Tikai ceturtā daļa Vācijas iedzīvotāju uzskata, ka parādu krīzes nomāktajai Grieķijai jāpaliek eirozonā vai jāsaņem papildus palīdzība no monetārās savienības valstīm, liecina Financial Times/Harris veiktā aptauja.
Aptauja ilustrē grūtības, ar kurām jātiek galā kanclerei Angelai Merkelei, kura no vienas puses saskaras ar pieaugošu spiedienu mīkstināt Atēnu starptautiskās aizdevuma programmas nosacījumus, bet no otras puses ar vāciešu nevēlēšanos turpināt finansēt parādu nomocīto Grieķiju.
Pētījumā tika aptaujāti Vācijas, Itālijas, Spānijas, Francijas un Lielbritānijas iedzīvotāji. Pētījums liecina arī par Eiropas dienvidu un ziemeļu iedzīvotāju atšķirīgajiem viedokļiem. Tā, piemēram, tikai 26% Vācijas iedzīvotāji uzskata, ka Grieķija spēs atmaksāt savus parādus, savukārt 77% itāļu tic, ka valstij tas izdosies.
Amatpersonu aprēķini liecina, ka Grieķijai varētu būt nepieciešami pat 20 miljardi eiro liels papildus finansējums. Grieķija apņēmusies ietaupīt papildus vairākus miljardus eiro un vēlas panākt divu gadu ilgu pagarinājumu savai aizdevuma programmai. Starptautiskie aizdevēji pret šādiem Atēnu plāniem nav noskaņoti īpaši labvēlīgi. Par Eiropas rīcību attiecībā uz Grieķiju varētu tikt izlemts tuvākajā reģiona samitā.
Db.lv jau vēstīja, ka plnīgs eirozonas sabrukums samazinātu Vācijas ekonomiku pat par desmit procentiem, bet Grieķijas izstāšanās no Eiropas monetārās savienības rada ievērojamus riskus uzņēmējdarbībai, iepriekš paziņojis viens no Vācijas valdības ekonomiskajiem padomniekiem jeb tā sauktajiem pieciem viedajiem vīriem Lars Felds.
Viņš uzsvēra, ka eirozonas sabrukuma gadījumā Vācijā bankrotētu daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kas jūtami ietekmētu valsts ekonomiku. Ekonomikas kritums varētu būt robežās no septiņiem līdz desmit procentiem no Vācijas iekšzemes kopprodukta.