Jaunākais izdevums

Pēdējo mēnešu laikā vairākās Vācijas pilsētās saasinājušās diskusijas par straujo īres cenu pieaugumu, tādēļ valdības koalīcijas mazākuma partneres Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis pat aicinājis iesaldēt īres cenas visā valstī.

Politikas mērķis būtu apturēt īres cenu tālāku pieaugumu pieprasītākajos rajonos, piektdien laikrakstam «Tagesspiegel» sacījis Torstens Šēfers-Gimbels, kurš ir viens no trim iespējamajiem kreisi centriskās partijas līderiem.

«Tas mums dotu laiku būvēt, būvēt un vēl vairāk būvēt,» teica politiķis, paužot vēlmi mazināt spiedienu uz īres tirgu, ko rada mājokļu deficīts.

«Jāpanāk, lai cilvēkiem nav jātērē īrei vairāk par trešdaļu savu ienākumu,» piebilda sociāldemokrātu pārstāvis.

Vācijā valda mājokļu deficīts un pieaug īres cenas daudzos lielākajos apdzīvotajos centros. Pēdējo mēnešu laikā saistībā ar to notikuši plaši protesti Berlīnē, Minhenē un citviet.

No 2013.līdz 2018.gadam īres cenas esošajiem līgumiem ir pieaugušas par 11,4%, liecina Berlīnes Humbolta Universitātes pilsētplānošanas speciālista Andreja Holma veiktais pētījums, kurā izvērtētas dzīvošanas izmaksas vairāk nekā 300 pilsētās.

Gaidāms, ka kanclere Angela Merkele piektdien par mājokļu problēmām runās Vācijas Īrnieku asociācijas sanāksmē Ķelnē.

Berlīnē aktīvisti vēlas, lai sabiedriskā labuma vārdā tiek pārņemtas lielāko nekustamā īpašuma kompāniju daudzdzīvokļu mājas, tādēļ piektdien iesniegs petīciju pilsētas referenduma rīkošanai par šo jautājumu. Parakstu vākšana sākās aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais īres likums - jāsāk iedzīvināšana

Ieva Žeimunde, ZAB Ellex Kļaviņš jaunākā juriste, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā dzīvojamo telpu īres likuma nozīmīgākie mērķi ir līdzsvarot izīrētāju un īrnieku intereses un veicināt mājokļu pieejamību.

Likumprojekta autori ir trāpīgi identificējuši būtiskākās pašreizējā īres likuma problēmas – izīrētājs sastopas ar augstu risku, ka īrnieks var nenorēķināties par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī – strīdu risināšanas process ir nesamērīgi ilgstošs. Minēto trūkumu sekas ir lēnāka nekustamo īpašumu tirgus attīstība, jo potenciālie investori īres namus uzskata par augstāka riska ieguldījumu un daļa no potenciālajiem īres namiem savu funkciju nepilda. Tas savukārt noved pie dzīvojamā fonda novecošanās (vairāk nekā puse no Latvijas daudzdzīvokļu namiem ir tapuši okupācijas laikā; vēl 45% uzbūvēti līdz 1941. g., liecina Ekonomikas ministrijas informācija). Latvijā pēdējo 5–6 gadu laikā bijis vismazākais no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu ēku skaits Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Cenas pazeminās tikai lielāks piedāvājums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Rīgā, bet teju visās lielākajās Eiropas pilsētās viens no iedzīvotājiem akūtākajiem jautājumiem ir īres dzīvokļu pieejamība.

