Jaunākais izdevums

Divas no trim Vācijas pēdējām atomelektrostacijām (AES) tiks saglabātas rezervē līdz 2023.gada aprīļa vidum, nevis slēgtas šī gada beigās, kā bija plānots.

Atomelektrostacijas, kas atrodas Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, tiks uzturētas darba kārtībā gadījumam, ja tās būs nepieciešamas, lai šoziem stabilizētu elektroenerģijas tīklu Vācijas dienvidos, pirmdien paziņoja Vācijas ekonomikas un klimata ministrs Roberts Hābeks.

Trīs AES bija plānots līdz šī gada beigām slēgt uz visiem laikiem, bet arvien lielāks skaits politiķu iestājies par to saglabāšanu, norādot, ka tās būtu alternatīva gadījumā, ja ziemā apsīktu dabasgāzes piegādes.

Krievija ir gandrīz pilnībā pārtraukusi dabasgāzes piegādes Vācijai, ko Berlīne uzskata par atriebību par sankcijām, kas noteiktas Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvija plāno vērtēt sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru novērtējumu, Baltijas un Skandināvijas reģionā 14., 15. un 16. decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas, informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Tas var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā. Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami, tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti - elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices.

Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās, kas parasti ir no 8:00 līdz 12:00 un no 15:00 līdz 19:00.

"Šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu", norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, atsaucoties uz Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā reģionālā koordinācijas centra sniegto analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpjas Vācijai

LETA, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No piegādātajiem jaunajiem elektrovilcieniem pašlaik pasažieru pārvadājumos tiek izmantoti desmit, no kuriem astoņi pārvadā pasažierus, bet divi, saskaņā ar uzņēmuma risku mazināšanas plānu, ir rezervē, savukārt pieciem sastāviem tiek veiktas dinamiskās pārbaudes, bet vēl diviem notiek papildu pārbaudes defektu novēršanai, informē "Vivi".

Pakāpeniskā jauno elektrovilcienu atgriešana satiksmē tiek īstenota ar mērķi mazināt ietekmi uz vilcienu kustības precizitāti. "Kad tika konstatēti defekti "Škoda Vagonka" piegādātājos vilcienos, ieviesām risku mazināšanas plānu, kas paredz to, ka jaunie vilcieni iespējami mazāk kursē pa dzelzceļa vienceļa līnijām, kur vilciena apstāšanas var būtiski ietekmēt visu satiksmi un gatavībā tiek turēta vilcienu rezerve gadījumam, ja jāpārved pasažieri," stāsta AS "Pasažieru Vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš arī piebilst, ka vilcienu atgriešana notiek pakāpeniski pēc dinamiskajam pārbaudēm. Tās ir nepieciešamas, lai defektu konstatēšanas gadījumā neradītu ietekmi uz pasažieru pārvadājumu plūsmu. Atkarībā no novērstā defekta specifikas un ietekmes uz vilciena darbību, dinamiskās pārbaudes tiek veiktas vienu vai trīs dienas, attiecīgi nobraucot vismaz 200 vai 600 kilometru, imitējot regulāru braucienu atbilstoši kustības sarakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielāko satraukumu par gāzes iepirkumiem ir pauduši siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības, intervijā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), piebilstot, ka Ekonomikas ministrija mudina pieņemt sāpīgus lēmumus un vismaz daļu gāzes iepirkt jau tagad, lai ir droša rezerve.

"Viņiem šī situācija ir jauna un atšķirīga no iepriekšējiem gadiem. Parasti tika izsludināts iepirkums, tad viņi gaidīja pieteikumus un uz visu apkures sezonu noslēdza vienu piegādes līgumu. Tagad šī sistēma vairs īsti nestrādā," atzina ministre.

Viņa stāstīja, ka sanāksmē pirms Jāņiem, kurā piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Latvijas Pašvaldību savienības, siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību pārstāvji, pausts, ka pašlaik pamatā tiek piedāvāti divi scenāriji. Pirmajā piegādātāji piedāvā slēgt vienošanos par mainīgo cenu, un "ceriet, ka [gāze] būs". Otrajā gadījumā ir iespēja slēgt līgumus par garantētu piegādi un fiksētu cenu ar piegādātājiem, kuriem gāze faktiski jau ir Inčukalna gāzes krātuvē. Taču šādi līgumi ir par augstāku cenu un visbiežāk ar priekšapmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas laika) elektroenerģijas stundas cena Latvijā sasniegs "Nord Pool" biržas griestus - 4000 eiro par megavastundu (MWh), liecina informācija "Nord Pool" biržas mājaslapā.

Tāpat arī pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā - cena šajā stundā sasniegs 4000 eiro par MWh, kas ir tehniski iespējami augstākā stundas cena biržas ietvaros.

Trešdienas vidējā elektroenerģijas cena vienoti Latvijā un Lietuvā sasniegs 823,98 eiro par MWh, savukārt Igaunijā tā būs 682,05 eiro par MWh.

Kā norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpilddirektors Gunārs Valdmanis, cenas kāpuma pamatā ir jaudu deficīts, ko, pēc viņa ieskatiem, varētu radīt divi faktori - ražošanas jaudu atslēgumi Igaunijā un gāzes deficīts reģionā.

Viņš pauda, ka Igaunijā patlaban aktīvi norit elektroenerģijas ražošanas staciju tehniskā apkope, kas arī ierobežo valsts spēju saražot elektrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība vēlas gandrīz uz diviem gadiem saglabāt rezervē ogļu spēkstacijas, lai izvairītos no elektroenerģijas trūkuma gadījumā, ja pēkšņi samazinātos dabasgāzes piegādes no Krievijas, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī Vācija nolēma būtiski samazināt energoresursu importu no Krievijas. No Krievijas gāzes piegādēm Vācija plāno pilnībā atteikties 2024.gadā.

Taču Vācijas valdība bažījas, ka Maskava varētu pēkšņi pārtraukt dabasgāzes piegādes, reaģējot uz sankcijām, ko Rietumi, tai skaitā Vācija, piemērojuši Krievijai.

Valdības izstrādātais likumprojekts paredz, ka ogļu spēkstacijas, ko bija plānots slēgt, tiek saglabātas darba kārtībā.

Vācijai jau ir vairākas citas spēkstacijas, kas var tikt aktivētas ārkārtējā situācijā.

Valdības preses pārstāve skaidroja, ka tas ir nozīmīgs lēmums, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un saspringto situāciju enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs "Telia" no februāra līdz šā gada beigām plāno slēgt trešās paaudzes (3G) tehnoloģijas tīklu, savukārt "Tele2"saglabās 3G tīklu vismaz līdz 2025.gadam, liecina kompāniju sniegtā informācija.

"Telia" paziņojums par to, ka februārī tiks sākta 3G tīkla atslēgšana, kas pakāpeniski apriņķi pēc apriņķa turpināsies līdz novembrim, izraisījis bažas kompānijas klientu vidū par to, kuri mobilo telefonu modeļi vairs nebūs izmantojami sakariem.

Mobilo sakaru operators paskaidroja, ka lēmums ietekmēs tikai tos klientus, kuriem ir 2G/3G ierīces, kuras neatbalsta VoLTE ("Voice over Long-Term Evolution") tehnoloģiju un nav izmantojamas zvaniem 4G tīklā.

Tāpat "Telia" arī saglabās 2G tīklu, jo lielākā daļa ierīču darbojas gan 2G, gan 3G tīklā, tādēļ to izmantošanu varēs turpināt.

3G tīkla slēgšana var ietekmēt arī personas, kas izmanto USB mobilo datu uztvērējus un planšetdatorus. Kompānija sola savlaicīgi informēt klientus, kuru ierīces nedarbosies pēc 3G tīkla slēgšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel veiksmīgi turpina paplašināt savu tīklu Eiropā un jūlijā atver jaunu viesnīcu Esenē (Vācija) RAMADA BY WYNDHAM ESSEN, informē Mogotel.

Ramada būs trešā zīmola Wyndham Hotels & Resorts viesnīca, kuru pārvaldīs Mogotel. Vēl divas viesnīcas šā līguma ietvaros sāka darbu 2022.gada sākumā: Minhenē (Vācija) tika atvērta četru zvaigžņu biznesa viesnīca Wyndham Garden Munich Messe, bet Vroclavā (Polija) – piecu zvaigžņu viesnīca Wyndham Wroclaw Old Town Hotel.

Projektu realizē uzņēmums MV Hotels – Rīgā populārā zīmola Wellton Hotels īpašnieks.

"Tā būs pirmā RAMADA Esenē un pirmā RAMADA, ko pārvalda Mogotel. Mēs ar pārliecību varam runāt par veiksmīgu mūsu darba attīstību Vācijā. Pēc kompānijas STR Global pētījumu datiem mūsu pirmā viesnīca Minhenē piecu mēnešu laikā apsteidza konkurentus pēc vidējiem ieņēmumiem diennaktī uz vienu numuru (RevPAR). Tuvākajā laikā plānojam Vācijā atvērt vēl citus projektus," stāsta uzņēmuma Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā pieaug atbalsts mazas modulāras atomelektrostacijas (AES) izveidei valstī, liecina jaunākās aptaujas rezultāti.

Socioloģisko pētījumu kompānijas "Kantar Emor" šomēnes veiktā aptaujā 69% respondentu ar "jā" un "drīzāk jā" pauda atbalstu mazas modulāras kodolstacijas izveidei. Šādu projektu plāno īstenot kompānija "Fermi Energia".

Tas ir lielākais atbalsts AES kopš 2019.gada, kad pirmo reizi veikta tamlīdzīga aptauja.

Uz jautājumu, vai viņi atbalsta, ka tiek izskatīta iespēja jaunas paaudzes kodolstacijas izveidei Igaunijā, lai garantētu piegāžu drošību, 38% aptaujāto izvēlējās atbildi "jā" un 31% teica "drīzāk jā". Savukārt 11% atzīmēja atbildi "drīzāk nē" un 9% - "nē". 11% respondentu konkrētu atbildi neizvēlējās.

"Salīdzinājumā ar janvārī veiktu aptauju ir pieaudzis pārliecinoša atbalsta paudēju īpatsvars, bet to, kuriem nav konkrēta viedokļa, un to, kuri ir pret, īpatsvars turpina sarukt. Šogad cilvēku skatījumu uz jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku, ļoti ietekmējušas enerģijas cenas un ar piegāžu drošību saistītie jautājumi, kas arī atspoguļojas aptaujas rezultātos," komentēja "Fermi Energia" komunikācijas vadītājs Mihkels Loide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Horvātija pievienojas eirozonai un Šengenas zonai

LETA--AFP, 02.01.2023

Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

INVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia vēlas iegādāties Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.

Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Citrus Solutions vadības komandā darbu sākuši Eniks un Saušs

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātā patēriņa krīze Vācijā draud negatīvi ietekmēt Latvijas biznesu

Db.lv, 02.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā ik gadu uzbūvēto jauno mājokļu skaits līdz 2026.gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu samazināties par 35%, prognozē pētniecības organizācija "Euroconstruct", brīdinot par vērienīgu mājokļu trūkumu turpmākajos gados.

"Euroconstruct" prognozes liecina, ka 2026.gadā Vācijā tiks pabeigti vien 175 000 mājokļu jeb par 95 000 mazāk nekā 2023.gadā.

Tikai Zviedrijā no 19 izanalizētajās Eiropas valstīm tiek prognozēts straujāks pabeigto dzīvokļu skaita kritums nekā Vācijā.

"Jaunu mājokļu būvniecība Vācijā bieži vien vairs nav iespējama, galvenokārt būvniecības un finansēšanas izmaksu straujā pieauguma dēļ. Politiķi pagaidām vēl nav uzlabojuši pamatnosacījumus," skaidro izpētes institūta "Ifo" būvniecības eksperts Ludvigs Dorfmeisters.

Eksperti uzskata, ka bez nodokļu samazinājumiem un mērķtiecīgām subsīdijām 2027.gadā Vācijā trūks aptuveni 830 000 dzīvokļu.

"Būvniecība šobrīd ir būtībā neiespējama. Ikviens, kurš šodien veiks būvniecību, bankrotēs," norāda Centrālās nekustamo īpašumu komitejas vadītājs Andreass Materns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs enerģētikā pašlaik burtiski deg jaunu ģenerējošo jaudu jautājums, taču rīcībā pietrūkst ātruma un jau tagad ir skaidrs, ka izvirzītos ambiciozos mērķus paredzētajā laikā neizdosies sasniegt, intervijā atzina Pasaules enerģijas padomes (PEP) Latvijas nacionālās komitejas prezidente Olga Bogdanova.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstis līdz šim nekad nav bijušas tik lielā ģenerējošo jaudu deficītā kā pašlaik. Tostarp Igaunija pamazām elektrības ražošanā pārtrauc izmantot degslānekli. Lietuvā kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas visu laiku ir 60-70% ražošanas jaudu deficīts. Arī gāzes stacijas Lietuvā un Igaunijā ir gana vecas. Savukārt enerģijas patēriņš aug.

Vienlaikus Latvijā, lai gan augsta prioritāte ir noteikta jaunu atjaunojamo energoprojektu īstenošanai, praksē neiet tik labi. Ir ļoti daudz pieteikumu, izņemtas tehniskās specifikācijas, bet praktiskās darbības buksē un neiet uz priekšu. Tādēļ, lai gan pieteikto projektu skaits ir liels, attīstība visdrīzāk īpaši strauja nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē

Armanda Vilciņa, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, vērojot jaunu ražošanas jaudu pieprasījuma dinamiku, ir jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē, jo ir skaidrs, ka saražotās elektroenerģijas daudzums no AER nākotnē būtiski pieaugs. Turklāt patēriņš, gluži tāpat kā ražošana, nevar būtiski palielināties dažu mēnešu vai pat gadu laikā, jo tas prasa ievērojamas investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Ik gadu, izmantojot dabasgāzi, mēs saražojam aptuveni 2 TWh elektrības, šādu daudzumu enerģijas varētu saražot arī ar 600 MW uzstādītās vēja jaudas, un apmēram šādu līmeni jau ir sasnieguši kaimiņi lietuvieši. Kāpēc, jūsuprāt, Latvija līdz šim ir tik ļoti kavējusies atjaunojamo energoresursu (AER) attīstībā?

Jāņem vērā, ka kopš Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Lietuvā ir būtisks elektroenerģijas deficīts un faktiski mūsu kaimiņi visu laiku ļoti lielā mērā paļaujas uz elektroenerģijas importu. Straujāku vēja enerģijas attīstību Lietuvā stimulēja gan šis deficīts, gan arī valdības īstenotais atbalsts atjaunojamajai enerģijai. Šī gada laikā nozares sasparošanās ir vērojama arī Latvijā, un jaunu atjaunojamās enerģijas elektrostaciju pieslēgšanai rezervētā jauda pārvades tīklā pārsniedz 3500 megavatus (MW), savukārt sadales tīklā – 926 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru