Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" ieguldīs vairāk nekā 180 miljonus eiro artilērijas munīcijas ražotnē Lietuvā, kurā paredzēts izveidot vismaz 150 darbavietas, paredz investīciju līgums, ko pēc aptuveni desmit mēnešu ilgām sarunām parakstījuši Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un "Rhenmetall", pirmdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Rheinmetall" darbības sākšana Lietuvā ir nozīmīgs solis, lai apmierinātu mūsu valsts tūlītējās aizsardzības un drošības vajadzības," uzsvērusi Armonaite.

"Mēs [uzņēmumā] "Rheinmetall" esam ļoti pateicīgi par šo ilgtermiņa partnerību ar Lietuvu," sacījis "Rheinmetall" vadītājs Armīns Papergers.

"Esam gandarīti, ka varam sniegt ieguldījumu valsts suverenitātes veicināšanā munīcijas jomā," piebildis "Rheinmetall" starptautisko stratēģisko programmu vadītājs Maksimilians Frohs.

Rūpnīcā Lietuvā plānots ražot 155 milimetru artilērijas munīciju.

Drīzumā tiks oficiāli paziņota ražotnes atrašanās vieta. Gaidāms, ka to būvēs uz Lietuvas valstij piederoša zemesgabala Radvilišķu rajonā, valsts ziemeļos. Šo zemesgabalu netālu no Baisogalas pašlaik nomā Lietuvas Veselības zinātņu universitāte.

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall", kas saistībā ar karu Ukrainā piedzīvo strauju izaugsmi, noalgos darbiniekus no Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotāja "Continental", kas likvidē tūkstošiem darbavietu.

"Rheinmetall" un "Continental" piektdien paziņoja, ka uzņēmumi noslēguši vienošanos, lai turpmākajos gados daļēji segtu "Rheinmetall" strauji pieaugošo vajadzību pēc darbiniekiem ar "Continental" strādājošajiem, kurus skar izmaiņas autorūpniecības nozarē.

Pirmajā posmā līdz pat 100 darbinieki no "Continental" Gifhornas rūpnīcas Vācijas ziemeļos, kas tiks slēgta 2027.gadā, iegūs darbu "Rheinmetall" netālu esošajā ražotnē.

Tāpat citās ražotnēs Vācijā tiks rīkoti pasākumi, kuros strādājošie varēs uzzināt par karjeras iespējām "Rheinmetall".

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Vācijas ieroču ražošanas grupa "Rheinmetall" ceturtdien paziņoja, ka plāno izveidot vismaz četras ieroču rūpnīcas Ukrainā.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Uzņēmums paziņoja, ka rūpnīcas Ukrainā būs paredzētas artilērijas šāviņu, militārās autotehnikas, šaujampulvera un pretaviācijas ieroču ražošanai.

"Ukraina tagad mums ir svarīgs partneris, kur mēs redzam potenciālu apgrozījumu no diviem līdz trim miljardiem eiro gadā," sacīja "Rheinmetall" ģenerāldirektors Armīns Papergers uzņēmuma 2023.gada rezultātu prezentācijā.

Diseldorfā bāzētā grupa ziņoja par rekordlielu apgrozījumu pērn 7,2 miljardu eiro apmērā, un tās mērķis ir palielināt apgrozījumu šogad līdz 10 miljardiem eiro.

Šogad varētu būt jaunas ziņas par investīcijām Lietuvas aizsardzības sektorā, paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns, netieši norādot, ka viens no iespējamiem investoriem ir 30 milimetru kalibra patronu ražotājs no ASV.

"Jā, mums ir sarunas, bet es nevaru pārāk konkrēti stāstīt." viņš trešdien teica lietišķo ziņu portālam "Verslo žinios".

Kasčūns sacīja, ka viens no sarunu partneriem "ir arī munīcijas ražotājs, bet specializējas cita kalibra munīcijā nekā "Rheinmetall". Tie būs 30 mm lādiņi, kas paredzēti mūsu kājnieku kaujas mašīnām. Es varu jums pateikt, ka tie ir amerikāņu, bet neko vairāk neatklāšu".

"Es ceru, ka, iespējams, nākamo divu mēnešu laikā mums būs kāds būtisks solis uz priekšu," pauda ministrs.

"Mēs strādājam arī pie vēl viena ļoti interesanta priekšlikuma, kas nupat ir nācis klajā. Bet es par to nevaru daudz ko teikt, izņemot to, ka tas arī attiecas uz kājnieku kaujas mašīnām," viņš piebilda.

Lietuvas parlaments otrdien pieņēma likuma grozījumus, kas atvieglos un paātrinās aizsardzības rūpniecības objektu būvniecību valstī.

Īpašie nosacījumi tiks attiecināti uz aizsardzības rūpniecības projektiem, kas ļaus tiem sākt darbību agrāk, jo investori ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un būvatļaujas saņemšanu varēs nokārtot pirms būvniecības pabeigšanas, nevis pirms tās sākuma.

Par grozījumiem balsoja 118 Seima deputāti, četri bija pret un viens atturējās. Seims, kurā ir 141 deputāts, pieņēma arī grozījumus vairākos citos saistītajos likumos.

Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite uzsvēra, ka Lietuvas investoriem tiks piemēroti tādi paši nosacījumi kā Rietumu kompānijām, piebilstot, ka tiem bieži vien svarīgāki par finansiālo atbalstu ir ātri valsts lēmumi.

Lietuvas valdība atbalstījusi grozījumus Investīciju un būvniecības likumā, kas ļaus lielajiem ieroču un munīcijas ražotājiem ar atvieglotiem noteikumiem sākt ražotņu būvniecību Lietuvā.

Kad grozījumi stāsies spēkā, lielu aizsardzības rūpniecības objektu būvniecību varēs sākt bez būvatļaujas, bet tā būs jāsaņem pirms būvniecības pabeigšanas.

Ekonomikas un inovāciju ministrijas izstrādātie grozījumi tiks iesniegti parlamentā, lūdzot likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Plānots, ka aizsardzības vajadzībām paredzētos projektos teritorijās ārpus urbanizētām vietām būs atļauts būvēt bez teritorijas plānošanas procedūras pašvaldībā. Šādā gadījumā uzņēmumam nebūs pienākuma informēt sabiedrību par projektēšanu vai būvdarbu uzsākšanu.

Ministrijas vērtējumā, tiesību aktu grozījumi ir nepieciešami mainīgā ģeopolitiskās situācijas dēļ, jo radījusies steidzama nepieciešamība attīstīt ar aizsardzību saistīto rūpniecību Lietuvā.

Lietuvai notiek sarunas ar ASV aizsardzības rūpniecības kompāniju "Northrop Grumman" par iespējām sākt munīcijas ražošanu Lietuvā, žurnālistiem atklāja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Mēs vienojāmies ne tikai apspriest, bet arī iesaistīties sarunās par vēl vienu potenciālu munīcijas ražošanas līniju Lietuvā," televīzijas kanālam LNK sacīja ministrs, kurš atrodas vizītē ASV.

Viņš teica, ka tuvākajās nedēļās tiks sagatavots nodomu protokols un uzņēmuma vadība apmeklēs Lietuvu.

Kā vēstīja LNK, uzņēmums varētu neuzcelt veselu rūpnīcu, bet tikai uzstādīt ražošanas līniju kādā no esošajām rūpnīcām, piemēram, munīcijas ražotnē "Giraites ginkluotes gamykla".

Jau ziņots, ka aprīlī Lietuvas valdība un Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānija "Rheinmetall" Viļņā parakstīja nodomu protokolu par 155 milimetru artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību valstī. Puses sākušas sarunas par investīciju līgumu.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija otrdien apstiprināja bruņojuma pārdošanu Taivānai 360 miljonu dolāru (336 miljoni eiro) vērtībā, teikts Valsts departamenta paziņojumā.

Taivānai tiks piegādāti vairāk nekā 290 droni "Altius-600M" un 720 droni "Switchblade", ka arī cits bruņojums.

Šī bruņojuma pārdošana Taivānai "kalpo ASV nacionālajām, ekonomiskajām un drošības interesēm, atbalstot saņēmēja nepārtrauktos centienus modernizēt savus bruņotos spēkus un uzturēt uzticamas aizsardzības spējas", norāda Valsts departaments.

Tas "palīdzēs uzlabot saņēmēja drošību un palīdzēs uzturēt politisko stabilitāti, militāro līdzsvaru un ekonomisko progresu reģionā", piebilst Valsts departaments.