Proti, teju visās lielpilsētās īres dzīvokļu trūkst un īres maksas ir sasniegušas nebijušus augstumus. Piemēram, Berlīnē īres maksas kopš 2008. gada ir dubultojušās, tādējādi veicinot trūcīgāko iedzīvotāju izspiešanu no pilsētas centra. Arī Rīga nav izņēmums, galvaspilsētā vērojams akūts īres dzīvokļu, īpaši nelielu, trūkums, turklāt to maksa ar katru gadu aug. Pašlaik mikrorajonā nelielu vienistabas dzīvokli ne sevišķi labā stāvoklī var noīrēt, sākot no 200 eiro. Lētu īres dzīvokļu trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē darbaspēka reģionālo mobilitāti, liedzot cilvēkiem no reģioniem darba meklējumos pārcelties uz galvaspilsētu. Likumsakarīgi, ka vairāku pilsētu vadība, sastopoties ar iedzīvotāju neapmierinātību, meklē risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēlaties īrēt mājokli? Ieteikumi drošam īres darījumam

Helmuts Medinieks, 28.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājoklis ir viena no cilvēka galvenajām nepieciešamībām. Īre arvien biežāk ir, nevis tikai pagaidu risinājums, kad savu mājokli iegādāties vēl nav iespējams, bet arī ilgtermiņa dzīvesveida sastāvdaļa, cilvēku dzīvesveidam paliekot arvien mobilākam. Uzsākot īres attiecības, nepieciešams ņemt vērā vairākus nozīmīgus aspektus, lai ikdiena būtu paredzama un droša.

Vispirms jāsāk ar kopējo izmaksu apzināšanu. Īres maksa parasti ir tikai viena no ikdienas tēriņu pozīcijām. Papildus tam bieži vien ir jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, apsardzes abonementu un tamlīdzīgiem pakalpojumiem. Ir svarīgi visas šīs pozīcijas apzināties un ņemt vērā, izskatot gan vasaras, gan ziemas pakalpojumu rēķinus.

Kad izmaksas ir saprotamas un ir skaidrs, ka īpašumu varēsiet atļauties uzturēt gan vasarā, gan ziemā, var ķerties pie nākamo jautājumu izskatīšanas. Personīgie finanšu konsultanti bieži definē, ka viena trešdaļa no mēneša ienākumiem ir maksimums, ko ieteicams tērēt mājokļa īrei un tai piesaistīto maksājumu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres tirgus Rīgā šobrīd atrodas diezgan neparastā situācijā, jo atrast dzīvokli īrēšanai ir sarežģīti, secina kompānija Ober-Haus.

Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šī iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Mājokļu pieejamību un pašreizējo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus iedzīvotājiem, uzskata Ober-Haus. Būtiskas izmaiņas varētu notikt pēc jaunā īres likuma pieņemšanas. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecību un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, papildina kompānijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma izīrētājus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, Ober-Haus atsaucas uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Gribot kā labāk, var sanākt kā vienmēr

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnes pilsēta nule kā ir pieņēmusi likumu, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem. Lai izīrētāji pirms tam tās nepaceltu, īres maksu paaugstināšana aizliegta jau kopš šā gada 18. jūnija, un tā skar apmēram 1,5 miljonus dzīvokļu.

Jāatgādina, ka šāds likums nav radies pēkšņi vai nejauši. Berlīnē, tāpat kā citās Vācijas lielākajās pilsētās, ir akūts īres dzīvokļu trūkums un kopš 2008. gada īres cenas ir dubultojušās.

Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta ekonomists Klauss Mihelsens norāda, ka vidēji Vācijas iedzīvotāji dzīvoklim un komunālajiem maksājumiem tērē trešdaļu no saviem ienākumiem. Vācijas īpatnība un atšķirība, piemēram, no Latvijas ir tā, ka vairāk nekā puse cilvēku, bet Berlīnē pat 85%, dzīvokļus īrē. Berlīnē pēdējā gada laikā ir notikuši vairāki vērienīgi iedzīvotāju protesti pret mājokļu nepieejamību un augstajām īres cenām. Protestētāji pat pieprasa valstij nacionalizēt lielāko privāto īres dzīvokļu īpašnieku – Deutsche Wohnung, kam pieder vairāk nekā 100 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trūkst kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumi, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Mājokļu kvalitāte kopumā ir samērā slikta, un to energoefektivitātes rādītāji ir zemi. Saskaņā ar Eurostat apkopoto informāciju Latvijas mājokļu kvalitātes rādītāji (piemēram, pārapdzīvotu mājokļu skaits, neapmierinoši sadzīves apstākļi, mājokļu fonda vecums) ir vieni no sliktākajiem ES.

Savukārt būvnieku spēja palielināt cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu piedāvājumu ir ierobežota. Investīcijas mājokļu būvniecībā kopumā ir mazas, un jaunu ekonomiskās klases dzīvojamo ēku būvniecība ir bijusi ierobežota. Mājokļu fonda pieaugums nav samērojams ar mājokļu trūkumu.

Būvniecību negatīvi ietekmē birokrātiskas nepilnības būvniecības procesā19, darbaspēka trūkums, kā arī lielais ēnu ekonomikas īpatsvars tautsaimniecībā kopumā. Arī būvniecības izmaksu kāpums ir bijis straujš. Kvalitatīva dzīvojamā fonda pieaugumu ierobežo arī tas, ka mājsaimniecībām ir mazi uzkrājumi un nepietiekami oficiālie ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas nekustamo īpašumu tirgu sagaida tuvākajā nākotnē?

"Starlex Real Estate" valdes loceklis Egīls Smilktiņš un "Starlex Invest" partneris - nekustamā īpašuma ekonomists Auseklis Sarkans, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību uzsākām tieši iepriekšējās krīzes laikā, līdz ar to varam vilkt dažas paralēles un zinām, kādas aktivitātes veicamas un kam jāpievērš uzmanība, lai katrs apzinātos savas iespējas un nekristu panikā pirms laika. Tomēr jāatzīst, ka šī brīža situācija ir pilnīgi negaidīta visiem un balstīta uz pilnīgi citiem aspektiem.

Daudziem krīze ir iespēju laiks, bet vai visiem?! Ļoti labi atceros mūsu kompānijas pirmsākumus, kad pat līdz 2012. - 2013. gadam mūsu klienti 60% gadījumos pirka īpašumus bez kredīta. Mēs paredzam, ka tuvāko 2 gadu laikā varētu būt līdzīgi, jo pēdējo gadu laikā daudziem iedzīvotājiem ir pietiekami lieli uzkrājumi.

Pēdējos 6 gadus Latvijas ekonomika ir katru gadu augusi no visiem aspektiem - pieaugums bija iekšzemes kopproduktam, eksportam, nodarbinātībai un atalgojumam. Tomēr tikai daļēji šo izaugsmi varējām novērot nekustamo īpašumu jomā, jo no 2014. - 2016. gadam tirgus piedzīvojis jau pāris mazākas cenu korekcijas - transformēšanos gan klientu ziņā, kļūstot par izteikti vietējo pircēju tirgu, gan arī ievērojami samazinot pieprasījumu pēc premium segmenta īpašumiem. Būtiskākais iemesls, kāpēc pēdējo divu gadu laikā tomēr īpašuma cenas pieauga, bija augošās algas un būvniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēlies izīrēt savu īpašumu? Praktiski padomi, ko ņemt vērā, lai sevi pasargātu

Helmuts Medinieks, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nonākot situācijā, kad īpašumā esošais dzīvoklis vai māja pašam nav nepieciešami, loģisks risinājums ir nodot nekustamo īpašumu īrē, lai kāds par to parūpētos, segtu komunālo pakalpojumu rēķinus un, galu galā, lai īpašums nestu peļņu. Apzinoties, ka mājoklis bieži vien ir pats vērtīgākais personai piederošais īpašums, ir svarīgi to uzticēt kādam, kas tā stāvokli nepasliktinās un neradīs zaudējumus vai nepatīkamus pārsteigumus.

Sagatavojot savu īpašumu izīrēšanai, ir jāizvēlas - piedāvāt to mēbelētu vai nemēbelētu. Mazajām platībām visbiežāk nepieciešams būt mēbelētām, jo to īrnieki mēdz būt jauni cilvēki, kas vēl nav nodibinājuši ģimeni un radījuši pēcnācējus, viņiem nav savas iedzīves vai īpaši specifisku prasību.

Īpašumos ar vairākām guļamistabām, situācija ir citāda. Šajā gadījumā, kad potenciālais īrnieks var būt ģimene ar bērniem, nekad nevar paredzēt bērnu vecumu un to, kāda veida mēbeles viņiem būs nepieciešamas. Lielākus dzīvokļus īrei var piedāvāt atbrīvotus no mēbelēm. Lai iegūtu savus sapņu īrniekus, radiet vidi, kas šādām personām būtu interesanta. Dažkārt nelielas investīcijas vizuālā stāvokļa uzlabošanā, novecojušo un dīvaino elementu aizvākšanā, var rezultēties krietni lielākā potenciālajā īres maksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze vissmagāk ir skārusi īres tirgu, taču, līdz ko situācija normalizēsies un atjaunosies tūristu plūsma, arī īres tirgus atgūsies, sacīja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Īres tirgus ir cietis diezgan būtiski, tas nav noslēpums, tieši tūrisma plūsmas apstāšanās dēļ. Esmu dzirdējis, ka tagad Vecrīgā ekskluzīvus dzīvokļus var dabūt par ļoti lētām īres cenām. Pirms tam izīrēja par 800 eiro mēnesī, tagad 400 eiro. Taču šādus līgumus par lētām cenām īsti neviens no īpašniekiem nav gatavs slēgt ilgtermiņā," stāstīja Šmits. Viņš piebilda, ka tiklīdz atsāksies tūristu plūsma, šādi īres līgumi tiks lauzti un pārslēgti.

"Vai šie dzīvokļi varētu saglabāties ilgtermiņa tirgū? Nedomāju vis. Tas šobrīd īpašniekiem ir īstermiņa risinājums, lai nezaudētu vispār ienākumus - 400 eiro nav 800 eiro, taču tā arī nav nulle. Vismaz ir iespējas samaksāt kredītus un komunālos pakalpojumus. Es absolūti nedomāju, ka šāda situācija turpināsies ilgtermiņā, tas ir īstermiņa krīzes risinājuma variants," sacīja Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai izīrēšanai ir uzskatāmi par ļoti stabilu un ilgtermiņā drošu investīciju veidu.

Šādas investīcijas ir samērā pieejamas, jo, lai investētu nekustamajā īpašumā, var izmantot hipotekāro kredītu un nav nepieciešami lieli naudas uzkrājumi. Nepieciešama tikai pirmā iemaksa, kas pārsvarā veido 5-20% no darījuma summas, un nauda mājokļa iekārtošanai.

Pirms tērēt daudz laika, izvēloties pašu īpašumu, noteikti jāapmeklē banka un jānosaka savas finansiālās iespējas. Ikdienā ļoti bieži interesenti vispirms izvēlas īpašumu un tikai tad apmeklē banku, un noskaidro savas iespējas kredītam. Tādā veidā var patērēt daudz laika, izvēloties īsto īpašumu, un gūt lielu sarūgtinājumu uzzinot, ka atrastais īpašums nav pa kabatai. Kad ir skaidri budžeta griesti, ir jāsāk pētīt piedāvājums. Ir jāapskatās pēc iespējas vairāk īpašumu klātienē, lai rastos labākais priekšstats par iespējām un izveidotos spēja pamanīt un atpazīt investīcijām piemērotu, labu īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik populārajai digitālajai mājokļu izīrēšanas platformai Airbnb pēdējos gados ir saradušies daudz pretinieku, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Eiropas Komisiju.

Problēma ir tā, ka Airbnb no dalīšanās ekonomikas sastāvdaļas ir pārtapis par biznesu, kurš nemaksā līdzvērtīgus nodokļus.

Sākotnējā ideja

Arī Latvijas ceļotāju vidū aizvien lielāku popularitāti ir iekarojusi platforma Airbnb – tajā var noīrēt dzīvokli, kurā apmesties ārzemju ceļojuma laikā. Cena zemāka nekā viesnīcā, kvalitāte ir augsta, ir aprīkota virtuve, veļasmašīna utt. Zemāka cena iespējama tāpēc, ka par dzīvesvietas izīrēšanu Airbnb ir jāmaksā krietni zemāki nodokļi nekā dzīvokļa īpašniekam, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un savu dzīvokli ilgtermiņā nodod īres tirgū. Sākotnēji ideja bija ļoti skaista un XXI gadsimtam atbilstoša. Cilvēki, kuriem uz kādu brīdi atbrīvojas dzīvoklis (piemēram, uz atvaļinājuma vai komandējuma laiku), to nodod īstermiņa īrei, par to maksājot zemākus nodokļus, jo šāda īslaicīga izīrēšana nav uzskatāma par pastāvīgu saimniecisko darbību. Diemžēl labā iecere ātri vien tika pārvērsta biznesā, kad ar to jau sāka nodarboties firmas un vairāku dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus nodeva pastāvīgai izīrēšanai Airbnb un, de facto veicot pastāvīgu saimniecisko darbību, baudīja zemāku nodokļu priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

Žanete Hāka, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 51,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018. gada rudenī, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā sasniegusi 40,2 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī un pērn rudenī. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 51,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018. gada rudenī.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri teju uz pusi palielinājies mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars, kas šobrīd veido 11%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 24,1%. Savukārt 13,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos. «Iedzīvotāju noskaņojums pastāvīgi mainās un tieši atspoguļo tendences ekonomikā, jo īpaši darba tirgū un atalgojuma līmenī, kas kopumā ļauj skatīties uz nākotni pozitīvāk un apsvērt nekustamā īpašuma iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās problēmas, darbojoties kafejnīcu biznesā, ir darbinieku trūkums, augstas nomas maksas un īstermiņa īres līgumi, biznesa portālam Db.lv stāstīja franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» direktors Juris Dembickis.

«Lielākā problēma šajā nozarē ir darbinieki, jo darbinieku nav. Mums ir jāstrādā arī sestdienās, bet taisām kafejnīcu ciet, jo nav darbinieku. Ja atnāk darbinieks, tad iedod viņam darbu, maksā algu un tad kaut ko aizrādi, piemēram, kāpēc nav galdiņš novākts. Ko izdara darbinieks? Novāc to galdiņu un nākamajā dienā neatnāk uz darbu, neatbild un tad paziņo, ka strādās citur. Mums Latvijā darbinieki var mainīt darbu kā vien grib – šodien šeit, rīt tur, parīt tur. Un arī slimības lapu problēma – atnāk, paraksta līgumu un pēc nedēļas paņem slimības lapu uz divām nedēļām. Atveru sociālos tīklus un redzu, ka cilvēks atrodas ārzemēs un atpūšas. Mēs maksājam 4 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas un es uzskatu, ka tā ir laba alga šajā biznesā. Arī pie konkurentiem nav lielāka alga. Ja arī pacels algu, tad darbinieks sāks strādāt mazāk stundu, jo viņam pietiks naudas. Ir ļoti liela darbinieku mainība. Atnāk jauns darbinieks, kamēr visu iemācām paiet mēnesis vai divi un trešajā mēnesī aiziet prom, un mums atkal ir jāņem cits. Tas Latvijā ir ļoti sarežģīti,» komentē uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres tirgus ir aktīvs visa gada garumā, bet īpaši «karsts» tas ir vasaras beigās, kad par īres dzīvokļiem vislielāko interesi izrāda studenti, kā arī tie, kas atgriežas Rīgā pēc atvaļinājuma perioda, stāsta «ARCO REAL ESTATE» īres nodaļas nekustamo īpašumu aģents Mārtiņš Miezītis, uzskatot, ka piedāvājums šajā laika posmā ir gaužām mazs.

«Dzīvokļu īpašnieku noteiktā neadekvāti augstā cena, nepietiekamais piedāvājums, dzīvokļu sliktais stāvoklis, vecmodīgais iekārtojums un sliktā atrašanās vieta ir tikai daži no faktoriem, kas īres meklētājiem uz savu iespējamo pagaidu mājokli liek raudzīties pesimistiski. Situācijā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cilvēki joprojām nav gatavi pieņemt ātrus lēmumus,» ar saviem novērojumiem dalās speciālists.

Īres maksu var iedalīt vairākās cenu amplitūdās, un katrai no tām ir dažādas pazīmes. Piemēram, cenu kategorijā līdz 10 eiro par kvadrātmetru var izīrēt dzīvokli, kurā, visticamāk, būs nolietota iekšējā apdare, nefunkcionāls plānojums, liela, nepraktiska platība, kā arī vecmodīgs iekārtojums. Iespējams, ka arī pati ēka var būt sliktā tehniskā stāvoklī vai dzīvoklim tajā ir lieli komunālie maksājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība augsta, taču tirgus mainās

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,5%, kas ir straujākais kāpums no 27 ES dalībvalstīm, par kurām ceturtdien publicējis datus ES statistikas birojs "Eurostat".

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē pēc Latvijas reģistrēts Slovākijā (+11,5%), Luksemburgā (+11,3%), Portugālē (+10,3%) un Polijā (+9%). Igaunijā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 8,1%, bet Lietuvā - par 6,4%.

Kopumā mājokļu cenas trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati.

Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē jūlijā-septembrī mājokļu cenas pieaugušas par 4,1%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES trešajā ceturksnī palielinājušās par 1,5%, bet eirozonā - par 1,4%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieaugušas 22 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+3,9%), Slovēnijā (+3,1%), kā arī Maltā un Beļģijā (abās valstīs +2,9%). Igaunijā mājokļu cenas palielinājušās par 2,5%, bet Lietuvā - par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā mājokļu cenas otrajā ceturksnī augušas straujāk nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 9%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" pirmdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Ungārijā (+14%), Luksemburgā (+11,4%), Horvātijā (+10,4%) un Portugālē (+10,1%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,6%, bet Igaunijā - par 5,8%.

Kopumā mājokļu cenas otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itālijā, kur tās sarukušas par 0,2%. Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē aprīlī-jūnijā mājokļu cenas pieauga par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES otrajā ceturksnī palielinājās par 1,6%, bet eirozonā - par 1,7%.

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga visās ES dalībvalstī, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+5,6%), Luksemburgā (+5,1%) un Kiprā (+4,2%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājušās par 1,5%, bet Igaunijā - par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tendences nekustamā īpašuma tirgū: «Krasta rajona» jeb Maskavas forštates sērijveida ēkas

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot iekšzemes kopproduktam un ekonomiskajai aktivitātei, arī nekustamo īpašumu cenām ir jāsamazinās, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā vebinārā akcentēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Starlex Investment" partneris, ekonomists Auseklis Sarkans.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jāņem vērā inerces efekts, proti, ekonomiskie rādītāji mainās straujāk nekā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji. "Vērojot šobrīd notiekošo ekonomikā, var izdarīt secinājumus par sagaidāmo nekustamā īpašuma tirgū pēc vairākiem mēnešiem," skaidroja Sarkans.

Viņš minēja, ka šobrīd darījumu skaits ir samazinājies, kas saistīts ar pircēju nogaidošo pozīciju, kā arī apgrūtinātām iespējām nokārtot formalitātes, piemēram, banku un notāru pieejamība ir ierobežota, Zemesgrāmatu nodaļas ir slēgtas. Taču turpmāko darījumu skaita saglabāšanos samazinātā līmenī, visticamāk, arvien vairāk izskaidros ekonomiskā situācija un arvien mazāk ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru