Vāciju pārpludina imigranti no eirozonas krīzes valstīm 

Imigrācija Vācijā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā. Ievērojama daļa iebraucēju bijuši no Eiropas dienvidu valstīm, kuras pārņēmušas dažādas ekonomiskas problēmas un recesija, liecina statistikas dati.

Jānis Rancāns, 09.5.2013

Avots: SXC

Aizvadītajā gadā Vācijā ieradušies 1,08 miljoni imigrantu, kas bijis pieaugums 13% apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš, atsaucoties uz Vācijas statistikas biroja aplēsēm, vēsta Wall Street Journal. Visvairāk pieaudzis to imigrantu skaits, kas nāk no Spānijas, Grieķijas, Portugāles un Itālijas.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn par 45% pieaudzis Spānijas imigrantu skaits, sasniedzot 30 tūkstošus. No Itālijas Vācijā pērn ieradušies 42 tūkstoši darba meklētāju, kas ir pieaugums 40% apmērā. Vairāk par 40%, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis arī imigrantu skaits no Grieķijas un Portugāles.

Ekonomisti norāda, ka, neskatoties uz atsevišķām problēmām, imigrantu skaita palielināšanās palīdzēs Vācijai pārvarēt kvalificēta darbaspēka trūkumu atsevišķās tautsaimniecības jomās, kā, piemēram, informācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē u. c.

Lielākā daļa imigrantu (176 tūkstoši) aizvadītajā gadā gan nākuši no kaimiņos esošās Polijas. Ievērojams bijis Rumānijas un Bulgārijas imigrantu skaits – attiecīgi 116 un 59 tūkstoši cilvēku.

Db.lv jau vairākkārt vēstījis, ka Eiropas dienvidu valstis pārņēmusi ekonomiskā krīze. Līdz šim piecām eirozonas valstīm – Spānijai, Grieķijai, Portugālei, Īrijai un Kiprai - nācies vērsties pēc starptautiskās palīdzības. Eiropas Savienības dienvidi cieš no recesijas, augsta bezdarba līmeņa un asiem budžeta tēriņu griezumiem.

Martā eirozonas bezdarba līmenis sasniedza jaunu rekordu, pieaugot līdz 12,1%. Statistika liecina, ka martā eirozonā bez darba bija 19,2 miljoni cilvēku, kas ir par 62 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt jauniešu bezdarbs bija 24%. Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas bezdarba līmenis turas 5,4%.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Tevi varētu interesēt

Lielākā daļa noguldītāju, kas zaudējuši naudu Kipras starptautiskā aizdevuma rezultātā,...

Vācijas parlamenta opozīcijā esošā sociāldemokrātiskā partija iecerējusi aizliegt uz...

Slovēnija plāno pārdot savu lielāko telekomunikāciju operatoru, kā arī otru lielāko banku,...

Parādu krīzes skartā Grieķija ir paveikusi ievērojamu progresu savu finanšu uzlabošanā,...

Krievija par diviem gadiem pagarinājusi Kipras aizdevuma atmaksas termiņu, kā arī līdz...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...