Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Eiropas Savienības banku aktīvi kopš 2011. gada ir sarukuši par vairāk nekā 1,1 triljonu dolāru, ko veicina augošās kapitāla rezerves, raksta Bloomberg.

Tādējādi banku Tier 1 kapitāls, kas raksturo to, cik lielā mērā bankas spēj absorbēt zaudējumus, šajā laikā ir audzis no 10% līdz 11,7%.

Pēc finanšu krīzes pasaules bankas ir palielinājušas kapitālu par aptuveni 500 miljardiem dolāru.

Banku ieguldījumi Eiropas Savienības valstu parādzīmes šogad palikušas esošajos apmēros – 1,7 triljonu eiro vērtībā. Bankas 2011. gadā pārdeva 9,3% no sava valstu parādzīmju ieguldījumiem, bet pēc tam tos palielināja par 9,5%.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Eiropas Centrālā banka (ECB), sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Patlaban ir noteiktas 124 bankas, kuras varētu tikt pārbaudītas, tomēr galīgais saraksts tiks publiskots nākamgad.

Vērtēšana tiks īstenota sadarbībā ar to dalībvalstu, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, nacionālajām kompetentajām iestādēm un saņems neatkarīgu trešo personu atbalstu visos līmeņos ECB un nacionālajās kompetentajās iestādēs.

Novērtējumam ir trīs galvenie mērķi: caurredzamība - lai uzlabotu par banku stāvokli pieejamās informācijas kvalitāti, korekcijas - lai vajadzības gadījumā noteiktu un īstenotu nepieciešamos pasākumus, kā arī uzticības stiprināšana, lai sniegtu visām iesaistītajām pusēm pārliecību, ka bankas pamatā ir stabilas un uzticamas.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) paredzētie eirozonas banku stresa testi var kļūt par pamatīgu triecienu iestādes uzticamībai, ja atkārtosies līdzīgs scenārijs kā 2011. – 2012. gadā, kad ECB vairākas bankas atzina par darboties spējīgām, bet nedaudz vēlāk tās piedzīvoja ievērojamas problēmas.

No nākamā gada septembra lielākās eirozonas uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Pirms tam ECB veiks banku bilances novērtējumu, kā arī 130 banku stresa testus, vēsta Wall Street Journal. Procesa veiksme būs atkarīga no ECB spējām stāties pretim spēcīgām politiskajām interesēm un tās administratīvā aparāta sekmīgai darbībai.

Eirozonas «kodols» tur aizdomās Eiropas Monetārās savienības perifērijas valstis par savu parādu patieso apmēru slēpšanu. Savukārt perifērijas valstīm aizdomīgs šķiet tieši eirozonas kodols, bet Itālija uzticamību nerada nevienam, norāda Wall Street Journal. Tam par iemeslu ir atšķirīgās likumdošanas un metodes, kādas valstis izmanto, lai reģistrētu «sliktos parādus», tādējādi, iespējams, ļaujot bankām noslēpt savu problēmu patiesos apjomus. Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, piemēram, Spānijā un Itālijā, ieviešot vienotu banku pārraudzību, «slikto kredītu» apjoms varētu pieaugt pat par vairākiem procentpunktiem.

Ja Slovēnijas aizņemšanās izmaksas turpinās būt augstas, valstij nāksies lūgt starptautisko palīdzību, pavēstījis Slovēnijas Centrālās bankas vadītājs Bostjans Jazbeks. Slovēnijas Centrālā banka arī samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozes.

Paredzēts, ka Slovēnijas IKP šogad samazināsies par 2,6%, kas ir vairāk nekā aprīlī prognozētie 1,9%. Vienlaikus Slovēnijas lielākās bankas pieder valstij un ir apgrūtinātas ar tā dēvētajiem «sliktajiem kredītiem», kas veido aptuveni 22,5% no valsts ekonomikas.

Slovēnijas centrālās bankas vadītājs norādījis, ka viņš apsvērtu palīdzības lūgšanu starptautiskajiem aizdevējiem, ja Slovēnijas obligāciju likmes turpinās būt augstas. Viņš atklāja, ka tiks darīts viss, lai likmes samazinātu. «Taču, ja tas nebūs veiksmīgi, ir iespēja, ka varētu tikt lūgta palīdzība dažādu programmu ietvaros,» sacīja B. Jazbeks.

Pasaulē vecākā banka - Itālijas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS) - otrdien paziņoja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) aicinājusi to saņemt valsts glābšanu 8,8 miljardu eiro apmērā.

ECB paziņojusi, ka BMPS rekapitalizācijas nepieciešamība ir par vairāk nekā trīs miljardiem eiro lielāka salīdzinājumā ar iepriekš uzskatīto.

BMPS norāda, ka ECB paudusi šādu viedokli vēstulē, kas nosūtīta Itālijas Finanšu un ekonomikas ministrijai.

ECB šajā vēstulē skaidro, ka tā dēvētie stresa testi 2016.gadā uzrādījuši, ka BMPS kapitālam nepieciešami 8,8 miljardi eiro. Tāpat banka vēsta, ka BMPS likviditāte pasliktinājusies laika periodā no 30.novembra līdz 21.decembrim.

Tikmēr laikraksts Il Sole 24 Ore ziņo, ka Itālijas valdība bankā varētu investēt aptuveni sešus miljardus eiro, bet pārējie līdzekļi tiktu iegūti ar obligāciju pārdošanu.

2007.-08. gada globālās finanšu krīzes laikā Zviedrijas bankas ar bažām lūkojās Baltijas valstu virzienā, raksta Financial Times.

Tas bija pamatoti, jo Baltijas valstu ekonomiskā lejupslīde deva smagu triecienu Zviedrijas aizdevējiem un radīja Stokholmas regulatoros bažas par nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Savukārt šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja, un pieaugošās bažas Baltijas banku nozarē ir vēl viena zīme, kas norāda uz nepilnībām Eiropas finanšu sistēmā, norāda FT, par piemēru minot Lietuvu. Vairāk nekā 90% no Lietuvas banku aktīviem patlaban pārvalda ārvalstu aizdevēji (rādītāji Igaunijā un Latvijā ir nedaudz atšķirīgi).

Ciešā saikne starp vietējām bankām un vietējo uzņēmējdarbību bieži ir bijusi balstīta uz korupciju, kas negatīvi ietekmēja visu ekonomiku, norāda viens no bijušajiem Viļņas ministriem. Valstī strauji ienākušas Ziemeļvalstu bankas, un patlaban Lietuvā trīs lielākie aizdevēji ir zviedru SEB un Swedbank, kā arī norvēģu DNB. Visas trīs bankas palika valstī arī tad, kad IKP, rēķinot dolāros, laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam pazeminājās par vairāk nekā piektdaļu. Taču dažas amatpersonas Baltijas valstīs sāk satraukties par to, kas ar šīm bankām notiek savos mājas tirgos.

Lietuvas bankas spētu saglabāt pietiekami augstu kapitāla līmeni un tām nebūtu likviditātes problēmu gadījumā, ja valsts ekonomika piedzīvotu būtisku satricinājumu un valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) saruktu par desmito daļu, liecina Lietuvas centrālās bankas veiktie tā dēvētie stresa testi.

«Scenārijā, kad notiek nekustamā īpašuma cenu korekcija un eksporta tirgi tiek slēgti, IKP samazinātos par apmēram 10% un banku zaudējumi varētu sasniegt apmēram 730 miljonus eiro. Labās ziņas ir tādas, ka pat tik nelabvēlīgā scenārijā kapitāla līmenis joprojām saglabātos augsts,» otrdien preses konferencē paziņoja Lietuvas Bankas prezidents Vīts Vasiļausks.

Viņš sacīja, ka vienai bankai, kuras nosaukumu viņš neatklāja, sliktākā scenārija gadījumā būtu nepieciešams nostiprināt savas kapitāla pozīcijas.

«Banku sektors ir spējīgs izturēt noguldījumu izņemšanu 8-35% apmērā. Vēsturiski visu laiku lielākais noguldījumu aizplūšanas līmenis ir bijis 6%. Tādēļ pat tādā scenārijā mums Lietuvā nevajadzētu piedzīvot nekādas likviditātes problēmas,» Vasiļausks paskaidroja.

Par vienu no galvenajām noteicošajām tēmām pasaulē un sevišķi Eiropā kļuvusi ekonomikas un jebkādu citu procesu zaļināšana.

Liela daļa Vecā kontinenta šā brīža politiķu nobrieduši turpināt veikt veselu ekonomikas transformācijas procesu. Tas paredz to, ka teju jebkas jau tiek un vēl lielākā mērā tiks skatīts caur tādu prizmu, kas izvērtē tā ietekmi uz klimatu.

Šajā procesā arvien vairāk tiek ierautas arī komercbankas, kurām par standartu kļūst tā saucamā zaļā finansēšana. Tas nozīmētu, ka bankām, piešķirot naudu, ir jāizvērtē to klientu zaļuma pakāpe. Attiecīgi, ja tā ir zemāka, tad arī finansējums ir dārgāks vai pat nepieejams. Mērķis šādai pieejai ir novirzīt naudu prom no tradicionālās ekonomikas uz tādas ekonomikas finansēšanu, kas ir klimatam draudzīga.

Protams, dzīvošana zaļāk skan labi, un šis mērķis ir apsveicams. Tomēr šāda mēroga pārmaiņas pašas par sevi līdzi sev nes arī riskus. Zināmas bažas ir par to, ka klimatam draudzīgie risinājumi ne vienmēr patiesībā ir tik zaļi, kā tie tiek sākotnēji mālēti, un gluži par standartu kļūst tas, ka jebkurš tirgus dalībnieks un arī politiskais uzstādījums cenšas sevi pasniegt pēc iespējas zaļākā gaismā, lai gan realitāte var izrādīties cita.

Nosacījumi globālās ekonomikas izaugsmei nākamo pāris gadu laikā turpinās uzlaboties, bet atveseļošanās temps pavisam noteikti nebūs straujš, drīzāk mērens, uzskata SEB bankas analītiķi, norādot, ka to kavēs lēnā ekonomikas un finanšu sistēmas veseļošanās gaita.

Baltijas valstis joprojām ir ES izaugsmes līderes. Igaunijas izaugsme šogad ir ievērojami palēninājusies, ko ietekmējis kritums eksporta un investīciju aktivitātē. Igaunijas IKP pieaugums 2014. un 2015.gadā būs attiecīgi 2,6% un 2,9%. Arī Latvija un Lietuva saglabās veselīgu izaugsmi. Latvijas IKP pieaugums tuvāko divu gadu laikā sagaidāms 4,5-5% apmērā. Savukārt Lietuvas izaugsme sagaidāma 3,5-4,5% robežās. Visām trim Baltijas valstīm galvenais virzītājspēks ir privātais patēriņš, ko veicina labs reālo ienākumu pieaugums. Pēc šoruden uzrādītās zemās inflācijas, ir ļoti augsta varbūtība, ka 2015.gadā Lietuva, kā pēdējā no Baltijas valstīm, kvalificēsies dalībai eirozonā, uzskata eksperti.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.