Valmieras novada pašvaldība turpina īstenot Atveseļošanas fonda projektu “Valmieras Industriālā parka attīstība”. Viena no stratēģiskām parka priekšrocībām ir iespēja izmantot dzelzceļu ar iekraušanas/izkraušanas (loģistikas) laukumu un diviem pieņemšanas–nosūtīšanas sliežu ceļiem.

Līdz 2025. gada nogalei vietējiem un starptautiskiem investoriem būs pieejama jauna rūpnieciskajai ražošanai sagatavota teritorija. Valmieras Industriālā parka infrastruktūras būvniecība uzsākta pirms astoņiem mēnešiem un aktīvi noritējusi arī visu ziemas periodu.

Kopumā paredzēta platsliežu dzelzceļa lietošanas tīkla izbūve parka teritorijā 2,3 km garumā un savienojuma izveide ar publisko dzelzceļu 0,8 km garumā. Darbi jau ir sekmīgi uzsākušies - izbūvēts savienojums ar publiskās lietošanas dzelzceļu un uzsākta sliežu ceļa izbūve. Būvdarbu intensitāte tiks palielināta aprīlī un maijā.

Savienojums ar publisko dzelzceļu izveidots ārpus parka teritorijas gar posma “Valmiera – Bāle” esošo galveno sliežu ceļu. Pašreiz dzelzceļa uzbērums līdz parka teritorijai izbūvēts vairāk nekā 70 % apjomā. Tāpat veikta sliežu un gulšņu ielikšana 300 m apjomā no kopējiem 720 m. Secīgi veiks galvenā sliežu ceļa iecirkņa pārbūvi 443 m garumā, to pārvietojot, lai autoceļa P18 pārvada zonā būtu pietiekami plaša vieta pievadceļa izbūvei.

Nacionālas nozīmes Valmieras Industriālajā parkā 12.nove,brī norisinājās mediju diena, kuras laikā Valmieras novada pašvaldības pārstāvji, projekta sadarbības partneri un būvdarbu veicēji medijus informēja par projekta vēsturi, līdz šim paveikto, kā arī svinīgi topošajā loģistikas laukumā iemūrēja laika kapsulu.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Pēteris Lejnieks, SIA “A.C.B.” valdes priekšsēdētājs, Māris Millers, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs.

“Vairāk nekā desmit gadu mērķtiecīgais darbs Valmieras Industriālajā parkā sāk iegūt rūpnieciskas teritorijas aprises – tiek izbūvēta nepieciešamā inženierkomunikāciju infrastruktūra, betonēts loģistikas laukums kravu pārkraušanai, veidots dzelzceļa uzbērums, stāvlaukumu pamatne. Esam liecinieki sākumam, lai Valmieras Industriālais parks kļūtu par nozīmīgu kravu pārvadājumu loģistikas centru, kā arī esam gatavi piesaistīt jaudīgus investorus, kuru uzņēmumu saražotā produkcija būtu globāli konkurētspējīga. Piekļuve dzelzceļam, inženiertīkliem, lielas jaudas elektroenerģijai, satiksmes infrastruktūra ir priekšrocības, ko varam nodrošināt ar Atveseļošanas fonda atbalstu. Tāpat, lai uzņēmēji te justos droši, tiek piedāvāts apbūves tiesību termiņš līdz 70 gadiem atbilstoši veikto investīciju apjomam,” par Valmieras Industriālo parku klātesošos informēja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Valmieras Industriālajā parkā, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, pabeigta tā izbūve – ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas (loģistikas) laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm.

Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādejādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Piedaloties vairāk nekā 70 interesentiem, aizvadīta tikšanās par pirmā Latvijas iekšzemes multimodālā loģistikas centra izveidi Valmieras industriālajā parkā.

Kravu pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējus (kravu operatori, stividorkompānijas u.c.), potenciālos klientus – eksportējošos uzņēmējus Vidzemē –, Rinaldu Pļavnieku, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli, un Ģirtu Dubkēviču, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, iepazīstināja ar Valmieras novada pašvaldības mērķtiecīgo darbu vienpadsmit gadu laikā, lai veidotu Ziemeļlatvijas uzņēmumiem jaunu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kam ir potenciāls veidoties par “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostu).

“Tuvojoties Valmieras Industriālā parka būvniecības noslēgumam, kopā aicinājām ieinteresētās puses, lai pārrunātu pirmā iekšzemes multimodālā loģistikas centra Latvijā izveides potenciālu. Paldies par interesi, konstruktīvajām sarunām un vēlmi sadarboties Valmieras novada un Vidzemes uzņēmējiem, investoriem, loģistikas uzņēmumiem, Satiksmes ministrijas, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas, Latvijas dzelzceļa pārstāvjiem, viesiem no Liepājas Speciālās ekonomikas zonas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, parka būvniekiem un kravu tirgus izpētes veicējiem. Valmieras Industriālajam parkam ir liels potenciāls attīstīt Vidzemē un Dienvidigaunijā konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu, veicināt uzņēmumu eksportspēju un stiprināt valsts ekonomiku. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešama stipra griba, pacietība un vēlme atbalstīt uzņēmējdarbību, kas savukārt veicina iedzīvotāju labklājību,” tikšanās laikā pauda Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Rīgas dome iepazīstinājusi ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā.

Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,” akcentē E. Ratnieks.

Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku, informē Valmieras novada pašvaldībā.

"Fibenol" meitasuzņēmums SIA "Fibenol Latvia" sāks priekšizpētes darbus un ietekmes uz vides izpēti Valmieras industriālā parka otrās attīstības kārtas zemes vienībā ar 26 hektāru platību, lai noskaidrotu tās piemērotību iespējamās biorafinēšanas ražotnes būvniecībai.

Publiskās izsoles rezultātā 27.augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. Ja priekšizpēte būs sekmīga, ražošana varētu sākties ap 2030.gadu, prognozē pašvaldībā.

"Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu informē, ka uzņēmums Imaverē, Igaunijā, ir veiksmīgi izveidojis pilota iekārtu, kas veidota pēc komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcas parauga, lai zemas kvalitātes koksni pārvērstu funkcionālos biomateriālos.

Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumu SIA "We Build Parks" šogad Uzvaras parkā plāno izveidot unikālu skriešanas trasi BTA RIGA RUN PARK ar dažādiem šķēršļu elementiem, kas būs pieejama gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Projekta realizācijai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 10.aprīlī, atbalstīja 167 000 eiro piešķiršanu Mājokļu un vides departamentam, lai sagatavotu teritoriju skriešanas parka izbūvei.

AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) un SIA "We Build Parks" ir veikusi ziedojumu Rīgai vairāk nekā 170 000 eiro vērtībā, kas ietver skriešanas parka konstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu, savukārt pašvaldība nodrošinās infrastruktūras sagatavošanu un apzaļumošanu.

BTA nesen sāka sabiedrības informēšanas kampaņu "Kusties, kusties, lai var labi justies", kuras mērķis ir iedvesmot cilvēkus kļūt aktīvākiem, uzlabot veselību un dzīves kvalitāti, veicinot veselīgāku un priecīgāku vidi Latvijā. Skriešanas parka izveide pieejamā un ērti sasniedzamā Rīgas vietā tiešā veidā atbilst kampaņas misijai - padarīt sporta vidi pieejamāku ikvienam iedzīvotājam.

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Ventspils dome atteikusies no nacionālas nozīmes industriālā parka izveides pašvaldībā.

Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no iespējamiem riskiem un pašvaldība nenonāktu finansiāli kritiskā situācijā.

Ventspils domes deputāti nolēma izbeigt vienošanos, kas pērn noslēgta starp pašvaldības iestādi "Ventspils osta" un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta "Nacionālas nozīmes industriālā parka izveide Ventspilī", kam no Atveseļošanas fonda (AF) bija paredzēti 10 miljoni eiro.

Pašvaldība skaidro, ka nacionālas nozīmes industriālā parka izveides projektu nosacīti veidoja divas daļas - vienu projekta daļu īstenoja pašvaldība, bet otru - privātie komersanti.

Pašvaldības atbildība projektā ir infrastruktūras sagatavošana komersantu darbībai, tostarp būvprojektu izstrāde, iepirkumu un būvdarbu veikšana, projekta līdzfinansējuma nodrošināšana un citas aktivitātes. Projekta daļa, par kuru atbild pašvaldība, pašlaik ir pilnībā sagatavota īstenošanai.

Pie Rīgas lidostas notiek dzelzceļa projekta "Rail Baltica" estakāžu būvdarbi Rīgas un Mārupes virzienos no topošās pasažieru termināla ēkas, aģentūru LETA informēja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

EDzL informē, ka pretī lidostas terminālim ir noslēdzies būtisks posms "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas ēkas konstrukciju izveidē. Būvnieks "B.S.L Infra" ir pabeidzis dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Stacija ir trīs stāvu augstumā, un nākotnē stacija ar lidostu būs savienota ar gājēju tiltu, savukārt Rīgas un Mārupes virzienā dzelzceļš būs izvietots uz estakādes.

Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, savukārt Rīgas virzienā - vairāk nekā viena kilometra garumā.

EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka kopumā būvdarbi un būvdarbu līgums ir sadalīts vairākās kārtās, un tiek realizēts atbilstoši pieejamajam finansējumam. "Aktīvā būvdarbu zona pie lidostas patlaban no stacijas pārceļas uz estakāžu izbūvi. Tas ir otrais, apmēra ziņā lielākais posms "Rail Baltica" infrastruktūras izbūvē, kas kopumā aptver vairāk nekā 4,5 kilometrus ātrgaitas dzelzceļa līnijas," viņš skaidro.

Aizsardzības ministrija (AM), Ārlietu ministrija (ĀM), Kultūras ministrija (KM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegušas iebildumus Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenārijā, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

Tostarp AM ieskatā SM sagatavotais informatīvais ziņojums neatspoguļo minimālo militārās mobilitātes prasību - iespēju Latvijā nokraut un uzkraut militārās kravas - integrēšanu "Rail Baltica" pirmajā kārtā.

AM jau ir informējusi SM, ka gadījumā, ja Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve netiek īstenota līdz 2030.gadam tādā līmenī, ka infrastruktūra ir spējīga uzņemt un pārkraut militārās kravas, tad līdz 2030.gadam ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru Daugavas abos krastos - Iecavas un Skultes infrastruktūras apkopes punktos militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināma Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm.

No piektdienas visa veida transportlīdzekļu satiksmei Rīgā atkal ir atvērta iepriekš dzelzceļa pārvada izbūves laikā slēgtā Emīlijas Benjamiņas iela, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" pārstāvji.

Attiecīgais ielas posms nedaudz vairāk kā gadu bija slēgts privātajam autotransportam Rīgas pašvaldības īstenotā Emīlijas Benjamiņas ielas pārbūves un "Rail Baltica" dzelzceļa pārvada izbūves laikā.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada izbūves darbus, sabiedriskā transporta pieturas abos virzienos no pagaidu vietām ir pārceltas uz jaunām un turpmāk atradīsies zem Emīlijas Benjamiņas ielas dzelzceļa pārvada.

Līdz jūlija vidum plānots pabeigt arī pilna platuma gājēju ietves izbūves darbus pārvada austrumu jeb Rīgas Centrālās stacijas pusē, bet šobrīd jau šobrīd gājēji var pārvietoties abās pārvada pusēs.

Vienlaikus, atjaunojot pilnvērtīgu satiksmi attiecīgajā zonā, likvidēta pagaidu gājēju pāreja pārvada ziemeļu pusē starp staciju un universālveikalu "Stockmann".

Lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs Rail Baltica ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, informē RB Rail AS.

Projekta mērķis ir savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju un Rietumu sabiedrotos ar Eiropas standarta 1435mm sliežu platuma dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā. Šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām.

Kā savā pētījumā norādīja Eiropas Politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis (CEPA)), ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.

Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Budimex, Polijas būvniecības tirgus līderis saņēmis atļauju izmantošanai un nodevis ekspluatācijā Varšavas Rietumu staciju, tostarp tās galveno zāli un pagrabstāva līmeni -1. Tas ir viens no svarīgākajiem posmiem vienā no lielākajiem dzelzceļa investīciju objektiem Polijā pēdējo desmitgadu laikā. Būvdarbu platība bija lielāka nekā 70 hektāri, garumā sasniedzot piecus kilometrus, tajā krustojas 14 dzelzceļa līnijas.

Varšavas Rietumu stacija – valstī lielākais dzelzceļa mezgls, pēc visaptverošas modernizācijas ieguva pavisam jaunu veidolu. Ik dienas stacija apkalpo līdz pat 60 tūkstošiem pasažieru un gandrīz 1400 vilcienu. Jauno sliežu ceļu kopējais garums pārsniedz 35 kilometrus, kas aprīkoti ar 137 pārmijām un simtiem dzelzceļa vadības elementu – 191 semaforu un teju 580 informācijas displeju.

Galvenais modernizācijas elements bija līmenis -1 jeb pazemes pāreja 63 metru platumā. Šajā platībā varētu ietilpināt lidmašīnu Boeing 737. Ik dienas pie būvniecības strādāja aptuveni 600 cilvēku un 160 iekārtu vienību, intensīvākajos brīžos vairāk nekā 700 darbinieku un 250 iekārtu vienību. Būvniecībā izmantoti gandrīz 92 tūkstoši kubikmetru betona un 11,5 tūkstoši tonnu dzelzsbetona.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pagājušā gada zaudējumu segšanai no valsts varētu būt nepieciešami 26 miljoni eiro, aģentūrai LETA prognozēja LDz pārstāvji.

LDz informēja, ka 2024.gada 27.decembrī kompānija saņēma 46,8 miljonus eiro no valsts LDz pamatkapitāla palielināšanai, kas nodrošināja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. un 2023.gadu.

Tostarp kompānijā atzīmēja, ka nākamajā dienā pēc saņemtā maksājuma LDz pilnā apmērā nomaksāja atliktās Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Pirms nomaksas atlikto VSAOI apmērs bija aptuveni pieci miljoni eiro, piebilda LDz.

LETA jau ziņoja, ka pērn 17.decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rīkojuma projektu, kas paredzēja palielināt LDz pamatkapitālu par 46,8 miljoniem eiro.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Uzvaras parkā turpinās celiņu un rotaļu laukuma atjaunošana, informē Rīgas dome.

Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

""Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Valdība 23.jūlijā apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos noteikumus Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējuma piesaistei Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai - Dienvidu tilta ceturtajai kārtai.

Dienvidu tilta ceturtā kārta ietver Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pavasarī klāstīja, ka Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursā iesniegtie piedāvājumi pārsniedza plānoto ES finansējumu, par kura piešķiršanu tika panākta vienošanās ar Satiksmes ministriju - 70 miljonus eiro. Līdz ar to trūkstošie līdzekļi būs jāatrod pašai pašvaldībai, visticamāk, tos aizņemoties.

SM norāda, ka noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Rīgas transporta infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu, nodrošinot starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Lietuvā, Jonavas rajonā, Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles izbūve virzās uz priekšu. Tikko noslēgušies darbi posmā Žeimiai‒Šėta, pabeidzot vietējo pievedceļu un drenāžas sistēmu izbūvi. Darbus īstenojis viens no Latvijas ceļu būves uzņēmumiem AS A.C.B., kura piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko publiskā iepirkuma procedūrā.

Būvdarbi objektā tika uzsākti 2023. gada aprīlī un to līgumcena, projektam noslēdzoties, sasniedza 7,7 miljonus eiro (bez PVN).

Līguma ietvaros AS A.C.B. Jonavas rajonā īstenojis 13 vietējo pievedceļu izbūvi 13,7 km garumā un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, tostarp, drenāžas tīklu un caurteku izbūvi. Savukārt vietās, kur nav bijis iespējams izbūvēt atsevišķus ceļus dzelzceļa infrastruktūras elementu uzturēšanai, izveidotas pievedceļu nobrauktuves.

“Lepojamies, ka esam pirmais Latvijas uzņēmums, kas sekmīgi pabeidzis vienu no Rail Baltica būvniecības projekta posmiem Baltijas valstīs. Aktīvākajos periodos būvniecībā vienlaikus iesaistījām vairāk nekā 100 strādnieku un 60 tehnikas vienību. Darbu laikā pārvietojām aptuveni 100 000 m³ grunts un 85 000 m³ apjomā izbūvējām uzbērumus. Savukārt, veicot apjomīgos teritoriju meliorācijas darbus teju 5 miljonu m² platībā, iebūvējām drenāžas caurules 27 km garumā. Esam gandarīti par paveikto un lepni, ka mums ir bijusi iespēja izmantot savas specifiskās zināšanas sarežģītu infrastruktūras objektu izbūvē, sniedzot ieguldījumu šī Baltijai pēdējo gadu vērienīgākā un nozīmīgākā projekta realizācijā,” skaidro AS A.C.B. valdes locekle Anna Priščepa.