Jaunākais izdevums

Postošie plūdi, kas jūlijā skāra Vāciju, domājams nodarījuši zaudējumus, kas pārsniedz 26 miljardus eiro, uzskata amatpersonas.

Tikai Ziemeļreinā-Vestfālenē plūdu nodarīto zaudējumu apmēri, domājams, pārsniegs 13 miljardus, uzrunājot landtāga ārkārtas sēdes dalībniekus, pirmdien atzinis zemes premjerministrs Armīns Lašets.

Zaudējumi, kurus plūdi nodarījuši kaimiņos esošajai Reinzemē-Pfalcā, visticamāk, sasniegs vismaz tādu pašu summu.

Abās federālajās zemēs plūdi kopumā prasījuši vismaz 184 cilvēku dzīvības.

Tādejādi iecerētajam nacionālajam plūdu seku novēršanas fondam būs nepieciešami 20 līdz 30 miljardi eiro, norādījis Lašets, kurš pēc nākammēnes gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām pretendē kanclera krēslā nomainīt Angelu Merkeli.

Viņš paudis cerību, ka paredzētajā Bundestāga ārkārtas sēdē šie līdzekļi tiks atvēlēti.

Tikai Ziemeļreinā-Vestfālenē postījumi nodarīti vairāk nekā 150 skolām un vairāk nekā 200 bērnudārziem, norādījis Lašets.

Viņš piebildis, ka plūdos, kas ir smagākā dabas katastrofa, kādu viņa vadītā zeme piedzīvojusi kopš Otrā pasaules kara beigām, izpostīti ari doktorāti un vairāk nekā 50 aptiekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?

Olavs Cers, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" paziņojis, ka bijis spiests samazināt ražošanu vairākās Eiropas rūpnīcās detaļu trūkuma dēļ pēc tam, kad pagājušā mēnesī Slovēnijā piedzīvotie plūdi smagi skāruši kādu nozīmīgu piegādātāju.

"Volkswagen" samazinājis maiņu skaitu Volfsburgas rūpnīcā Vācijas ziemeļos, kur tiek ražoti "Golf" un "Tiguan" modeļi. Tāpat ražošana samazināta ražotnē Hannoverē, kur tiek ražots komerctransports.

Uzņēmums skaidro, ka šie traucējumi ilgs vismaz dažas nedēļas, un turpmākajās nedēļās varētu tikt ietekmētas arī citas ražotnes.

Tikmēr Palmelas rūpnīca Portugālē būs slēgta vismaz visu septembri un oktobri.

Šādas nedienas "Volkswagen" piemeklējušas pēc tam, kad plūdi Slovēnijā augustā apturēja ražošanu uzņēmumā "KLS Ljubno", izraisot svarīgu dzinēju detaļu trūkumu.

Šo piegāžu problēmu dēļ par ražošanas traucējumiem Ingolštates rūpnīcā Vācijā un ražotnē netālu no Barselonas ziņo arī "Volkswagen" struktūrvienība "Audi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunošanas darbi plūdos cietušajās Vācijas kopienās izmaksās vairākus miljardus eiro, pirmdien paziņoja iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers.

Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē apstiprināti 117 nāves gadījumi, bet Ziemeļreinā-Vestfālenē bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 47. Viens cilvēks gājis bojā arī Bavārijā.

Bojāgājušo skaits plūdos Vācijā un Beļģijā pieaudzis līdz 107 

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 107, pavēstīja...

Simtiem cilvēku plūdos tika ievainoti. Ir arī bez vēsts pazudušie, bet viņu skaits nav precīzi zināms, jo telefona sakari plūdos cietušajos rajonos vēl nav pilnīgi atjaunoti.

Apmēram 30 000 cilvēku Vācijas rietumos vēl arvien ir bez elektrības.

Ir paredzēts veidot atjaunošanas fondu, kas tiks apspriests, kad būs novērtēti plūdu nodarītie postījumi.

Ziņu avoti valdībā pirmdien pavēstīja ziņu aģentūrai DPA, ka plūdi nodarījuši divu miljardu eiro vērtus postījumus autoceļu un dzelzceļu tīklam.

