Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Lēmuma pieņemšanas gads/ Tirgus dalībnieki, kuri sodīti par dalību kartelī

2025 1. SIA “ADAPTERIS”, SIA “Alpex”, SIA “Infrakom”, SIA “Apkure IM” un SIA “SILTUMTEHSERVISS”

2024 1. SIA “Aksīte” un SIA “GATE L”

2023 1. Biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”

2. SIA “AKE LOĢISTIKA”, SIA “LATGALES MULČA” un SIA “MG Auto LTD”

2022 1. SIA “Alpha Baltic Media” un SIA “Smart Solutions Europe”

2021 1. SIA “VELVE”

2. SIA “Agromeliorators” un SIA “Valkas meliorācija”

2019 1. SIA “RS Baltic”, SIA “Alchimica-Latvia”, SIA “UKT Serviss”, SIA “Vialeks” SIA “HRM”, RPSIA “Rīgas satiksme” un SIA “Sava arhitektūra”

2018 1.SIA “LIMBAŽU MELIO”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts”

2017 1. SIA “DEPO DIY”, AS “Kesko Senukai Latvia” un SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”“

2. SIA “Bruks”, SIA RK “Nivios-LTD”, SIA “Puma” un SIA “Lat Jur Fin”

3. SIA “SGS Sistēmas”, SIA “Diogens Audio”, SIA “Kompānija NA”, SIA “PRO 1 STAGE”, SIA “AJV grupa”, SIA “Audiosonic”, SIA “Audio AE”, SIA “3S”, SIA “SGM”, SIA “SOLAVI” un Iesniedzējs*

2016 1. SIA “Ogre S”, SIA “Dinar būve”, SIA “BTC”, SIA “Smarts”, SIA “PVL plussV”, SIA “Smartbūve” un SIA “KKT Construction”

2. SIA “OPTIKA&DENTIKA” un SIA “KJ SERVISS”

3. SIA “CO Sistēmas”, SIA “SAN B” un SIA “Talsu spriegums”

2015 1. SIA “SIA Hannu Digital” un SIA “Expert Digital”

2. SIA “ADV Forestry”, SIA “Andrēnkalni”, SIA “LMV Mežsaimniecība”, SIA “CLEAN FOREST”, IK “WHITE WATER HOUSE”, SIA “LatKada” un SIA “Ramuss”

3. SIA “Arbor Medical Korporācija” un SIA “Life and Nature”

4. SIA “E Būvvadība”, SIA “Remontbūve”, SIA “Eirotransmet” un SIA “Eirobūvmetāls”

5. SIA “Oga G”, SIA “Amils”, SIA “RT Kadiķi”, SIA “AN Priede”, SIA “Consultation Office”, SIA “Riveros”, SIA “Eko burkāns”, SIA “Roluks”, SIA “LK Forest”, IK “LUUX” un SIA “Davos”

2014 1. SIA “SD AUTOCENTRS”, SIA “RIPO AUTOCENTRS”, Iesniedzējs*, SE “MOLLER BALTIC IMPORT”, SIA “MOLLER AUTO KRASTA”, SIA “MOLLER AUTO VENTSPILS” un SIA “MOLLER AUTO LATVIA”

2. SIA “RCI Gulbene” un Iesniedzējs*

3. Biedrības “Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija”

4. SIA “Sliežu transportbūve” un SIA “Komforta standarts”

5. Latvijas Līzinga devēju asociācijas

2013 1. RRF SIA “TORNIS” un piegādātāju apvienības – SIA “AD Kodols”, SIA “ARMO plus” un SIA “Apsardzes dienests ADJ”

2. SIA “Ocean Wind” un SIA “Jūras vējš”

3. SIA “VCO” un SIA “Latvijas arhīvs”

4. SIA “BELSS” un SIA “Jaunmāja”

5. SIA “Austrumu Energoceltnieks”, SIA “SZMA”, SIA “RIO”, SIA “ELPOLI”, SIA “Latgales Elektromontāža”, SIA “ELBRA”, SIA “Vidzemes Energoceltnieks”, SIA “OMS”, SIA “BESECKE”, SIA “Daugavpils Energoceltnieks”, Alūksnes rajona SIA firma “Alūksnes Energoceltnieks”, SIA “TELMS”, SIA “INSTEL”, Rēzeknes pilsētas PMK SIA “Energoceltnieks”, SIA “Darleks”, SIA “Firma “Spriegums”“, SIA “MCD”, SIA “J.E.F.”, SIA “EMPOWER”, SIA “Aiviekstes Energobūvnieks”, SIA “Farads”, SIA “Latvijas Energoceltnieks”, SIA “Rīgas Energo Būve”, SIA “DEMP”, SIA “Krāslavas Energoceltnieks” un AS “SZMA V” darbībās

6. SIA “Broveks” un SIA “Abama Holding”

2012 1. SIA “MN Īpašumi” un SIA “Info Būve”

2. Latvijas Atslēgmeistaru brālība

2011 1. SIA “Terra Serviss” un SIA “Preiss Agro”

2. SIA “PRO VIA”, AS “Ceļu inženieri”, SIA “Pk 19+93”, AS “VCI” un SIA “Projekts 3”

3. SIA “KaimS” un SIA “Būvfirma L.B.K.”

4. SIA “Pārtikas kompānija”, SIA “Ausma grupa” un SIA “DIV un Ko”

5. AS “Aizkraukles banka”, AS “Akciju komercbanka “Baltikums”“, AS “Baltic International Bank”, AS “GE Money Bank”, AS “DnB NORD Banka”, AS “Swedbank”, AS “Latvijas Biznesa banka”, VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, AS “Latvijas Krājbanka”, AS “LTB Bank”, AS “SMP Bank”, AS “Norvik banka”, AS “Citadele banka”, AS “PrivatBank”, AS “Reģionālā investīciju banka”, AS “Rietumu Banka”, “Danske Bank AS filiāle Latvijā”, AS “SEB banka”, AS “Trasta komercbanka”, AS “UniCredit Bank”, AS “VEF banka”, “Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle”

6. SIA “Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs” un SIA “Austrumvidzeme”

2010 1. SIA “Telia Latvija”, SIA “TAB Group” un SIA “Stream Net”

2. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija

2009 1. SIA “Plus Punkts” un SIA “Narvesen Baltija”/ AS “Preses apvienība”

2. AS “Balticovo”, AS “MADONA” un SIA “DAUGAVPILS PUTNI”

3. SIA “RD Elektroniks”, SIA “PROKS”, SIA “ELKOR TRADE” un SIA “ROTA un K”

4. ZS “AB Brūveru bleķi”, SIA “Automedonts”, SIA “Roto 4”, SIA “Auto fans”, SIA “Auto EJ”, SIA “DZ Automeistars” un IK “Dzintars Smikarsts”

5. SIA “Aizputes ceļinieks” un SIA “Ceļu, tiltu būvnieks”

2008 1. SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Līvānu Meliorators”, SIA “Ošukalns”, SIA CBS “Aizkraukle”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”

2. SIA “GSK AUTO”, SIA “VĒRSIS RO”, SIA “BB TRANSPORTS”, SIA “VIBRO AV”, SIA “AL AUTOTRANS” un AS “MĀRUPES KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI”

3. SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Brēķu studenti”, SIA “Ošukalns”, SIA “Silupe”, SIA “Agrosēta” un SIA “Aronas Meliorators”

4. AS ”Nordeka” un SIA “Daugavpils autobusu parks”

2007 1. SIA “GSK Auto”, SIA “Vērsis Ro”, SIA “Vibro AV” un SIA “BB Transports”

2. SIA “Machinery Latvia” un SIA “Komponents L”

3. SIA “Mācību un konsultāciju centrs “Līderis”“, SIA Mārketinga komunikāciju aģentūra “Asambleja”, nodibinājuma “Informācijas tehnoloģiju fonds” un SIA “BSM konsultanti”

4. Latvijas Būvinženieru savienības darbībās

5. Latvijas Arhitektu savienības darbībās

2006 1. SIA “Poligrāfijas apgāds (PolAp)”, SIA “Papyrus”, AS “MAP Latvia”

2. SIA KU “NAFTA TRADING”, SIA “Petroline”, SIA “UNIVENTS”

3. SIA “ENERGOREMONTS RĪGA” un SIA “EL PLŪSMA

4. SIA “Klimata Sistēmas”, SIA “E Sistēmas”, SIA “Eva Sistēmas” un SIA “KSTC”

5. AS “Ass auto”, AS “Liepājas autobusu parks”, SIA “Kings”, SIA “Dantes”, SIA “Liepājas Tūre” un SIA “Centrdomnaremont”

6. SIA “Metro Leo Burnett”, SIA “Balta Komunikācijas”, SIA “Reklāmas aģentūra Adell”, SIA “Reklāmas aģentūra Lowe Age”, SIA “Garage4x4”, SIA “DDB Latvija”, SIA “Bates/Red Cell”, SIA “RCL”, SIA “Domino MCG” un SIA “Inorek&Grey”, SIA “McCann-Erickson Riga” un SIA “Creative Laboratory”

2005 1. SIA “ALTI A”, SIA “INFO SERVISS” un SIA “STATS”

2004 1. SIA “Co Priedes”, AS “Balticovo”, SIA “Daugavpils putni”, AS “Madona”, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”, SIA “Nīckrasti”, SIA “Ogres putni”, SIA “Palsa”, ZS “Sebri”, SIA “Sidgunda 2” un SIA “Vistako”

* Iecietības programmas dalībnieks, kura identitāte Konkurences padomes lēmumā netika atklāta.

Saraksts ar uzņēmumiem, kas sodīti par karteli**

Sarakstā atspoguļota KP mājaslapā atrodamā informācija no KP lēmumiem, kas nav pārsūdzēti vai arī tika pārsūdzēti un tiesvedība jau ir noslēgusies, atstājot KP lēmumus spēkā.Plašais uzņēmumu saraksts, kurā atrodami arī lieli un plaši atpazīstami uzņēmumi, liek secināt, ka mēs dzīvojam noziedznieku vidū, un tie ir sastopami teju uz katra stūra – tie ir cilvēki, kas vada veikalus, birojus, zemnieku saimniecības, bankas un pat izglītības iestādes, kā arī citus uzņēmumus, kas ražo un pārdod sabiedrībai nepieciešamas preces un pakalpojumus. Tā vismaz uzskata Saeimas deputāti no “Jaunās Vienotības”, kuri ar deputātu Andreju Judinu priekšgalā uzstājīgi mēģina panākt karteļu kriminalizāciju. Pat atslēgmeistari kādreiz tikuši sodīti par karteli un tāpēc būtu pelnījuši cietumsodu, ja mēs dzīvotu tādā valstī, kādu iedomājas A. Judins.

Dīvaina ir “Jaunās Vienotības” perspektīva par to, kādu viņi vēlas redzēt šo valsti. Policejiska, pārpildīta ar tiesībsargājošām iestādēm un Krimināllikuma pantiem, kur katram var piemeklēt atbilstošu pantu – pat par pārpratumu, kļūdu vai nejaušu sarunu (informācijas apmaiņu), kas dažkārt ir pietiekami, lai konstatētu “aizliegtu vienošanos” konkurences tiesībās. Ne jau visi uzņēmumi, kas augstāk redzami tabulā, bija apzināti iesaistījušies aizliegtā vienošanā. Pietiekami daudzos gadījumos pārkāpuma pastāvēšanas fakts pierādīts ar ļoti fragmentāriem pierādījumiem, tomēr lietas dalībnieki piekrīt atzīt vainu, lai ātrāk izbeigtu procesu un varētu turpināt saimniecisko darbību. Tāpat ir pietiekami daudz gadījumu, kad uzņēmēji nemaz neapzinājās, ka ikdienas sarunas ar ģimenes locekļiem par viņu uzņēmumu darbību ir kartelis, ja kāds no ģimenes locekļiem ir konkurējoša uzņēmuma īpašnieks. Tā ir esošā regulējuma priekšrocība, kas atļauj pat šādos gadījumos konstatēt pārkāpumu, likt uzņēmumam nomaksāt lielu sodu un ļaut uzņēmumam turpināt strādāt, saglabājot darba vietas un maksājot valstij nodokļus, nevis ieliekot cietumā uzņēmuma vadītāju, lai viņš tur sēdētu valstij uz kakla.

Tikmēr Igaunija kā parasti mums ir soli priekšā – tur jau sen bijusi kriminālatbildība par karteļiem, kas izrādījusies tik neefektīva, ka 2025. gadā viņi no tās jau ir atteikušies. Savukārt mēs šobrīd iesim pretējā virzienā – ieviesīsim kriminālatbildību, lai tikai pēc tam attaptos, ka no tās ir vairāk kaitējuma, nekā ieguvumu, un tad jau pēc daudziem gadiem sekotu igauņu piemēram, arī šeit atsakoties no kriminālatbildības.

KP priekšsēdētāja Ieva Šmite 28. janvārī publicētā “LV portāls” viedoklī skaidro, ka neatbalsta eksperimentēšanu ar ātru jauna krimināltiesiska regulējuma ieviešanu, neizsverot ar to saistītus riskus. Arī viņa norāda uz nepieciešamību stiprināt administratīvā procesa regulējumu. Piemēram, likumdevējs plānojot atņemt KP iespēju konkurences pārkāpumu izmeklēšanai izmantot elektronisko sakaru operatoru saglabājamos datus, lai gan tiem esot būtiska nozīme efektīvai pārkāpumu izmeklēšanai. Tāpat KP priekšsēdētāja vērš uzmanību, ka jau šobrīd Saeimā tiek skatīti grozījumi Konkurences likumā, kas paredz personisko atbildību uzņēmumu amatpersonām par iesaisti karteļu vienošanās.Minētos grozījumus pērn septembrī atbalstīja arī Ministru kabinets, šo grozījumu anotācijā nepārprotami ierakstot, ka šis regulējums ir alternatīva iniciatīva savulaik rosinātajiem priekšlikumiem noteikt kriminālatbildību par karteļiem.

Kas mainījās pa šo laiku, lai tie paši koalīcijas vadībā esošie “Jaunās Vienotības” politiķi pārdomātu un atkal nāktu klajā ar jau agrāk Saeimā noraidīto kriminālatbildības iniciatīvu? Mainījās tas, ka šogad notiks nākamās Saeimas vēlēšanas, bet uzstājīgie saucieni pēc kriminālatbildības par karteļiem ir atsevišķu politiķu priekšvēlēšanu reklāma. Saprotams, ka tam augsni radīja Augstākā tiesas (AT) 2025. gada 23. decembrī pieņemtais spriedums t.s. “būvnieku karteļa” lietā, kas piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību, uz kuras pamata šobrīd tiek būvēta kampaņa – kas ir pret karteļu kriminalizāciju, tas aizstāv noziedzniekus!

Tomēr minētais AT spriedums tiek izmantots tikai kā iegansts – šajā spriedumā nav runa par to, ka karteļi nav sodāmi vai ka par tiem būtu jāparedz kriminālatbildība. AT spriedums ir tikai par to, ka tiesiskā valstī pārkāpumus var pierādīt tikai ar tiesiskām metodēm, tostarp arī karteļus, par kuriem jau šobrīd uzņēmumiem ir paredzēti ievērojami naudas sodi. Turklāt saukļi par uzņēmumu vadītāju un kapitāla īpašnieku likšanu cietumā nav nekas oriģināls – pietiek paskatīties iepriekšējā gadsimta vēsturi.