Būvniecība un īpašums

Vai apsver investēt ASV? Pērc pili!

Žanete Hāka, 30.10.2013

Cena: 9,95 miljoni ASV dolāru

Atrašanās vieta: Ostina, Teksasa.

Pils atrodas Bartonkrīkā, kas atrodas dažus kilometrus no Ostinas, Teksasā. Pils tika celta piecus gadus un tās būvniecība izmaksāja 22,5 miljonus ASV dolāru. Pils kopējā platība ir 1553 kvadrātmetri un tajā ir septiņas guļamistabas, istaba ar lielu kamīnu, baseins, sporta zāle.

Avots: zillow.com

Jaunākais izdevums

Pils iegāde ir lielisks veids, kā apliecināt savu finansiālo statusu apkārtējo acīs, raksta Bloomberg.com.

Ja ir nauda, ikvienam ir iespēja iegādāties mājokli, kas izskatās pēc pils. Aģentūra Bloomberg apkopojusi informāciju par pilīm, kuras patlaban izliktas pārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apspriedīs Mežotnes pils attīstības iespējas

Lelde Petrāne, 25.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 26.novembrī, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Mežotnes pils apsaimniekotāju SIA VNĪ pilis rīkos plenēru, kurā kopā ar nozaru ekspertiem tiks diskutēts par Mežotnes pils darbības paplašināšanas un dažādošanas iespējām, informē VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

«1802.gadā celtā Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma ēras pieminekļiem Latvijas muižu arhitektūrā. Līdz šim pils ir veiksmīgi darbojusies kā tūrisma objekts, piesaistot ārvalstu tūristus, kā arī piedāvājot telpas kāzām, citām privātām svinībām un korporatīviem pasākumiem. Šos darbības virzienus plānots saglabāt arī turpmāk, taču nepieciešams izvērtēt līdz šim neizmantoto pils potenciālu - identificēt šobrīd nepilnvērtīgi izmantoto pils kompleksa ēku - pārvaldnieka ēkas, sporta zāles -, kā arī pils parka teritorijas iespējamos izmantošanas veidus, un rast jaunus darbības virzienus, kurus varētu attīstīt Mežotnes pilī,» skaidro VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze: Dabasgāzes piegādes no citiem piegādātājiem šobrīd nav iespējamas

Dienas Bizness, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijas neizpildītos «pērc vai maksā» nosacījumus ar dabasgāzes piegādātāju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto noteikumu neatbilstību Enerģētikas likumam, šobrīd dabasgāzes piegādes no citiem piegādātājiem nav iespējamas, informē AS Latvijas Gāze pārstāvis Vinsents Makaris.

2015. gada 16.septembrī stājās SPRK padomes apstiprinātie Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi, kas nosaka kārtību, kā lietotāji saņem sistēmas pakalpojumus, tai skaitā nosakot pārvades sistēmas ieejas un izejas punktus Latvijas teritorijā un uz starpvalstu savienojumiem.

Atbilstoši SPRK sniegtajai interpretācijai, tas nozīmē, ka patērētāji iegūst iespēju izvēlēties dabasgāzes piegādātāju. Iepriekš tika paredzēts, ka izejas punkti uz Latvijas sadales sistēmu stāsies spēkā līdz ar apstākļiem, kas minēti Enerģētikas likumā un attiecas uz tirgus atvēršanu 2017. gada 3.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas Jaunajā pilī pēc vērienīgās rekonstrukcijas notiek labiekārtošanas darbi, lai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, tā atkal vērtu durvis apmeklētājiem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi Latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Struknes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns.

Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, pēc tiem tiks uzsākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

“Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pils kvartālā pēc četru gadu ilgušas rekonstrukcijas durvis vērusi Siguldas Jaunā pils, kas turpmāk būs atvērta apmeklētājiem nacionālā romantisma interjera, mūsdienīgu ekspozīciju un daudzveidīgu kultūras norišu apmeklēšanai, kā arī tajā notiks svinīgas laulību ceremonijas.

Turpmāk pils apmeklētājiem būs pieejama ekspozīciju apskatei, ievērojot muzejvietās noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, taču uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai pilī tiks veidotas īpašas salonmūzikas vakaru programmas, kurā uzstāsies akadēmiskie dueti, džeza kamersastāvi, plānoti dzejas lasījumi, moderno deju performances un citi notikumi.

Zināms, ka pagājušā gadsimta 30. gados pils tika dēvēta par skaistāko un modernāko rakstniecības pili Eiropā.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi izcilā latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Strunkes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preiļiem ir ambīcija ieņemt vienu no redzamākajām vietām Latgales tūrismā – jaunie Preiļi dzimst līdz ar vācbaltiešu pils rekonstrukciju.

Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no Jelgavas kultūrvēsturiskajiem un izglītības objektiem – Jelgavas pilī – izbūvēts lifts, kuru plānots atklāt maijā, atsaucoties uz Jelgavas pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Nozīmīgākie celtniecības darbi pabeigti, lifta iekārta uzstādīta. Patlaban vēl notiek slodžu pārbaudes, testēšanas darbi un pārējās vides pielāgošana – trepju margu un nobrauktuvju izbūve.

Ikdienā Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbinieki un studenti liftu nevarēs izmantot – tas paredzēts, lai pilī varētu iekļūt cilvēki ratiņkrēslā. Tāpat tas būs pieejams lielāko pasākumu laikā, informē medijs.

Vēl paredzēts veidot dažādas nobrauktuves, savienojumu vietas starp gaiteņiem, pārveidot kāpņu margas, kas nogrieztas lifta izbūves vajadzībām, kā arī mainīt vairākas durvis. Pielāgojot telpas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pilī speciāli aprīkotas arī divas tualetes – sieviešu un vīriešu – pirmajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kultūras ministre: Mitrums joprojām bojā muzeju krājumus Rīgas pilī

LETA, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēc postošā ugunsgrēka Rīgas pilī 2013.gada vasarā tajā izvietoto muzeju darbinieki ir darījuši visu iespējamo, lai novērstu kaitējumus muzeju krājumiem, mitrums joprojām tos bojā, bet muzeju darbinieki Rīgas pilī strādā nepiemērotos apstākļos, pēc Rīgas pils apmeklējuma secinājusi kultūras ministre Dace Melbārde.

Kā informē kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, 3.janvārī Melbārde apmeklēja Rīgas pili, lai iepazītos ar tur izvietoto muzeju darba apstākļiem.

Ministre iepazinās arī ar darbiem ēkās, kuras šobrīd tiek pielāgotas muzeju pagaidu telpu vajadzībām. Viņa pauda gandarījumu, ka telpu pielāgošana norit sekmīgi un paredzētajā grafikā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 20.jūnija naktī Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks. Lai arī ugunsgrēks tieši neskāra muzeju izmantotās telpas Rīgas pilī, ugunsgrēka dzēšanas un lokalizēšanas rezultātā ar ūdeni tika salietas arī muzeju izmantotās ekspozīciju un krātuvju telpas un ūdens skāra daļu no muzeju krājuma priekšmetiem. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā cieta arī muzeju personāla darba telpas - tika bojāts inventārs, sabojāta daļa no datortehnikas un tajā izmantotā programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank labprāt kredītos izsniegtu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt

LETA, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV laikraksts New York Times jūsmo par Latvijas barokālo Rundāles pili, nodēvējot to par Latvijas Versaļu.

Laikraksts vēsta par vairākus desmitus gadu ilgajiem Rundāles pils restaurācijas darbiem, kas noslēdzās šogad, atjaunojot pili tās sākotnējā krāšņumā.

Baroka un rokoko arhitektūras stilā tapušais Rundāles pils ansamblis ir viens no izcilākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem. Tas celts 1736.-1740.gadā pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta un viņa vadībā. Pils dienvidu pusē atrodas Rastrelli projektētais desmit hektārus lielais franču dārzs ar dažādiem krāšņiem baroka parka elementiem.

Pirms 50 gadiem domubiedri Bauskas muzeja toreizējais direktors Laimonis Liepa, gleznotājs un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis un Mārcis Leopolds Kļaviņš aizsāka lolot domu par pils restaurāciju, saredzēja nepieciešamību un vēlmi saglabāt karos un padomju laikā smagi cietušo pili, ierīkot tajā muzeju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Imants Lancmanis: Esmu centies radīt priekšstatu, ka Rundālē vienmēr spīd saule

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljards elementu summa. Tā Imants Lancmanis raksturo mūsdienu demokrātiju, un tā varētu apzīmēt arī viņa mūža darba vietas – spožās Rundāles pils – restaurācijas un iekārtošanas pabeigšanu tieši valsts simtgadē

Pašlaik Imants Lancmanis Rundāles pils direktora amatā vada pēdējās nedēļas, turpmāk viņš ir iecerējis pievērsties rakstīšanai un gleznošanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nosauciet dažas pilis vai muižas, kuras tagad būtu jāglābj par katru cenu!

Labi zinu, ko maksā atjaunot ēku. Un tāpēc neloloju lielas cerības kaut ko izglābt. Viens piemērs ir Kaucmindes muiža – tā ir postaža. Esmu gan redzējis – olalā! – veselu rindu muižu glābēju ar lielām idejām. Arī tajā pašā Kaucmindē, kad 1990. gadā šeit ieradās grāfs Seržs fon der Pālens ar mērķi muižu atjaunot. Taču viņam nepatika līdzās uzceltās balto ķieģeļu mājas. Pēc tam sekoja Māris Gailis seniors un Māris Gailis juniors, tagad atkal īpašnieki un beidzot ar labu ieceri. Būtībā neviens ieguldījums kādā pilī, lai ierīkotu viesnīcu, nekad nevar atmaksāties. Mālpils un Rūmene ir gadījumi, kad īpašnieki var atļauties sev to kā prieku. Viņi nekad neatgūs visu, kas ieguldīts. Pie manis ir braukuši daudzi cilvēki mirdzošām acīm. Pf! Kaucminde ir spoža, un tagad ir iecere tur veidot medicīniska tipa iestādi senioriem, kādas ir ļoti izplatītas Vācijā. Bet! Vispirms ir jāiegulda liela nauda, taču rentēšana sāksies tikai ar ļoti lielu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pieteicies pircējs Smiltenes novada domes īpašumam Lazdiņu pils Variņu pagastā - savulaik iespaidīgai, skaistai vācu barona trīsstāvu mājai jeb medību pilij, kas mūsdienās kļuvusi par graustu cilvēku bezsaimnieciskuma dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Ēku no uzņēmuma Smiltenes MRS savulaik pārņēma Variņu pagasta padome, pēc tam - Smiltenes novada dome, taču pašvaldība līdzekļus brūkošās koka un mūra mājas «iekonservēšanā» nav ieguldījusi.

Īpašums Lazdiņu pils (pils, saimniecības ēka un zeme) ir reģistrēts Zemesgrāmatā kā Smiltenes novada domes īpašums.

Tagad pašvaldība saņēmusi iesniegumu no Rīgas uzņēmuma Bonfiglio, kas vēlas pirkt Lazdiņu pili. Otrdien iesniegumu par īpašuma atsavināšanu (izsoli) savā sēdē izskatīja novada domes Finanšu un attīstības jautājumu komiteja un nolēma šo jautājumu virzīt tālāk uz novada domes sēdi, kas notiks 25. februārī. Internetā pieejamajās datu bāzēs norādīts, ka SIA Bonfiglio ir specializējusies alkoholisko un citu dzērienu tirdzniecībā. Savukārt uzņēmuma valdes loceklis Toms Šrāders Ziemeļlatvijai norāda, ka tagad SIA Bonfiglio ir reklāmas aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni

Lelde Petrāne, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēdējā iespēja aplūkot Rīgas pils priekšpili būvdarbu stadijā!

Lelde Petrāne, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas - rekonstrukcijas darbu noslēgšanai atlicis pusgads. Šobrīd sākusies apdares un restaurācijas darbu intensīvā fāze, tika pastāstīts medijiem rīkotajā pasākumā.

Šodiena bija zīmīga tajā ziņā, ka nākamreiz sabiedrība ar mediju palīdzību Rīgas pils priekšpili ieraudzīs tikai pabeigtā stadijā.

Rīgas pils priekšpilī darbi ir izpildīti 70% apjomā. Šobrīd apgūtā summa no kopējās līguma summas ir 25 miljoni eiro.

Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās:

I kārta - Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija, kas uzsākta 2009. gadā un tiks pabeigta 2015. gada nogalē,

II kārta - Rīgas pils kastelas daļas restaurācija un pārbūve, kas tiks uzsākta 2016. gadā un pabeigta 2018. gadā. Šodien bija iespēja aplūkot arī kastelas daļu tādu, kāda tā izskatās patlaban, un tika pastāstīts par to, kādas ir otrās kārtas ieceres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ziemas pauzes Bauskas pilī kafejnīca šopavasar darbu neatsāks, apstiprinājis SIA «Demora» pārstāvis Edgars Kozlovskis, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uzņēmējs atzinis, ka ar pašreizējo kārtību un prasībām ēdināšanas bizness pilī nav iespējams.

To ierobežo pils darba laiks, kas nepieļauj strādāšanu vēlās vakara stundās. Muzejs vasarās strādā līdz septiņiem vakarā, pēc tam tiek slēgti pils vārti. Tas liedz kafejnīcai viesus apkalpot ilgāk, nav iespēju nodrošināt apmeklētāju uzturēšanos slēgtajos pasākumos.

Bauskas novada domes sociālo, izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas sēdē 14. martā deputāti sprieduši par iespēju organizēt Bauskas pils kafejnīcas telpu nomas tiesību izsoli. Līdzšinējais ar SIA «Demora» noslēgtais pils kafejnīcas telpu nomas līgums izbeigts, savstarpēji vienojoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas atvēršanas pasākumu Kaskādes četrās dienās apmeklējuši aptuveni 10 tūkstoši interesentu, informēja bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā atzīst LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, līdz ar to Gaismas pils ir sākusi «pilnvērtīgu dzīvi». «Ceram, ka visi, kas pabijuši šajās dienās Gaismas pilī, tajā atgriezīsies jau kā lasītāji,» pauž D. Mukāne.

Kā ziņots, no 12. jūnija līdz 15. jūnijam LNB rīkoja īpašu jaunās ēkas stāvu atvēršanas pasākumu Kaskādes, kura laikā apmeklētājiem tika dota iespēja iepazīties ar Gaismas pili. Interesenti varēja doties ekskursijās pa jauno ēku un piedalīties radošās aktivitātēs. Katru dienu atvēršanu svinēja kāds no stāviem, bet četru atvēršanas dienu laikā apmeklētājiem kļuva pieejami septiņi LNB jaunās ēkas stāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rundāles pils muzeja direktors: valsts drošības pasākumi ir šķietamība

Dienas Bizness, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uzgāju bēniņos un palūdzu kolēģim nogriezt vienu šķēpeli no sijām. Savā laikā tās divreiz tika apstrādātas ar antipirēniem. Pirmajā reizē biju dziļi nelaimīgs, jo antipirēna šķidrumam pievieno sarkanu krāsu. Mīļais Dievs, skaistās 18. gadsimta sijas tagad ir idiotiski sarkanas, es domāju. Tagad lūdzu nogriezt šķēpeli, mēs izgājām ārā, un pats ar šķiltavām to dedzināju. Nedega,» tā vaicāts, kur Rundāles pilī vispirms gājis, izdzirdot par Rīgas pils degšanu, žurnālam Ir sacījis Rundāles pils muzeja direktors, gleznotājs Imants Lancmanis.

«Ja tas būtu izdarīts Rīgas pils bēniņos... To es nevaru piedot,» viņš sacījis.

«Latvijā ir pēcpadomju gļēvums, vienaldzība. Ja valstī nāk gaismā, ka ēkā nr.1 viss ir nepareizi, tad man ir skaidrs, kas notiek ēkā nr.5, nr.100 un tā tālāk. Visi [valsts] drošības pasākumi ir šķietamība. Ēkā, kur sēž Valsts prezidents un atrodas trīs muzeji, vajadzēja būt kolosālam drošības līmenim. Tas ir kā Baltā nama un Luvras apvienojums. Bija jābūt A, B, C risinājumu variantiem, ja kaut kas notiek!» uzskata I. Lancmanis.

Jautāts, kam no ētiskā viedokļa uzliktu atbildību par notikušo Rīgas pilī, viņš teicis: «Tas vispirms bija Prezidenta kancelejas uzdevums. Viņi bija vienīgie, kas varēja atbildēt par šo ēkas daļu, kas muzejiem bija tabu, kur tie nevarēja tikt iekšā. Vajadzēja izstrādāt drošības plānu. Un ugunsdzēsēji? Un valsts drošības struktūras? Kā jums patīk, ka tiek pirkta ugunsdzēsības mašīna, kas nevar iebraukt Latvijas ēkas nr.1 pagalmā? Kā var strādāt, ja tas neatplaiksnī galvā?»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Katrs ceturtais darbinieks apsver iespēju mainīt pašreizējo darbu

Žanete Hāka, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd darba tirgū vērojama situācija, ka darbinieku gatavība un atvērtība darba maiņai ir salīdzinoši augsta. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Ceturtā daļa (24%) darbinieku šogad apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, bet desmitā daļa (13%) darbinieku nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Iespējams, ka arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie – tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt divas trešdaļas (63%) darbinieku pašlaik vēl nav gatavi jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir gados jaunāki darbinieki (18 - 29 gadu vecumā), kā arī darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (1 - 5 gadus), un rīdzinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Patveras ASV dolāros; eiro šogad gan paredz nelielu pārsvaru

Jānis Šķupelis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Palēnināt «ātro modi»

Inga Blumberga, zīmola Hebe dibinātāja un vadītāja, 12.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ātrās modes» solis vēl nekad nav bijis tik straujš! Diemžēl modes industrija joprojām ir otra lielākā pasaules piesārņojuma veicinātāja aiz naftas rūpniecības, tādējādi vēršot plašumā arī vispasaules nabadzību, sociālo nevienlīdzību un apkārtējās vides iznīcību. Mūždien mainīgās modes tendences un patērētāju iksezonas «pērc–uzvelc–izmet» attieksme liek «ātrās modes» mašinērijai skriet uz priekšu vēl negausīgāk. Izdabājot attīstīto rietumvalstu modes zīmolu un patērētāju nepieciešamībām un iegribām, masveida ražošanā vēl aizvien tiek nodarbinātas tieši Āzijas attīstības valstis.

Tūkstošiem legālu un nelegālu rūpnīcu jeb tā saukto «svetšopu» nodarbina maznodrošinātu, niecīgi apmaksātu un pārslogotu darbaspēku, un vairākumā gadījumu pārkāpj cilvēktiesības. Nemaz nerunājot par tekstila atkritumu un pārprodukcijas pārstrādes politikas neesamību! Beigu beigās šie atkritumi tiek sadedzināti vai atstāti izgāztuvēs, kur tie veicina pasaules ekoloģisko postažu. Savukārt patērētāji nemaz neapzinās, cik milzīga ir pārprodukcija – pilnīgi jauni apģērba gabali, kas ne reizi netiks uzvilkti vai pat uzmērīti. Realitāte ir skaudra – Lielbritānijas pircēji ik gadu iegādājas 2,15 miljonus tonnu jauna apģērba. Tikmēr ASV patērētāji katru gadu izmet 10 miljonus tonnu apģērba!

Komentāri

Pievienot komentāru