Transports un loģistika

Vācijas patērētāji tiesā iesniedz kolektīvu prasību pret Volkswagen

LETA/AFP, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Vācijas patērētāju grupas ceturtdien tiesā iesniegušas valstī pirmo kolektīvo prasību saistībā ar autobūves koncerna «Volkswagen» tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Patērētāju asociācija VZBV norāda, ka šajā prasībā patērētāji apsūdz «Volkswagen» par tīša kaitējuma nodarīšanu klientiem, autoražotājam uzstādot programmatūras, kas sniedz maldīgu informāciju par kaitīgo izmešu apjomu.

VZBV un Vācijas lielākais autoklubs ADAC aizsācis šo ASV stila kolektīvo tiesas prāvu, iesniedzot prasību Braunšveigas augstākajā tiesā. Saskaņā ar juridiskajām vadlīnijām sākotnējā prasība pārstāvēs vien desmit neapmierinātus «Volkswagen» automašīnu īpašniekus.

Ja tiesneši šo tiesa prāvu uzskatīs par ticamu, un šāds lēmums varētu tikt pieņemt ne ilgāk kā divu nedēļu laikā, tad tieslietu varasiestādes ļaus tai pievienoties arī citiem. Šai prāvai drīkstēs pieteikties ikviens, kurš, sākot no 2008.gada novembra, iegādājies «Volkswagen», «Audi», «Škoda» vai «Seat» zīmola automašīnas, kas aprīkotas ar «EA 189» dīzeļdzinēju.

Piedalīties šajā tiesas prāvā iespējams bez maksas.

Patērētājiem iespēju celt šāda veida prasību nodrošinājis jauns likums, kas spēkā stājies 1.novembrī. Šis likumprojekts ticis steigšus pieņemts, lai apsteigtu noilguma termiņu prasību iesniegšanai pret «Volkswagen», kas spēkā stājas gada beigās.

Vācijas tieslietu ministre Katarīna Bārlija sacīja, ka šis jaunas likums varētu palīdzēt aptuveni diviem miljoniem «Volkswagen» automobiļu īpašnieku.

Vienlaikus gan likums par Vācijas kolektīvajā tiesas prāvām saskāries ar kritiku, jo, pretēji situācijai ASV, tiesneši vien lemj par to, vai piemērojamas kompensācijas, nenosakot to konkrētu apjomu. Tāpēc gadījumā, ja Vācijas tiesneši nolems, ka «Volkswagen» nepieciešams kompensēt autovadītājiem, katram prasītājam tāpat nāksies atgriezties tiesā, lai realizētu savu prasību, ja vien «Volkswagen» neierosinās vispārēju vienošanos.

Vācieši kļuvuši aizvien neapmierinātāki saistībā ar «dīzeļgeitas» skandālu, jo tā dēļ samazinās lietotu dīzeļautomašīnu pārdošanas cenas un autovadītājus lielās pilsētās apdraud braukšanas aizliegumi piesārņojuma bažu dēļ.

«Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koplietošanas automašīnu uzņēmums “CityBee”paplašinājis autoparku ar 40 jauniem transportlīdzekļiem, informē uzņēmumā.

Salīdzinot ar pirmo Covid-19 vīrusa vilni, šobrīd tirgus kritums ir neliels, tāpēc uzņēmums neplāno atlikt iesāktos projektus.

"Sabiedrība kopumā un mēs kā uzņēmums esam iemācījušies sadzīvot ar pandēmiju. Ja pirmajā pandēmijas vilnī pavasarī mēs izjutām tirgus kritumu aptuveni par 30%, tad šobrīd tas ir 10-15% robežās. Jāņem vērā arī sezonalitāte, jo ziemā pieprasījums pēc koplietošanas transportlīdzekļiem ir zemāks, līdz ar to var teikt, ka pieprasījums ir stabils. Tas arī ir spēcīgs impulss mums turpināt īstenot un neatlikt iesāktos plānus par tirgus attīstību. Šobrīd esam uzsākuši jaunu attīstības posmu un pastāvīgi paplašinām autoparka piedāvājumu ar jaunas nišas transportlīdzekļiem," norāda "CityBee Latvija" vadītāja Egija Gailuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīzeļu vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet ūdeņraža auto

Māris Ķirsons, 29.10.2019

Pagaidu risinājums nākamajiem 5-15 gadiem varētu būt hibrīdauto - uzskata a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaismas gadus priekšā konkurentiem jeb kāpēc uzņēmumiem meklēt laimi ilgtspējā?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Komentāri

Pievienot komentāru