Jaunākais izdevums

Humors tiek uzskatīts par spēcīgu netiešās ietekmes paņēmienu; vadītāji ar labāku humora izjūtu tiek vērtēti augstāk, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas, ka humors uzlabo saskarsmes procesu un ļauj pozitīvi ietekmēt citu cilvēku uzvedību, deva impulsu pētniekiem pievērsties humora izpētei līderības kontekstā. Secināts, ka vadītāji ar humora palīdzību var labāk pārvaldīt situāciju un kontrolēt darbiniekus, uzmundrināt un motivēt padotos, veicināt sadarbību komandā.

Manevri ar jokiem

Vadītāji ar humoru vai jokošanos veido pozitīvāku gaisotni kolektīvā, kā arī rada vajadzīgo noskaņojumu un darba atmosfēru. Šāds humora pielietojums vadībā – netiešā padoto vadība ar pozitīvu noskaņojumu – saskan ar 20. gadsimta septiņdesmito gadu organizācijas psiholoģijas un menedžmenta ietvaros veidoto maigo ietekmes veidu (soft management tech- niques). Ar maigo ietekmes veidu apzīmē paņēmienus, kas uzlabo komunikāciju, vadību padarot pozitīvāku, liekot lietā tādus instrumentus kā darbinieku iedvesmošanu, kritiku izsakot netieši, stāsta biznesa psihologs, mācību uzņēmuma Exact Business Solutions vadītājs Jānis Roze. Pētījumi rāda, ka cilvēki ar bagātu humora izjūtu tiek uztverti kā vairāk pozitīvi un veiksmīgi. «Saskarsmē ar uzņēmumu vadītājiem esmu novērojis – jo lielāks vadītāja stāžs, jo vairāk humora paņēmienu viņš pielieto,» viņš stāsta. Vadītāji, kas intuitīvi nojauš humora spēku, vingrinās tajā visu mūžu.

Humors ir spēcīgs ierocis uzņēmējdarbībā, jo uz jokiem nav pieņemts apvainoties, sabiedrībā to uztver kā spēli, kā kaut ko nenopietnu, kā jautrības elementu, kas dod plašas iespējas manevriem komunikācijas laikā. «Piemēram, komunikācijā ar nepazīstamiem cilvēkiem nezinām viņu nostāju, attieksmi, reakciju. Ja apgalvosim kaut ko pārāk asi, sarunas biedrs var apvainoties, bet, ja to darām ar humoru, cilvēks vienkārši norādīs uz pretēju viedokli, bet neapvainosies. Arī komandu stiprinot, ar humora palīdzību varam noskaidrot saskanīgus un pretējus viedokļus. Ja šīs tēmas skar darba jautājumus, vadītājam ir iespēja sagatavot pakāpenisku tās iztirzāšanu, neizraisot konfrontāciju ar pretēja viedokļa pārstāvjiem,» norāda J. Roze.

Vadītāji ar augstāku humora izjūtu tiek novērtēti augstāk, jo izraisa patiku pret sevi kā humora avotu.

Visu rakstu Smejies vesels! lasiet 1. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiski pamatotas politikas nebija ne krīzes risinājumos, ne pašlaik, un tādas nav arī ažiotāžā ap izrāvienu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas Stradiņa universitāte ir laidusi klajā rakstu krājumu Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša, kas ir jau otrais pēckrīzes ekonomiskās situācijas analīzei veltītais RSU rakstu krājums (pirmais 2011. gadā bija Mūsdienu finanšu un ekonomiskā krīze Eiropā un Latvijā: izeju meklējot). RSU Reģionālās ekonomikas un biznesa katedras profesore Inna Dovlatbekova ir viena no krājuma līdzautorēm. Viņas kabinetā ir ierāmēta absolventu dāvana – plakāts ar četru ekonomikas teorijas pīlāru ‒ Ādama Smita, Kārļa Marksa, Džona Meinarda Keinsa un Miltona Frīdmana – ģīmetnēm, atstājot piekto vietu vakantu.

Fragments no intervijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Domina Shopping jauno direktori Dinu Bunci

Lelde Petrāne, 07.10.2016

Tad, kad ir iespēja, izraujamies divatā ar vīru un braucam, kur acis rāda. Smarža visapkārt ir neaprakstāma.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu vadītāji optimistiski par izredzēm palielināt ienākumus

Žanete Hāka, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kultūras iezīmes reklāmā – kas jāzina, eksportējot uz Lietuvu un Igauniju?

Stratēģiskās zīmolu aģentūras Stereo partneris Vaidas Matulaitis, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Swedbank valdes locekli un Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāju Renāru Rūsi

Lelde Petrāne, 16.09.2016

Lai apspriestu paveikto un ieskatītos nākotnē, Swedbank ik gadu rīko vadītāju stratēģisko sanāksmi. Šogad – Kalnmuižā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītājs. «Swedbank šo gadu laikā ir kļuvusi par tādu kā lokālo finanšu un sociālo tīklu – puse Latvijas ekonomikas darbojas, sadarbojoties ar Swedbank,» saka R. Rūsis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nereti dzīvē liela loma ir veiksmīgam sagadīšanās momentam. Daudzi mani universitātes kursabiedri sāka strādāt Hansabankā, un arī es nolēmu, ka šī varētu būt vieta, kurā es varētu augt gan profesionāli, gan arī attīstīt savu personību. Lēmumam bija arī racionālā puse: laikā, kad pabeidzu augstskolu, Latvijas finanšu sistēma tikai veidojās, un bankas piedāvāja ļoti interesantus darba pienākumus. Joprojām redzu, ka spēju daudz dot un arī saņemt, strādājot Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji pārliecināti par spējām pārvarēt grūtības, bet bažījas par darbinieku piesaisti

Dienas Bizness, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajā un Austrumeiropā, līdzīgi uzņēmumu vadītājiem citur pasaulē, labāku nākotni 2018. gadā prognozē globālajai ekonomikai nekā pašu uzņēmumu izaugsmei šajā gadā, kā arī uzsver bažas par prasmju pieejamību, liecina ikgadējās uzņēmumu vadītāju aptaujas PwC’s CEO Survey rezultāti.

PwC 21. ikgadējā uzņēmumu vadītāju aptaujā secināts, ka CAE reģionā ir otrais zemākais uzņēmumu vadītāju īpatsvars, kas prognozē globālās izaugsmes uzlabošanos, – 45% (salīdzinājumā ar 57% pasaulē). Tikai 40% uzņēmumu vadītāju ir «ļoti pārliecināti» par sava uzņēmuma izredzēm tuvākajos 12 mēnešos palielināt apgrozījumu. Šī 5 procentpunktu starpība ir viszemākā no reģioniem salīdzinājumā ar 15 procentpunktiem pasaulē, kas nozīmē reālistiskāku skatījumu vairāk nekā citos reģionos.

CAE uzņēmumu vadītāji norāda uz augošo satraukumu par riskiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tostarp par terorismu, klimata pārmaiņām, kiberuzbrukumiem un populismu. Kā biznesa izaicinājumus CAE uzņēmumu vadītāji min spēju piesaistīt un noturēt darbiniekus ar digitālajam laikmetam vajadzīgajām zināšanām un pieredzi, ņemot vērā mainīgās darbinieku prasības un darbaspēka demogrāfijas tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome piešķirs 192 tūkst. eiro SIA Enterprise Agency humora festivāla rīkošanai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Enterprise Agency projektu Starptautisks humora festivāls iecerējusi rīkot Dzintaru koncertzālē šovasar laikā no 29. līdz 31. jūlijam. Pašvaldībai iesniegtā tāme liecina, ka izmaksas ir 600 tūkstoši eiro, no kuriem 192 tūkstoši eiro tiek lūgti kā domes līdzfinansējums.

Firma reģistrēta Rīgā 2014. gadā, un domes darbinieki apgalvoja, ka tai parādu neesot, toties ir apliecinājums no sadarbības partneriem Maskavā.

Visu rakstu Joku cena Jūrmalā – 192 000 eiro lasiet 11. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Metāla studijas īpašnieku Paulu Niedri

Lelde Petrāne, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild metālapstrādes uzņēmuma SIA Metāla studija īpašnieks Pauls Niedre.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

2006. gadā uzņēmuma attīstība sākumā notika pati no sevis dažu mēnešu laikā, apjomiem augot, bija jāpieliek spēki un pūles, lai to visu paceltu. Uzņēmums nepārtraukti sastopas ar neparastām un neikdienišķām situācijām, mums par to ir liels prieks, jo tā mēs audzējam muskuļus, lai tiktu galā ar jebkādām problēmām. Katra diena ir kā jauns pārbaudījums.

Uzņēmums strādā ar lielu atbildību pret klientiem un projektiem, es ļoti individuāli uzrunāju viņus, jo tiešais kontakts ir vissvarīgākais. Mūsu veiksme ir atkarīga no kvalitatīva, atklāta komunikācijas veida. Daudzviet cenšos radīt humora pieskaņu, tas cilvēkiem patīk, jo smaidi rada tikai pozitīvu enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometriem rosina ieviest patentmaksu, bet baltajiem numuriem nodokli no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvai 2018 pieteiktie darbi

Zane Atlāce - Bistere, 13.03.2018

Objekti: Sabiedriskas ēkas (viesnīcas, biroju ēkas, veselības un ārstniecības iestādes)

Multifunkcionālā servisa ēka Alūksnē. Arhitektu birojs “NAMS”: Būvprojekta vadītājs, arhitekts Māris Malahovskis, Arhitekts, dizainers Māris Krūmiņš Ainavu arhitekte Gunita Čepanone Ceļa inženieris Andrejs Stiprais

Avots: latarh.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kam ir bijusi ietekme uz arhitektūras nozari.

Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad iesniegti 46 pieteikumi. Konkursa darbi tiek pieteikti un vērtēti divās kategorijās – objekti un procesi, kas pēdējā gada laikā atstājuši paliekošu iespaidu uz arhitektūras nozari, informē Latvijas Arhitektu savienībā.

Gada balvas nominanti tiks paziņoti preses konferencē 11. aprīlī, bet konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 18. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros, kad no 14. līdz 18. maijam norisināsies vairāki arhitektūras nozarei veltīti notikumi, to skaitā ārvalstu lektoru publiskas lekcijas un konkursa nominantu darbu izstāde.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvu pasniedz Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar LR Kultūras ministriju, un tas ir nozīmīgākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Pagājušajā gadā zelta ananass nokļuva Šaoliņas lidojošo mūku teātra autoru rokās; sudraba ananasus saņēma Restaurācijas kategorijā iesniegtā Ludzas Lielā sinagoga un tās autori SIA Konvents, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas patstāvīgā ekspozīcija Grāmata Latvijā, un autori GAISS, Associates, Partners et Sons un Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas tika iesniegta Interjeru kategorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar airBaltic klientu apkalpošanas un virszemes operāciju viceprezidenti Lauru Vecvanagu

Lelde Petrāne, 10.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild aviokompānijas airBaltic klientu apkalpošanas un virszemes operāciju viceprezidente Laura Vecvanaga. airBaltic un Rīga savieno Baltijas reģionu ar 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ja jūs iemīlaties aviācijas nozarē, tad tas notiek momentāni – pirmajos darba mēnešos, un ir uz ilgu. Šī nozare no vienas puses ir ļoti apjomīga, bet tajā pašā laikā salīdzinoši šaura. Mēs zinām savus kolēģus, partnerus un klientus pat gadiem ilgi. Aviācijā strādājot, tu sevi spēj «savienot» ar visu pasauli, un es patiešām izbaudu to, ka esmu kustībā katru dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītāju Aivaru Gribustu

Lelde Petrāne, 03.02.2017

80.-to gadu sākums Latvijas Universitātes Fizmatu diskotēkas «DiskoPifs» sastāvā. Sarīkot aizrautīgu deju pasākumu, būtu prieks joprojām. Sajūtas īstenoju mašīnā, «Spotify» listi uzgriežot skaļāk, ja braucu viens, un ceļošana Lielvārde – Rīga – Lielvārde sanāk bieži.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītājs Aivars Gribusts. No dibināšanas 1992. gadā uzņēmums Lielvārds darbojas Latvijas izglītības nozarē, piedāvājot mācību satura, uzskates līdzekļu, kā arī interaktīvo izglītības risinājumu klāstu atbilstoši valsts izglītības standartiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumu Lielvārds nodibināju pirms 25 gadiem, un šie gadi ir aizskrējuši neiedomājami ātri. Izglītības nozarē mums izdevies nemitīgi rast arvien jaunus izaicinājumus un iespējas inovācijām. Tādā veidā izjūtam, ka esam dinamiskākajā uzņēmumā, kādu vien var iedomāties. Un labā ziņa - arī šobrīd zinām, ko vēlamies paveikt nākamajos piecos gados. Turpināsim veidot mūsdienīgu mācību saturu un attīstīsim mobilās mācīšanās platformu soma.lv, kas ļaus skolēniem vēl mērķtiecīgāk «būvēt» savas zināšanas jebkurā laikā un vietā, pastiprināsim savas aktivitātes skolotāju profesionālajā pilnveidē un veidosim jaunu mācību priekšmetu «Dizains un tehnoloģijas» 10 līdz 12 gadus veciem bērniem. Šim mācību priekšmetam jākļūst par stabilu pamatu jauno Latvijas inženieru kalvei. Turklāt vēlamies īstenot ieceri, lai saistībā ar nākamajiem inženieriem mēs neapstātos tikai pie vīriešu dzimtes, bet spētu šajā aizraujošajā nozarē iesaistīt arvien vairāk topošās inženieres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi notiesāti slepkavas Amerikas Savienotajās Valstīs izbēguši no augstākās drošības cietuma netālu no Kanādas robežas.

Abi ieslodzītie turklāt bijuši apveltīti ar humora izjūtu, jo atstājuši zīmīti ar vēstījumu: «Lai jums jauka diena.» Uz tās uzzīmēta arī vīpsnājoša sejiņa.

48 gadus vecais Ričards Matts (Richard Matt) un 34 gadus vecais Deivids Svīts (David Sweat) no vīriešu cietuma izbēga laika posmā no 5. jūnija līdz 6. jūnijam, naktī vai agri no rīta.

To, kā notikusi izlaušanās, skatieties fotogrāfijās raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Euroaptieka valdes priekšsēdētāju Ivaru Nelsonu

Lelde Petrāne, 13.01.2017

Biroja darbinieki strādā aptiekā, lai labāk izprastu pienākumus un darba dienas ritējumu

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji prognozē ekonomiskās situācijas uzlabošanos

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji deviņās Centrālās un Austrumeiropas Eiropas (CAE) valstīs uzskata, ka 2016. gadā ekonomika kopumā uzlabosies un inflācija pamatā saglabāsies zem 2% atzīmes, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2015.

Visoptimistiskākie Baltijas valstīs ir Lietuvas uzņēmēji, bet vispesimistiskākās prognozes par ekonomikas attīstību izsaka uzņēmēji Igaunijā. Savukārt Latvijā ir novērojamas viskrasākās viedokļu atšķirības uzņēmēju vidū par ekonomikas attīstības scenārijiem 2016. gadā.

To, ka ekonomika nākamgad uzlabosies, sagaida 61% lietuviešu, 53% latviešu un tikai 29% igauņu respondentu. Ekonomikas noturēšanos aptuveni šā gada līmenī prognozē 51% igauņu, 31% latviešu un 26% lietuviešu. Savukārt no lejupslīdes baidās 21% igauņu, 17% latviešu un 13% lietuviešu uzņēmēju. Tostarp 3% latviešu uzsver, ka ekonomikas izaugsme nākamgad būs būtiski lielāka, bet 6% gluži pretēji uzsver, ka nākamgad sagaidāma būtiska ekonomikas lejupslīde. Vidēji CAE reģionā 51% respondentu uzskata, ka ekonomiskā situācija uzlabosies, savukārt 34% neparedz nekādas būtiskas izmaiņas, bet 15% sagaida vēl grūtākus laikus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar GreyNut vadītāju Kristiānu Līci

Lelde Petrāne, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar 4finance izpilddirektoru Tomu Jurjevu

Lelde Petrāne, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Esam Latvijas FinTech veiksmes stāsts - no start-up līdz starptautiskam uzņēmumam, kas darbojas 15 pasaules valstīs, nodarbinot tuvu pie 2000 darbiniekiem, to esam sasnieguši 8 gadu laikā.

Mums ļoti patīk dzīvnieki, tādēļ atbalstām Latvijas dzīvnieku patversmes.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk dinamika, kad lietas nestāv uz vietas. Dinamika ir gan šajā uzņēmumā, gan šajā nozarē. Tiešsaistes kreditēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare, tai ir mazāk kā 10 gadi. Man ir bijusi iespēja būt visos uzņēmuma attīstības posmos - no pirmsākumiem, kad bija jāpērk vislētākās pildspalvas, jo citām vienkārši nebija naudas, līdz globālam uzņēmumam, kas darbojas vairākos kontinentos. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, straujš karuselis, bet tieši tas ir interesanti. Nav vienveidības un garlaicības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: 49% iedzīvotāju no Latvijas dalības ES redz vairāk ieguvumu nekā zaudējumu

Žanete Hāka, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums liecina, ka 49% iedzīvotāju no Latvijas dalības Eiropas Savienībā (ES) redz vairāk ieguvumu nekā zaudējumu, un visbiežāk šādu viedokli pauduši jaunieši vecumā līdz 24 gadu vecumam (59%). Savukārt visskeptiskāk noskaņotie bija iedzīvotāji vecumā no 45–54 gadiem.

Lūgti novērtēt, kādu personīgo ieguvumu iedzīvotāji izjutuši no ES fondu finansējuma pieejamības Latvijā, respondenti vecuma grupā 25–34 gadiem norādīja infrastruktūras uzlabojumus savā pilsētā vai novadā (50%). Lai gan nedaudz retāk, tomēr šādu viedokli atbalstīja arī respondenti citās vecuma grupās: 18–24 gadi – 35%, 35–44 gadi – 47%, 45–54 gadi – 45%, savukārt vecāka gadagājuma iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem ļoti bieži atzina, ka nekādu labumu no ES fondu pieejamības diemžēl nav izjutuši (46%).

Starp prioritārajām jomām, kurās pēc iedzīvotāju domām būtu nepieciešams ieguldīt visvairāk ES fondu līdzekļu, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem norādīja, ka finansējumu būtu nepieciešams investēt izglītībā (55%). Kā būtiska tika izcelta arī veselības nozare, ko par pirmo prioritāti izvirzīja respondenti, kas vecāki par 24 gadiem. Par īpaši būtisku veselības nozari uzsvēra iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem (65%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 73% kā galveno sava budžeta plānošanas veidu izmanto dzīvošanu ar to naudu, kas ir palikusi pāri pēc visu rēķinu un obligāto maksājumu veikšanas, liecina Ferratum Bank aptaujas dati par budžeta plānošanu mūsu valsts iedzīvotāju vidū.

Krietni mazāk (12%) šim mērķim izmanto Excel tabulu vai lapiņu, kurā sarēķina ieņēmumus un izdevumus, 3% lieto mobilo aplikāciju, bet 2% no mūsu valstī dzīvojošajiem cilvēkiem – katrai vajadzībai paredzētos finanšu līdzekļus saliek konkrētajam mērķim paredzētās aploksnēs. Savukārt 5% respondentu atzīst, ka nerēķina līdzi saviem tēriņiem.

Kā biežākos iemeslus tam, ka nauda mēneša beigās pietrūkst, aptaujātie Latvijas iedzīvotāji min ģimenes mainīgās vajadzības (41%), biežus ārsta apmeklējumus (11%), neregulārus ienākumus (9%) un spontānus pirkumus, no kuriem grūti atteikties (9%), izdevumu neplānošanu (7%), kā arī pēkšņas atlaižu kampaņas (2%) un izklaides pasākumus (2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu simtiem tūkstošu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti- MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls izveidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību vēl ir tikai ceļā uz panākumiem, nobriedušāki vadītāji līderības talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

KO PIEDĀVĀ EXECUTIVE MBA RTU RĪGAS BIZNESA SKOLĀ?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas studenti apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī atsvaidzina zināšanas galvenajās vadītāju kompetences jomās — finanses, mārketings, stratēģija, razošanas un pakalpojumu vadība, ekonomika, cilvērkresursu vadība, uzņēmējdarbība, IT vadība. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk — gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru