiek novērota, piebilst Citadeles eksperts.

Savukārt I. Krasts atgādina, ka bankas tradicionāli ir orientētas uz vidēja un zema riska projektu finansēšanu, jo bankas riskē ar noguldītāju naudu un tāpēc nevar uzņemties pārliecīgi augstus riskus. Šī iemesla dēļ banka visdrīzāk nebūs piemērotākais partneris uzņēmumiem, kas atrodas agrīnā attīstības stadijā, un šādiem uzņēmumiem jāmeklē citi finansējuma avoti un instrumenti.

Tomēr ECB īstenotā ekonomikas stimulēšana kredītņēmējiem ir nākusi par labu, jo mazinājusi aizdevumu procentu likmes. Pēc K. Purgaiļa teiktā, Centrālās bankas politika ir ievērojami ietekmējusi naudas tirgus likmes, kuras klasiski tiek izmantotas kā viena no sastāvdaļām kredītu procentu likmju noteikšanā, rezultātā arī klientiem piedāvātās kopējās kredītu likmes samazinājušās.

Plašāk lasiet rakstā Valda apdomība, nevis vēlme riskēt ceturtdienas, 10.septembra laikrakstā Diena (10.,11.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

DNB grupas Latvijā tīrā peļņa pusgadā - 12,2 miljoni eiro

Dienas Bizness, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 2. ceturksnis DNB grupai Latvijā noslēdzies ar 12,2 miljonu eiro tīro peļņu, bet bankas operacionālā peļņa šajā periodā bijusi 10,6 miljoni eiro. Kreditēšanas jomā DNB Latvijā labākie rezultāti fiksēti privātpersonu segmentā, savukārt juridisko personu kreditēšanā straujākā attīstība uzrādīta mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, informē bankas pārstāvji.

Klientu noguldījumu apjoms uz šī gada 30. jūniju saglabājies 1,2 miljardu eiro apmērā, savukārt kopējo neto aizdevumu portfelis bija 1,5 miljardi eiro. Šī gada otrajā ceturksnī turpināja uzlaboties arī bankas kredītportfeļa kvalitāte; iepriekš izveidotie uzkrājumi problemātiskajiem kredītiem tika samazināti vēl par 1,4 miljoniem eiro. Tādējādi 2017. gada pirmajā pusgadā kopējais iepriekš izveidoto uzkrājumu problemātiskajiem kredītiem samazinājums veidojis 2,1 miljonu eiro.

Tīro procentu ienākumu jomā 2017. gada pirmais pusgads noslēdzies ar 19,5 miljoniem eiro, rādītājiem saglabājoties iepriekšējā gada pirmā pusgada līmenī. Savukārt izmaksu kopējais apjoms veido 18,4 miljonus eiro, kas ir 6 % samazinājums, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, atzīmē bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nogriezīs finanses attīstībai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtāk pieejami naudas resursi, mazāka konkurence un, iespējams, dārgāki kredīti – pēdējo nedēļu notikumu varbūtējo ietekmi uz ekonomiku prognozē likvidējamās ABLV Bank izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Pastāstiet par bankas biznesa modeli līdz šim, kas veidoja ienākumus? Izskanējuši daudzi pārmetumi, ka vecais biznesa modelis bija jāmaina, ka bijāt naudas skaitīšanas mašīna.

Bijām ļoti pārsteigti lasīt šādus apgalvojumus, iespējams, paši nebijām to pienācīgi izskaidrojuši. ABLV bija vispusīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs, aktīvu pārvaldītājs, biznesu un privātpersonu finansētājs. Piemēram, 2017. gadā bankas ienākumi no pārskatījumiem veidoja vien nepilnus 15% no kopējiem bankas ienākumiem. Mēs kā jebkura kredītiestāde pelnījām no aktīvu pārvaldīšanas un kreditēšanas, un citām jomām. Piemēram, bijām viens no lielākajiem kreditētājiem, savu portfeli rūpīgi veidojot pēdējos piecus gadus. Tā kvalitāte ir izcila. Mūsu kreditēšana Latvijā ir saistāma ar vairākām nozarēm, darbojāmies komercīpašumu, viesnīcu attīstībā, loģistikas infrastruktūras un citu nozaru finansēšanā. Šī pieredze un modelis, ka esam piesaistījuši naudu no Austrumiem un izmantojām to Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanā, nevienu brīdi neļāva šaubīties, ka mēs esam būtiski Latvijas ekonomikas dalībnieki, esam nozīmīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

4finance: Ieviešot LB rosināto kredīta izmaksu ierobežojumu, mazie patēriņa aizdevumi Latvijā nebūs pieejami

Db.lv, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nebanku kreditēšanas nozares līderis AS «4finance» novērtē Latvijas Bankas (LB) vēlmi vērtēt patērētāju kreditēšanas nozari, par pamatu ņemot citu valstu pieredzi, taču vērš uzmanību, ka minētais salīdzinājums ar Igaunijas piemēru ir nekorekts, informē uzņēmums.

Igaunijas tirgū faktiski nav pieejami kredīti ar atmaksu vienā maksājumā. LB priekšlikums rezultātā ir bez argumentācijas un bez izvērtētas ietekmes uz patēriņa kreditēšanas nozari un kredītu pieeju patērētājiem.

Šī gada jūlijā veiktais SKDS pētījums atklāj, ka Latvijā tipiskākie un patērētāju vidū pieprasītākie nebanku aizdevumi ir summās līdz 500 eiro. Tādi ir 71 % no aptaujātajiem. Katrs trešais klients jeb 32% norāda, ka aizņēmies no 201 līdz 500 eiro, 20% aizņēmušies līdz 100 eiro, bet 19% no 101 līdz 200 eiro. SKDS pētījuma rezultāti sakrīt arī ar 4finance datiem, kur vidējā aizdevuma summa ir 170 €. Savukārt Igaunijā, ko par piemēru min LB, patērētājiem tiek piedāvātas tikai lielākas summas uz garākiem termiņiem – sākot no 500 eiro un vairāk. Nemaz nerunājot par banku sektora piedāvājumu, kur aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 3000 €. Turklāt Latvijā ir vienas no zemākajām procentu likmēm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor: pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies par 50%

Lelde Petrāne, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija ir mainījusi cilvēku prioritātes, kas šobrīd ir pielāgošanās esošajai situācijai, rūpes par ikdienas pienākumiem un nākotni. Ar ilgtermiņa plāniem, tai skaitā lēmumiem par mājokļa iegādi, liela daļa šobrīd nogaida.

Klienti savu finansiālo situāciju izvērtē vēl apdomīgāk, un pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies aptuveni par 50%, taču kreditēšana nav apstājusies, informē "Luminor".

"Esam gatavi turpināt kreditēšanu, tomēr skaidrs, ka šī brīža situācija ienes savas korekcijas. Kopumā pieteikumu skaits hipotekārajiem kredītiem šobrīd ir samazinājies, bet joprojām ik dienas saņemam pārdesmit pieteikumus, kas liecina, ka kreditēšana nav apstājusies un turpinām piešķirt hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Latvijā kopumā līdz šim bija laba mājsaimniecību finansiālā situācija, zemas procentu likmes, kā arī izdevīgas mājokļu cenas – daudz izdevīgākas nekā pārējās Baltijas valstīs," komentē Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu finansēšanas eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas izaugsme joprojām vāja; noguldījumi palielinās

Žanete Hāka, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties gada nogales tēriņiem, novembrī būtiski auguši gan uzņēmēju, gan mājsaimniecību uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt kreditēšanas izaugsme kopumā joprojām bijusi vāja, vien nedaudz palielinoties nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem un mājokļa kredītiem.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi novembrī palielinājās par 1.8%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 1.0% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.7% un 8.0%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 1.7%; gada pieauguma temps 2.8%). Nemainījās noguldījumu termiņstruktūras dinamika: eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 2.2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.7%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 2.4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītiestāžu iekšzemes kreditēšana arī pirms Covid-19 pandēmijas bija gausa, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

2019. gada 4. ceturksnī iekšzemes kreditēšanas temps kritās, un 2020. gada februārī iekšzemes kredītu atlikums bija par 2,4% mazāks nekā iepriekšējā gada februārī. Arī izslēdzot vienreizējos faktorus saistībā ar divu kredītiestāžu licenču anulēšanu, kredītu atlikuma gada pārmaiņu temps februārī bija negatīvs (–1,4%).

Iekšzemes kreditēšanas temps būtiski saruka nefinanšu sabiedrību segmentā, savukārt mājsaimniecību kreditēšanas gada pieauguma temps saglabājās stabils, bet zems (aptuveni 1%). 2020. gada februāra beigās iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija par 0.8% mazāks nekā iepriekšējā gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansists: Kamēr bankas pelnīs no «burbuļiem» ekonomikā, nav izslēgtas turpmākas krīzes banku sfērā

LETA, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr bankas turpinās pelnīt ar spekulatīvām operācijām vērtspapīru tirgos, tostarp no «burbuļiem» ekonomikā, neviens nebūs pasargāts no turpmākām krīzēm banku sfērā un valstīm atkal būs jāiesaistās banku glābšanā, intervijā norādīja finansists no Krievijas Deniss Pospelovs.

«Tikmēr, kamēr bankas aktīvi pelnīs no visdažādāko veidu «burbuļiem» ekonomikā, mēs neesam pasargāti no krīzēm, kuras ienāks arī banku sfērā. Krīze, kura skar finanšu spekulantus, tomēr ir ļoti lokāla parādība. Nu spēlē biržā bagāti ļaudis, kāds ieguva, kāds zaudēja - ekonomikā kā tādā tas neko daudz nemaina. Taču, ja krīzē lielu naudu zaudē bankas, tad valstīm nākas maksāt kompensācijas noguldītājiem, jo praktiski visur tagad noguldījumi tiek garantēti. Valstīm nākas glābt bankas, jo tās ir pārāk lielas un svarīgas, lai nomirtu. Vissliktākais ir tas, ka krīze skar parastus cilvēkus, kuri vispār ne pie kā nav vainīgi, bet zaudē darbu, zaudē mājas,» sacīja Pospelovs, kurš Latvijā ir izveidojis investīciju kompāniju AFI Investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties vairāku iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis sarucis arī pērnā gada decembrī, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

Aizvien rūpīgāks banku izvērtējums par klientiem, kas vēlas aizņemties, un augošā uzņēmēju piesardzība, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, kā arī būtiskas agrāk izsniegto aizdevumu atmaksas decembrī noteikušas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukumu, un neliels pieaugums saglabājies vien mājokļa kreditēšanā.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal nonācis negatīvajā sektorā, bet neliels pozitīvs gada kāpums saglabājies tikai mājsaimniecību kreditēšanā, norāda LB ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes noguldījumu atlikuma kāpums pērn decembrī bija sezonāli straujākais gada laikā, tomēr, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties, tas nedaudz atpaliek no iepriekšējā gada decembra rādītāja. Decembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 2,3%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 4,1%, bet mājsaimniecību kredītportfelim – par 0,2%. Kredītportfeļa kritumu galvenokārt noteica iepriekš izsniegto īstermiņa kredītu atmaksa vairākām lielākajām Latvijas komercbankām. Salīdzinājumā ar rekordzemajiem novembra līmeņiem, decembrī nedaudz uzlabojās jauno kredītu dinamika, tomēr gan decembrī, gan gadā kopumā tie izsniegti mazāk nekā gadu iepriekš – uzņēmumiem par 23,8%, mājsaimniecībām – par 4,7% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsniegto kredītu un IKP attiecība Latvijā - viena no zemākajām ES valstīs

Žanete Hāka, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām ir gausa, un cikliskie riski finanšu stabilitātei ir zemi, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Kredītiestāžu kreditēšanas politika ir piesardzīga, un tās kritiskāk izvērtē sadarbību ar potenciāli riskantākiem klientiem.

Vairākas kredītiestādes, kas līdz šim nebija aktīvas iekšzemes kredītu tirgū, darbības modeļu maiņas ietvaros plāno pievērsties kreditēšanai. No vienas puses, tas var nedaudz uzlabot kredītu pieejamību tautsaimniecības dalībniekiem, bet, no otras puses, jāņem vērā šo kredītiestāžu līdzšinējā ierobežotā pieredze iekšzemes kreditēšanā un atbilstoša finansējuma piesaistes iespējas, norāda LB eksperti.

iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām būtiski atpaliek no tās ilgtermiņa tendences un tautsaimniecības izaugsmes tempa.

Iekšzemes privātajam nefinanšu sektoram izsniegto kredītu atlikuma un IKP attiecība Latvijā ir viena no zemākajām ES valstīs (2018. gada beigās – 34%). Kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze no ilgtermiņa tendences joprojām saglabājas ļoti negatīva (2018. gada 4. ceturksnī – 26 procentu punkti), atzīst LB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektorā notikušo pārmaiņu rezultātā septembrī ir būtiski mainījies iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Kādai komercbankai, nododot daļu sava korporatīvā kredītportfeļa ārvalstu mātes bankas rīcībā, kopējais kredītu atlikums samazinājies, un arī tā gada pārmaiņu temps atgriezies negatīvajā sektorā.

Latvijas tautsaimniecību šīs pārmaiņas gan nav iespaidojušas, jo saņemtos kredītus uzņēmumi turpina izmantot, veicinot tālāku ekonomikas izaugsmi. Savukārt, ja iepriekšminētās strukturālās pārmaiņas neņem vērā, tad kredīti gada skatījumā būtu turpinājuši augt. Banku piesaistītie noguldījumi septembrī saruka, jo uzņēmumi savos banku kontos uzkrājumus ir samazinājuši, bet mājsaimniecības, tieši otrādi, tos ir palielinājušas.

Lai gan kopējais un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums formāli saruka, mājsaimniecībāmizsniegtie aizdevumi septembrī palielinājās (par 0.5%, t.sk. patēriņa kredīti par 0.6%; gada pārmaiņu temps attiecīgi ir bijis -0.4% un +4.9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenoteiktība mudina netērēt

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas trīs mēneši aizvadīti, krasi pasliktinot ekonomisko vidi un negatīvi ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares.

Covid-19 uzliesmojuma vilnim sākot mazināties un ekonomiskajai aktivitātei pakāpeniski atjaunojoties, varam ielūkoties, kāda pēdējos mēnešos bijusi naudas rādītāju dinamika. Jāatzīmē, ka tā saglabājusies stabila un krīzes situācija nedz piesaistīto noguldījumu, nedz izsniegto kredītu apjomus būtiski nav satricinājusi.

Divi galvenie secinājumi šajā jomā:

nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem mudinājusi mājsaimniecības būtiski ierobežot patēriņu un palielināt uzkrājumus. Tas (līdz ar ierobežotām eksporta iespējām) gan mazinājis uzņēmēju iespējas uzkrāt, tomēr kopumā noguldījumu atlikums bankās pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis;

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana

Māris Ķirsons, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanu Latvijā ietekmē trīs uzņēmēju grupas, daļai joprojām ir skaudras atmiņas no iepriekšējās recesijas, taču tik dziļa krīze, kāda tā bija iepriekš, mūsu valstī noteikti nebūs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņaprāt, vislielākos riskus recesijai Latvijā rada nevis tas, kas notiek mūsu valstī, bet gan Ķīnas un ASV attiecības, kā arī arvien pieaugošais populisms visā pasaulē.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir kreditēšanā?

Vienā vārdā – interesanta situācija. Lai arī kopš iepriekšējās krīzes būs pagājuši teju 10 gadi, tā Latviju skāra ļoti smagi un būtībā ir pielīdzināma lielajai depresijai, kādu pagājušā gadsimta 30. gados pārdzīvoja ASV, tomēr kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana. Aizdevēji ir vērīgi, dažkārt īpaši detalizēti savās prasībās, aizņēmēji – vai nu pārlieku risku mīloši vai arī pretēji – ļoti piesardzīgi, jo joprojām labā atmiņā ir iepriekšējā krīze. Vienlaikus sava veida ietekme ir arī aktuālākajam jautājumam par naudas līdzekļu un kapitāla izcelsmi darījumu partneriem un to patiesā labuma guvēju noskaidrošanai (identificēšanai). Tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra kapitāla izcelsme, caurspīdīgs bizness, aizņēmumu Latvijā var saņemt būtībā uz tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir Zviedrijā vai Vācijā. Vienlaikus jāsaprot, ka ne jau visi potenciālie aizņēmēji ir tādi. Ir uzņēmumi, kuri šodien var saņemt finansējumu ar ļoti zemām procentu likmēm tieši tāpat, kā to varēja iegūt 2006.- 2007. gadā, un ir arī tādi, kuri kredītu saņemt nevar, jo bankas nesteidz aizdot. Līdztekus šīm divām kredītņēmēju kategorijām ir vēl viena, kādas īsti nebija pirms iepriekšējās krīzes, – kredītu saņemt var, bet šādu iespēju neizmanto vai arī, ja to ņem, tad ļoti piesardzīgi. Ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuri varētu iegādāties citas kompānijas, ieiet citos tirgos un attīstīties, taču tas nenotiek, jo valda piezemētība, bailes, nedrošība par nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskanējušie priekšlikumi par patēriņa kredītu likmes ierobežošanu nav pamatoti ar faktiem un nav veikta rūpīga analīze par ietekmi uz tirgu, tādējādi nepārdomāta to ieviešana var kaitēt ekonomikai, uzsver tirgus dalībnieki. Izskanējušie rosinājumi ierobežot likmes līdz 0,07% vai Latvijas Bankas (LB) minētais Igaunijas piemērs samazināt likmi līdz 0,125% apturēs tirgus attīstību, un atsevišķi finanšu pakalpojumi var kļūt nepieejami, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ceturtdien Saeima 2.lasījumā atbalstīja vairākus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus nebanku aizdevēju tirgum. Tie paredz tādus ierobežojumus kā patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz atmaksāt kredītu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, kas ir 215 eiro; stingrākas prasības aizdevējiem patērētāja maksātspējas vērtēšanā, kā arī kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei un citus.

Komentējot Saeimas balsojumu, Latvijas Alternatīvo Finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, saka, ka grozījumi ir priekšvēlēšanu laika spogulis. Viņš uzsver, ka 2. lasījumā ir apstiprināti dažādu partiju priekšlikumi, nevērtējot to savstarpējo mijiedarbību, kā arī ietekmi uz tirgu un patērētāju. Šobrīd nav skaidrs, ko likumdevējs vēlas panākt, virzot šīs izmaiņas. Ja arī 3. lasījumā tiks atbalstītas šīs izmaiņas, no tirgus pavisam pazudīs nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem, prognozē LAFPA vadītājs. Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka pēc pusgada valsts varēs secināt, ka Latvijā patērētāju kreditēšanā ir notikusi tirgus kļūda un ir nepieciešama valsts atbalsta programma, lai nodrošinātu, ka tiek «atdzīvināts» patēriņa kreditēšanas tirgus. Līdzīga situācija jau bija izveidojusies ar hipotekāro kreditēšanu, kur kreditēšana galvenokārt notiek, pateicoties valsts atbalsta programmām. Otrs iespējamais scenārijs ir tāds, ka politiķi būs spiesti grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, paaugstinot kredītu kopējās izmaksas dienā, jo pie pašreizējā piedāvājuma no tirgus pazudīs aizdevumi līdz 500 eiro apmērā, kā arī kredīti, kas izsniegti uz īsiem termiņiem jeb līdz sešiem mēnešiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc kreditēšanas izaugsme ir ļoti mērena, ja visi apstākļi ir pozitīvi?

Latvijas Bankas ekonomiste Olga Lielkalne, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ekonomiskā situācija ir labvēlīga kreditēšanas attīstībai. Par to liecina tendences Eiropā un pašmāju tirgū.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pērn bija 4,5%, un paredzams, ka šogad pārliecinoša izaugsme saglabāsies gan Latvijā, gan ārējos tirgos. Svarīgi, ka attīstība bija ne tikai spēcīga, bet arī plaša no nozaru viedokļa, ka tā nav koncentrēta vienā konkrētā sektorā.

Uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumi eirozonā jau ilgāku laiku saglabājas labvēlīgi. Noskaņojuma rādītāji gan eirozonā, gan Latvijā ir sasnieguši pēdējās desmitgades augstāko punktu. Likumsakarīgi rodas jautājums – kāpēc kreditēšanas izaugsme ir ļoti mērena, ja visi apstākļi ir tik pozitīvi? Kas uzņēmumiem traucē izmantot labvēlīgo situāciju?

Nav šaubu, ka kreditēšana un valsts ekonomiskā izaugsme ir savstarpēji saistītas. No vienas puses, banku sistēma, īpaši kredīti, nodrošina ekonomikas asinsriti. No otras puses, labvēlīga ekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums līdzsvaram kreditēšanas pieprasījuma un piedāvājuma tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Kuras bankas izsniegušas vislielāko kredītu apjomu?

Db.lv, 10.09.2018

1. Luminor

Izsniegto kredītu apjoms uz 30.06.2018: 3,5 miljardi eiro

Izmaiņas gada laikā: -

Foto: Ints Kalniņš/Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektora izsniegto kredītu kopējais apjoms šā gada jūnija beigās sasniedza 14,2 miljardus eiro, liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati.

Kopējais kredītu apjoms nav ievērojami mainījies – turpinās stabila Latvijas tautsaimniecības kreditēšana. Pēdējos 12 mēnešos kopējais kredītu apjoms ir samazinājies par 0,8 miljardiem eiro jeb 6%. Samazinājums galvenokārt noticis ārvalstu klientu - uzņēmumu segmentā.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas izstrādātā kreditēšanas indeksa jaunākajiem datiem kreditēšana gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā turpinājusi stabilu izaugsmi. Pēdējos gados, Latvijai piedzīvojot stabilu ekonomisko izaugsmi, audzis ne tikai vidējais atalgojums valstī, bet arī sarucis bezdarba līmenis, kas ir būtiski indikatori iedzīvotāju kredītspējas pieaugumam. Lai gan ēnu ekonomika joprojām ir biežākais šķērslis, lai aizņemtos, banku pieredze rāda, ka arvien vairāk iedzīvotāju ir spējīgi uzņemties saistības, pateicoties stabilai ienākumu plūsmai un caurspīdīgai līdzekļu izcelsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpaliekot septembrī vērojamo vienreizējo faktoru ietekmei, oktobrī naudas rādītāju dinamikā atjaunojās ierastās tendences, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Kāpums bija vērojams gan banku piesaistītajiem uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumiem, gan uzņēmējiem un patēriņam izsniegtajiem kredītiem, līdz ar to uzlabojās arī atbilstošie gada pārmaiņu rādītāji.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms oktobrī palielinājās par 1.4%. Lauvas tiesu pieaugumā veidoja nebanku finanšu iestāžu kreditēšana, tomēr auga arī nefinanšu sabiedrību kredītportfelis un patēriņa kredīti mājsaimniecībām (abi par 0.4%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi oktobrī palielinājās par 2.0%. Tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 5.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 0.8% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.4% un 8.5%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 2.5%; gada pieauguma temps 2.8%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 3.3% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 3.8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Laiks, kad līzingā frāze "vēlos maksimāli zemu pirmo iemaksu" izskan reti

SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

4finance vadītājs Latvijā: Nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela

LETA, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela, intervijā atzina nebanku kreditētāja «4finance» grupas vadītājs Latvijā Gvido Endlers.

«Konkurence Latvijā ir ļoti liela. Mēs konkurējam arī ar bankām un dažādiem «FinTech» uzņēmumiem. Tādēļ mums visu laiku ir jāpilnveido un jāuzlabo sava darbība. Tas nenozīmē, ka mums nepārtraukti ir jāievieš jauni produkti, bet esošie ir visu laiku jāuzlabo,» teica Endlers.

Tāpat viņš norādīja, ka konkurencē ar bankām nebanku kreditētāju priekšrocība ir spējā nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu ļoti īsā termiņā. «Pēdējā laikā kopumā ir nojauktas robežas starp bankām un nebankām. Mēs piedāvājam gandrīz identiskus pakalpojumus. Tieši tādēļ starp bankām un nebankām pēdējā laikā ir ļoti asa konkurence. (..) Viss ir atkarīgs no pakalpojuma ērtuma, ātruma un drošuma, ko spēj piedāvāt bankas un nebanku kreditētāji. Lēmumu, kuru pakalpojumus izmantot, pieņems klients. Ja klients izvēlēsies banku pakalpojumus, tad tā būs indikācija, ka ar mūsu produktiem kaut kas nav kārtībā un iemesls tos uzlabot,» pauda Endlers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana Latvijā pieaugtu straujāk, ja uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu nekavētu pārlieku liela piesardzība, atceroties nesenās krīzes sekas, samērā zema aizņemšanās spēja, ēnu ekonomika un tiesiskā regulējuma efektivitāte, piektdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

Izsniegto kredītu apmēra kāpums Latvijā pēdējos pāris gados dažādu faktoru ietekmē ir bijis mazāks nekā vairumā citu eirozonas valstu, norādīja Razmusa, skaidrojot, ka straujāku kredītu apmēra kāpumu lielā mērā kavē banku piesardzība un risku novērtējums, kā ietekmē pēc 2008.gada krīzes noteiktie stingrie kreditēšanas standarti tiek atviegloti visai gausi.

Kopš 2015.gada, kad notika būtisks pavērsiens eiro zonas monetārās politikas turpmākās ekspansijas virzienā, kredītlikmes Latvijā izsniegtajiem kredītiem ir samazinājušās par 0,6 procentpunktiem. Mazinoties kredītu procentu likmēm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām mazinās arī par kredītiem maksājamās summas, atstājot vairāk naudas līdzekļu citu preču un pakalpojumu iegādei. Līdz ar to šāds likmju samazinājums pēc būtības ir līdzvērtīgs ienākumu kāpumam, uzsvēra Razmusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šobrīd lielajiem uzņēmumiem ir piemērots laiks eksportspējas sekmēšanai

Biznesa augstskolas Turība finanšu direktors Jānis Zeibots, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mācoties no trekno gadu kļūdām, pakāpeniski kreditēšanas sistēma Latvijā atgūstas. Lai arī piesardzīgi, tomēr kāpjam ārā no grāvja, kurā bijām nokļuvuši pēc 2004. – 2008. gada kreditēšana buma.

Izsniegto kredītu portfeļu skaits pieaug. Šobrīd ir iespēju laiks tiem, kuriem ir pārliecība par savu produktu un nepieciešamība sekmēt ražošanas kapacitāti.

Kļūdu labojums pēc 2004.-2008. gada

Ekonomikā neviens nav atcēlis cikliskumu – pēc 2004. gada iestāšanās Eiropas Savienībā valdīja izteikts banku un finanšu investoru optimisms, turklāt investīcijas galvenokārt plūda nevis uz eksportspējas veicināšanu, bet nekustamā īpašuma, būvniecības nozari un patēriņa kredītiem. Kreditēšana bija agresīva un pārgalvīga, taču pēc nosacītā buma sekoja kredītiestāžu vilšanās, bet virknei klientu – bankrots. Vēl daļa bija uzņēmusies saistības, ar kurām cīnās joprojām. Šim posmam sekoja krasas izmaiņas kreditēšanas politikā – daudz stingrāki nosacījumi, kuri saglabājās arī posmā, kad virkne makroekonomisko rādītāju signalizēja par izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru