Eksperti

Vai apkopējiem vajadzēs veikt uzkopšanu arī Ministru kabineta sēdes laikā?

Daiga Priede-Kazaka, “Civinity Latvija”, Personāla nodaļas vadītāja, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Aizvadītais pusotrs gads darba tirgū ir bijis dažādiem izaicinājumiem un dīvainībām pārpilns. No vienas puses – darba devēju konkurence par laba līmeņa speciālistiem ir vēl lielāka nekā "pirmskovida" laikos. No otras – personāla speciālisti savā darbā bieži saskaras ar izmisumu, kad krīzes laikā bez darba palikušie piesakās uz teju jebkuru, arī pavisam nepiemērotu vakanci.

Un kā trekns, pilnīgi nevajadzīgs punkts šai neskaidrajai situācijai ir prasība par jebkuru darbinieku, neatkarīgi no slodzes, maksāt minimālās VSAOI 170 eiro apmērā.

Prasība, kas stājas spēkā no 1.jūlija, būtiski ietekmēs apsaimniekošanas un uzkopšanas nozari, kurās darbojas arī "Civinity" grupas uzņēmumi. Iemesls ir itin vienkāršs. Mums ir ļoti daudz nepilnu slodžu darbinieki – sētnieki, apkopējas, tehniskie speciālisti objektos. Tās ir iecienījuši cilvēki, kas vēlas strādāt vien dažas stundas dienā. Iemesli katram savi – mācības, kopjams tuvinieks, mazs bērniņš, viegli savienot ar kādu hobiju vai citu darbu, veselības stāvoklis vai vienkārši ir brīvs laiks.

Tagad mēs tik daudz nepilnu slodžu, cik būtu nepieciešams, atļauties vairs nevarēsim. Vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, uzkopšanas darbiem parasti ir specifiski darba grafiki. Birojā, tirdzniecības centrā, skolā strādājošajiem diezin vai patiktu situācija, kad dienas vidū, darbalaikā, mācību stundu vai pat Ministru kabineta sēžu laikā ierodas apkopēja, vai ne? Ierasti tas notiek ārpus darba laika - vakaros vai agri no rīta. Taču nav viegli izveidot racionālu apkopēja darba grafiku ap 40 stundām nedēļā, nodrošinot pilnu vai gandrīz slodzi, lai nebūtu riska pārmaksāt VSAOI. Ne visiem darbiniekiem ir pieņemamas iespējamās dzīves ritma izmaiņas.

Šo situāciju daudz smagāku padara jaunizveidotā minimālā VSAOI aprēķināšanas sistēma. Tā ir ārkārtīgi sarežģīta, smagnēja un apgrūtina uzņēmumu spējas prognozēt naudas plūsmas. Proti, darba devējam pienākums piemaksāt minimālā VSAOI starpību līdz 170 eiro iestāsies pēc vairākiem mēnešiem, kad VSAA būs apkopojusi visu informāciju par cilvēka ienākumiem un paziņojusi par to VID. Bet mēs kā darba devējs nezinām, vai nepilnu slodzi pie mums strādājošs cilvēks ir nodarbināts arī citur. Ja vien pats darbinieks nav par to informējis, bet tāda pienākuma nav un tas arī nebūtu vajadzīgs. Tādēļ faktiski uz vairākiem mēnešiem ir jārezervē summa (jāveido uzkrājumi), kas pēc mūsu aprēķiniem atbilst nepieciešamajiem VSAOI. Tas sarežģī finanšu plūsmu plānošanu, samazina uzņēmuma plānoto peļņu un šīm darbībām ir sava cena.

Proti, ja būtiski palielinās izmaksas par darbiniekiem, tad nav ilgi jāgaida līdz brīdim, kad pat liels, stabili strādājošs uzņēmums nespēs tās amortizēt un sāks domāt par pakalpojumu cenu palielināšanu. Vai cenu celšanās vēl vienā sektorā ir tas, kas mums ir vajadzīgs jau tā trauslajā "pēckovida" ekonomikā?

Minēšu tikai vienu piemēru. Uzņēmums, kas nodrošina uzkopšanas pakalpojumus Rīgas viesnīcās. Pērn, kad viesnīcu darbība praktiski bija apturēta, nācās uzteikt darbu aptuveni 80% darbinieku. Protams, bija cilvēki, kam varēja piedāvāt pārkvalificēties mūsu uzņēmuma grupas ietvaros, taču lielāko daļu nācās atlaist. Patlaban aktivitātes tūrismā sāk atjaunoties, attiecīgi arī uzkopšanas uzņēmumā būs vajadzīgi darbinieki. Taču ir skaidrs, ka uzņēmums iespēju robežās centīsies nodrošināties pret "pārsteigumiem" ar VSAOI, piedāvājot iespējami vairāk pilnu slodžu. Domāju, ka līdzīgi rīkosies arī citi. Tas nozīme, ka daļa cilvēku, kuri zaudēja darbu Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumu dēļ , to neatgūs.

Jāatgādina, ka šeit mēs runājam par mazkvalificētiem darbiem un nepilnu slodžu darbiniekiem, proti, cilvēkiem, kuru pozīcijas darba tirgū jau tāpat nav spēcīgas. Šis neattiecas uz kvalificētiem speciālistiem, cīņa par kuriem ir vēl asāka nekā jebkad agrāk. Taču mēs nezinām, kāds izskatīsies darba tirgus pēc tam, kad valsts vairs nemaksās dīkstāves pabalstus un beigsies tradicionāli laiskā vasara. Vai mēs nesagaidīsim rudeni ar lielu bezdarba pieaugumu?

Un tad jājautā, vai, ņemot vērā visu augstāk minēto, 2021.gada vasaras vidus patiešām ir īstais brīdis, kad ieviest obligāto minimālo VSAOI? Varbūt vērtīgāk būtu to atlikt līdz 2023.gada 1.janvārim, šo laiku veltot, piemēram, saprātīgas minimālā VSAOI aprēķināšanas sistēmas izstrādei? Jo mēs redzam, ka labi domātā iecere palielināt mazāk atalgoto darbinieku sociālo aizsardzību, patlaban pārvēršas slazdos, kuros galu galā iekritīs tieši paši cilvēki, kuru intereses jaunās izmaiņas ir aicinātas sargāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepārdomātā ostu reforma apdraud tūkstošiem ostu darbinieku dzīves kvalitāti

Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību atklātā vēstule valdībai, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu".

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "2021. gads sākās ar kārtējo jauno nodokļu reformu, kad tika veikti grozījumi trīs galvenajos nodokļu likumos: "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(IIN), "Par valsts sociālo apdrošināšanu"(VSA) un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā. Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem. Tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina – mikrouzņēmumu (MU) un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Tas novedīs pie krīzes gan kultūras, gan vairākās citās nozarēs, kuras līdz šim izmantoja darba specifikai atbilstīgus nodokļu regulējumus. Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību un mazā biznesa pārstāvjus; tā radīs papildus administratīvo slogu arī darba devējiem. No 2021. gada 1.janvāra nodokļu reformas rezultātā tiek atcelts patentmaksas nodokļu režīms. No 1.jūlija nodokļu reforma paredz – ieviest izmaiņas nodokļu maksātāja statusā un nodokļu režīmā privātpersonām, kas palielinās nodokļu likmi no 15% uz 54.09% apmērā MU un SIA darbiniekiem, kuriem tiek atcelts MUN maksātāja statuss; palielināt nodokļu likmi no 20% uz 25% un 40% apmērā autoratlīdzības saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem; ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu 500 eiro apmērā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Organizācijas ceļ trauksmi. Valdība to ignorēs?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samulsināja Valsts prezidents Egils Levits, nesen televīzijā paužot, ka valdība Covid-19 krīzes pārvarēšanā darbojas klupdama un krizdama, taču pareizā virzienā. Kas ir šis pareizais virziens? Uz to īsti atbildes nav.

Labi, varam minēt. Pirmā pazīme varētu būt saslimšanas mazināšana, ar pandēmiju saistītu ierobežojumu atcelšana. Virzība uz to it kā būtu, bet tad aktualizējas jautājums par izvēlētās taktikas pareizumu un tempiem. Esam jau rakstījuši, ka, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, kam visdrīzāk varam līdzināties, ierobežojumu ekonomikai periods bija īsāks, līdz ar to nav brīnums, ka kaimiņvalstīs izaugsmes tempi ir krietni labāki par tiem, kas pie mums novēroti. Proti, gliemezis gan var iet tajā pašā virzienā, kurp zaķis, taču, ja tempi ir nesalīdzināmi, tad ar virzienu vien nepietiek. Mums ir atvērtas ekonomikas, ja sākam atpalikt, tas uzreiz atstāj iespaidu uz darbaspēka migrāciju un investīcijām, bet sekundāri – arī uz nodokļu slogu to maksātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Preses izdevēju asociācija aicina valdošo koalīciju atlikt darbaspēka nodokļu reformas sākšanu šī gada vasarā, paužot viedokli, ka reforma būtiski samazinās ārštata autoru, korespondentu un fotogrāfu skaitu mediju organizācijās.

Asociācija vēstulē valsts amatpersonām norāda, ka vēl nesen asociācija vēstulē vērsās pie valsts amatpersonām ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz preses izdevēju nozari.

Prasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu  

Pandēmijas laikā nedrīkst ieviest prasību darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie,...

Neskaidro izmaiņu rezultātā jau tagad ir un turpmāk sagaidāmi gadījumi, kad autori atteiksies sadarboties ar mediju uzņēmumu, ja tas viņiem nav "maizes" darbs, bet gan radošuma un kreativitātes izpausme. "Rezultātā mediju organizācijas zaudēs svarīgus ārštata autorus, korespondentus un fotogrāfus, attiecīgi - lasītājs zaudēs daudzveidīgu kvalitatīvu saturu," vēstulē uzsver asociācija.

Iespējams, labi domāto reformu ietekmē nozare nonāk situācijā, kur likumdošanas rezultātā nav paredzami medija izdevumi. "Tā tam normālos apstākļos nevajadzētu būt," uzsver asociācija, norādot, ka to ir veicinājušas pēdējo gadu nodokļu likumdošanas izmaiņas un "uzlabojumi".

Kā skaidro asociācija, ja agrāk gan uzņēmēji, gan ienākuma saņēmēji skaidri zināja, kādas būs uzņēmuma izmaksas un kāda būs saņemamā autoratlīdzību summa pēc nodokļu nomaksas, tad tagad tas vairs nebūs iespējams, īpaši mediju uzņēmumiem.

"Sajukums, kuru radīs reformas ieviešana, ietekmēs nozari jau tā nevienkāršajos Covid-19 pandēmijas apstākļos. Mums ir neizprotama valsts rīcība, mudinot uzņēmējus pārskatīt darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, bet darbiniekus, savukārt, mudinot izvēlēties kļūt par pašnodarbinātajiem," atklātajā vēstulē norāda asociācija.

Reirs: Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt 

Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV)....

Asociācija "uzstājīgi aicina neveidot darba devējiem un darba ņēmējiem nepārdomātus pārbaudījumus jau tā sarežģītajā situācijā un atlikt nodokļu reformu".

Asociācijas vēstule adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), ekonomikas ministra pienākumu izpildītājam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.

Jau ziņots, ka likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas - 1500 eiro ceturksnī.

Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.

Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijai (FM) varētu izveidot darba grupu, lai vērtētu, vai nodokļu izmaiņās pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem nepieciešamas izmaiņas, tādu nostāju intervijā televīzijas kanālā "Rīga TV24" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts pirmā persona atzīmēja, ka nodokļu sistēmas reformu pakete ir nepieciešama tādēļ, lai panāktu, ka visi cilvēki maksā nodokļus. Cilvēki, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas, dzīvo uz to cilvēku rēķina, kas godprātīgi maksā nodokļus. Prezidenta ieskatā, tas ir reformas mērķis - panākt nodokļu nomaksu, taču atsevišķos jautājumos reforma nav līdz galam pārdomāta un nav atrisinātas dažādas situācijas.

Pēc Levita paustā, FM varētu izveidot nelielu darba grupu, kas izskatītu visus izskanējušos argumentus un izvērtētu konkrētas situācijas. Prezidents uzsvēra, ka jebkuras lielas reformas gadījumā nepieciešams noskaidrot, vai nav nepieciešamas korektūras. Turklāt būtu jāsecina, vai nav nepieciešamas izmaiņas likuma, Ministru kabineta vai prakses līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Visiem internetā iegādāto preču sūtījumiem no valstīm ārpus ES tiks piemērots PVN

LETA, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G20 finanšu ministri sestdien sanāksmē Venēcijā atbalstīja iecerēto transnacionālo kompāniju nodokļu reformu.

Reformas nolūks ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Principiālu atbalstu šai reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas jau 132 valstis.

"Mēs esam panākuši vēsturisku vienošanos par stabilāku un drošāku starptautisko nodokļu arhitektūru," teikts divu dienu sanāksmes noslēgumā izplatītajā ministru paziņojumā.

Reformas nolūks ir novērst to, ka valstis sacenšas par lielo uzņēmumu investīcijām, piedāvājot tiem zemākas nodokļu likmes.

Iecerēts, ka reforma stāsies spēkā 2023.gadā.

Tomēr pret minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā iebilst Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Igaunija, Īrija un Ungārija. Ja šīs valsts nepiekritīs reformai, to nevarēs ieviest ES mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurp ejam? Kas mūs – valsti, tautu – sagaida nākotnē? Kādi ir Latvijas attīstības mērķi un kas tiks darīts, lai tos sasniegtu? Un vai vispār valstī īstenotā politika ir mērķtiecīga? Bet, ja ir, tad aktuāls jautājums: vai tie mērķi ir labākie iespējamie un sabiedrības akceptēti?

Šādus un līdzīgus jautājumus, ikdienā runājot ar ļoti daudziem uzņēmējiem, nākas dzirdēt aizvien biežāk. Jā, valstī ir pieņemts gan Nacionālais attīstības plāns, gan daudzi citi plānošanas dokumenti, taču kā agrāk, tā arī tagad tie tapuši un apstiprināti bieži vien tikai tāpēc, ka tādiem esot jābūt, nevis lai, līdzībās runājot, būtu par tādu kā koka stumbru ar augšup vērstu galotni, ap ko tad veidoties normatīvu sazarojumam. Tas, kas redzams šobrīd, drīzāk atgādina krūmāju. Ir milzum daudz dažādu mērķu, kuru vārdā kaut kas tiek lemts, kaut kas mainīts, tostarp biznesa spēles noteikumos, taču tas viss nav savstarpēji saistīts, nav virzīts vienā, kaut vai valsts līdzsvarotas, bet straujākas attīstības virzienā. Tad nu nav brīnums, ja ik pa brīdim ar tikpat vērā ņemamiem argumentiem kā pieņemot kāds lēmums tiek atcelts, grozīts vai atlikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Stāsts par nākamā gada vēlēšanām, ne ekonomiku

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Televīzijā diskusija. Vajadzētu runāt par valsts ekonomiku, politiķi runā par sevi. Par to, ko piedāvājuši, bet citi noraidījuši. Par to, ko grasās darīt un jau mēģinājuši paveikt.

Pārsvarā kādu sociālu grupu (pensionāri, skolēni, vecāki, cilvēki ar invaliditāti u.tml.), ne valsts kopumā interesēs. Birst svešvārdiem piesātinātas, bet būtībā tukšas frāzes, saukļi, ko varētu rakstīt plakātos, bet ko nevar lietot kā degvielu ekonomikai.

Valdības sēde. Atkal būtu jārunā par esošo situāciju, par cēloņiem Latvijas atpalicībai IKP un citos rādītājos no Lietuvas un Igaunijas. Ko redzam tā vietā? Arī te vien centienus pievērst sev uzmanību, cīnoties teju vai par burtu kļūdām birokrātiski sarakstītos dokumentos.

Amatu zaudē ekonomikas ministrs. Kāpēc? Slikti strādāja? Nē – lielais grēks, ka nomainīja partiju. Tiek nomainīti vēl daži ministri. Jo kāds vērtēja paveikto? Nē, ja neskaita bažas par zemo reitingu, ko bija izpelnījusies izglītības un zinātnes ministre un tāpēc aizstājama ar tādu, kuras vārda atskaņošana lielai vēlētāju daļai nerada zosādu.

Komentāri

Pievienot komentāru