Vācijā sāk trūkt seifu, kur glabāt skaidru naudu 

Jau kādu laiku Rietumvalstīs var runāt par negatīvu likmju laikmetu. Tas nozīme, ka, nobāzējot naudu kādos drošos vērtspapīros, piemēram, Vācijas parādā, garantēti tiks zaudēta nauda.

Jānis Šķupelis, 05.2.2020

Foto: pixabay.com

Turklāt šādas likmes ir ne tikai šādiem Eiropas drošības etalona vērtspapīriem. Investori demonstrējuši gatavību piemaksāt par iespēju aizdot naudu pat mūsu valstij.

Katrā ziņā - lai līdzekļus turētu kādā nosacītā drošībā, ir jābūt gatavam piemaksāt. Tomēr šādas negatīvas likmes pa prātam nebūt nav tiem pašiem vāciešiem, kuri tad labāk izvēlas skaidru naudu un seifus.

Pati ideja par skaidras naudas kaudzes glabāšanu mūsdienu elektroniskā laikmetā varētu šķist vecmodīga, lai gan izskatās, ka komercbankas un apdrošinātāji šādu alternatīvu apsver visai nopietni. Vācijas Bundesbank apkopotie dati liecina, ka šīs valsts komercbanku fiziski naudas uzkrājumi pagājušā gada decembrī sasnieguši 43,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni trīs reizes lielāks apmērs nekā 2014. gadā maijā (jeb mēnesi pirms Eiropas Centrālā banka ieviesa savu negatīvo likmju politiku komercbankām).

"20200205-0614-deartboard-1-4x.png"

Bloomberg pat piebilst - Vācijā skaidras naudas krāšana seifos uzņēmusi tādu apmēru, ka fiziski šādam mērķim glabātuvēs sāk trūkt vietas. "Mūsdienās labāk ir turēt skaidru naudu seifā nevis nopakot to ECB. Tas ir nesakatoties uz apdrošināšanas izmaksām un loģistiskas izaicinājumiem. Tas ir absurds ECB procentlikmju politikas seku demonstrējums," Bloomberg klāsta kāds mazas Vācijas bankas vadītājs.

Vācijas "Association of German Banks" aplēses liecina, ka šāda ECB politika šīs valsts bankām gadā izmaksā aptuveni divus miljardus eiro. Tiek ziņots, ka šāda politika daļēji "Deutsche Bank" un "Commerzbank" bijusi atbildīga par tūkstošiem darbavietu samazināšanu (par to vēl atbildīga arī arvien lielākā banku digitalizācija).

"ECB negatīvu likmju politika skaidras naudas krāšanu padarījusi pievilcīgu. Turklāt tas ir tikai sākums. Ja tas turpināsies, seifu ražotājus un drošības kompānijas gaida uzplaukums," savukārt norādījuši Vācijas Brīvo Demokrātu partijas pārstāvji. "Mēs redzam, ka aug pieprasījums pēc mūs seifiem, lai bieži vien uzkrātu tieši skaidru naudu. Šāds augošs pieprasījums ir bijis noturīgs jau mēnešiem, un mēs turpinām palielināt savu šādu pakalpojumu kapacitāti," norāda, piemēram, "Degussa Goldhandel" pārstāvji (uzņēmums, kas pārdod dārgmetālus un piedāvā seifu pakalpojumus).

Katrā ziņā arī ierindas vācieši ir milzīgi un šajā pašā laikā - ļoti konservatīvi - krājēji (tie uzkrājumiem atvēl divreiz vairāk, nekā ir eirozonas vidējais rādītājs). Lielākā daļa - virs 40% - no to uzkrājumiem ir depozītos (šobrīd ārkārtīgi "liesos") vai skaidrā naudā.

Jāpiebilst, ka šādas tendences ir blakne Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotajai negatīvajai likmju politikai, kuras mērķis reģionā ir atdzīvināt inflāciju un palīdzēt ekonomikas izaugsmei. Jau ziņots, ka populāra komercbanku prakse ir negatīvu likmju noteikšana uzņēmumu līdzekļiem bankās un bieži - arī lielajiem privātajiem noguldītājiem. Gaisā gan virmo arvien spēcīgāka ideja, ka šādas likmes vajadzētu spēt noteikt visa veida depozītiem vai naudai kontā. Tad gan vispirms ir jāatņem iedzīvotājiem brīvība skaidru naudu turēt zeķē (vai seifos).

Bloomberg piebilst - vāciešiem patīk fiziska nauda un datu privātums. Līdz 2017. gadam skaidra nauda bijusi atbildīga aptuveni par pusi no šīs valsts darījumiem ar naudu. Tieši skaidru naudu lielākā mērā uzkrājot arī turīgākie valsts iedzīvotāji.Jāatceras, ka seifu iegāde vai šādu pakalpojumu izmantošana vienmēr saistīsies ar zināmām izmaksām (bet tā vismaz ir alternatīva).

Papildu izmaksas būs arī tad, ja būs vēlme savus līdzekļus apdrošināt, jo pretējā gadījumā to zudumu kādu neparedzētu gadījumu rezultātā (piemēram, katastrofu vai arī zādzību) neviens neatlīdzinās.

Tevi varētu interesēt

Banku klientiem Latvijā aizvien patīk veikt skaidras naudas darījumus bankomātos – gan iemaksu,...

Ņujorkas pilsētas dome nolēmusi aizliegt uzņēmumiem pilsētā kā samaksas līdzekli pieņemt tikai...

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt....

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Biržu indeksi ASV un Eiropā pirmdien pieauga pēc piektdienas krituma, bet naftas...

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā...

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un...

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir...

Eiropas un Āzijas akciju biržās ceturtdien bija kritums, bet Volstrītā akciju cenas...

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā...

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā pieauga, jo "Apple" un vairāku...

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta...

Jau pagājušajā nedēļā pasaules lielākajos finanšu tirgos omu bojāja Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās....

Tuvāko gadu laikā nevajadzētu gaidīt būtiskas procentu likmju izmaiņas, paziņojis Eiropas Centrālās...