Vai atkal jau «Dzīvnieku ferma»? Jeb valdes atbildības par nodokļiem ideja ir pārāk plaša 

Nesen FM publicēja ziņu (1), ka plānots ieviest valdes solidāru atbildību par uzņēmuma nesamaksātajiem nodokļiem, kas izveidojušies pēc nākamā gada 1. janvāra. Drīz pēc tam publiskots arī pats likumprojekts un tā anotācija (2). Galvenā doma nav peļama – valsts vērsīsies pret negodīgajiem valdēs, kas pamet dēļ nodokļu parādiem grimstošu kuģi un izveido jaunu, ar pēc iespējas līdzīgu nosaukumu, ar no kuģa pārņemtiem aktīviem un bez satīrīšanas aiz sevis.

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris, 2014. gada 03. decembris plkst. 10:48

Jānis Taukačs

Foto: Publicitātes

Piemērs

Likumprojektā paredzēts, ka jāpiepildās visiem trijiem kritērijiem, lai nodokļus varētu piedzīt no valdes. (3) Tomēr, tas var izrādīties nemaz ne tik sarežģīti. Piemēram, VID audita laikā ar informācijas pieprasīšanu ārvalstu nodokļu administrācijām uzņēmumam iespējams ilgstoši neatmaksāt PVN. Alternatīvs variants – biznesa projekts izrādījies neveiksmīgs. Tādēļ uzņēmumam izveidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz EUR 16 000. Bankas un citi kreditori tajā pašā laikā novēršas. Arī VID nepiekrīt kavētos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt, jo kritēriji ir subjektīvi – VID var sadalīt vai atlikt, bet tam parasti nepieciešams kāds nodrošinājums.

Līdz pēdējam brīdim uzņēmums cer – varbūt VID un citi kreditori atmaksās parādus. Tas nenotiek, jo sākas strīds ar VID un taisnību jāmeklē 3-4 gadus tiesā. Tādā tiesiskā valstī kā Latvija pat uzvarētas lietas gadījumā advokātu honorārus neviens nekompensēs. Savukārt, par procentiem no iesaldētās naudas vēl būs jāpacīnās, lai VID tos samaksātu par visu iesaldēto periodu, nevis no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža. Tādēļ pēc jauno grozījumu stāšanās spēkā par šiem nodokļu parādiem personīgi varētu atbildēt valde.

Valdes glābiņš

Paredzētas vairākas normas, kas sašaurina iespējas šādus nodokļu parādus piedzīt no valdes. Pirmkārt, nevarēs piedzīt, ja tiesā apstrīdēts lēmums piedzīt no valdes. Taču bieži lielākais strīds mēdz būt par nodokļu parāda būtību, kas var paralizēt biznesu un daudzi var neizdzīvot, jo citi nodokļu parādi aug un tos uzņēmums nevar samaksāt.

Otrkārt, valde nebūs atbildīga, ja pastāvēs objektīvi iemesli (!) maksātnespējas procesa neiesniegšanai, kas atkal atstāj pārāk daudz vietas objektīvai VID interpretācijai. Šķiet, milzīgs daudzums sadzīvo ar faktiskās maksātnespējas situāciju, neiesniedzot maksātnespējas pieteikumu, kaut vai tādēļ, ka mātes uzņēmums ārzemēs vienmēr līdz šim ir iedevis piešprici, kad tas tiešām bijis nepieciešams. Bet vai ar to pietiks objektīvu iemeslu pierādīšanai, zinātne un likumprojekts pagaidām klusē. 

Treškārt, viens tiešām sakarīgs glābiņš tomēr projektā pastāv. Proti, ja SIA vai tās valdes loceklis 15 dienu laikā pēc rakstveida brīdinājuma paziņošanas iesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu, par to rakstveidā informējot VID.

Kas notiek citur?

Ja palūkojamies uz citām ES dalībvalstīm, tad redzams, ka šāds valdes atbildības veids pastāv pusē ES dalībvalstu un nekādas traģēdijas komercdarbības videi no tā nerodas. Tomēr, kā vienmēr – velns slēpjas detaļās. Šajā gadījumā – kādas tieši ir normas par valdes atbildību un kāda ir nodokļu piedziņas un strīdu risināšanas sistēma kopumā? No anotācijas nerodas pārliecība, ka kāds šādās niansēs iedziļinājies.

Tabulā zemāk iekļauts apkopojums, kurās ES valstīs paredzēta valdes atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem (4). Valstis, kas ieviesušas šādu atbildību, būtu rūpīgas izpētes vērtas tik jūtīgā jautājumā, kas var kādas nelielas tiesību jaunrades kļūdas dēļ negatīvi ietekmēt visu komercdarbības vidi. Starp citu, no tabulas arī redzams, ka pats valdes atbildības par nodokļu parādu fakts būtiski neietekmē arī tradicionālu holdinga kompāniju jurisdikciju (Kipra, Īrija, Malta, Nīderlande, u.c.) statusu. Tā kā industrija no šādām korekti ieviestām normām, visticamāk, nezaudēs.

""

Vēl viens jaunrades brīnums, ko plaši neafišē

Vēl vairāk komercdarbību paredzēts ierobežot ar dīvainu normu, ka nepieciešams paplašināt VID tiesības noteikt aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā. VID to vēlas ieviest visa veida pārreģistrācijai pēc lēmuma paziņošanas par audita uzsākšanu. Aizliegums pārreģistrācijai darbotos līdz nodokļu audita rezultātā noteikto maksājumu samaksas termiņa dienai konkrētām personām. Šādai normai atrastais attaisnojums – pēc paziņošanas par audita uzsākšanu uzņēmumos ātri nomainās valde uz Tadžikistānas u.c. brālīgo valstu pilsoņiem, kas nav sasniedzami. Interesanti, kā VID spēs paredzēt – kurš plāno pēc audita uzsākšanas paziņošanas mainīt valdi? Vai nu tad VID ierobežos puspasauli, ko vien auditēs vai norma vienkārši nedarbosies.

Vīzija

Droši vien dēļ šīm jaunajām normām rokas tagad berzē apdrošinātāji, maksātnespējas administratori un juristi, kas palīdz risināt nodokļu strīdus. Savukārt risinājumus izmisīgi meklē kā minimums virkne lielu uzņēmumu vadītāju un holdinga kompāniju industrijas pārstāvji.

Šobrīd diemžēl ir samērā viegli nodokļu strīdu risināšanas labirintos pazudināt veiksmīgi strādājošus uzņēmumus. Tādēļ uzdrošinos apgalvot, ka no sākuma jāpadara efektīvāku strīdu risināšanas kārtību. Piemēram, jāpanāk, ka nodokļu strīds tiek atrisināts ne vēlāk kā 1-2 gadu laikā, lai uzņēmumiem ilgstoši nav jāiesaldē līdzekļi.

Savukārt pašai normai par valdes atbildību jābūt krietni šaurākai, ja vien valsts par to kā minimums nevēlas vēlāk pacīnīties Satversmes tiesā. Ja šīs normas nebūs septiņreiz detalizēti nomērītas, tad grieziens var izrādīties sāpīgs visai komercdarbības videi.

Taču neskriesim vēl vilcienam pa priekšu. Likumprojekta redakcija vēl droši vien pieredzēs ne vienu vien uzlabojumu. Steigai likumdevējam arī nevajadzētu būt, jo nav jau tā, ka šobrīd VID nav mehānismu, kā cīnīties ar ļaunprātīgiem nemaksātājiem. Komerclikums jau šobrīd paredz, ka kreditori var prasīt valdes atbildību gadījumā, ja nav izdevies gūt prasības apmierinājumu no pašas SIA un ir iespējams pierādīt, ka valdes loceklis ar savu darbību ir nodarījis zaudējumus SIA.

Arī maksātnespējas likums paredz noteiktu kreditoru rindu un piedziņas kārtību. Kādēļ VID būtu dodama priekšroka attiecībā pret citiem kreditoriem? Ja valsts atzīst, ka iepriekš minētā parastā kārtība vērsties pret parādnieku ir pārāk neefektīva, vai nebūtu labāk uzlabot šo kārtību visiem kreditoriem? Vai tomēr atgriežamies pie Dž. Orvela patiesībām, ka kāds izrādās vienlīdzīgāks par citiem, slēpjoties aiz resursu trūkuma un, ka tā taču vieglāk? Visbeidzot, izbrīnu rada, ka šāds regulējums ir saskaņots ar LTRK, LDDK un Latvijas Nodokļu konsultantu asociāciju.

(1) http://fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/budzets/49321-negodpratigo-nodoklu-maksataju-valdes-locekliem-ir-jaatbild-par-nodoklu-paradiem

(2) http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40324157

(3)

1) nokavētie nodokļi pārsniedz EUR 16 000,
2) lēmums par nokavēto nodokļu piedziņu ir paziņots,
3) nodokļu maksātājs nav izpildījis pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

(4) IBFD dati uz 1.12.2014.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2014. gada 28. novembris plkst. 16:52

Gadalaika maiņu Latvijā mēs uztveram kā pašsaprotamu parādību. Bieži vien divu nedēļu...

2014. gada 27. novembris plkst. 9:57

Pavisam nesen Google ir nācis klajā ar inovatīviem atjauninājumiem (Penguin 3.0), un...

2014. gada 24. novembris plkst. 10:37

Vairākkārt jau ir izskanējis viedoklis, ka šogad valsts svētki – gan 11....

2014. gada 24. novembris plkst. 10:31

Nesen publiskotais DNB Latvijas barometra pētījums ir pirmā veiktā aptauja pēc 12.Saeimas...

2014. gada 20. novembris plkst. 9:49

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23....

2014. gada 14. novembris plkst. 10:38

Nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu periodā granti ražošanas iekārtu iegādei praktiski...

2014. gada 13. novembris plkst. 13:09

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un...

2014. gada 10. novembris plkst. 11:59

2014.gada 17.martā Eiropas Savienības padome pieņēma regulu Nr.269/2014 par ierobežojošiem...

2014. gada 04. novembris plkst. 14:58

Strauja kustības virziena maiņa, neparedzami apgriešanās manevri, nesaprotama bremzēšana,...

2014. gada 04. novembris plkst. 10:21

Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai nav vairs precīzu datu par to,...