Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - svētdien paziņoja, ka sāks oficiālas konsultācijas par iespējamu apvienošanos.

Abas bankas, vairākus gadus pēc kārtas sarūkot peļņas rādītājiem, bijušas spiestas veikt restrukturizāciju, un baumas par «Deutsche Bank» un «Commerzbank» iespējamo apvienošanos finanšu sektorā klīda jau kādu laiku.

«Deutsche Bank» svētdien paziņoja, ka tā «izvērtē stratēģiskās iespējas un apstiprina diskusijas ar »Commerzbank«», tomēr piebilda, ka «nav droši zināms, ka [apvienošanās] darījums notiks».

Savukārt «Commerzbank» norādīja, ka abas bankas «vienojušās sākt diskusijas (..) par iespējamu apvienošanos».

Ja «Deutsche Bank» un «Commerzbank» apvienosies, tās izveidos vienu no lielākajām bankām Eiropā ar kopējo aktīvu apmēru 1,8 triljoni eiro, pēc aktīvu apmēra aptuveni līdzinoties Francijas lielākajai bankai «BNP Paribas».

Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - ceturtdien paziņoja, ka atsaukušas sarunas par iespējamu apvienošanos, tādējādi graujot Berlīnes cerības par finanšu milža izveidošanu.

«Pēc rūpīgas analīzes mēs esam secinājuši, ka šis darījums neradītu pietiekami ieguvumu, lai attaisnotu šī sarežģīta darījuma riskus un izmaksas,» paziņojumā norāda «Deutsche Bank» un «Commerzbank».

«Pēc rūpīgas analīzes kļuva skaidrs, ka šāda apvienošanās nebūtu nedz bankas akcionāru, nedz citu ieinteresēto pušu interesēs,» skaidro bankas.

Vācijas valdība, kurai pēc valsts īstenotas glābšanas 2009.gadā joprojām pieder 15% «Commerzbank» akciju, bija aicinājusi bankas sākt iespējamas apvienošanās sarunas, vēl pirms tās marta vidū paziņoja par oficiālu sarunu sākšanu.

Ja «Deutsche Bank» un «Commerzbank» būtu apvienojušās, tiktu izveidota viena no lielākajām bankām Eiropā ar kopējo aktīvu apmēru 1,8 triljoni eiro, pēc aktīvu apmēra aptuveni līdzinoties Francijas lielākajai bankai «BNP Paribas».

Otra lielākā Vācijas banka Commerzbank pēc zaudējumiem, ko tā cieta pasaules ekonomikas krīzes laikā, pērn atkal atgriezusies pie peļņas un apņēmusies sākt atmaksāt valsts atbalstu, atsaucoties uz priekšsēdētāja sniegto informāciju, ziņo thelocal.de.

Commerzbank pagājušajā gadā strādājusi ar tīro peļņu 1,43 miljardu eiro apmērā. 2009. gadā tā cieta 4,5 miljardu eiro zaudējumus.

2010.gada ceturtajā ceturksnī daļēji valstij piederošā banka guvusi tīro peļņu 257 miljonu eiro apmērā. Atbilstošajā ceturksnī iepriekšējā gadā tā strādāja ar 1,9 miljardu eiro zaudējumiem.

«2010.gads bija veiksmīgs gads Commerzbank daudzos aspektos,» sacījis priekšsēdētājs Martins Blesings (Martin Blessing), piebilstot: «Mēs esam sasnieguši galvenos mērķus, un Commerzbank grupa ir atgriezusies pie peļņas gadu ātrāk, nekā prognozēts.»

Par AS PrivatBank valdes locekli ievēlēts bijušais Vācijas banku Deutsche Bank un Commerzbank vadošais finanšu speciālists Roberts Kristians Šepfs (Robert Christian Schoepf), informē bankas pārstāvji.

Viņš turpmāk atbildēs par AS Privatbank biznesa stratēģijas un filiāļu tīkla attīstību.

R. Šepfs ir guvis plašu starptautisku finanšu pieredzi strādājot vadošajās Vācijas bankās – Deutsche Bank un Commerzbank. Profesionālo karjeru R. Šepfs iesāka Minhenē kā Deutsche Bank auditors. Vēlāk pārcēlās strādāt uz Deutsche Bank centrālo biroju Frankfurtē, kur vairākus gadus vadīja Deutsche Bank filiāļu tīkla un meitas uzņēmumu audita grupas, gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

No 1998. līdz 1999. gadam R. Šepfs vadīja Deutsche Bank Audita un konsultāciju departamentu Maskavā. Savukārt no 2000. līdz 2008. gadam kā viceprezidents un darbības koordinators bija atbildīgs par Deutsche Bank biznesu un attīstību Centrālāzijas valstīs.

Vācijas otra lielākā banka Commerzbank panākusi vienošanos ASV varasiestādēm kopumā samaksāt 1,45 miljardus dolāru (1,3 miljardus eiro), lai izbeigtu tiesvedību par Irānai un Sudānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Tāpat šī vienošanās aptver arī apsūdzības saistībā ar bankas īstenotu pretlikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Japānas uzņēmuma Olympus uzdevumā.

Regulatori norāda, ka Commerzbank uz šiem pārkāpumiem pievērusi acis.

ASV varasiestādes arī uzsver, ka Commerzbank gadījums norāda uz plašākām problēmām banku nozarē.

Commerzbank iepriekš tika izvirzītas apsūdzības par darījumu veikšanu ar valstīm, tostarp Irānu un Sudānu, pret kurām ASV noteikušas sankcijas.

Vācijas tiešsaistes maksājumos specializējies jaunuzņēmums «Wirecard» izstūmis Vācijas otro lielāko banku «Commerzbank» no Frankfurtes akciju biržas indeksa DAX 30, šim esot kārtējam apstiprinājumam tam, ka finanšu tehnoloģiju kompānijas aizvien vairāk aizēno tradicionālos aizdevējus.

Vācijas fondu tirgus operators «Deutsche Boerse» šo paziņojumu izplatīja trešdienas vakarā kā daļu no regulārā DAX 30 indeksa pārskata, kas tiek balstīts uz Vācijas lielāko akciju biržā tirgoto uzņēmumu tirgus kapitalizāciju un akciju tirdzniecības apjomiem.

Šīs izmaiņas spēkā stāsies 24.septembrī.

«Commerzbank» vadītājs Martins Cīlke norāda, ka «protams, nav iepriecinoši,» Vācijas otra lielākā banka un viena no prestižā DAX kluba dibinātājām pirms 30 gadiem tiek pārvietota uz MDAX indeksu.

«Taču mūsu klientiem un mūsu biznesam nekas nemainās,» skaidro Cīlke.

«Commerzbank», kas finanšu krīzes laikā bija spiesta saņemt Vācijas valsts finanšu palīdzību, kopš janvāra piedzīvojusi akcijas cenas kritumu par trešdaļu, bankas tirgus kapitalizācijai veidojot nedaudz virs desmit miljardiem eiro, kas ir zemākais līmenis starp 30 DAX indeksā iekļautajiem uzņēmumiem.

ASV lielākā banka JPMorgan Chase&Co, kurai ASV regulators ir licis pastiprināt drošību saistībā ar naudas atmazgāšanas darījumiem, apstādinājis dolāru pārskaitījumus uz Latvijas bankām, raksta Bloomberg. Latvijas banku uzraugi norāda, ka lēmums nav vērsts tikai uz Latviju.

Tādējādi turpmāk vienīgie Rietumu partneri, ar kuru palīdzību Latvijas bankas var veikt starptautiskos dolāru pārskaitījumus, paliek divas bankas – Deutsche Bank AG un Commerzbank AG. Dažas vietējās bankas dolāru klīringā paļaujas uz partneriem Krievijā un Ukrainā, kuriem ir korespondējošie konti ar ASV partneriem.

«Nav šaubu, ka JPMorgan bija nozīmīgs parneris,» norāda LKA vadītājs Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka tas netraucēs strādāt bankām tālāk un meklēt jaunus partnerus.

JPMorgan atteicies šo informāciju komentēt, bet Deutsche Bank AG un Commerzbank AG nekomentējuši iespējamo JPMorgan lēmuma ietekmi uz biznesu.

Britu mārciņas vērtība pirmdien kritās, turpinoties neskaidrībai par Brexit, bet ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Neskaidrība sasniedza kulmināciju, kad Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņoja, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Mārciņas vērtības kritums palīdzēja pieaugt Londonas biržas indeksam FTSE 100, jo šajā biržā ir pārstāvēti daudz multinacionālo uzņēmumu ar peļņu citās valūtās.

Eirozonā Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss palielinājās. Volstrītas biržu indeksi uzrādīja nelielus pieaugumus.

«Pateicoties mārciņas nedrošajam startam, FTSE varēja turpināt savu neseno kāpumu,» atzīmēja tirdzniecības grupas «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Vācijas otra lielākā banka Commerzbank panākusi sākotnēju vienošanos ar ASV varasiestādēm, lai soda naudā samaksātu vairāk nekā vienu miljardu dolāru (804,6 miljonus eiro) par Irānai un Sudānai noteikto sankciju pārkāpšanu, ceturtdien paziņoja kāds šo situāciju labi pārzinošs informācijas avots.

Informācijas avots norādīja, ka Commerzbank ir tuvu galīgas vienošanās panākšanai ar ASV Tieslietu ministriju, Federālo rezervju sistēmu un citiem valsts regulatoriem, kas aptvers arī apsūdzības, ka banka pārkāpusi Savienoto Valstu noteikumus attiecībā uz pretlikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Vienošanos paredzēts panākt līdz janvārim.

Vienošanās noteiks, ka "Commerzbank" maksās soda naudu 600 miljonu dolāru apmērā par darījumiem ar valstīm, tostarp Irānu un Sudānu, pret kurām ASV noteikušas sankcijas.

Atlikusī summa paredzēta naudassodiem citās apsūdzībās, tostarp saistībā ar Manhetenas apgabala prokurora izmeklēšanu par bankas nepienācīgu iekšējo kontroli naudas atmazgāšanas gadījumos.

Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvalde (FCA) trešdien paziņoja, ka Vācijas bankai "Commerzbank" piemērojusi gandrīz 38 miljonu sterliņu mārciņu (42,4 miljonu eiro) naudassodu par nespēju īstenot atbilstošas pārbaudes naudas atmazgāšanas novēršanai.

FCA norāda, ka šī soda nauda piemērota saistībā ar neatbilstošiem pasākumiem naudas atmazgāšanas novēršanai "Commerzbank" Londonas struktūrvienībā gandrīz piecus gadus ilgā periodā.

Pārvalde konstatējusi, ka banka laika periodā no 2012.gada oktobra līdz 2017.gada septembrim nav laicīgi veikusi klientu pārbaudes, nedz novērsusi pārvaldes un procedūru nepilnības.

"Commerzbank" nav veikusi atbilstošus un efektīvus pasākumus, kad FCA tikusi informējusi banku par šīm bažām 2012.gadā, 2015.gadā un 2017.gadā.

Vācijas otrs lielākais aizdevējs Commerzbank AG paziņojis par trešā ceturkšņa peļņu. Ar peļņu izdevies strādāt, jo mazāk naudas bijis jānovirza tā sauktajiem sliktajiem kredītiem, ziņo Bloomberg.

Tīrā peļņa šā gada trešajā ceturksnī bijusi 113 miljoni eiro. Attiecīgajā laika posmā iepriekšējā gadā Frankfurtē bāzētā kompānija strādāja ar 1,06 miljardu eiro zaudējumiem.

Bloomberg aptaujātie analītiķi gan bija prognozējuši lielāku peļņu - 148,4 miljoni eiro.

Commerzbank, kurai globālās finanšu krīzes laikā bija nepieciešams finansiāls atbalsts, šodien paziņojusi, ka tā gadā kopumā paredz nopelnīt vismaz vienu miljardu eiro

Commerzbank 2009.gadā strādāja ar 4,5 miljardu eiro zaudējumiem.

Vācijas otra lielākā banka "Commerzbank" paziņojusi, ka līdz 2024.gadam likvidēs 10 000 darbavietu un slēgs 340 klientu apkalpošanas centru, ņemot vērā klientu aizvien lielāku pievēršanos internetbankas pakalpojumiem un bezskaidras naudas norēķiniem.

Šis lēmums ietekmēs katru trešo bankas darbinieku Vācijā.

"Ņemot vērā plašu digitalizāciju, banka pakāpeniski samazinās klientu apkalpošanas centru skaitu no pašreizējām 790 līdz 450," norāda "Commerzbank".

Salīdzinājumā ar 2020.gadam prognozētajiem finanšu rezultātiem izmaksas līdz 2024.gadam tiks samazinātas par 1,4 miljardiem eiro jeb aptuveni 20%.

"Commerzbank" jau iepriekš paziņoja par 2900 darbavietu likvidēšanu 2020.gadā, bet decembrī pavēstīja, ka atvēl 610 miljonus eiro, lai finansētu apjomīgo darbavietu likvidēšanu.

Banka prognozē, ka 2020.gads, visticamāk, tiks noslēgts ar pirmajiem zaudējumiem kopš 2009.gada.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Platīna cena, kura sasniegusi astoņu nedēļu augstāko līmeni, var drīzumā sasniegt 1662 dolārus par unci, liecina Commerzbank tehniskā analīze.

Metāla cena cenšas sasniegt 17 mēnešu augstāko atzīmi – 1657 dolārus par unci, kas sasniegta 20. janvārī.

«Mūsu īstermiņa un vidēja termiņa prognoze paredz kāpumu pēc tam, kad tika pārkāpts 1614,5 dolāru slieksnis,» norāda Commerzbank tehniskais stratēģis Aksels Rudolfs. «Platīna cena turpinās kāpt augstāk līdz 1648/1662 dolāru pretesības zonai.»

Platīna cena šogad ir pieaugusi par 12%, bet pērn tā uzkāpa par 57%. Metāla, kuru izmanto automašīnu autokatalizatoros un juvelierizstrādājumos, cena Londonas biržā pieauga līdz 1637 dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis kopš 21. janvāra.

Pirmdien zelta cena strauji saruka, jo investori pievērsās riskantākiem aktīviem, raksta MarketWatch.

Zelta cena aprīļa piegādēm saruka par 2,2% līdz 1204 dolāriem par unci, savukārt sudraba cena marta piegādēm samazinājās par 2,3% līdz 15,03 dolāriem par unci.

«Zelta cena sarūk, jo nedēļas sākumā tirgū parādījusies augstāka riska apetīte,» jaunākajā tirgus apskatā raksta Commerzbank analītiķi.

Februāra sākumā zelta cena pieauga līdz augstākajam līmenim pēdējā gada laikā, taču Commerzbank analītiķi skaidroja, ka šo kāpumu veicināja spekulatīvas darbības.

Tajā pašā laikā analītiķi uzsver, ka zelta biržās tirgotajos fondos aizvadītajā piektdienā ieplūdis lielākais naudas apjoms dienas laikā kopš 2011.gada oktobra.

Pēc vairākām nedēļām zelta cena varētu sasniegt 1300 dolāru par unci atzīmi, liecina Commerzbank tehniskā analīze.

Zelta cena tieksies uz tā saukto pretestības līmeni – 1282 dolāru par unci. Pēc tam līdz oktobra sākumam tas pieaugs līdz psiholoģiskajai 1300 dolāru atzīmei.

«Saskaņā ar ciklu, kam mēs sekojam kopš 2008. gada beigām, 1300 dolāru apkārtni cenai vajadzētu sasniegt oktobra pirmajā nedēļā,» norāda Commerzbank tehniskais stratēģis Aksels Rudolfs. «Pēc tam varēs redzēt vismaz nelielu korekciju līdz 1250 dolāru līmenim, taču pēc tam dārgmetāla cena atkal kāps, 2011. gada pirmajā pusē sasniedzot 1390-1400 dolāru atzīmi.»

Zelta cena tūlītējām piegādēm Londonas biržā 14. septembrī uzkāpa līdz rekordaugstiem 1274,95 dolāriem par unci. Ceturtdien tā cena svārstās ap 1267 dolāriem par unci.

AS Ventspils nafta īpašnieks Vitol S.A. paziņojis, ka ir parakstījis sindicētās kredītlīnijas līgumu par kopējo summu 8 miljardi ASV dolāru, informē uzņēmumā.

Vitol par 12 mēnešiem pagarinājis atmaksas termiņu jau esošajai kredītlīnijai, kas noformēta uz trim gadiem par 7 075 833 333 ASV dolāru lielu summu. Savukārt par 924 166 667 ASV dolāru lielu summu Vitol refinansējis 364 dienu kredītlīniju, kurai jau iestājies atmaksas termiņš, ar jaunu 364 dienu kredītlīniju par tādu pašu summu. Jaunās kredītlīnijas sākotnējā summa bijusi 750 000 000 ASV dolāru.

Darījums uzsākts 2016.gada 22.augustā, un tajā kopumā iesaistītas 55 bankas. Kredītlīniju piešķīrušas šādas bankas: Mandated Lead Arrangers & Bookrunners ABN AMRO Bank N.V., Bank of America Merrill Lynch International Limited, The Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ, Ltd. (MUFG), BNP Paribas, Citigroup Global Markets Limited, Commerzbank AG Londonas filiāle, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Credit Suisse AG, DBS Bank Ltd. Londonas filiāle, Deutsche Bank Luxembourg S.A., HSBC Bank plc, ING Bank N.V., J.P. Morgan Limited (JPM), Lloyds Bank plc, Mizuho Bank, Ltd., The Royal Bank of Scotland plc, Société Générale Corporate & Investment Banking, Standard Chartered Bank, Sumitomo Mitsui Banking Corporation and UniCredit Bank AG (UniCredit). BNP Paribas, Commerzbank AG Londonas filiāle, MUFG, The Royal Bank of Scotland plc un UniCredit darbojoties kā aktīvajām vadošajām līguma parakstītājām, savukārt JPM strādājot kā dokumentēšanas un kredītlīnijas aģentam.

Cukura cenas Londonas un Ņujorkas biržā pieaug jau otro dienu pēc kārtas, valdot spekulācijām, ka piedāvājuma kritums varētu likt pircējiem palielināt savas izejvielas rezerves, raksta Bloomberg.

Globālais cukura piedāvājums būs par 8,5 miljoniem tonnu mazāks nekā pieprasījums gadā, kas beidzas septembrī, liecina Starptautiskās cukura organizācijas informācija. Deficīts Indijā, kas ir pasaules lielākais cukura patērētājs, trešajā ceturksnī varētu palielināties līdz 5,8 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 2,62 miljoniem tonnu iepriekšējā ceturksnī, lēš Fortis Bank un VM Group eksperti.

«Visdrīzāk importētāji papildinās savus noplicinātos krājumus,» savā komentārā raksta Commerzbank AG eksperts Jūdžins Veinbergs.

Baltā jeb rafinētā cukura cena augusta piegādēm Londonas biržā pieauga par 0,4% līdz 502 dolāriem par tonnu. Iepriekš tā pieauga par 1,6%. Jēlcukura cena jūlija piegādēm palielinājās par 0,13% līdz 15,38 centiem par mārciņu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz publiskotiem ekonomikas datiem, kas liecināja, ka Lielbritānijas un Japānas ekonomikas nonākušas recesijā.

ASV Tirdzniecības ministrija ceturtdien publiskoja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 0,8%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto 0,1%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar 5029,73 punktiem, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, lai gan Eiropas Komisija samazināja izaugsmes prognozes, vienlaikus arī samazinot inflācijas prognozes.

Parīzes biržā kāpumu nodrošināja autobūves uzņēmumi pēc tam, kad Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" pērn strādāja ar 18,6 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis tā vēsturē. "Renault" un "Stellantis" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 5%.

Vācijas otra lielākā banka "Commerzbank" šīgada ceturtajā ceturksnī atvēlēs 610 miljonus eiro, lai segtu apjomīgo darbavietu likvidēšanu.

Banka ar darba padomi panākusi vienošanos laika periodā no 2021.gada līdz 2024.gadam likvidēt 2300 darbavietas.

Tādējādi ceturtajā ceturksnī tā papildu izdevumos reģistrēs 610 miljonus eiro, teikts bankas publiskotajā paziņojumā.

Nepieciešamību likvidēt darbavietas banka skaidro ar klientu uzvedības izmaiņām, tiem aizvien vairāk pievēršoties interneta bankas pakalpojumu un bezskaidras naudas maksājumu lietošanai.

Vienlaikus "Commerzbank" prognozē, ka šis gads, visticamāk, tiks noslēgts ar pirmajiem zaudējumiem kopš 2009.gada.

Trešajā ceturksnī banka slēdza 200 filiāles.

ASV kredītreitingu aģentūra Moody's pazeminājusi vairāku Vācijas banku reitingus, ieskaitot valstī otru lielāko banku Commerzbank, vēsta thelocal.de.

Aģentūra savu lēmumu pamato ar «pieaugošu risku, ka sekos tālāki satricinājumi, kas izriet no eirozonas parādu krīzes» un banku nespēju kompensēt zaudējumus.

«Moody's Investors Service šodien veikusi vairākas darbības, kas attiecas uz septiņu Vācijas banku un to meitas uzņēmumu, kā arī vienas ārzemju grupas Vācijas meitas uzņēmuma reitingiem,» teikts Moody's paziņojumā.

Frankfurtē bāzētās Commerzbank reitings samazināts no A2 līdz A3, taču Vācijas lielākā aizdevēja Deutsche Bank reitinga pārskatīšanas rezultāti tiks publiskoti vēlāk.

Vācijas otra lielākā banka «Commerzbank» plāno likvidēt 4300 darbvietas jeb desmito daļu no kopējā darbvietu skaita un slēgt 200 filiāles.

Šī jaunā restrukturizācijas programma būs papildus izmaksu samazināšanas pasākumiem, kas tika sākti 2016.gadā un četros gados paredz likvidēt vairāk nekā 9000 darbvietu.

«Commerzbank» norāda, ka jaunā stratēģija paredz vairāk koncentrēties uz iekšzemes tirgu, ievērojami uzlabot digitālo klātbūtni un palielināt tirgus daļu privātpersonu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas jomā.

Vienlaikus klientu apkalpošanas centru skaits Vācijā tiks samazināts līdz aptuveni 800.

Banka arī paredzējusi pārdot savu vairākuma daļu Polijas «mBank», lai iegūtu daļu restrukturizācijas pasākumiem nepieciešamo līdzekļu.

Vācijas, Eiropas lielākās ekonomikas, eksports pēc krituma janvārī šā gada februārī atkal audzis, atsaucoties uz oficiālajiem datiem, ziņo thelocal.de.

Eksports pieaudzis par 2,7%, salīdzinot ar janvāri līdz 84 miljardiem eiro, informējis Destatis statistikas birojs. Imports palielinājies par 3,7% līdz 71,9 miljardiem eiro.

Tirdzniecības pārpalikums samazinājies līdz 12,1 miljardam eiro no 12,7 miljardiem eiro pirms gada.

Dow Jones Newswires aptaujātie ekonomisti bija prognozējuši nedaudz lielāku pārpalikumu 12,5 miljardu eiro apmērā.

Janvārī Vācijas eksports sarucis par 1,0%, bet imports kāpis par 3,7%, informējis Destatis, palielinot importa rādītāju no 2,3%.

Gada griezumā eksports februārī pieaudzis par 21%, bet imports - par 27%.

Vācijas tekošā konta pārpalikums februārī sarucis līdz 8,9 miljardiem eiro.