Jaunākais izdevums

ERAF projekta «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)» ietvaros 2018. gadā tiek sākta apjomīga Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu digitalizācija, lai nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Projektā digitalizēs 37 500 minūtes kinodokumentu - Latvijas kinožurnālus, hronikas, dokumentālos materiālus un filmas, turklāt tiks veikta 15 Latvijas filmu digitalizācija un restaurācija (920 minūtes ekrāna laika).

2017. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Nacionālo arhīvu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras informācijas sistēmu centru uzsāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)». ERAF projektā līdz 2021. gadam digitalizēs teksta dokumentus, kartes, fotogrāfijas, skaņas ierakstus, kinodokumentus, videodokumentus, muzeju priekšmetus, kultūras pieminekļus, veiks arī kultūras norišu un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību fiksāciju.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvā glabājas vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi – spēlfilmas, dokumentālās filmas, kinožurnāli, kinohronikas un animācijas filmas, kas fiksētas 35mm, 16mm, 8mm kinolentēs; šos darbus radījuši gan profesionāļi, gan amatieri.

ERAF projekta ietvaros kopumā digitalizēs 38 420 minūtes Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrāto kinodokumentu. Tiks izveidotas kvalitatīvas, mūsu laikam un tehnoloģiskajām prasībām atbilstošas digitālās kopijas, kas nodrošinās kinodokumentu saglabāšanu un pieejamību. 37 500 minūtēm digitalizēto kinodokumentu veiks vienkāršoto (automatizēto) pēcapstrādi, ko veic ar specializētu programmatūru, iestatot veicamos pēcapstrādes darbus, piemēram, kadra stabilizāciju, putekļu un skrāpējumu noņemšanu, krāsu korekciju, skaņas analogā nesēja radīto lieko trokšņu samazināšanu un tamlīdzīgi; tehnika šos darbus veic bez cilvēka iejaukšanās. Savukārt 920 minūtēm digitalizēto kinodokumentu tiks veikta pilna (manuāla) restaurācija, kur attēla pēcapstrādes un restaurācijas speciālisti rūpīgi pārbauda katru kinodokumenta kadru un nepieciešamības gadījumā veic tā korekcijas manuāli.

Kopā ar Nacionālā kino centra ekspertiem Latvijas Nacionālais arhīvs izveidoja Latvijas kino vēsturē nozīmīgu 15 Latvijas filmu izlasi, kurām ERAF projekta ietvaros veiks digitalizāciju ar pilnu restaurāciju. Filmu izlasē iekļautas 9 spēlfilmas – Dāvanas pa telefonu (1977, režisors Aloizs Brenčs), Puika (1977, Aivars Freimanis), Liekam būt (1976, Aloizs Brenčs), Šahs briljantu karalienei (1973, Aloizs Brenčs), Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987, Arvīds Krievs), Nāves ēnā (1971, Gunārs Piesis), Agrā rūsa (1979, Gunārs Cilinskis), Motociklu vasara (1975, Uldis Brauns), Akmeņainais ceļš (1983, Rolands Kalniņš) – un 6 dokumentālās filmas (Baltie zvani, Vecāks par 10 minūtēm, Sākums, Krasts, Mana Rīga, Saruna ar karalieni). Trīs no izlasē iekļautajām filmām (Baltie zvani, Vecāks par 10 minūtēm, Nāves ēnā) ir Latvijas Kultūras kanona sarakstā.

2017. gadā Latvijas Nacionālais arhīvs izsludināja Kinodokumentu digitalizācijas iepirkuma konkursu, kurā piedalījās vairāki pretendenti, arī ārvalstu pārstāvji. Iepirkuma konkursā uzvarēja, un tiesības veikt kinodokumentu digitalizāciju un restaurāciju ieguva Latvijas pretendents «Studija Lokomotīve».

2018. gada sākumā Studija Lokomotīve uzsāka kinodokumentu digitalizāciju Latvijas Nacionālā arhīva telpās, kas ilgs trīs gadus – līdz 2020. gada decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādai jābūt izaugsmes stratēģijai pēc Covid-19?

Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija, līdzīgi kā citas krīzes, ir pārvērtusi tās biznesa dienaskārtības lietas, kuras agrāk tika uzskatītas par vēlamām kaut kad nākotnē, par jautājumiem, kurus vajadzēja izdarīt vakar.

Krīze ir atsegusi uzņēmumu vājās puses – pārāk lielas saistības, pārāk nedrošu naudas plūsmu, pārāk zemu uzņēmumu pašu kapitāla līmeni, pārāk jūtīgu pieprasījumu vai pārāk lielu paļāvību uz noteiktu produktu vai pakalpojumu. Līdztekus krīze ir kalpojusi, kā katalizators pārmaiņām, kuras jau uzņēma gaitu pirms pandēmijas, proti, vispārēju digitalizāciju un uzņēmumu darbības daudz plašāku sociālas atbildības izpratni. Precīzi nebūs iespējams prognozēt, cik no COVID-19 laika uzvedības pārmaiņām iesakņosies un cik izgaisīs līdz ar situācijas normalizāciju, taču skaidrs ir viens – krīzei sekos izaugsme, kas visdrīzāk būs nevienmērīga, bet ekonomika un sabiedrība būs mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datortehnikas un interneta izmantošana uzņēmuma darba organizēšanā ir kļuvusi tik pašsaprotama, ka retais vairs uzdod jautājumus Kāpēc? un Kā?, taču veiksmīga biznesa likumsakarības nav mainījušās. Nauda ir jātērē racionāli, un tai ir jāstrādā — vienalga, vai jūs to tērējat, lai saviem darbiniekiem iepirktu cirvjus vai arī lai apgādātu viņus ar dienesta viedtālruņiem.

Nav noliedzams tomēr, ka tehnoloģiskā pieeja maina attieksmi un domāšanu. Vecākajām paaudzēm, izrādās, ir grūti pieņemt jaunāko kolēģu daudz vieglāko attieksmi gan pret darba laiku un grafiku, gan pret darba disciplīnu kā tādu, lai gan mūsdienu tehnoloģijas bieži vien ļauj kārtīgi paveikt darbu, atrodoties gan mājās, gan pludmalē, gan ārvalstīs.

Vārdu sakot, skaidrot, ka biznesa digitalizācija ir nepieciešama, šodien, šķiet, ir lieki. Kantar TNS pētījumā atklāts, ka lielākajai daļai uzņēmēju lēmumam par uzņēmuma digitalizāciju pietiek ar argumentiem datori ir visiem (67 %) un tie ir pierasti (54 %). Tas nozīmē, ka jautājums Kāpēc? vienkārši tiek apiets, lai gan dators un internets ir instrumenti, ko konkrēts uzņēmums var izmantot visdažādākajos veidos, no kuriem gan tikai daļa uzņēmumam būs patiešām noderīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Atjaunos Latvijas Nacionālā arhīva ēku, veidojot tajā Rīgas reģiona centru

Laura Mazbērziņa, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LR Kultūras ministriju ir sagatavojusi Latvijas Nacionālā arhīva attīstības koncepciju par ēkas atjaunošanas darbiem - Rīgā, Skandu ielā 14.

Kopumā Latvijas Nacionālajā arhīvā, funkcionālo un teritoriālo struktūrvienību statusā, ir apvienoti 15 valsts arhīvi. Skandu ielā 14 vien tiek uzglabāti aptuveni 1,5 miljoni dažādu dokumentu, ēka šobrīd ir minimāli apgūta. Plānotā energoefektivitātes projekta rezultātā tiks izmantots konkrētā nekustamā īpašuma attīstības potenciāls, ļaujot tajā pakāpeniski izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centru.

VNĪ 2018.gada beigās noslēdza sadarbības līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par ES struktūrfondu finansējuma piesaisti projekta īstenošanai. 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, 15% ir Valsts budžeta līdzfinansējums - kopējais projekta budžets ir 3,5 miljoni eiro. Iepirkumā par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu piedalījās četri pretendenti, par uzvarētāju atzīta SIA LC būve, kuras piedāvātā līgumcena ir 2,7 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijas pirmizrāde dokumentālajai filmai Mans nezināmais kareivis

Lelde Petrāne, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī «Kino Bize» 23. septembrī pirmizrādi uz lielā ekrāna Latvijā piedzīvos dokumentālā filma «Mans nezināmais kareivis». Filma tapusi kā Čehijas-Latvijas-Slovākijas kopražojums ar Latvijas Nacionālā kino centra un ES programmas «Eurimages» atbalstu, informē kompānija «Baltic Pine Films».

Filmas budžets - aptuveni 200 tūkstoši eiro.

«Mans nezināmais kareivis» ir drosmīga un poētiska dokumentālā filma par Čehoslovākijas okupāciju 1968. gadā, kas balstīta uz tās režisores Annas Krivenko ģimenes stāstu par kāda radinieka likteni. Kā jauniesaukts Padomju Armijas kareivis nosūtīts «aizstāvēt» Prāgu, viņš piedzīvo spēcīgu emocionālu satricinājumu un, atgriezies mājās Ukrainā, izdara pašnāvību.

Filma izklāsta līdz šim neatklātu pagātnes stāstu par «Prāgas pavasari», un tās tapšanā izmantoti vēl neredzēti arhīvu materiāli no Čehijas, Krievijas, Slovākijas un Latvijas kinodokumentu arhīviem.

Pērn apritēja 50 gadi kopš traģiskajiem notikumiem, kas joprojām atbalsojas un ietekmē tautu un valstu attiecības mūsdienu Eiropā. «Mans nezināmais kareivis» mēģina palūkoties uz Čehoslovākijas okupāciju no negaidīta skatpunkta – vienkārša armijas ierindnieka acīm, kura dzīve samalta lielvaru varas spēļu zobratos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

140 miljoni eiro no Atveseļošanas fonda (AF) plānā paredzētā finansējuma paredzēti uzņēmējdarbības digitālai transformācijai un digitālo prasmju uzlabošanai, informē Ekonomikas ministrijā.

Covid-19 pandēmija apliecinājusi, cik aktuāla gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir spēja adaptēties un izmantot digitālos pakalpojumus, rīkus un piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā.

AF ietvaros Latvijai ir paredzēts finansējums 1,82 miljardu eiro apmērā un digitalizācijas pasākumos ir paredzēts ieguldīt vairāk kā 365 milj.eiro, kas ir 20% no AF kopējā finansējuma, paredzot atbalsta pasākumus gan 5G infrastruktūras nodrošināšanai, gan iedzīvotāju digitālo pamatprasmju pilnveidei, publisko platformu un valsts IT sistēmu attīstībai, kā arī 140 milj. eiro no kopējā finansējuma apjoma paredzot uzņēmējdarbības digitālai transformācijai un digitālo prasmju uzlabošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021. – 2026. gadam Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietver četrus darbības virzienus – ekonomikas transformāciju un produktivitāti, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro.

“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir reformu plāns un tā ir unikāla iespēja ātrākai Latvijas ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Tā ir mūsu iespēja īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz klimata neitrālu ekonomiku, gan uzņēmējdarbības digitalizāciju, gan nevienlīdzības mazināšanu,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams orientēties uz tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tādēļ, komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī projektu īstenošanai, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā, EM piedāvā ieviest granta atbalsta mehānismu, šim mērķim paredzot aptuveno finansējumu 82,5 milj. eiro apmērā. Atbalsta saņēmēji būtu uzņēmumi un pētnieciskās un zināšanu izplatīšanas organizācijas, īstenojot aptuveni 500 projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā realitāte ir šeit uz palikšanu. Trīs fokusi 2021. gadam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc 3D pakalpojumiem ir pieaudzis, kā rezultātā robotikas jaunuzņēmums "Giraffe360" strauji paplašina tehniskās izstrādes un digitālo failu apstrādes komandas.

"Pretēji tendencēm citās nozarēs, mums ir projektu pieplūdums. Laikā, kad cilvēki fiziski netiek īpašumos, digitālā piekļuve ir kļuvusi par pirmās nepieciešamības pakalpojumu. Piemēram, Anglijā, kur ir mūsu lielākais lietotāju skaits, valdība savās ierobežojumu mīkstināšanas norādēs ir iekļāvusi virtuālu īpašuma vizīti kā teju obligātu soli," saka Mikus Opelts, "Giraffe360" līdzdibinātājs.

Pārvietošanās ierobežojumi Eiropā vēl vairāk ir izcēluši nepieciešamību pēc kvalitatīva digitālā satura. Viņš nedomā, ka pēc ierobežojumu atcelšanas šī tendence mainīsies, bet gan uzskata, ka digitālā laikmeta domāšana turpinās progresēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgus kāpuma dēļ gaidāmas lielākas īstermiņa tirgus svārstības

Žanete Hāka, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šobrīd izskatās iegājusī spēcīgas izaugsmes posmā. Neskatoties uz politisko nenoteiktību, veselīgā ekonomiskā izaugsme varētu turpināties vēl dažus gadus bez būtiska inflācijas pieauguma, secināts jaunajā SEB Investīciju apskatā.

Vērtējot galvenos ekonomikas virzītājspēkus, var apgalvot, ka izaugsmes potenciāls joprojām ir labs, bet inflācija paliek mērena līmenī. Pamatojoties uz to, SEB grupas eksperti prognozē, ka 2018. gadā publiski kotēto uzņēmumu peļņas pieaugums turpināsies. Tomēr stiprā akciju tirgus kāpuma dēļ šī gada rudenī, mūsu eksperti sagaida lielākas īstermiņa tirgus svārstības. Līdz ar to esam nedaudz samazinājuši kopējo risku mūsu portfeļos, joprojām saglabājot nelielu pārsvaru pasaules uzņēmumu akcijās.

Ja ekonomika turpinās attīstīties pareizajā virzienā, ir liela iespēja, ka nākamgad varam iekļūt spēcīgas akciju tirgu izaugsmes noslēdzošajā fāzē. Tomēr viens no alternatīvajiem scenārijiem var būt investoru nevēlēšanās vēl vairāk palielināt risku savos portfeļos. Tas, neskatoties uz ekonomikas uzplaukumu, nozīmētu visai mērenas izmaiņas akciju cenās. Ja ekonomika virzītos uz leju, tirgus, visticamāk, tai sekotu. Tāpēc jaunajā Investīciju apskatā ir sniegts sīkāks pārskats par sarežģīto vienādojumu, izmantojot kuru, mēs vērtējam dažādu aktīvu klašu potenciālu un kādu riska līmeni mēs uzskatām par pieņemamu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Digitalizācijas aktivitātes šogad plāno tikai 8% mazo un vidējo uzņēmumu

Dienas Bizness, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 8% Latvijas mazo un vidēja izmēra uzņēmumu plānos 2018. gadam ar digitalizācijas saistītās aktivitātes ieņem nozīmīgu lomu, liecina SEB bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Savukārt 44% uzņēmumu atbildējuši, ka digitalizācija tiem nav svarīga.

Savukārt Lietuvā un Igaunijā mazo un vidēja mēroga uzņēmumu izpratne par digitalizācijas nozīmi ir krietni augstāka. Igaunijā 19% un Lietuvā 17% MVU plānos šim gadam digitalizācijas projekti ieņem būtisku vietu. Vienlaikus digitalizāciju par nesvarīgu nosaukuši 19% Igaunijas un 18% Lietuvas uzņēmēju.

Latvijā vēl 22% aptaujāto uzņēmumu atbildējuši, ka to plānos šim gadam digitalizācijas projekti ir vidēji nozīmīgi, bet 26% izvēlējušies atbildi «nezinu».

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Procesu pārcelšana no papīriem uz elektronisko vidi, klientu piesaiste un apkalpošana internetā vai e-pakalpojumu attīstība ir tikai dažas lietas, ko saucam par digitalizāciju. Grūti ir nosaukt biznesa nozari, kurai tās nebūtu aktuālas, taču Latvijā izpratne par to nozīmīgumu ir krietni piezemētāka par mūsu kaimiņu – igauņu un lietuviešu līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

TransferWise apgrozījums aug par 75%

Anda Asere, 10.09.2018

TransferWise dibinātāji Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) un Kristo Kārmans (Kristo Käärmann).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānijas TransferWise apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās šī gada martā, ir sasniedzis 117 miljonus britu mārciņu (134 miljonus eiro), pieaugot par vairāk nekā 75%.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 66 miljoni mārciņu (75 miljoni eiro). Auditētie rezultāti uzrāda neto peļņu pēc nodokļiem 6,2 miljonu mārciņu apmērā (7,1 miljoni eiro). Šis ir otrais gads pēc kārtas, kas uzņēmums uzrāda peļņu.

Šobrīd «TransferWise» visā pasaulē apkalpo četrus miljonus klientu. Cilvēki izmanto uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu, lai pārsūtītu 3 miljardus mārciņu (3,4 miljardus eiro) katru mēnesi, tādējādi ietaupot 1 miljardu mārciņu (1,1 miljardu eiro) gadā jeb 3 miljonus mārciņu (3,4 miljonus eiro) dienā, salīdzinot ar gadījumu, ja tie izmantotu banku pakalpojumus.

«Šis «TransferWise» ir bijis pagrieziena gads. Mēs esam izvirzījuši jaunu standartu finanšu pakalpojumu kompānijām, nepārtraukti samazinot pakalpojumu cenas mūsu klientiem un iedvesmojam citus pakalpojumu sniedzējus uz jauna veida caurspīdību. Mēs esam pierādījuši, ka finanšu tehnoloģiju kompānijas var piedāvāt klientiem neticamu pieredzi par zemu cenu, vienlaikus veidojot stabilu biznesu, kas var būt uzticams ilgtermiņā. Skatoties nākotnē, mūsu ilgstošā izaugsme un veselīgā finanšu pozīcija nozīmē, ka mēs varam turpināt samazināt cenas, vienlaikus investējot produkta attīstībā,» saka Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), «TransferWise» līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 1,7 miljoniem eiro siltina topošo Latgales reģiona arhīvu centru Daugavpilī

Monta Glumane, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībā - Daugavpils zonālajā valsts arhīvā uzsākti būvdarbi energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

«Energoefektivitātes projekta rezultātā līdz 2022. gada rudenim plānots par vairāk nekā pusi samazināt apkures patēriņu ēkā - no 182.31 (kWh/m2 gadā) uz 71.29 (kWh/m2 gadā), tā ietaupot iestādes un nodokļu maksātāju līdzekļus, kā arī uzlabojot arhīva tehnisko un estētisko stāvokli,» atklāja K.Gruškevica.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai tiks atjaunotas inženierkomunikācijas sistēmas, veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Plānoto darbu sarakstā, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iekļauta arī pandusa ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Investējot 7 miljonus eiro, Avesco Rent izveido nomas punktu Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices būvniecības tehnikas nomas uzņēmums "Avesco Rent" turpina attīstīties un aprīļa sākumā atvēris pirmo filiāli Latvijā.

Rīgas nomas punkta izveidē investēti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Tuvākajos gados uzņēmums plāno paplašināties un izvērst savu filiāļu tīklu visā Latvijā un citās Baltijas valstīs.

"Avesco Rent" pirms 6 gadiem uzsāka piedāvāt unikālus tiešsaistes celtniecības tehnikas nomas pakalpojumus. Pēdējo gadu laikā uzņēmuma darbība izvērsta Lietuvā un Igaunijā. Patlaban Eiropā darbojas jau 35 filiāles, 7 no tām atrodas Baltijas valstīs. Klientiem tiek piedāvātas vairāk nekā 1000 tehnikas vienības un jau tuvākā nākotnē plānota paplašināšanās.

"Esam progresīvi, kā arī tiecamies izmantot mūsdienu tehnoloģijas un digitalizāciju, lai tehnikas nomu padarītu vienkāršāku, pieejamāku un ietaupītu klientu laiku. Pārliecinošiem risinājumiem un uzticamiem partneriem būvniecības jomā ir augsta nozīme, tādēļ pakalpojums pilnībā atbilst klientu vajadzībām. Turklāt šībrīža apstākļos bezkontakta noma ir īpaši droša un ērta iespēja," saka Avesco Rent izpilddirektors Vincents Albasini.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MyTaxi, Moia, e-mobilitāte, autonomās mašīnas – runājot par digitalizāciju, mobilitāte ir sektors, kas šobrīd mainās un attīstās visstraujāk. Nākotnes mobilitātes sadaļa izstādē CEBIT apvienos mobilitātes pionierus, kā arī vizionāru un stratēģu prezentācijas par nākotnes mobilitātes risinājumiem.

ADAC uzsāk ilgtermiņa sadarbību ar CEBIT

CEBIT biznesa festivāla sadarbības partnera, Eiropas lielākā automobiļu kluba ADAC stendā no 11. līdz 15. jūnijam apmeklētājiem būs iespēja apskatīt virkni inovāciju un aktuālo modeļu. ADAC ir CEBIT Startup Scale 11 platformas kopienas kapteinis, kas uzņems mobilitātes sektora jaunās kompānijas. Papildus tam uz d!talk skatuvēm mobilitātes kluba eksperti dalīsies ar prezentācijām un viedokļiem par mobilitāti, mārketingu un digitālajām pārmaiņām.

Deutsche Bahn prezentēs dzelzceļa transporta nākotni

50 miljoni papildu pasažieru un tūkstošiem jaunu vilcienu – tādas milzu iespējas Deutsche Bahn attīstībai piedāvā digitālās pārmaiņas transporta jomā. CEBIT nākotnes mobilitātes arēnā būs iespēja uzzināt par turpmākajiem Deutsche Bahn attīstības virzieniem, tai skaitā par kompānijas plāniem nākotnes reģionālo vilcienu atpūtas telpās rādīt FIFA pasaules čempionāta mačus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētos strauji mainīgās nozares priekšgalā, Tele2 grupa ieviesīs jaunu uzņēmuma darbības stratēģiju, piesaistot partnerus un izveidojot jaunas darbības jomas uzņēmuma IT un tīkla sistēmu infrastruktūrā.

Šo izmaiņu ietvaros vairākas Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) funkcijas tiks nodotas partneriem, ļaujot Tele2 fokusēties uz lielāku automatizāciju un digitalizāciju uzņēmumā. Izmaiņas stāsies spēkā pēc pārejas perioda, 2018. gada 1. maijā.

Tele2 SSC vēl aizvien būs svarīga Tele2 grupasIT stratēģijas sastāvdaļa, taču tiks veiktas izmaiņas tā darbībā. Projektu kontrole un stratēģija paliks Tele2 pārvaldībā, taču vairāki ar IT saistīti pienākumi tiks nodoti Tele2 partneriem,lai izmantotu viņu darbības mērogu, pieredzi un ekspertīzi. 285 no esošajiem Tele2 SSC darbiniekiem tiks aicināti turpināt savu karjeru pie Tele2 izvēlētiem stratēģiskajiem partneriem. Būtiski akcentēt, ka šo pārmaiņu dēļ darbinieki netiks atlaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot lielu interesentu pieplūdumu, ir radušās bažas par serveru, uz kuriem atrodas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietne, jaudas pietiekamību, atklāja LNA direktore Māra Sprūdža.

Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā sabiedrībā radušos ažiotāžu ap tā dēvēto «čekas maisu» publiskošanu, tika pieņemts lēmums interneta vietni, kurā būs iespējams iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, padarīt pieejamu tikai pēcpusdienā. Sprūdža norādīja, ka šāds ierosinājums nācis arī no serveru uzturētājiem, kas norādījuši, ka pēcpusdienā statistiski internetu lieto mazāks cilvēku apjoms, tādējādi samazinot risku, ka lapa varētu «nobrukt».

Sprūdža arī piebilda, ka viņas kolēģi no Lietuvas viņai norādījuši, ka līdzīgu lapu Lietuvā apmeklējuši vidēji 10 000 cilvēki dienā, taču Latvijā, ņemot vērā ažiotāžu, viņa sagaida, ka 10 000 cilvēku varētu lapu apmeklēt vienlaicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos «čekas maisos» atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.

Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar «čeku» faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās «maisos» esot pārsteigums.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.

Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.

Komentāri

Pievienot komentāru