Polija sāk īstenot plānu par atteikšanos no Krievijas naftas, gāzes un oglēm un ir apņēmības pilna to realizēt līdz gada beigām, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Šodien mēs prezentējam visradikālāko plānu Eiropā par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem - Krievijas naftas, Krievijas gāzes un Krievijas oglēm. Šis plāns ir nepieciešams Eiropas atjaunošanai," preses konferencē sacīja premjers.

Varšava noteiks "totālu embargo Krievijas ogļu importam aprīlī, vēlākais maijā", norādīja Moraveckis.

Polija jau zināmā mērā ir samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un vēlas "īstenot visus pūliņus, lai līdz gada beigām atteiktos no Krievijas naftas", uzsvēra premjers.

Moraveckis sagaida, ka maijā samazināsies Krievijas gāzes imports.

Kā norāda mediji, Polijas plāns paredz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes līdz gada beigām.

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 3¹ un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

No 13. līdz 15.oktobrim Maskavā notiek Krievijas Enerģētikas nedēļas starptautiskais forums, kuram seko līdzi arī “Dienas Bizness”. Tas ir svarīgs notikums enerģētikā ne tikai Krievijā, bet arī visās valstīs, kuras saņem kaimiņvalsts eksportēto enerģiju.

Foruma tēmas skar gan enerģētikas tirgu analīzi un prognozes, gan enerģētikas digitalizāciju, klimata mērķu sasniegšanu, jaunos tehnoloģiskos risinājumus un inovācijas enerģētikā, kā arī jauna tipa regulējumu enerģētikā.

Pirmajā foruma dienā kā Eiropas Savienībai (ES) nozīmīga tēma bija ES “zaļā kursa” ietekme uz Krievijas – ES sadarbību enerģētikas sektorā. Šis jautājums īpaši svarīgs pašlaik, kad augsto gāzes cenu laikā tiek piesaukta enerģētiskās krīzes iespējamība. Šeit tika diskutēts, kā panākt enerģētisko drošību patērētājiem mainīgos apstākļos.

Vēl viens svarīgs pirmajā foruma dienā izrunāts temats – ūdeņraža ražošana un eksports. Tika izteiktas prognozes, ka pēc dažādām aplēsēm 2050.gadā ūdeņraža pieprasījums pasaulē varētu sasniegt no 40 līdz 170 miljoniem tonnu gadā. 2024.gadā Krievija plāno saražot 200 tūkstoši tonnu ūdeņraža, 2 – 12 miljonus tonnu 2035 gadā un ne mazāk kā 15 miljonus tonnu 2050.gadā. Taču attiecībā uz ūdeņradi pagaidām lielākā neskaidrība ir tehnoloģijas, kuru attīstība pagaidām ir tikai sākuma stadijā.

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Darbinieki Latvijā strādājot pavada ievērojami lielāku daļu dzīves nekā vācieši, dāņi, norvēģi un nodarbinātie no vēl trijiem desmitiem valstu, tādu ainu rāda OECD pētījums. «Sliņķu» topa uzvarētāji vācieši darbā pavada divas trešdaļas no tā laika, ko algas pelnīšanai atvēl «čaklie» latvieši.

Nosacīti vēl čaklāki no pētījumā ietvertajām zemēm ir tikai Krievijā, Polijā, Meksikā un vēl pāris tālās zemēs strādājošie. Nosacīti, jo darba rezultāts reizē ir un nav atkarīgs no ieguldītā laika. Nesen kāds reģionu uzņēmējs man stāstīja par veidu, kā «apmaksātā bezdarbība» tiek apkarota viņa uzņēmumā. Domāšanas maiņa nenotiek vienā dienā, un tas apgrūtina progresīvu izmaiņu iedzīvināšanu ikvienā jomā. Tomēr gadu pēc gada, «mācoties strādāt», pamazām darbinieki mainījuši pieeju profesionālajiem pienākumiem. Pašlaik kompānijā darbojas motivēts kolektīvs, par labāko dzinuli kalpo paša paveiktais, paša sasniegtie rezultāti. Laužot veco kārtību, ar katru gadu viena darbinieka veikums padarītā darba apjoma ziņā minētajā uzņēmumā līdz šim spējis uzlaboties par 10–15 procentiem.

Eiropas Komisija (EK) piektdien ierosinās atteikties Eiropas Savienībā (ES) no periodiskās pārejas uz vasaras un ziemas laiku, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

«Mēs veicām aptauju, miljoniem atbildēja un uzskata, ka nākotnē vasaras laikam jābūt visu gadu, un tas arī notiks,» intervijā Vācijas telekanālam ZDF pavēstīja Junkers. «Es ieteikšu komisijai, ka, ja mēs vaicājam pilsoņiem, tad mums ir jādara tas, ko pilsoņi saka.»

«Mēs par to izlemsim šodien un pēc tam būs dalībvalstu un Eiropas Parlamenta kārta,» sacīja Junkers.

EK ierosinājums par atteikšanos no laika maiņas būs jāapstiprina visām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Kā liecina EK piektdien izplatītie provizoriskie rezultāti, vairāk nekā 84% respondentu līdz šim visplašākajā ES pilsoņu aptaujā izteikušies par atteikšanos no periodiskās pulksteņu laika maiņas.

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Vācieši pirks franču Alstom Coradia iLint vilcienus

Lejassaksijas federālās zemes transporta pārvalde LNGV paziņojusi, ka pasūtījusi 14 ūdeņraža degvielas elementu vilcienus ar iespēju iegādāties vēl 33 vilcienus, vēstīja Railwaygazette.com.

Pirmo piegādāto ritošā sastāva partiju paredzēts izmantot pasažieru pārvadāšanai Vēzeres‒Elbas reģionā starp Kukshāfeni, Brēmerhāfeni, Brēmerfērdi un Bukstehūdi. LNGV noslēgusi līgumu ar Alstom un ūdeņraža piegādātāja Linde konsorciju. Vācieši bija izvēlējušies sarunu procedūru, jo LNGV deva priekšroku nevis dīzeļdegvielai, bet ūdeņradim, kā arī uzskatīja, ka Alstom šobrīd ir vienīgā kompānija pasaulē, kas var piedāvāt pilnībā gatavu šāda veida ritošo sastāvu pasažieru pārvadāšanai. Vilciens tika attīstīts Vācijas nacionālās ūdeņraža degvielas tehnoloģiju programmas ietvaros.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā monetārā politika dažkārt asu kritiku izpelnās Vācijā. Tiek norādīts, ka rekordzemās procentlikmes soda tos, kas krāj.

Vācijas Centrālā banka nupat ziņojusi, ka no katrām 10 banknotēm, kas emitētas šajā valstī, veselas deviņas netiek izmantotas maksājumiem. Tā vietā tās tiekot noglabātas mājās vai ārzemēs. Proti, tas esot veids, kā vācieši reaģē uz zemo likmju laikiem.

To pašu depozītu likmes pēdējo gadu laikā piespiedušās tuvu nullei, kur pašām Vecā kontinenta bankām par noguldījumiem ECB nu jau kādu laiku ir jāmaksā 0,4% liela likme (tādējādi bankas, uzglabājot naudu ECB, cieš zaudējumus. ECB cer, ka šādi laiki finanšu iestādēm liks aktīvāk izsniegt aizdevumus un arī uzņēmumus tas mudinās veikt investīcijas). Rezultātā populāra komercbanku prakse Eiropā ir pat negatīvu likmju noteikšana uzņēmumu līdzekļiem bankās un dažos gadījumos - arī lielajiem privātajiem noguldītājiem. Valdot šādam fonam, zināma ieguldītāju nepatika ir saprotama, un Vācijas Bundesbanka skaidro, ka pagājušogad šīs valsts iedzīvotāji no bankām izņēmuši skaidru naudu 12 miljardu eiro vērtībā, lai to paši fiziski noglabātu. Kopumā pagājušogad pieprasījums pēc skaidras naudas eirozonas lielākajā tautsaimniecībā esot audzis par 7% (vēl pirms kāda laika bija ziņas, ka Vācijā vērojams pieprasījuma bums pēc seifiem).

Lietoto auto tirgus Latvijā ir gana plašs, un 2017. gadā šajā nišā bija manāma izaugsme. Savukārt tuvākā un tālākā nākotnē ir gaidāmas dažādas pārmaiņas, ko ietekmēs gan nodokļu politika, gan citi valstiski un starptautiski lēmumi. Lai labāk saprastu “drēbi”, uz sarunu esam aicinājuši Matīsu Mežaku, Latvijas lielākā autocentra BRC Latvija vadītāju, cenšoties rast atbildes gan par uzņēmumu, kam nupat apritējuši apaļi 20 gadi, gan auto nozari kopumā.

Kā aizsākās BRC Latvija darbība?

Mēs sākām darboties 1998. gadā. Sākotnēji bijām Hanza Līzings meitas uzņēmums un veicām atsavināto īpašumu realizāciju un debitoru piedziņu; savā laikā nodarbojāmies arī ar nekustamajiem īpašumiem. Taču tā ir pagātne – šobrīd galvenais bizness ir auto tirdzniecība un piegāde uz pasūtījumu, kā arī citi ar šo nozari saistīti pakalpojumi.

Cik daudz auto šajos 20 gados esat pārdevuši?

Nesen saskaitījām – kopā sanāca ap 14 000, taču skaits ar katru dienu, protams, aug (smejas). Manuprāt, tas cipars ir diezgan iespaidīgs. Man šķiet, ka šajā nozarē neviens cits uzņēmums, ar šādiem rādītājiem nevar lepoties.

LG šā gada flagmanis G8s ThinQ izceļas ar neparastu spēju atpazīt plaukstas vēnu rakstu un roku žestus

Pēc ilgāka pieklusuma Latvijas viedtelefonu tirgū skaļāk ierunājies kādreiz visai iecienītais dienvidkorejiešu zīmols LG, laižot tirdzniecībā februārī Mobilās pasaules kongresā Barselonā izziņoto flagmani G8s ThinQ. Stāsts ir interesants un vienlaikus līdz galam neizprotams. LG ziemas nogalē prezentēja uzreiz divas ierīces – G8 ThinQ un G8s ThinQ, kas nekavējoties piesaistīja apskatnieku uzmanību ar inovatīvo «lidojuma laika» jeb ToF kameru. Tā ar infrasarkano staru analizē un savāc lauka dziļuma informāciju, kas noder bagātīgākām fotogrāfijām un papildinātās realitātes lietotnēm. Tomēr līdz paša tālruņa aptaustīšanai eiropiešiem bija jāgaida pieci mēneši, turklāt korejieši izlēma, ka jūnijā tirdzniecībā «vecajā pasaulē» laidīs tikai G8s versiju. Tā redzamākā atšķirība ir zemākas kvalitātes ekrāns.

Ģeopolitika spiež mainīties ne tikai biznesam, bet arī valstu valdībām, globālo pārmaiņu laikā ir jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz arvien jauniem izaicinājumiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aļeksejevs. Viņš atzīst, ka ekonomika ir sava veida politikas spogulis, turklāt politisko aizkulišu cīņas izjūt ne tikai kāda atsevišķa uzņēmēju grupa, bet arī valsts kopumā. Minēto iemeslu dēļ uz daudziem jautājumiem un problēmām jāskatās nevis tikai no viena skatupunkta, bet arī no pārējiem, citādi aina ir nepilnīga un ir augsts risks pieņemt kļūdainus lēmumus, kas var nodarīt gan tiešu, gan netiešu kaitējumu kā biznesam, tā arī veselām valstīm.

Kādi ir pašreizējā laikā lielākie izaicinātāji uzņēmumam, kurš importē no Krievijas, produkciju ražo Latvijā un Polijā, bet tirgo faktiski visā Eiropā?

Agrākie lielākie ASV parāda uzpircēji atbrīvojas no šīs valsts obligācijām, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem ir ASV obligācijas. Šie vērtspapīri obligāciju tirgū ir etalons, un tos plaši izmanto dažādi investori, kuriem ir vēlme naudu noglabāt droši (faktiski ASV parāds tiek uzskatīts par «bezriska»). Svarīgi arī piebilst, ka šis tirgus ir ļoti likvīds, kur šajā ziņā tam īsti nav citas alternatīvas.

No pagājušās vasaras līmeņiem, piemēram, ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums līdz pagājušā gada novembra beigām bija palielinājies vairāk nekā par procentpunktu (jau kādu laiku obligāciju ienesīguma kāpums ir stājies), kur šo otrdien tas atradās pie 2,44% atzīmes. Ja aug obligāciju ienesīgums, tad sarūk šo vērtspapīru cena.

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Akciju cenas pasaulē otrdien kritās pēc ASV kompānijas "Apple" paziņojuma, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" negatīvi ietekmē tās ieņēmumus.

"Apple" paziņoja, ka koronavīrusa dēļ tās ieņēmumu prognoze šim ceturksnim netiks izpildīta un viedtālruņu "iPhone" piegāžu apjomi samazināsies.

"Lielā ziņa ir "Apple", un lielais satraukums ir par to, cik lielā mērā [šis paziņojums] signalizē, ka Ķīnas ekonomika atgūsies lēnāk, nekā to gaida akciju tirgus? Tas vēl arvien ir milzu nezināmais," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

"Apple" akcijas cena tirdzniecības sesijas laikā samazinājās par nepilniem 2%, savukārt zelta kā investoru droša ieguldījuma cena pieauga.

"Šī veselības krīze rada lielu traucēkli uzņēmumiem pasaules otrajā lielākajā ekonomikā [Ķīnā], tāpēc tirgus dalībnieki atbrīvojas no akcijām," sacīja "CMC Markets UK" analītiķis Deivids Madens.

Lietuvieši gatavojas rekonstruēt pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem celto Viļņas televīzijas torni, vēsta Vz.lt. Projektu konkursā par labāko atzīts arhitektūras studijas Plazma rekonstrukcijas projekts Viļņas acs, kas paredz 326 metrus augstajā tornī ierīkot konferenču zāli, kinozāli un viesnīcu, vēsta Vz.lt.

Kā izdevumam pastāstījusi akciju sabiedrības Lietuvos radijo ir televizijos centras pārstāve Vaida Burviene, komisija atzinusi, ka šis projekts ir «visreālāk īstenojams» un vienlaikus saglabā torņa māksliniecisko vērtību un idejas viengabalainību. Pēc viņas teiktā, nākotnē iecerēts piesaistīt tornim lielākas tūristu plūsmas.

«Atslēdzot analogo televīziju, no torņa tika izvāktas iekārtas, atbrīvojās telpas, kuras varētu pielāgot tūristu interesēm. Turklāt tornim jau ir vairāk nekā 30 gadu, gan tā interjers, gan eksterjers jau morāli novecojis, tādēļ tornis jāatjauno. Tā ir unikāla būve, Viļņas simbols, kas iekļaukts pasaules augstāko celtņu sarakstā. Skaidrās dienās no tā var pārlūkot Viļņas apkārtni pat 50 kilometru rādiusā. Tas ir pievilcīgs tūrisma objekts, kam jāiegūst jauns saturs un jāpiesaista vairāk tūristu,» norādījusi Burviene.

Akciju cenas otrdien kritās ASV un pieauga Eiropā, savukārt ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu sasniedza pēdējā gada laikā augstāko līmeni, ko sekmēja augošs optimisms par globālās ekonomikas atkopšanos.

Šis optimisms tomēr noveda līdz kritumam Volstrītā, pieaugot bažām, ka ekonomikas atkopšanās sekmēs inflāciju un pamudinās ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) ātrāk pacelt procentlikmes.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva sacīja, ka ekonomikas izaugsme paātrinās, bet brīdināja par aizvien lielākiem globālās ekonomikas nevienmērīgas atkopšanās riskiem.

"Mēs gaidām, ka inflācija paliks ierobežota, bet ātrāka ASV [ekonomikas] atkopšanās var izraisīt strauju procentlikmju kāpumu, kas var novest pie finanšu apstākļu krasas pastiprināšanas - un ievērojamām kapitāla aizplūšanām no jaunajām un attīstības ekonomikām," teica Georgijeva savā uzrunā.

Budapeštā pamesta stāv bijusī padomju militārā slimnīca - tajā mitinās baloži un no operāciju zāļu griestiem pil ūdens. Tā atbrīvojās, kad Krievijas karaspēks pameta Ungāriju 1991. gadā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Starp slimnīcas pacientiem bija arī Afganistānā ievainotie karavīri. Tagad 70 000 kvadrātmetru komplekss nevienam nav vajadzīgs un ieguvis grausta izskatu.

Taču Krievijas klātbūtne joprojām ir jūtama. Vienā no dzīvokļiem, kur ar savām ģimenēm dzīvoja ārsti un karavīri, mētājas Krievijas laikraksta Komsomoļskaja Pravda eksemplārs. Uz tā ir 1988. gada 20. novembra datums. Laikraksts vēsta par Mihaila Gorbačova vizīti Indijā.

Citviet joprojām atrodamas pacientu slimības vēstures un tukšas medikamentu pudeles. Dokuments atklāj, ka krievu karavīrs vārdā Sergejs G., kurš dzimis 1962.gadā, atvests uz slimnīcu 1983.gadā ar smagiem apdegumiem uz rokām un kakla.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Vairāk nekā 1300 Latvijas Pasta pastnieku 2018.gadā aprīkoti ar mobilajām viedierīcēm, kas ļauj digitāli reģistrēt gan sūtījuma saņemšanas faktu un klienta parakstu, gan arī fiksēt piegādes kavējuma iemeslu situācijās, kad ierakstīta sūtījuma saņēmējs nav atrodams norādītajā adresē, informē Latvijas Pasts.

Līdz 2018.gada maija beigām pastnieku mobilajās ierīcēs reģistrēti vairāk nekā 1,2 miljoni klientu parakstu par sūtījumu saņemšanu.

Mobilajās viedierīcēs tiek reģistrēts ierakstīta sūtījuma izsniegšanas fakts un klienta paraksts; iemesls, kāpēc sūtījums nav piegādāts, gadījumos, kad klients nav sastopams norādītajā adresē; piegādes informācijas nekavējoša apmaiņa ar «Latvijas Pasta» sūtījumu reģistrācijas kopējo sistēmu. Sūtījuma piegādes informācija tiek reģistrēta reālajā laika režīmā.

«Līdz ar ierakstītu sūtījumu reģistrāciju pastnieku mobilajās ierīcēs esam īstenojuši vēl vienu posmu Latvijas Pasta modernizācijas un digitalizācijas virzienā. Tas daudzviet nebija viegli, jo nācās mainīt domāšanu no gadu desmitu tradīcijām pret 21.gadsimta tehnoloģijām. Taču nebija arī tik sarežģīti, jo daudzi darbinieki labprāt pieņēma pozitīvās pārmaiņas un paši palīdzēja apmācīt tos, kam sākotnēji process šķita mazliet grūtāks,» uzsver «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Moneyval izmaksā pārāk dārgi. Tik dārgi, ka varbūt Latvijai ekonomiski izdevīgāk ir iekļūt uz dažiem gadiem pelēkajā sarakstā, nevis agresīvi turpināt graut banku sistēmu.

Šāds nepopulārs un kādam biedējošs secinājums par banku darbību radās Dienas Biznesa rīkotajā konferencē par nodokļiem 2019. gadā, kurā juristi uzsvēra Latvijas banku komunikācijas maiņu no miermīlīgas uz stresainu. Atslēgas vārdi stresam ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana.

Pēc ABLV Bank lietas Latvijas bankas ātri un bez žēlastības atbrīvojās no nerezidentiem. Taču klientu kontu sijāšana turpinās, un nu tā sāk izskatīties pēc drudžainas darbības imitēšanas. Proti, bankas klienta kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs. Kļūda var rasties gan no klienta, gan kredītiestādes puses.

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

Rekordliels elektroatkritumu un elektronikas atkritumu (e-atkritumu) daudzums pagājušajā gadā papildinājis izgāztuves pasaulē. Uztraucošākais ir tas, ka lielākā daļa izlietoto elektroierīču netiek atbilstoši pārstrādāta, attīstītās valstis no e-atkritumiem bieži atbrīvojas, nosūtot tos uz izgāztuvēm Āfrikā un Indijā. Savukārt e-atkritumu lielākās radītājvalstis, ja rēķina atkritumu daudzumu uz vienu cilvēku, ir tieši tās, kuras lepojas ar īpaši augstiem vides aizsardzības standartiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Universitātes (ANO izglītības un pētniecības iestāde) pētījums liecina, ka 2014. gadā izgāztuvēs tika nogādāti 41,8 miljoni tonnu tā dēvēto e-atkritumu - galvenokārt ledusskapji, veļasmašīnas, matu fēni, mobilie telefoni un citas elektroierīces (faktiski pie tām jāpieskaita jebkura ierīce, kurai pievienots elektrības vads vai baterijas), kuru bijušie īpašnieki vēlējušies atbrīvoties no tām, lai salūzušo vietā iegādātos jaunas vai vienkārši nomainītu pret jaunāku modeli.

Pētnieki aprēķinājuši, ka šāds daudzums ir ekvivalents 1,15 miljoniem lielo kravas automašīnu, kas cita aiz citas izveidotu 23 tūkstošus kilometru garu rindu.