Jaunākais izdevums

Līdz strauju ekonomiku uzrāvienu uz ļoti dāsnu pandēmijas stimulu fona no valdību un centrālo banku puses daudzviet plaukušas runas par lielāku inflāciju.

Pastāv pieņēmums, ka viens no aktīviem, kas jebkādos laikos spēj saglabāt zināmu vērtību ir zelts. Piemēram, Bloomberg ziņo, ka pieprasījums pēc zelta monētām un stieņiem Vācijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada pirmās puses, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Pamatā vācieši zeltu uzpērkot tieši tādēļ, ka tie raizējas, ka to bagātību kādā brīdī varētu saēst augstāka inflācija.

Jānorāda, ka vāciešiem, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus. Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā bija vērojama hiperinflācija, kas tur faktiski sagrāva pirktspēju. “Mūsu DNA ir iestrādātas inflācijas bailes. Tagad inflācijas riski pieaug. Skatījums uz dārgmetālu tirgu ir ļoti pozitīvs,” esošo situāciju raksturo Vācijas dārgmetālu dīlera Philoro Edelmetalle pārstāvji, kuri atklāj, ka to zelta pārdošanas apmēri šogad palēkušies par ceturto daļu.

Inflācija Vācijā jūlijā izrādījās pieaugusi līdz 3,8% atzīmei. Tik straujš patēriņa cenu piegums šajā valstī, kas ir eirozonas ekonomikas mugurkauls, nav novērots jau vairāk nekā 10 gadus.

Pasaules Zelta padomes dati liecina, ka pieprasījums Vācijā pēc zelta stieņiem un monētām šā gada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem, audzis par 35%. Ja vērtē visu pasauli, tad tas esot audzis par 20%, kas arī ir ļoti daudz. Tādējādi nevarētu teikt, ka šādas tendences Vācijā būtu kāda izolēta parādība.

Par labu zelta dzeltenā dārgmetāla pievilcībai spēlē arī tendences parādu tirgū. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums jau kādu laiku ir negatīvs, un šī mēneša izskaņā tas atradās pie -0.41% atzīmes. Faktiski daudzu Eiropas valdību parāda turēšana nozīmē garantētu naudas zaudēšanu. Šāda brīdī var sev jautāt – kādēļ gan labāk šādā brīdī nepirkt un neturēt zeltu?Lai nu kā – zelta cena kopš agrīnā jūlija ir sarukusi par 7%.

Periodiski ir spekulācijas, ka procentu likmēm tomēr kādā brīdī būs neizbēgami jākāpj. Savukārt augstāku procentlikmju apstākļos zeltam parādās konkurences problēmas ar visiem tiem finanšu instrumentiem, kas saviem investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus. Dārgmetāli peļņu atnes vien ar to vērtības pieaugumu, un turklāt fizisku šo metālu turēšanas gadījumā vajadzētu rēķināties ar drošas un pareizas uzglabāšanas izmaksām.

Protams, šobrīd attiecībā uz nākotni neskaidrība ir ļoti liela. To pašu procentu likmju ziņā runas ir visai dažādas. Pamata pieņēmums ir tas, ka inflācijas plaukšana būs īslaicīga parādība. Tāpat procentu likmju palielināšanu var pamatīgi aizkavēt Covid-19 lipīgā delta varianta izplatīšanās. Kā tas galu galā būs patiesībā, var vien minēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pusotra gada pārtraukuma Rīgas ostā atsākušies kruīza kuģu apmeklējumi, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

17. augustā Rīgas ostā ar 556 pasažieriem uz klāja piestāja Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MS AMERA.

Sveicot kuģa apkalpi ar pirmo vizīti Rīgā, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš kuģa otrajam kapteinim Vitālijam Materinskim svinīgi pasniedza Rīgas ostas ģerboni.

MS AMERA Rīgā ieradās no Visbijas ostas un tālāk dosies uz Tallinu, tad uz Pēterburgu, Helsinkiem un vēl vairākām Baltijas jūras ostām. Šis jūras kruīzs iesākās 13. augustā Bremerhavenas ostā Vācijā un ilgs līdz 25. augustam.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19. Šajā jūras kruīzā visvairāk ceļo vācieši, bet ir arī Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Horvātijas, Beļģijas, Itālijas un Luksemburgas valstspiederīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārstāvis Artūrs Plēsnieks otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs svarcelšanas sacensībās svara kategorijā līdz 109 kilogramiem izcīnīja trešo vietu.

B grupā labāko rezultātu - 388 (177+211) kilogrami - sasniedza Tunisijas pārstāvis Aimens Bača, bet piecu sportistu konkurencē trešo vietu tobrīd ieņēma lietuvietis Arns Sidiskis - 343 (156+187) kilogrami.

Plēsnieks A grupā sacensības sāka ar pārliecinoši paceltiem 175 kilogramiem.

Latvijas 3x3 basketbola komanda Tokijā izcīna zelta medaļas  

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani...

Arī 180 kilogrami, kaut arī grūtāk, tika pacelti pārliecinoši. Savukārt jauns Latvijas rekords - 183 kilogrami - šoreiz nebija pa spēkam, nespējot fiksēt stieni iesēdienā.

Raušanā ar jaunu olimpisko rekordu (195 kilogrami) uzvarēja Armēnijas pārstāvis Simons Martirosjans. Uzbekistānas pārstāvis Akbars Džurajevs uzrāva 193 kilogramus, bet trešais ar 189 kilogramiem bija bulgārs Hristo Hristovs, Plēsniekam ar 180 kilogramiem dalot sesto vietu.

Grūšanu kā piektais grupā Plēsnieks sāka ar paceltiem 220 kilogramiem.

Otrajā mēģinājumā Plēsniekam padevās arī 225 kilogramu smagais stienis, atkārtojot pašam piederošo Latvijas rekordu grūšanā.

No cīņas par medaļām izstājās irānis Ali Hašemi, kurš divreiz nepacēla 226 kilogramus, bet vēl reizi - 228 kilogramus.

Plēsnieks trešajā mēģinājumā ar jaunu Latvijas rekordu uzgrūda 230 kilogramus, summā fiksējot 410 kilogramus un nodrošinot bronzas medaļu.

Cīņā par zeltu ar jaunu olimpisko rekordu grūšanā (237 kg) un summā (430 kg) uzvarēja Džurajevs, otrajā vietā paliekot Martirosjanam, kurš grūšanā pacēla 228 un summā 423 kilogramus.

Medaļas dalīja 14 atlēti.

Latvijas svarcēlājam tās arī būs trešās spēles. Londonā viņš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem pēc konkurentu diskvalifikācijām ierindojās piektajā vietā, bet pirms pieciem gadiem Riodežaneiro finišēja astotais.

Šajā olimpiskajā ciklā latvietis 2017.gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu, 2018.gadā ierindojās desmitajā un gadu vēlāk - devītajā vietā. Šā gada Eiropas meistarsacīkstēs viņš ieņēma sesto vietu.

Par Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīto trešo vietu Latvijas svarcēlājam Artūram Plēsniekam pienākas naudas balva līdz 51 224 eiro.

Saskaņā ar kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, prēmijas piešķir par sasniegumiem, kas izcīnīti oficiālajās starptautiskajās klātienes sporta sacensībās, kuras ir iekļautas attiecīgās starptautiskās sporta federācijas sacensību kalendārā, ja minētā sporta federācija ir atzīta Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Šādu sacensību vidū ir arī olimpiskās spēles.

Prēmijas tiek piešķirtas par pirmajām sešām olimpiskajās spēlēs iegūtajām vietām, naudas balvu apmēru proporcionāli aprēķinot no pirmajai vietai paredzētā maksimālā naudas apjoma. Līdz ar to Plēsniekam pienāksies naudas balva līdz 51 224 eiro.

Sportista treneri un apkalpojošais personāls saņems prēmiju līdz 25 612 eiro.

Plēsnieka sasniegums nodrošinās arī naudas balvu 35 572 eiro apmērā viņa pārstāvētajai Latvijas Svarcelšanas federācijai sporta veida attīstības veicināšanai un jauno sportistu sagatavošanai.

Tokijas olimpiskās spēles beigsies 8.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igauņi strādā pie saules paneļu ražošanas uz Mēness, izmantojot tur pieejamos materiālus

LETA--ERR, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas Tehnoloģiju universitātes zinātnieki izstrādā saules paneļus, kurus varētu ražot uz Mēness no tur pieejamajiem resursiem un turpat arī izmantot.

Viņu darbs ir daļa no Eiropas Kosmosa aģentūras ieceres izveidot pastāvīgu Mēness bāzi, vēstīja Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījums "Aktuaalne kaamera" ("Aktuālā kamera").

Eiropas Kosmosa aģentūra vēlas izveidot šādu bāzi, kas sākotnēji darbotos kā zinātniskā laboratorija, bet vēlāk tur varētu sākt arī raķešu degvielas ražošanu no ūdeņraža.

"Tādus paneļus, kādus mēs izmantojam uz Zemes, protams, varētu izmantot arī uz Mēness, taču mūsu uzdevums ir sākt ražot saules paneļus uz Mēness, izmantojot tur pieejamos materiālus un resursus. Nogādāt paneļus turp no Zemes būtu ļoti, ļoti dārgi, tādēļ arī nolemts, ka to ražošana būtu jānoorganizē uz Mēness," pastāstījusi Tallinas Tehnoloģiju universitātes doktorante Katrīna Kristmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā 11 miljoniem eiro topošā Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrē kapsulu

Db.lv, 24.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Komentāri

Pievienot komentāru