Jaunākais izdevums

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

Ko tagad dara MTK Construction? Kādi ir objekti? Runā, ka atlaisti visi darbinieki.

Grūti pateikt, kas notiek. Objektu praktiski nav. Šajā brīdī celtniecības tirgus ir uzkāries, tāpēc tiek samazināts viss, arī darbinieku skaits. Jāsaīsina izdevumi, jāpagaida, kad celtniecības tirgus stagnācija beigsies. Nav jēgas uzturēt lielu darbinieku štatu.

Bet, ja nestrādā, kas notiek ar saistībām? Nevar taču vienkārši gaidīt, kad krīze beigsies.

Es vienmēr saku, ka būvniecība ir vissarežģītākais bizness. Par saistībām – būvniecībā ir garantijas. Mēs piemēram, joprojām saņemam naudu par Latvijas Bankas ēku, kuru uzbūvējām jau pirms 6 gadiem, jo 10 – 15 % netiek samaksāti uzreiz, bet vēlāk. Tāpēc nauda joprojām nāk, un saistības cenšamies pildīt.

Tā vien izskatās, ka arī tagad viss beigsies ar uzņēmuma krahu...

Nezinu. Mana nauda ap 1.5 miljoniem ir ieguldīta, arī lietuvieši ir ieguldījuši naudu. Tāpēc nesaprotu lietuviešu mērķus – kādēļ tagad ir tiesvedība. Principā mums tagad būtu jādomā, kā saglābt šo uzņēmumu un dzīvot tālāk, nevis tiesāties savā starpā. Viņiem nevajadzētu domāt, ka varēs tagad attiesāt kādus miljonus. Protams, varu sniegt pretprasību, bet neredzu tam jēgu. No tā, ka mēs tagad savā starpā kašķējāmies, neviens neko neiegūs.

MTK Construction līdzīpašnieki apsūdz jūs, ka esat snieguši nepatiesas ziņas. Kā tad ir?

Nesaprotu ne loģisko, ne teorētisko pamatojumu, kādēļ lietuvieši mani iesūdzēja tiesā. Pirmkārt, tagadējā valdes priekšsēdētāja toreiz bija valdes locekle, kas, pirms pārdevu uzņēmumu lietuviešiem sagatavoja dokumentus. Otrkārt, bija starpnieks – Bridge Capital, kas sagatavoja dokumentus iesniegšanai lietuviešiem – viņu cilvēks sēdēja uzņēmumā un apzināja situāciju. Un treškārt, vēl ir Deloitte, kas no tā brīža, kad novembrī vienojāmies, ka mēs pārdodam, bet lietuvieši pērk, līdz pat augustam analizēja uzņēmumā situāciju un gatavoja dokumentus.

Ko jūs darīsiet, ja no jums piedzīs 6 miljonus?

Mans uzskats, ka lietuvieši nevar vinnēt šo tiesvedību. Lai gan es šobrīd cīnos ar milzīgu uzņēmumu, kuram ir lielākas aizstāvības iespējas. Teorētiski man nav ko zaudēt – ir arestēti visi konti, arī tie, ko izmanto mani bērni. Tāpat arestēti praktiski visi īpašumi.

Kādreiz uzņēmumam bija laba reputācija. Kur tā palika?

Jau 2006. gadā nozarē sākās konkurences cīņa, arī Kalnozols celntniecība sāka agresīvi nodarboties ar konkurences cīņu. Līdz ar tiesvedībām zuda arī reputācija. Neskatoties, ka 2005. un 2006. gadā bijām atzīti par uzņēmumu ar labāko reputāciju celtniecības uzņēmumu vidū. 2001. gadā mums nebija iespējas uzņēmuma vadībā ielikt cilvēku, kas vadītu uzņēmumu. Es izgāju ārā, tas arī nebija pareizi.

Kāpēc nepalikāt?

Tajā brīdī jutu, ka mana izaugsme ir apstājusies. Nācu uz darbu nodarboties ar jogu. Varbūt stundas divas aizeju uz objektu, pārējo laiku sēžu kabinetā un nodarbojos ar jogu. Rīgas domē bija citas iespējas. Aizejot uz domi – ja runā par materiālām vērtībām, tad esmu ļoti daudz zaudējis, bet ja runā par zināšanām, tad esmu daudz ieguvis par visu kas notika, kas var notikt nākotnē.

Pagājušogad celtniecības apjomi sāka kristies, tomēr vēl bija pasūtījumi. Kādēļ MTK Construction nav nekādu objektu, arī valsts pasūtījumu?

Tas ir dēļ attieksmes, kas man nepatīk arī lietuviešos. Viņi pateica: nevajag mums to Patollo (red.- galerijas Patollo projekts Dzirnavu ielā, Rīgā, ko tagad būvē SIA Re & Re), būtu tikai iegrābušies. Tas nekas, ka tas bija 25 miljonus vērts objekts. Neapmierinoša vadīšana. Nevar visu laiku karot bez apstājas, vajadzīga komunikācija, kas MTK Construction nav.

Vai vispār iespējams atjaunot tagad uzņēmumu?

Jā. Uzņēmumam ir daļas citos uzņēmumos, ir vēsture, maksājumi, kas lēnām nāk no pabeigtajiem objektiem. Ir tiesvedības, kur pasūtītājs vēl maksā naudu. Protams, vajadzīgs arī labs mārketings un komunikācija. Lai atdzīvinātu MTK Construction jāstrādā lēni, jāpārdzīvo krīze. Lēnām jāattīstās, jāsāk praktiski viss no sākuma. Man nepatika, ka valde kašķējās ar visiem, pat ar cilvēkiem, kas sadala pasūtījumus. Tas nebija prātīgs darbs. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc nav valsts pasūtījumi. Lai arī es esmu kategoriski pret to sistēmu, kas notiek šobrīd ar valsts pasūtījumiem.

Kas tad tur notiek?

Tur ir uzpūstas cenas. Virs normas ir vismaz par 5 – 10 %. Vēl 5 – 15 % ir tā summa, kas ir jāatdod atpakaļ cilvēkiem – politiskām partijām un tā tālāk. Jēdzīgāk būtu, ja visi varētu cīnīties normālā konkurencē un darboties tirgū. Šobrīd ceļu būvē, man liekas, jau viss ir skaidrs, kurš kuru tiltu būvēs jau 10 gadus uz priekšu. Un es domāju arī celtniecībā lielos objektos – ja nemainīsies politiskā vara, tad var parunāt jau vismaz par gadiem 2 – 3 uz priekšu, kas un kur potenciālos objektus būvēs. Tas ir skaidrs!

Vai varētu sīkāk par tiem 5 – 15 %, kas jāatdod cilvēkiem? Ar to jūs atzīstat kukuļdošanu nozarē?

Mēs taču visi zinām, ka kukuļi tur ir! Ja tā godīgi – skatoties, ka KNAB aiztur R. Janitu ar 60 000 latu – man liekas, ka tā ir ņirgāšanās. Tur apgrozās miljoni, nevis tūkstoši. Vismaz cik es atceros Rīgas domi un cik zinu, kā tur viss notiek. Mēs visi to zinām. Un pret to jau nevar cīnīties. Ja viens cilvēks cīnīsies, tad cīņa būs pret kādu konkrētu peronu. Es, piemēram, negribu ne ar vienu cīnīties, lai kāds nedabūtu miljonu – man tas nav vajadzīgs. Es zinu kā tas viss notiek, esmu tur bijis. Zinu, kādas naudas summas tur apgrozās – tās ir ļoti lielas summas.

Tas ir tikai Rīgas domē, vai attiecināms arī uz citām iestādēm?

Uz visām tas attiecināms – viss, kas saistās ar pašvaldību un valsts pasūtījumiem. Tikai tagad runā par partiju sponsorēšanu no valsts, ko jau sen vajadzēja sākt darīt. Bet tagad jau tā sistēma ir ielaista, shēma jau ir un to sistēmu izsist ir ļoti grūti. Dažos gadījumos tagad jau ir saprotams, ka projektu vadītājam tev ir jādod kaut kāda daļa.

Kas tieši ņem kukuļus? Deputāti?

Neviena amatpersona vai deputāts kukuļus nav ņēmis un neņem, vai arī tie ir izņēmumi. Shēma ir ar neiesaistītiem starpniekiem, kas lielākoties nav ne amatpersonas, ne deputāti, bet uzticības personas, dažreiz pat uzņēmēji.

Varbūt tad varat komentēt arī jaunāko projektu – koncertzāles projektēšanu?

Baumas ir tādas, ka Tautas partijai ir grūti ar naudām, nu tā problēma kaut kā jārisina.

Vienā sapulcē pie KNAB es biju, un tur cilvēki kaismīgi uzstājās, ka nevar ļaut uzņēmumiem partijas sponsorēt, jo tas ir bīstami, partijas ir atkarīgas no šiem uzņēmumiem. Es domāju, ka tās ir muļķības. Neviens uzņēmums negrib sponsorēt partijas – ja, piemēram, Kalnozols celtniecība būs sponsoru sarakstā, tad pēc tam visos iepirkumos, kur uzvarēs šis uzņēmums, rādīs ar pirkstu un teiks, ka Kalnozols ir uzpircis kādu partiju. Neviens necenšas sponsorēt partijas. Maksā konkrēti - piemēram, firma X iegūst pasūtījumu par 10 miljoniem, un tad katru mēnesi no ienākošās summas kaut daļa tiek aizskaitīta kasiera norādītā virzienā, un viss. Tur apgrozās krietni lielākas summas, nekā tie 10 - 20 tūkstoši, ko var nosponsorēt. Ir uzņēmumi, kas neko nav sponsorējuši, bet patiesībā partijas kasēs ir aizskaitījuši miljoniem.

Kas pret to cīnīsies?

Es domāju, ka neviens negrib pret to cīnīties. Ja gribi kādam atņemt miljonu, tad rēķinies, kā viņš uz to reaģēs.

Kāpēc kādam? Pašvaldību un valsts pasūtījumos tie ir nodokļu maksātāju miljoni.

Ja ņem tautai nost miljonu, tad tauta skatās, bet neko jau nevar izdarīt. Bet, ja ņem nost vienam vai dažiem cilvēkiem, tad ir cita reakcija. Kas būs, ja atnākšu un teikšu – es zinu! Pārbaudiet šim uzņēmumam visus pārskaitījumus, un kur tālāk šī nauda ir aizgājusi, es pat pateikšu, kam tieši aizskaitīts kukulis – es domāju, tas cilvēks nošaus mani nākamajā dienā. Un nošaus mani ne tikai tas cilvēks, kas tādā veidā dabūjis pasūtījumu, bet arī tie, kas gaida šo naudu. Domāju, ka tagad to nevar tik viegli izmainīt, tas jau ir iegājis asinīs. Neesmu pārliecināts, bet varbūt šī krīze kaut ko pamainīs un sāksim domāt savādāk, jo esam lielās nepatikšanās.

Kur palikusi ētika?

Lielais bizness saistīts ar lielu konkurenci. Tur apgrozās lielas summas. Ja mazajā biznesā, kur apgrozījumi ir līdz 50 tūkstošiem, pastāv tāds vārds kā ētika, tad lielajām kompānijām, kad runa ir par miljoniem, par ētiku runāt ir bezjēdzīgi. Tur jau runā par naudu, nevis morāli un ētiku.

Tagad nodarbojaties ar biznesa konsultāciju sniegšanu. Kā radās tāda ideja?

Mans pamatbizness, ko es labi protu, ir celtniecība. Šo to zinu arī par nekustamiem īpašumiem. Bet tas tagad šīs nozares stagnē, tāpēc jāmeklē kas cits. Esmu biznesā no 1988. gada, man ir pietiekami liela pieredze, lai kādam kaut ko ieteiktu. Mani hobiji ir aitkopība, lauku tūrisms, arī šajās sfērās sniedzu konsultācijas.

Ko jūs varat ieteikt tagad - ko darīt krīzes laikā?

Mana vīzija – valsts ir jāvada kā uzņēmums, jāpanāk, lai nauda nāk iekšā, jāpārdod uz āru to, kas mums ir specifisks. Piemēram, zinātne, izglītība. Daudzās vietās izglītība ir kā bizness – cilvēki, kas brauc mācīties, atstāj tur naudu par dzīvošanu, dzīvokļu īri. Tāpat mums ir labi tirdzniecības ceļi. Turklāt pirms kāda laika Latvija bija astotā ekoloģiski tīrākā valsts pasaulē – to arī mēs varam izmantot. Biznesā vajag strādāt ar mazākiem apjomiem, ne tik agresīvi, bet mierīgi. Agresīvai politikai un asai konkurencei ir blakusefekti. Tāpat nevar dzīvot pēc principa – nekā personīga, tikai bizness. Nevar tikai dzīties pēc naudas – tas nenoved pie laba. Esmu vienā brīdī dzinies pēc naudas un tagad saprotu - tas nebija prātīgākais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa otrdien pasludināja uzņēmējam Valdim Kalnozolam daļēji piederošo uzņēmumu Kalnozols un partneri par maksātnespējīgu, informēja tiesā.

Par Kalnozols un partneri maksātnespējas administratori iecelta Santa Strode.

Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Ar Kalnozols un partneri maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās celtniecības tehnikas iznomātājs Storent.

Storent direktors Mārtiņš Stelps iepriekš pastāstīja, ka uzņēmums prasa Kalnozols un partneri maksātnespēju saistībā ar nenokārtotām parādsaistībām, kuru apmēru gan neatklāja.

Atbilstoši datubāzes Lursoft informācijai dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmums Kalnozols un partneri dibināts 1995.gada septembrī, un kompānijas pamatkapitāls ir 26 tūkstoši latu (37 tūkstoši eiro). Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Kalnozols, kuram pieder 80% uzņēmuma kapitāldaļu, Krievijas pilsonei Tatjanai Ohrimenko pieder 15%, bet vēl 5% pieder Kristīnei Kirilkai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalnozols Db zaudē arī otrajā instancē

, 07.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēja Valda Kalnozola un SIA Kalnozols un partneri prasība par goda un cieņas aizskārumu pret Dienas biznesu un laikraksta žurnālistu Jāni Lasmani noraidīta arī otrajā instancē.

Uzņēmējs no SIA Izdevniecība Dienas bizness un žurnālista vēlējās piedzīt 25 tūkstošus latu. Pērn 4.februārī Rīgas apgabaltiesa noraidīja V. Kalnozola, kā arī SIA Kalnozols un partneri prasību pret izdevēju un žurnālistu. Spriedumu 20 dienu laikā no 19.februāra bija iespējams pārsūdzēt, taču šajā termiņā apelācijas sūdzības tiesā netika saņemtas. Vēlāk Kalnozols kopā ar lūgumu par termiņa atjaunošanu tiesā iesniedza apelācijas sūdzību, kuru 2008.gada aprīļa sākumā tiesa nolēma pieņemt un nosūtīt lietu izskatīšanai AT.

V. Kalnozols ir pārliecināts, ka vairākās laikraksta publikācijās par uzņēmumu un viņu kā valdes priekšsēdētāju ietverti fakti, kas neatbilst patiesībai, kā arī publicēti uz šiem faktiem balstīti apgalvojumi un viedokļi ar asi negatīvu raksturu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2007. gadā visvairāk nopelnījušie 100 Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Valdis Kalnozols visiem interesentiem piedāvā biznesa konsultācijas, liecina uzņēmēja publicētais sludinājums.

Kalnozols piedāvā biznesa konsultācijasŅemot vērā V. Kalnozola vērienīgo pieredzi un spēju pārdot gandrīz bankrotējušu uzņēmumu investoriem no Lietuvas, daļai cilvēku V. Kalnozola konsultācijas varētu būt pamācošas un noderīgas.

Db.lv jau vēstīja, ka Lietuvas koncerns MG Baltic Investment ir iesniedzis prasību Rīgas apgabaltiesā pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu, lai piedzītu 5.87 miljonus latu zaudējumus, kas radušies, sniedzot nepatiesas ziņas darījumā, kurā V. Kalnozols pārdevis 51.62 % kapitāldaļu uzņēmumā MTK Construction. Viņš pārdevējiem bija sniedzis atzinumu par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noraida prasību pret Kalnozolu

, 07.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment prasību pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem Kalnozols un partneri un SIA Ranka K par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā būs atceļami arī pieņemtie lēmumi par prasības nodrošināšanu, Db uzzināja tiesā.

MG Baltic Investment bija norādījis, ka tam radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza arī apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rudens solās būt skaļām tiesas prāvām bagāts

Lāsma Vaivare, 03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vai Kalnozolam būs jāmaksā 5.8 miljoni, būs zināms decembrī

Elīna Pankovska, Db, 23.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment strīdā ar uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu, saīsinātais tiesas spriedums būs zināms 7. decembrī.

Šodien Rīgas apgabaltiesa izskatīja lietu pēc būtības, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

MG Baltic Investment radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kalnozols pārdevis grilbāru Lighthouse; iegulda ap 50 tūkstošiem restorāna Rockin' Papas atjaunošanā

Lelde Petrāne, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Valdis Kalnozols pārdevis sev piederošās akcijas uzņēmumā SIA LH Terase, kam pieder grilbārs Lighthouse Jūrmalā, Majoros. Darījuma finansiālā puse netiek atklāta, tomēr uzņēmējs atzīst, ka akcijas pārdotas ar 17% investīciju atguvi.

Vienlaikus V. Kalnozols uzsācis darbu pie jauna projekta sabiedriskās ēdināšanas jomā – investējot ap 50 000 eiro restorāna Rockin' Papas atjaunošanā Jūrmalā, Bulduros, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunais restorāns atrodas viesnīcas Rockin' Papas telpās. «Pēc profesijas esmu būvnieks, tāpēc uz ēkām vai būvēm skatos citādāk, stipri praktiskāk. Šis restorāns vienmēr manī izraisījis pozitīvas emocijas, tostarp es tajā saredzu potenciālu – šo vietu varu padarīt spožāku un ikvienam apmeklētājam baudāmāku, tāpēc arī izlēmu par labu šādam solim,» stāsta V. Kalnozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmēju Māri Martinsonu.

Martinsona advokāts Didzis Vilemsons pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus. Savukārt viņa aizstāvis Aivars Purmalis norādīja, ka Martinsons savu vainu joprojām neatzīst, taču izmeklēšanas gaitā ir sniedzis liecības.

Purmalis arī žurnālistiem norādīja, ka lietā nav skaidrs, kura Rīgas domes amatpersona būtu saņēmusi kukuli.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien paturēja apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmēju Māri Martinsonu, apstiprināja tiesā.

Patlaban tiesa atkārtoti izvērtē drošības līdzekli arī aizturētajam «Rīgas satiksmes» infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa decembra beigās un janvāra sākumā, pārskatot visu aizdomās turēto sūdzības par viņiem piemērotajiem drošības līdzekļiem, nolēma visus paturēt apcietinājumā.

Kā ziņots, KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim «Rīgas satiksmes» veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajam Rīgas mēram un jaunievēlētajam Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam (S) ir piemērots aizdomās turētā statuss SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu krimināllietā, apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Tāpat birojā norādīja, ka, veicot procesuālās darbības konkrētajā kriminālprocesā, KNAB Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma priekšmetu, kurš ar kompetentās institūcijas atzinumu atzīts par stratēģiskās nozīmes ierīci.

Atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumam, fiziskajām personām stratēģiskās nozīmes preču iegādāšanās, glabāšana un lietošana ir aizliegta. Par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu Krimināllikuma 237.1 pantā ir paredzēta kriminālatbildība.

KNAB atturējās sniegt plašāku informāciju par izņemto ierīci, taču pats Ušakovs sociālajā medijā «Facebook» norādījis, ka izņemtā ierīce bijusi «paštaisīta ierakstoša ierīce», kas atradusies plauktā. «Kā es sapratu no apraksta, runa ir par līmētu albumu, kurā bija iebūvēti kamera un mikrofons,» skaidrojis Ušakovs. Viņš arī norādījis, ka ierīces atrašanās kabinetā viņam radījusi izbrīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien noteica 200 000 eiro drošības naudu «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turētajam bijušajam RS valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam.

No apcietinājuma gan viņu atbrīvos tikai pēc drošības naudas iemaksāšanas Valsts kasē.

Šodien tiesa drošības līdzekli izvērtēja bez Bemhena tiešas klātbūtnes, jo tiesa bija noorganizējusi videokonferenci ar cietuma slimnīcu Olainē.

Bemhena advokāts Varis Klotiņš pēc tiesas sēdes žurnālistiem nekādus komentārus nesniedza.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības naudu ieskaita valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - No apcietinājuma atbrīvots Rīgas satiksmes krimināllietā aizturētais Kozaks

LETA, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma no apcietinājuma atbrīvot SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto tramvaju un trolejbusu ražotāja «Škoda Transportation» amatpersonu Vladislavu Kozaku.

Kozaka advokāts Jānis Dzanuškāns norādīja, ka viņa klients tika atbrīvots tiesas sēžu zālē un šobrīd viņam nav piemēroti citi drošības līdzekļi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pavēstīja, ka procesa virzītājs iepazīsies ar tiesneses lēmumu un lems par ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu Kozakam.

Kozaks apcietinājumā bija atradies kopš 2018.gada 12.decembra un viņš bija pēdējais no aizturētajiem, kurš vēl atradās apcietinājumā.Aprīļa sākumā no ieslodzījuma pret 500 000 eiro lielu drošības naudu tika atbrīvots aizdomās turētais uzņēmējs Māris Martinsons.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas «Gods kalpot Rīgai» biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, «Rīgas satiksmes» Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, Kozaks, Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmēju Edgaru Teterovski.

Teterovska aizstāvji pēc tiesas sēdes atturējās no komentāriem.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājumu Teterovskim piemēroja 13.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Tiesa šodien arī apcietinājumā paturēja arī lietā aizdomās turēto uzņēmēju Māri Martinsonu. Viņa advokāts Didzis Vilemsons pēc sēdes atteicās sniegt komentārus. Savukārt viņa aizstāvis Aivars Purmalis norādīja, ka Martinsons savu vainu joprojām neatzīst, taču izmeklēšanas gaitā ir sniedzis liecības. Purmalis arī žurnālistiem norādīja, ka lietā nav skaidrs, kura Rīgas domes amatpersona būtu saņēmusi kukuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmuma infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu.

Viņa advokāts Ainārs Vīnkalns žurnālistiem teica, ka aizstāvamais vainu neatzīst un viņam nav saprotama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izteikto aizdomu būtība. Citus komentārus advokāts nesniedza.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus KNAB izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Volkinšteinam apcietinājumu piemēroja 12.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 15.februārī saņēmusi apliecinājumu par 200 000 eiro drošības naudas iemaksāšanu «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā iesaistītā bijušā RS valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena atbrīvošanai no apcietinājuma.

Jau ziņots, ka tiesa vakar nolēma pret minēto drošības naudu Bemhenu atbrīvot no apcietinājuma. No apcietinājuma gan viņu atbrīvos tikai pēc tam, kad cietums būs saņēmis dokumentus no tiesas par drošības naudas iemaksāšanu Valsts kasē.

14.februārī tiesa drošības līdzekli izvērtēja bez Bemhena tiešas klātbūtnes, jo tiesa bija noorganizējusi videokonferenci ar cietuma slimnīcu Olainē.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu.

Lai arī pirms tiesas sēdes aizdomās turēto konvojs ieveda pa publiski pieejamo tiesas gaiteni, pēc tiesas sēdes izveda pa apmeklētājiem neparedzētu gaiteni. Bemhena advokāts žurnālistiem komentārus nesniedza.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Bemhenam apcietinājumu piemēroja 14.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turētais bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens šodien tika atbrīvots no cietumu slimnīcas Olainē.

Uz žurnālistu jautājumiem Bemhens, kā arī viņa advokāts Varis Klotiņš neatbildēja. Taču Klotiņš palīdzēja Bemhenam iznest mantas, starp kurām bija arī neliels pārnēsājamais ledusskapis.

Jau ziņots, ka tiesa vakar nolēma pret 200 000 eiro lielu drošības naudu Bemhenu atbrīvot no apcietinājuma. Tiesa šodien saņēma dokumentus par drošības naudas iemaksāšanu Valsts kasē.

Vakar tiesa drošības līdzekli izvērtēja bez Bemhena tiešas klātbūtnes, jo tiesa bija noorganizējusi videokonferenci ar cietuma slimnīcu Olainē.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonu Vladislavu Kozaku.

Advokāts Jānis Dzanuškāns pirms un pēc tiesas sēdes žurnālistiem komentārus nesniedza.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājumu Kozakam piemēroja 13.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Piektdien tiesa pārskatīja drošības līdzekli vēl divām šajā lietā aizdomās turētajām personām - «Rīgas satiksmes» infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam un bijušajam «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam -, nolemjot viņus paturēt apcietinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien noteica 70 000 eiro lielu drošības naudu «Rīgas satiksmes» iepirkumu krimināllietā aizdomās turētajam uzņēmējam Edgaram Teterovskim.

Attiecīgi Teterovskis tiks atbrīvots no apcietinājuma tad, kad Valsts kasē tiks iemaksāta tiesas noteiktā drošības nauda.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas «Gods kalpot Rīgai» biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, Igors Volkinšteins, bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja «Škoda Transportation» amatpersona Vladislavs Kozaks, citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Teterovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) nolēmis atkāpties no amata.

Par šādu lēmumu Ameriks šorīt paziņoja žurnālistiem.

Atkāpjoties no vicemēra amata, Ameriks saglabās Rīgas domes deputāta mandātu.

Ameriks skaidroja, ka domē strādā 18 gadus. «Esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas, kam, manuprāt, pierādījums ir vēlētāju uzticība visu šo gadu laikā,» sacīja Ameriks.

Politiķis akcentēja, ka katra politiķa dzīvē varot pienākt brīdis, kad reputācijas jautājums kļūst par pašu galveno. «Es negribu taisnoties par to, ko neesmu darījis,» sacīja amatpersona, piebilstot, ka viņš vēlas izklāstīt savus faktus situācijā, kad «versijas un pieņēmumi ir kļuvuši par it kā neapstrīdamiem pierādījumiem».

Ameriks apliecināja, ka apcietināto uzņēmēju Māri Martinsonu viņš pazīst vairākus gadus - «līdzīgi kā daudzi citi Rīgā un Latvijā». Ameriks uzskata, ka pazīšanās ar Martinsonu ir cēlonis visām aizdomām. «Nekad, kopš viņu pazīstu, neesmu iesaistījies nekādos nelikumīgos darījumos vai arī tos veicinājis,» uzsvēra politiķis. Viņš pārliecināts, ka izmeklēšana to arī pierādīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB, visticamāk, nolēmis izbeigt Rīgas satiksmes transportlīdzekļu iepirkuma krimināllietu

LETA, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc vairāku gadu izmeklēšanas, visticamāk, nolēmis izbeigt vērienīgo pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu iepirkuma krimināllietu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vēl šī gada sākumā KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesiskās palīdzības lūgumu izpilde joprojām ir galvenais apstāklis, kādēļ lietā izmeklēšana turpinās. KNAB toreiz atzina, ka joprojām gaida informāciju no Ķīnas un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā apgabala tiesībsargājošajām institūcijām.

Kriminālprocess tika sākts saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro. Kriminālprocesā izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru