Jaunākais izdevums

Vācijas uzņēmumi Lietuvai apliecinājuši, ka nepametīs šīs valsts tirgu Ķīnas spiediena dēļ, ceturtdien paziņojusi prezidenta Gitana Nausēdas ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte.

Pēc viņas teiktā, šāds apliecinājums saņemts pirms Nausēdas vizītes Vācijā.

Lietuvas prezidents kopā ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu šodien Berlīnē tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju Eiropā. Nausēda šīs vizītes laikā plāno ar Vācijas līderiem apspriest arī jautājumu par Pekinas draudiem Lietuvā strādājošajām starptautiskajām kompānijām, ka tās nevarēs sadarboties ar Ķīnu, ja Lietuva nemainīs savu nostāju attiecībā uz Taivānu.

"Labi, ka pirms vizītes esam saņēmuši apliecinājumu no Vācijas uzņēmumiem Lietuvā, ka viņi nedomā aiziet," Skaisgirīte sacījusi Lietuvas sabiedriskajam radio.

Pēc viņas teiktā, Ķīna "noteikusi Lietuvai nepieteiktas sankcijas" un draudi Lietuvā strādājošajām starptautiskajām kompānijām ir viens no šo sankciju izpausmes veidiem.

Tomēr, kā uzsvērusi prezidenta padomniece, Lietuva vēlētos normalizēt diplomātiskās attiecības ar šo valsti ar pasaulē lielāko iedzīvotāju skaitu.

"Lietuvas nostāja ir tāda, ka mēs principā nevēlamies naidoties ar Ķīnu; mēs gribētu, lai šīs attiecības atgriežas diplomātiskajā gultnē un lai mēs pēc iespējas vairāk sadarbojamies ekonomikā. Šai ziņā Lietuva un Vācija, iespējams, domā ļoti līdzīgi, bet realitāte ir tāda, kāda tā ir," viņa piebildusi.

Vaicāta, vai prezidents tic iespējai normalizēt attiecības, viņa atbildējusi: "Domāju, ka tam vajadzīgs laiks. Protams."

Lietuvas attiecības ar komunistu pārvaldīto Ķīnu īpaši pasliktinājušās, kopš Viļņā pērnruden atklāta Taivānas pārstāvniecība, kuras nosaukumā lietots vārds "Taivāna", lai gan citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.

Ķīna, reaģējot uz to, vērsusi pret Lietuvu ekonomisko un diplomātisko spiedienu, rudenī apturot kravas vilcienu kustību uz Lietuvu, pārtraucot izsniegt pārtikas importa atļaujas, samazinot kredītlimitu un palielinot cenas Lietuvas kompānijām, kā arī dzēšot Lietuvu no savas muitas sistēmas. Zināms arī, ka Pekina mudinājusi ārvalstu uzņēmumus pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Ķīnas īstenoto Lietuvā ražoto preču blokādi dažas Lietuvas kompānijas mēģina savu produktu kravas virzīt caur Rīgas, Gdaņskas un citām Baltijas jūras ostām, un arī importētāji no Ķīnas meklē alternatīvas ostas, informējuši uzņēmumu pārstāvji.

"Eksports no Lietuvas uz Ķīnu ir apstājies," ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs.

Viņš teica, ka Ķīnas tirgum savu produkciju piegādāt pašlaik spēj tikai atsevišķas kompānijas, galvenokārt no tehnoloģiju sektora.

LPK prezidents atzina, ka situācija nav mainījusies, lai gan formāli Lietuva atkal ir iekļauta Ķīnas muitas sistēmās, no kurām tika izslēgta decembra sākumā.

"Deklarācijas ir iespējams aizpildīt, bet mēs nesaņemam apstiprinājumu par pabeigtajām deklarācijām," viņš raksturoja Lietuvas "teorētisko atgriešanos" Ķīnas muitas sistēmās.

"Klaipedos konteineriu terminalas" vadītājs un Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika sacīja, ka Lietuvas ražotāji un eksportētāji sāk izmantot kaimiņvalstu ostas, lai nogādātu savu produkciju Ķīnas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnas spiediena dēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika

LETA--BNS/LRT, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Lietuvu vērsto Ķīnas ekonomisko spiedienu izjūt visas Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus, tādēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika, uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Kā viņa norādījusi pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas ekonomikas un klimata ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri, Lietuva un Vācija ir vienisprātis, ka konflikts ar Pekinu jārisina, Eiropas Savienībai runājot vienā balsī.