Taivānai ir neatkarīga valdība kopš 1949.gada, tomēr komunistu pārvaldītā Ķīna to uzskata par savu teritoriju un draud atgūt ar spēku.

ASV ir apņēmušās atbalstīt Taivānas aizsardzības spējas.

Publiskajā un privātajā sektorā ir būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs, secināts aktualizētajā Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu analīzes.

Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku.

Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", kuras akciju pirkumu apsver Lietuva, varētu piedāvāt reisus no Lietuvas uz tālākiem galamērķiem, pirmdien norādīja Lietuvas valstij piederošo trīs starptautisko lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Bartkus.

"Mēs cenšamies strādāt ar kaimiņvalstu tradicionālajām aviopārvadātājiem, lai tie mūsu lidostas pēc iespējas biežāk savienotu ar lielākiem transporta mezgliem," Bartkus stāstīja radiostacijai "Žiniu radijas".

"Mums ir reisi uz Frankfurti, Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkiem un Varšavu, satiksmes mezgliem, kas ir izšķirīgi svarīgi netiešiem savienojumiem," klāstīja Lietuvas lidostu operatorkompānijas vadītājs.

"Uzskatu, ka "airBaltic" var aizpildīt nišu starp divām pasaulēm un piedāvāt biežākus tiešos reisus uz galamērķiem, kuri ir tālāki, bet nozīmīgi uzņēmējiem, un par kuriem mūsu tirgū interese var nebūt pārvadātājiem, kas veido tīklu," paskaidroja Bartkus.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Vācijas autoražotājs "Porsche" apsver iespēju iegādāties daļu grūtībās nonākušā bateriju un akumulatoru ražotāja "Varta", lai novērstu tā maksātnespēju un saglabātu "nozīmīgās tehnoloģijas Vācijā.

Kā pirmdien paziņoja luksusa automobiļu ražotājs, jau iepriekš ir interesējies par vairākuma iegūšana "Varta" elektromobilitātes atzarā, kas ražo litija jonu akumulatoru elementus.

Tomēr pēc tam, kad "Varta" svētdien paziņoja, ka meklē veidus parāda restrukturizācijai, lai "novērstu iespējamo maksātnespēju", "Porsche" paziņoja, ka apsver lielāku līdzdalību uzņēmumā.

"Mūsu saistību mērķis būtu saglabāt tādas nozīmīgas tehnoloģijas Vācijā," paziņoja "Porsche", piebilstot, ka "izpildoties noteiktiem apstākļiem" uzņēmums varētu piedalīties "Varta" finanšu reorganizācijā.

Sarunas turpinās, piebilsts Vācijas autoražotāja paziņojumā.

"Varta" atsevišķā paziņojumā norādīja, ka sarunās ar kreditoriem un iespējamiem investoriem, kuru vidū ir "Porsche" un citas puses, apsver dažādas restrukturizācijas iespējas.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Lai arī skolotāji sevis izvēlēto karjeras ceļu atzīst par prestižu un patiesi mīl strādāt ar bērniem un jauniešiem, statistika rāda, ka Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju.

Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu. Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās.

Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, secināja eksperti 29. aprīlī notikušajā diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs”.

Aizvadot veiksmīgāko darbības pusgadu, "Latvenergo" meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" šogad ir ievērojami – 2,5 reizes vairāk – audzējis ieņēmumus un par 73 % palielinājis klientu skaitu.

Tādējādi "Latvenergo" kopējos darbības rezultātus pozitīvi ietekmē ienākumi, kas gūti no elektroenerģijas un dabasgāzes, kā arī saules enerģētikas un elektroauto uzlādes risinājumu tirdzniecības kaimiņvalstī Lietuvā.

"Latvenergo" koncerna meitasuzņēmuma "Elektrum Lietuva" ieņēmumi 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedz gandrīz 177 miljonus eiro un ir 2,5 reizes lielāki nekā attiecīgajā 2022. gada periodā (68 miljoni eiro). Savukārt par 73 % gada laikā audzis klientu skaits, kuri izmanto uzņēmuma pakalpojumus elektroenerģijas un gāzes piegādei, saules elektrostaciju, uzlādes punktu ierīkošanai, apkures sistēmu risinājumiem, un sasniedz 166 tūkstošus.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.