Plūdi skāruši arī Rietumvācijas uzņēmumus. Autodaļu ražotājs ZF, enerģētikas firma RWE un vara pārstrādes uzņēmums "Aurubis" ir daži no lielajiem uzņēmumiem, kuriem plūdu dēļ bija jāaptur vai jāsamazina ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieaugot klimata pārmaiņām, uzņēmēju atbildība palielinās

Ivars Šmits, tekstila nomas servisa uzņēmuma "Lindstrom" vadītājs Latvijā, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ne pirmo gadu piedzīvotās anomālijas – ilgstoši sausuma periodi un postošie plūdi ir tikai maza daļa no klimata pārmaiņu sekām, kuras piedzīvojam nevis teorētiski, bet ļoti praktiski.

Turklāt klimata pārmaiņas un globālā sasilšana vairs nav tikai tālu zemju problēma - tā ir lokāla un klātesoša arī Latvijā, par ko liecina, piemēram, plūdi Jēkabpilī gada sākumā, augusta mēneša spēcīgie negaisi, kuru postījumi daudzus cilvēkus atstāja ar vairākiem tūkstošiem eiro mērāmiem zaudējumiem. Klimatu pārmaiņas ir cilvēces izraisītas sekas, tāpēc jauni risinājumi ikdienai un darbībām, ko veicam, ir jāmeklē ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos.

Uzņēmēju atbildība klimata pārmaiņu ērā

Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, tostarp gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kas var izraisīt sausumu vai plūdus, kādus esam pieredzējuši gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā ar faunas un floras transformācijām - aizvien vairāk savairojas dažādas invazīvas augu un kaitēkļu sugas, apdraudot dabas daudzveidību, izraisot sugu izmiršanu traģiskos veidos. Latvijā visas šīs parādības ir novērojamas dažādās pakāpēs - pieredzam ievērojamas temperatūras svārstības visos gadalaikos, stipras vētras un nokrišņus, pavasara laikā applūdušus laukus un ekstremālu sausumu vasarās, invazīvas kaitēkļu sugas un apdraudētu sugu skaita palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Jēkabpils plūdos cietušajiem Balta atlīdzībās izmaksās vairāk nekā 200 000 eiro

Db.lv, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu mēnesi kopš plūdiem Jēkabpilī, kad visa Latvija sekoja līdzi tam, kā, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pieauga dambja sabrukšanas draudi, AAS BALTA (PZU grupa) saņemti 28 atlīdzību pieteikumi par zaudējumiem, kas radušies privātpersonu īpašumam.

Nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu pieteikti zaudējumi gan īpašumam, gan apdrošinātajai iedzīvei, kopējam paredzamajam atlīdzību apmēram pārsniedzot 200 000 eiro.

Līdz šim apsekota lielākā daļa bojāto īpašumu, tomēr precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi, kad sāksies atjaunošanas darbi. Atsevišķos gadījumos tos plānots sākt tikai pēc tam, kad beigsies pavasara plūdu risks, kas šogad ir salīdzinoši augsts, – tātad marta beigās vai aprīļa sākumā.

“Šobrīd kopējais paredzamais atlīdzību apmērs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem pārsniedz 200 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido izmaksas par bojājumiem privātīpašumam un mantai. Apsekojot bojātās ēkas, redzams, ka daļā gadījumu ir cietušas pagrabtelpas, kā arī tur novietotā iedzīve, apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvāk upei, vižņi sabojājuši žogus. No iedzīves priekšmetiem pārsvarā ir bojātas saldētavas un ledusskapji, kā arī zāles pļāvēji, trimmeri un zāģi. Tāpat redzam situācijas, kad bijis apdrošināts tikai īpašums, bet cietusi arī iedzīve,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bojāgājušo skaits plūdos Vācijā un Beļģijā pieaudzis līdz 107

LETA--AFP/DPA, 16.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 107, pavēstīja varasiestādes. Vairums upuru ir Vācijas rietumdaļā.

"Baidos, ka šīs katastrofas patiesos mērogus mēs aptversim tikai nākamo dienu laikā," Vašingtonā preses konferencē atzina Vācijas kanclere Angela Merkele.

Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē dzīvību zaudējuši 50 cilvēki, bet Ziemeļreinā-Vesfālenē - 43, līdz ar to kopējais upuru skaits Vācijā pieaudzis līdz vismaz 93.

Kaimiņvalstī Beļģijā dzīvību zaudējuši vismaz 14 cilvēki.

Postoši plūdi pieredzēti arī Luksemburgā un Nīderlandē, kur Māstrihtas pilsētā evakuēti vairāki tūkstoši cilvēku.

Galīgais upurus skaits Vācijā var izrādīties vēl lielāks, jo tur Ziemeļreinā-Vesfālenē un Reinzemē-Pfalcā daudzi cilvēki joprojām tiek uzskatīti pa pazudušiem.

Ārveileras rajonā, Reinzemē-Pfalcā, nav zināms par 1300 cilvēku likteni, tiesa gan, varas pārstāvji medijiem norāda, ka skaidrojums tik lielam pazudušo skaitam ir arī bojātās sakaru līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Tēmas aktualitāte – Vācijas potenciāls darbaspēka nomas nozarē

Vācija ir viens no Eiropas blīvākajiem tirgiem, kuru apgūt vēlas daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija uz 2024. gada janvāri, Vācija ir trešais svarīgākais eksporta partneris Latvijai. Lai arī šie statistikas dati attiecas uz preču eksportu, ne mazāk būtiska loma ir pakalpojumiem, kā, piemēram, IT jomā, kā arī pēdējo gadu aktualitātei – darbaspēka plūsmai.

Vācija izjūt akūtu nepieciešamību pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) datiem Vācijā jau vairākus gadus ir izteikts darbaspēka trūkums tādās nozarēs kā amatniecība, ražošana, būvniecība, veselības joma. Šī tendence demogrāfiskās situācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas procesa dēļ turpmākajā gadu desmitē tikai pastiprināsies. Attiecīgi tas aktualizē Vācijai nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Šajā sakarā Vācija pieņēma jaunu likumu par kvalificētu speciālistu imigrāciju (Fachkräfteeinwanderungsgesetz), kas stājas spēkā pakāpeniski līdz 2024. gada 1. jūnijam. Jaunais regulējums paplašina iespējas kvalificētiem darbiniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļot Vācijā, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās, un daudzos gadījumos vienkāršo vīzas izsniegšanas procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) piešķirs Slovēnijai 400 miljonus eiro no sava fonda reaģēšanai uz stihiskām nelaimēm, lai palīdzētu valstij likvidēt plašo plūdu sekas, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka pirmos 100 miljonus eiro Slovēnija saņems līdz šī gada beigām, bet atlikušo summu tā saņems 2024.gada laikā.

Viņa arī pastāstīja par iespēju piešķirt vēl 3,3 miljardus eiro no ES kohēzijas fondiem līdz 2027.gadam.

Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs sacīja, ka plūdi nodarījuši zaudējumus miljardiem eiro apmērā. Slovēnijas valdība un ES izpildvara izveidos mērķa grupu rekonstrukcijas un finansēšanas koordinācijai.

Slovēnija bija vērsusies pie saviem partneriem ES un NATO, lūdzot palīdzību un aprīkojumu pēc lietavām un plūdiem, kas prasījuši piecu cilvēku dzīvības un kļuvuši par lielāko stihisko nelaimi valsts neatkarības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Organizācijas ceļ trauksmi. Valdība to ignorēs?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav plānots atjaunot dīkstāves pabalstus uzņēmumiem un to darbiniekiem, secināms no otrdien valdības sēdē paustā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka rudenī, kad sagaidāms Covid-19 izplatības pieaugums, ierobežojumus varētu ieviest attiecībā uz tām vidēm, kurās būs pret Covid-19 nevakcinēti cilvēki, kas darbojas dzeltenajā un sarkanajā drošības režīma.

"Atļaut strādāt tikai zaļajā režīmā un cerēt, ka šāda darbība nebūtu jāpabalsta, laikam būtu diezgan utopiski. Droši vien rudenī mūs sagaida ļoti sarežģīti lēmumi," Pavļuta sacīto komentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puntulim nepiekrita finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). "Mēs esam novirzījuši ļoti lielus līdzekļus pārkvalifikācijai. Cik ilgi valsts var finansēt? Uzņēmējdarbība uztur valsti un pakalpojumus, nevis valsts uztur uzņēmējdarbību," norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis krītas par diviem centimetriem stundā

LETA, 16.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns atzinis, ka situācija ar pārtiku valstī ir "saspringta", trešdien ziņo mediji, raisot bažas, ka varētu atkārtoties bads, ko komunistiskais režīms piedzīvoja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un kurā gāja bojā simtiem tūkstošiem cilvēku.

Ziemeļkoreja, kas pakļauta dažādām starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas, reaģējot uz komunistiskā režīma kodolprogrammu, pastāvīgi cīnās ar pārtikas trūkumu.

Pērn situāciju vēl vairāk sarežģīja pandēmija, kā arī vasaras vētras un plūdi.

Valdošās Korejas Darba partijas centrālkomitejas sēdē Kims paziņojis, ka ekonomiskā situācija šogad esot uzlabojusies un ka rūpnieciskā ražošana salīdzinājumā ar pagājušo gadu esot pieaugusi par 25%, vēsta Phenjanas oficiālā aģentūra KCNA.

Taču dažādu problēmu dēļ bijusi vērojama "noviržu sērija," atzinis Kims.

Pagājušā gada vētru dēļ lauksaimniecības sektors neesot izpildījis ražas novākšanas plānu, un pārtikas situācija kļūst "saspīlēta", piebildis komunistiskā režīma vadonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Šis gads meža nozarei bijis dinamisks un brīžiem arī neprognozējams

LETA, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs.

Šķiet, gluži tikpat regulāri, kādas tagad ir rudenīgās lietusgāzes, kļuvuši arī pasaules centrālo baņķieru lēmumi par procentlikmju palielināšanu. Galu galā nupat eiro procentlikmes par 75 bāzes punktiem palielinājusi pat Eiropas Centrālā banka (ECB). Tam, ja kāds šiem procesiem dzelžaini neseko līdzi, droši vien vajadzētu liecināt par to, ka citas pasaules ietekmīgās centrālās bankas savas šādas likmes spēji palielina jau kādu laiku. Lai nu kā – šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs. To apstiprināja arī mēneša pirmās daļas ASV inflācijas dati, kas lika domāt, ka straujš patēriņa cenu pieaugums tur varētu būt iesakņojies. Attiecīgi par dārgāku naudu un bargākām centrālām bankām sēras vērojamas arī pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums.

Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils - Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Kā iepriekš skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu - Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā prasījuši 195 000 cilvēku dzīvības kopš 1980.gada

LETA--AFP, 14.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā kopš 1980.gada ir prasījuši gandrīz 195 000 cilvēku dzīvības un nodarījuši ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 560 miljardu eiro apmērā, trešdien paziņoja Eiropas Vides aģentūra (EVA).

"Plūdi, vētras, karstuma un aukstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un zemes nogruvumi ir izraisījuši gandrīz 195 000 cilvēku bojāeju" laikā no 1980. līdz 2021.gadam, teikts EVA ziņojumā.

No zaudējumiem 650 miljardu eiro apmērā bija apdrošināti tikai 170 miljardi eiro jeb aptuveni 30%, ziņoja EVA, atklājot jaunu tiešsaistes portālu, kurā tiek apkopoti jaunākie dati par ekstrēmu laikapstākļu ietekmi.

"Lai novērstu tālākus zaudējumus, mums vajag steidzami pāriet no reaģēšanas uz ekstrēmu laikapstākļu gadījumiem (..) uz proaktīvu sagatavošanos tiem," sacīja EVA eksperte Aleksandra Kazmerčaka.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem karstuma viļņi izraisīja 81% no nāves gadījumiem un 15% no finansiālajiem zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi aizsargbūvju sakārtošanai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 18.janvārī sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas, piebilda politiķis.

Runājot par plūdu postījumiem privātajos īpašumos, šajā gadījumā Jēkabpilī, Sprindžuks atzina, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar segt zaudējumus privātiem īpašumiem.

Vaicāts par pašvaldību būvvalžu atbildību, izsniedzot būvatļaujas applūstošās teritorijās, Sprindžuks uzsvēra, ka saskaņā ar likumu drīkst būvēt privātās dzīvojamās mājas zonās, kur plūdu iespēja ir 1%. Tomēr ir jāizstrādā jauni hidro modeļi, jo plūdi ir biežāk nekā reizi 100 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru