Uzturēšanās atļauju kārotājiem turpmāk būs jāpērk īpašums par vismaz 250 tūkstošiem eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 tūkst. eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju.

LETA, 08.05.2014

Foto: SXC

Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Imigrācijas likumā sākotnēji paredzēja šo darījumu slieksni noteikt 150 tūkst. eiro apmērā. Parlamentārieši nolēma palielināt šo slieksni, kā arī vienojās atteikties no iepriekš paredzētas kvotu sistēmas.

Grozījumi noteic, ka iegādes brīdī viena nekustamā īpašuma vērtība nevarēs būt mazāka par 250 tūkst. eiro, bet minimālā kadastrālā vērtība palielināta līdz 80 tūkst. eiro. Šāds darījumu slieksnis attieksies uz visiem reģioniem. Pašreizējais regulējums nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var iegūt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus vismaz 142 300 eiro vērtībā vai 71 150 eiro vērtībā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.

Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu atteikties no iepriekš likumā iekļautās normas, kas paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju par 50 tūkst. eiro iemaksu valsts budžetā. Atbalstu guva arī priekšlikums, kas paredz veikt iemaksu valsts budžetā 5% apmērā no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju. Iepriekš likumprojekts paredzēja, ka, pieprasot pirmreizējo uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi, budžetā jeb ekonomikas attīstības programmā jāsamaksā 25 tūkst. eiro.

Izmaiņas saistībā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi stāsies spēkā šogad 1. septembrī. Koalīcijas deputāti ilgstoši nevarēja vienoties par termiņu, kad šiem likuma grozījumiem jāstājas spēkā.

Kā ziņots, Saeima pagājušā gada 31. oktobrī kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot kvotas uzturēšanās atļauju izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt Valsts prezidents pērn novembrī likuma grozījumus atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, akcentējot atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu.

Jaunākais izdevums