"Nonācām pie atziņas, ka būtībā šis konflikts [ar Ķīnu] skar visu Eiropas kopējo tirgu, tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotā tirgus integritāti arī ilgākā laikā," žurnālistiem Seimā sacījusi ministre.

"Izeju no šīs situācijas iespējams rast, vienīgi runājot vienotā Eiropas balsī, jo sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai Lietuvas uzņēmumi, bet arī integrētā Eiropas tirgus kompānijas, kurām ir partneri Lietuvā. Ceram, ka Vācija aktīvi atbalstīs pašreizējās ES prezidētājvalsts Francijas iniciatīvu pēc iespējas drīzāk izstrādāt jaunu spiediena novēršanas instrumentu, ko varētu izmantot īpašās situācijās, piemēram, gadījumā, kas līdzinās mūsu pašreizējai situācijai attiecībās ar Ķīnu," izteikusies Armonaite. "Tas ir svarīgi ne tikai Lietuvai, bet arī Vācijai, kas ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere un aktīva investore."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas rūpnieki vēršas OECD saistībā ar Ķīnas tirdzniecības ierobežojumiem

LETA--BNS, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm.

Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK.

Vēstulē Lietuvas Rūpnieku konfederācija skaidro, ka kopš augusta Lietuvas uzņēmēji saskaras ar Ķīnas spiedienu, turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus.

Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, ka arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas, klāstīja LPK.

Vairāk nekā 130 Lietuvas uzņēmēju nevar piegādāt savas preces Ķīnā un Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm, liecina LPK apkopotā informācija. Turklāt Lietuvas uzņēmējiem ir problēmas importēt materiālus no Ķīnas arī tad, ja tos pasūtījusi kāda cita ES dalībvalsts, bet ir skaidrs, ka gala saņēmējs būs Lietuva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu

LETA--AFP, 10.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Galvenā muitas pārvalde trešdien oficiāli informējusi Lietuvu, ka apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārajā dienestā.

"Vakar vakarā saņēmām paziņojumu, ka apturēts liellopu gaļas, piena produktu un alus eksports no Lietuvas uz Ķīnu," sacīja Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretārs Rosvalds Gorbačovs.

Dienesta vadītājs Mants Staškevičs sacīja, ka Ķīnas Galvenā muitas pārvalde norādījusi, ka iemesls šādam lēmumam ir dokumentu trūkums.

"Ļoti dīvaini, jo esam snieguši un sniedzam visu viņu pieprasīto informāciju," uzsvēra Staškevičs, piebilstot, ka iepriekš Ķīnas iestādes nav sūdzējušās par dokumentu vai informācijas trūkumu.

'Ķīnas atbildīgās iestādes pārstāvji 2020. gadā veica gan liellopu gaļas, gan piena produktu attālināto auditu. Mēs saņēmām diezgan labu vērtējumu, visa informācija tika sniegta," piebilda Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīna mudina Continental pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu

LETA--REUTERS/BNS, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien brīdināja, ka ir "gatava stāties pretī" Ķīnai, ja apstiprināsies Lietuvas sūdzības, ka Pekina bloķē tās eksportu.

"ES ir saņēmusi informāciju, ka Ķīnas muita nepieņem Lietuvas kravas un tiek noraidīti Lietuvas pieteikumi importam," norādīts ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja Žuzepa Borela un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka un tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska kopīgajā paziņojumā.

Viņi norādīja, ka ES ievāc vairāk informācijas un ir lūgusi Ķīnas varasiestādēm sniegt drīzu skaidrojumu par situāciju.

"ES ir gatava stāties pretī jebkāda veida politiskam spiedienam un piespiedu pasākumiem, kas vērsti pret kādu no dalībvalstīm," uzsvērts paziņojumā.

"Ķīnas divpusējo attiecību veidošana ar atsevišķām dalībvalstīm ietekmē arī kopējās ES un Ķīnas attiecības," tajā piebilsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.

Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.

"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.

To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošs Taivānas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums pirmdien paziņoja, ka iegādājies vairāk nekā 20 000 Lietuvā ražota ruma pudeļu, kuru piegādi Ķīna bloķējusi, saasinoties diplomātiskajam strīdam starp Pekinu un Viļņu.

Kompānija "Taiwan Tobacco & Liquor Corporation" (TTL) pavēstīja, ka iegādājusies 20 400 pudeļu Lietuvas ruma, kurš kuģī "dreifējis jūrā", jo Ķīna atteikusies to atmuitot ievešanai valstī.

Gaidāms, ka Lietuvas ruma krava Taivānā ieradīsies šomēnes un pirms nonākšanas tirgū pudelēm tiks uzliktas etiķetes ķīniešu valodā, informēja TTL.

"Lietuva atbalsta mūs un mēs atbalstām Lietuvu. TTL aicina par to pacelt glāzi," mudināja kompānija.

Jau vēstīts, ka rudenī Ķīna apturēja kravas vilcienu satiksmi uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES iesniedz PTO sūdzību par Ķīnas vēršanos pret Lietuvu

LETA--AFP, 27.01.2022

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu.

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."

ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.

Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".

Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu imports no Krievijas joprojām ir būtisks Eiropas enerģijas vajadzību apmierināšanai, paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs laikā, kad Ukrainu atbalstošās valstis apsver iespējas noteikt embargo Krievijas fosilajam kurināmajam.

"Pašlaik nevienā citā veidā nav iespējams nodrošināt energoresursu piegādes Eiropai siltuma ražošanai, transportam, elektrībai un rūpniecībai," paziņoja Šolcs.

Viņš norādīja, ka Krievijas energoresursi ir būtiski Eiropas ikdienai, tādēļ pret energoresursiem sankcijas nav vērstas.

"Tas bija apzināts lēmums ļaut Vācijas uzņēmumiem turpināt sadarbību ar Krieviju attiecībā uz enerģijas piegādēm," paskaidroja Vācijas kanclers.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Vācijas un citu valstu noteiktās sankcijas Krieviju skārušas smagi.

Bažas, ka Krievijai piemēroto sankciju dēļ Vācija nespēs pietiekamā daudzumā nodrošināt energoresursus saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, pamudinājušas vairākus Vācijas politiķus ierosināt valstij paļauties uz atomenerģiju ilgāk nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aksesuāru ražotājs "adidas" paziņojis par savu veikalu slēgšanu Krievijā, bet pagaidām vēl neaizies no Krievijas tirgus.

"Mēs esam nolēmuši apturēt mūsu veikalu un mūsu tīmekļa vietnes darbību Krievijā līdz turpmākam paziņojumam," paziņojumā norāda uzņēmums.

Kompānija turpinās maksāt darbiniekiem algas un pagaidām pilnībā nepametīs Krievijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna plāno ievērojami palielināt savu ietekmi Klusā okeāna dienvidos

LETA--AFP, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna plāno ievērojami paplašināt ekonomisko sadarbību un sadarbību drošības jomā ar Klusā okeāna dienvidu valstīm, ko viens no reģiona līderiem nodēvēja par vāji maskētu mēģinājumu ieslēgt viņus Pekinas orbītā.

Plašais līguma projekts un piecu gadu plāns, kas nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā, tiks apspriesti, kad Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji šonedēļ apmeklēs Klusā okeāna valstis.

Ķīna plāno piedāvāt desmit mazām salu valstīm palīdzību miljoniem dolāru apmērā, izredzes uz Ķīnas un Klusā okeāna salu brīvās tirdzniecības līgumu un piekļuvi Ķīnas ienesīgajam tirgum, kurā ir 1,4 miljardi cilvēku.

Ķīna savukārt apmācītu vietējo policiju, iesaistītos vietējā kiberdrošībā, paplašinātu politiskās saites, veiktu jūras kartēšanu un iegūtu lielāku piekļuvi vietējiem dabas resursiem.

Paredzams, ka "visaptverošā attīstības vīzija" tiks apstiprināta, kad Vans tiksies ar reģiona valstu ārlietu ministriem 30.maijā Fidži. Taču šis plāns arī izraisījis satraukumu reģionu galvaspilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivāna drīzumā izveidos vienu miljardu ASV dolāru (884 miljoni eiro) vērtu aizdevumu fondu Lietuvas un Taivānas kopīgo uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, otrdien paziņoja Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija.

Par ieceri attālinātās tikšanās laikā otrdien Taivānas nacionālās attīstības ministrs Guns Minsjiņs informējis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministri Aušrini Armonaiti.

Pagājušajā nedēļā Taivāna paziņoja par plānu izveidot 200 miljonu ASV dolāru (176 miljoni eiro) vērtu investīciju fondu Lietuvas rūpniecības attīstībai.

Armonaite sagaida, ka abi fondi piedāvās labvēlīgus nosacījumus kopprojektu īstenošanai un Taivānas investīcijas Lietuvā nonāks pēc iespējas drīz, informēja ministrijā.

Ministre pauda, ka Lietuva gaida Taivānas lēmumu par konkrētiem projektiem, piebilstot, ka valsti visvairāk interesē iespējamās investīcijas pusvadītāju, lāzeru un biotehnoloģiju sektoros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras organizētajā konkursā par Vācijas- Baltijas Uzņēmējdarbības balvas piešķiršanu izvērtēja Baltijas uzņēmumus, kas darbojas inteliģento transporta sistēmu (ITS), viedās loģistikas un mobilitātes jomās.

Pirmo vietu un galveno balvu ieguva EyeVi Technologies no Igaunijas ar savu ceļu tīkla automatizēto 3D kartēšanas platformu, kas darbojas ar mākslīgo intelektu.

Otro vietu ieguva Latvijas uzņēmums ATOM Mobility ar savu IT platformu koplietošanas mobilitātei.

Trešajā vietā iekļuva Lietuvas uzņēmums GoRamp, kas piedāvā mākoņa tehnoloģijās balstītu piegādes ķēdes pārvaldības programmatūru, kas palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt ienākošo un izejošo loģistiku.

Konkursa pieteikumus izvērtēja pieredzējuši mobilitātes un loģistikas nozares eksperti no Vācijas, kas noteica trīs galvenos uzvarētājus no visām trim Baltijas valstīm kopā. Uzvarētāji tika uzaicināti piedalīties 3. Vācijas- Baltijas Digitālajā samitā un izstādē IT For Business, kas no 10.-12. maijam norisinās Lībekā, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošajām Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām patlaban uz lidostu "Rīga" vairs netiek nogādātas lielās e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

No šīs nedēļas uz lidostu "Rīga" kravu sektorā lido tikai pasta kravas, kā arī nelielās kravas, bet zaudētas ir visas e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas. Kā skaidroja Odiņa, tas tādēļ, ka lielie kravu aviopārvadātāji, kas lidoja uz Rīgu, bija Krievijas operatori. Viņa gan uzsvēra, ka laika gaitā noteikti notiks pārprofilēšanās, un, iespējams, šīs kravas atgriezīsies ar citiem operatoriem.

Atran Airlines uzsāk tiešos regulāros kravas reisus no Ķīnas uz Latviju 

Krievijas Volga-Dnepr Group koncernā ietilpstošais gaisa pārvadātājs Atran Airlines ir uzsācis...

Lielo kravu aiziešana no Rīgas lidostas šogad plānoto kravu apjomu samazinās no 29 000 līdz 11 500 tonnām. Odiņa stāstīja, ka kravu segments veidoja maksimāli 8% no lidostas budžeta un nav galvenais ieņēmumu avots, tāpēc tam nebūs kritiska ietekme.

Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars uzsvēra, ka jāpagaida vismaz mēnesis, lai zinātu, kā uz esošo situāciju reaģēs Ķīnas puse. Viņš skaidroja, ka galvenais kritums kravās ir tāpēc, ka sankcijām pakļauti krievu operatori, kurus izmanto Ķīna.

Kokars pieļāva iespēju, ka kravu lidojumus šajā virzienā varētu pārņemt paši Ķīnas operatori, jo viņi nav zaudējuši interesi par Rīgu, tomēr pašreiz ir pāragri spekulēt par nākotnes scenārijiem.

Viņš arī uzsvēra, ka lidostas vadītāja savās prognozēs balstās uz maksimāli sliktāko scenāriju, kurā šīs kravas neatjaunojas, un šai situācijā tas ir pareizi.

Kokars arī skaidroja, ka pašreiz kravas gaisakuģiem, kas varētu lidot no Ķīnas pāri Krievijai uz Eiropu, noteiktas ļoti augstas cenas par aeronavigācijas pakalpojumiem.

Jau ziņots, ka lidostas "Rīga" provizoriskais neto apgrozījums 2021.gadā sasniedza 31,8 miljonus eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt lidostas zaudējumi bija 9,4 miljonus eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Apgrozījums pērn bijis par 3,5 miljoniem eiro jeb 12,5% lielāks nekā bija plānots budžetā. Tāpat uzņēmums ir spējis par 10 miljoniem eiro samazināt prognozētos zaudējumus.

Pērn apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" sasniedza 2,35 miljonus, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā 2020.gadā, bet salīdzinājumā ar pirmspandēmijas jeb 2019.gadu aizvien ir samazinājums par 70%.

Pagājušajā gadā par 10% pieaudzis apkalpoto lidojumu skaits, sasniedzot vairāk kā 39 000 lidojumu. Kravu segmentā pieaugums pret 2020.gadu sasniedzis 20% (27 800 tonnu), bet pret 2019.gadu - 2%.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība neplāno sekot dažu Eiropas valstu piemēram un samazināt akcīzes nodokli degvielai, lai tādā veidā cīnītos pret cenu pieaugumu, piektdien paziņoja Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste.

"Lielākā daļa valstu dara pretējo. Iepriekš mūsu mērķis bija palielināt akcīzes nodokli fosilajam kurināmajam, tomēr tagad ejam atpakaļ, jo enerģijas cenas ir ļoti augstas," Skaista sacīja Viļņā notiekošā konferencē par videi draudzīgas finanšu sistēmas ieviešanu Baltijas valstīs.

"Uz mums tiek izdarīts spiediens tam sekot, bet mēs to nedarīsim," paziņoja Lietuvas finanšu ministre.

Šonedēļ benzīna cenas Lietuvas degvielas uzpildes stacijās pārsniedza divu eiro par litru atzīmi.

Kā paskaidroja Skaiste, fosilā kurināmā izmantošanas samazinājumu un atjaunīgo energoresursu plašāku izmantojumu Lietuvā arī var panākt ar nodokļu mehānismiem, bet pagaidām tam nav piemērots laiks, jo inflācija ir augsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Vācijas valdība pirmdien apstiprinājusi 60 miljardu eiro klimata investīciju plānu, sperot pirmo nozīmīgo soli ceļā uz ambiciozo klimata pārmaiņu ierobežošanas un vides aizsardzības mērķu sasniegšanu.

Par vienošanos paziņoja Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kas to nodēvēja par stimulu Vācijas ekonomikai un sākumu klimata neitrālai un digitālai Vācijas nākotnei.

Investīcijas jaunās valdības "Klimata un transformācijas fondā", par kuru pirmo reizi tika paziņots piektdien, nāk no neizmantotiem aizņēmumiem, kas paredzēti koronavīrusa apkarošanai.

Valdība bija saņēmusi Vācijas parlamenta apstiprinājumu, lai šogad aizņemtos 240,2 miljardus eiro. Šī nauda paredzēta, lai finansētu pasākumus pandēmijas ietekmes mazināšanai uz uzņēmumiem, taču tagad valdībai būs nepieciešami tikai 180 miljardi eiro.

Vācijas koalīcijas valdība, ko veido sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), paziņoja par ambicioziem plāniem cīņā ar klimata pārmaiņām, tostarp mērķi atteikties no oglēm elektroenerģijas ražošanā un līdz 2030.gadam un saražot 80% elektrības no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starptautisko sankciju Krievijai dēļ Lietuvas uzņēmēji zaudēs 300 miljonus eiro

LETA--BNS, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās sabiedrības noteikto sankciju dēļ Lietuvas uzņēmumi starptautiskajā tirdzniecībā zaudēs 300 miljonus eiro, paziņoja Lietuvas Biznesa konfederācijas viceprezidents Marjus Dubņikovs.

Intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai viņš pirmdien stāstīja, ka Lietuvas uzņēmēji jau ilgstoši Krieviju uzskatījuši par ļoti riskantu tirgu, kur rentabilitāte aug atbilstoši augstajiem riskiem.

Lai gan Lietuvas un Krievijas savstarpējās tirdzniecības apmērs pārsniedz trīs miljardus eiro, Lietuvas izcelsmes produktu eksports uz kaimiņzemi veido vien 300 miljonus eiro. "Šajā situācijā tie tiks upurēti," par sankciju ietekmi teica Dubņikovs.

Viņš paskaidroja, ka atsevišķiem uzņēmumiem starptautisko sankciju dēļ varētu būt īslaicīgas problēmas, tomēr lielākā daļa Lietuvas uzņēmēju savu biznesu uz citiem tirgiem pārorientēja jau pēc tam, kad 2014.gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un starptautiskā sabiedrība ieviesa sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs strādājošie uzņēmumi saskata gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas savam biznesam, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) ikgadējā biedru aptauja.

Aptauja vienlaicīgi tika veikta 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, un tajā piedalījās vairāk nekā 830 uzņēmumi, tostarp 71 no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.

Šī gada aptaujā atsevišķi tika aplūkotas arī Krievijas sāktā kara Ukrainā ekonomiskās sekas. Īstermiņā Baltijas valstu uzņēmumi kā vislielāko risku norāda augstākas enerģijas un izejvielu izmaksas. To kā augstu risku atzīst 67 % aptaujāto uzņēmumu Igaunijā, 77 % Latvijā un 54 % Lietuvā.

Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu trīs Baltijas valstīs norāda arī uz piegādes ķēžu un loģistikas traucējumiem. Latvijā bažas par pieaugošu tiesisko nenoteiktību Krievijas kara sakarā ir divreiz lielākas nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs, liecina AHK aptauja. Arī tirdzniecības šķēršļu palielināšanās proporcionāli satrauc vairāk uzņēmumu Latvijā nekā Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija nākamgad atjaunos tā dēvēto valsts parāda ierobežojumu, kurš tika apturēts uz trim gadiem, lai risinātu koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ radītos sarežģījumus, trešdien atklāja anonīmi avoti Vācijas Finanšu ministrijā.

Nākamgad Vācijas valdība plāno aizņemties 17,2 miljardus eiro, atgriežoties pie konstitūcijā nostiprinātā valsts parāda 0,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norādīja amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, piebilstot, ka valdība nolēmusi pie ierobežojuma atgriezties, neskatoties uz Krievijas kara Ukrainā radītajiem papildu izdevumiem.

Piektdien valdībā prezentētā 2023.gada budžeta projektā paredzētais aizņēmuma apmērs ir par gandrīz desmit miljardiem eiro lielāks nekā iepriekš tika paziņots aprīlī.

Tomēr, "neskatoties uz būtisku izmaksu palielinājumu, parāda ierobežojums tiks ievērots", sacījis viens no informācijas avotiem.

Lai gan tradicionāli Vācija ir taupīga valsts, Covid-19 pandēmijas sākumā valdība atkāpās no saviem parāda ierobežojumiem un ieviesa plašus finansiālās palīdzības pasākumus, lai palīdzētu valsts ekonomikai krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija lūgusi militāru un ekonomisku palīdzību Ķīnai saistībā ar karu Ukrainā, vēsta plašsaziņas līdzekļi.

Atsaucoties uz anonīmām ASV amatpersonām, par to ziņo laikraksti "Financial Times", "Washington Post" un "New York Times", kā arī citi mediji.

Pēc šo amatpersonu teiktā, Maskava lūgusi Pekinai militāro aprīkojumu un ekonomisko palīdzību saistībā ar Rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Tomēr amatpersonas nav atklājušas sīkāku informāciju ne par lūgto palīdzību, ne Ķīnas reakciju, vēsta mediji.

Ķīnas vēstniecības ASV pārstāvis, lūgts komentēt šīs ziņas, žurnālistiem atbildēja: "Neesmu par to neko dzirdējis."

ASV prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans pirmdien Romā tiksies ar Ķīnas Komunistiskās partijas politbiroja locekli Janu Dzječi, "lai pārrunātu centienus pārvaldīt konkurenci starp abām mūsu valstīm un apspriestu Krievijas kara pret Ukrainu ietekmi uz reģionālo un globālo drošību", svētdien paziņoja ASV Nacionālās drošības padome.

Komentāri

Pievienot komentāru