Jaunākais izdevums

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Viens mērķis, ko var izvēlēties dalībvalsts, ir līdz 2019. gada beigām nodrošināt, ka gada patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus uz vienu cilvēku, bet līdz 2025. gadam – 40 maisiņus. Otrs mērķis ir nodrošināt to, ka līdz 2018. gada beigām vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus tirdzniecības vietās vairs neizsniedz bez maksas. Latvijā ar Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem un citām aktivitātēm plānots veicināt bezmaksas vieglās plastmasas maisiņu izsniegšanas pārtraukšanu līdz 2018. gada izskaņai.

“Ir svarīgi ierobežot plastmasas iepakojuma patēriņu, cenšoties izvēlēties videi draudzīgākas iepakojuma alternatīvas. Taču kamēr plastmasas iepakojums ražotājiem un pārdevējiem ir cenas ziņā izdevīgākais un ērtākais iesaiņošanas veids, straujas pārmaiņas nenotiks. Šobrīd, kad valsts vides politikas instrumenti vērsti uz ražotājiem, iepakotājiem un tirgotājiem, iedzīvotājiem kā preču gala patērētājiem ir īpaši nozīmīga loma plastmasas piesārņojuma mazināšanā,” uzsver Jānis Lapsa, SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs.

Zaļā josta specializējas izlietotā iepakojuma, tostarp plastmasas maisiņu, apsaimniekošanā jau 15 gadus. Uzņēmuma apsaimniekotais plastmasas iepakojuma apjoms šo gadu laikā strauji pieaudzis. “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotie pasākumi valsts vides stāvokļa uzlabošanai, piemērojot paaugstinātu dabas resursu nodokļa likmi plastmasas maisiņiem, likuši uzņēmējiem meklēt alternatīvas,” atceras J. Lapsa. Ieviešot efektīvākas ražošanas tehnoloģijas vai pamainot iepakojuma materiāla sastāvu, iespējams pāriet uz vieglāku, plānāku iepakojuma materiālu, pievienot biodegradējamas sastāvdaļas, kas veicinās materiāla ātrāku noārdīšanos. Zaļi domājoši tirgotāji aizvien biežāk sveramo produktu saiņošanai ierasto plastikāta plēvi aizstāj ar iesaiņojamo papīru.

Latvijā jau ir ieviestas vairākas metodes plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanai, piemēram, veikalos pie kasēm iespējams iegādāties arī dabai nekaitīgos papīra un auduma maisiņus un kartona kastes, savukārt plastmasas maisiņi iegādājami par atsevišķu samaksu. Meklēt risinājumus kā ierobežot plastmasas maisiņu patēriņu tiek mudināti arī tirgotāji – regulāri mērķtiecīgi paaugstinot dabas resursu nodokļa likmes plastmasas iepakojumam, tostarp maisiņiem, VARAM liek uzņēmējiem meklēt veidus, kā saudzēt dabu un vienlaikus ietaupīt – sadarboties ar apsaimniekotājiem, atteikties no bezmaksas maisiņu izsniegšanas, piedāvāt pircējiem dabai nekaitīgus maisiņus. Būtiska metode ir arī izlietotā iepakojuma dalītās vākšanas sistēmas attīstīšana Latvijā, pie kā strādā Zaļā josta.

“Atkritumu šķirošana ir efektīvākais un pareizākais risinājums cīņā ar samilzušo plastmasas piesārņojuma problēmu, jo arī, pārejot uz citiem iepakojuma materiāla veidiem, esam atbildīgi par jau radīto izlietoto plastmasas iepakojumu,” skaidro J. Lapsa. Ir aprēķināts, ka Latvijā ik gadu tiek izmantoti ap 3050 tonnu plastmasas maisiņu - ar šādu apjomu iespējams noklāt 55 futbola laukumus. Turklāt plastmasas maisiņa noārdīšanās dabā notiek vairākus simtus gadu, un tie nodara neatgriezenisku kaitējumu videi un dzīvniekiem, jo gatavoti no naftas produktiem. Nepārdomāta plastmasas maisiņu lietošana var kaitēt arī cilvēka veselībai. Piemēram, pārtikas produktu saldēšanai izmantojot parastos plānos plastmasas maisiņus, pazeminātās temperatūras ietekmē maisiņš var zaudēt elastību un plastmasas mikrodaļiņas nonākt pārtikā, ko apēdam. Karsējot mikroviļņu krāsnī produktus, kas nav izņemti no plastmasas maisiņa, pārtikā nonāk plastmasā esošais bisfenols A, kas var veicināt audzēju attīstību, un ietekmēt augļa attīstību grūtniecēm. No dabā nonākušajiem plastmasas atkritumiem pasaules okeānos veidojas salas, kas ar katru gadu kļūst lielākas. Plastmasas materiāliem sadrūpot, to mikrodaļiņas līdz ar planktonu dreifē ūdenī, to ēd jūras iemītnieki un zivis. Plastmasas maisiņos sapinas un iet bojā miljoniem ūdens putnu un dzīvnieku visā pasaulē. Lietojot pārtikā zivis un jūras veltes, kas pārtikušas no plastmasas mikrodaļiņām, arī cilvēka organismā laika gaitā uzkrājas ievērojams kaitīgo vielu apjoms, izraisot dažāda veida saslimšanas.

“Nododot plastmasas iepakojumu – pudeles, plēves, maisiņus – pārstrādei, tiek ne tikai novērsts vides piesārņojums un saudzēta daba, bet arī atgūta vērtīga otrreizējā izejviela, kas piemērota jaunu plastmasas izstrādājumu ražošanai,” uzsver J. Lapsa. Latvijā ar šķiroto atkritumu konteineru starpniecību no iedzīvotājiem tiek vāktas PET pudeles, polietilēna plēves un maisiņi, kā arī plastmasas trauciņi, kas izgatavoti no HDPE materiāla. Savukārt specializētie otrreizējo izejvielu savācēji no ražotnēm un tirdzniecības vietām papildu pārstrādei savāc arī citus plastmasas veidus, piemēram, polistirolu, ko izmanto preču transportēšanai, u.c. iepakojuma materiālus. Šķirotajiem atkritumiem ir jābūt tīriem, bez piemaisījumiem un pārtikas atliekām. Kā norāda J. Lapsa, “plastmasas maisiņu otrreizējai pārstrādei nederīgi ir netīri maisiņi, jo no tiem nevar neko izgatavot. Ja no tādiem ražos, piemēram, iepirkumu maisus, tie plīsīs un pilnvērtīgi nekalpos savam mērķim.” Nenoliedzami atkritumu pārstrādes nozari ietekmē globālie procesi. Pārstrādes industrijā pašreiz šķirojamā materiāla pielietojums iet roku rokā ar ekonomisko pamatojumu. Ja naftas cena pasaulē ir zema, tad krīt arī pieprasījums pēc otrreizējās plastmasas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada veikalos tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi, paredz valdības atbalstītais likumprojekts «Grozījumi Iepakojuma likumā».

Likumprojekts paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EK rosina aizliegt plastmasas šķīvjus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus

LETA, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Plastmasas maisiņu ēras beigu sākums. Kādas ir labākās nākotnes alternatīvas?

Sadarbības materiāls, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc mazāk nekā mēneša, 3.jūlijā, līdz ar virkni citu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu būs aizliegts laist tirgū arī līdz šim plaši izmantotos maisiņus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Lielākoties tie ir plānie, vienreizlietojamie maisiņi, kas tiek plaši izmantoti lielveikalos augļu u.c. produktu fasēšanai. Vai tirgotāji ir atraduši labākās alternatīvas un sabiedrība – gatava paradumu maiņai, ņemot vērā, ka pēc Eurostat datiem Latvija šādu maisiņu izmantošanā bijusi līdere starp citām Eiropas valstīm?

2019. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, paredzot pakāpenisku atteikšanos no vienreizlietojamām precēm, kas vidē nesadalās vai sadaloties izdala kaitīgus savienojumus. Šīs prasības nostiprinātas arī tikko kā pieņemtajā likumā “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”.

Jau 3.jūlija būs aizliegts iepirkt vai ievest dažāda veida vienreizējas lietošanas traukus, iepakojumus un citas preces, tai skaitā šobrīd populāros vienreizlietojamos plānos plastmasas maisiņus, kas sadalās aerobā vidē (ir no oksonoārdāmās plastmasas), kas varētu radīt lielākos izaicinājumus plašam uzņēmumu lokam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz veikalos aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus.

No šodienas iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma.

Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" paziņojis par atteikšanos no plastmasas iepirkumu maisiņu tirgošanas savos veikalos Lietuvā, tikmēr citi Lietuvas lielie veikalu tīkli vai nu arī apsver šādu soli, vai arī gatavojas piedāvāt citas alternatīvas.

"Lidl" norāda, ka janvārī pamazām samazinājis plastmasas maisiņu sortimentu, bet tagad atteicies no tiem pavisam. Kā norāda uzņēmums, šis lēmums ļaus par vairāk nekā 90 tonnām gadā samazināt plastmasas atkritumu apjomu.

Veikalu tīkla "Rimi" pārstāve Renata Keršiene pastāstījusi, ka tuvākajā laikā veikalos Lietuvā plānots testēt alternatīvus maisiņus un tikai pēc tam lemt, vai nomainīt ar tiem plastmasas maisiņus.

Veikalu tīkla "Norfa" pārstāvis Darjus Rīlišķis atzinis, ka lēmums par atteikšanos no plastmasas maisiņiem tiek apsvērts, bet vēl nav pieņemts.

"Pēdējā laikā pieaudzis papīra un daudzkārt izmantojamo maisiņu pārdošanas apjoms. Lai gan vienreiz lietojamie plastmasas maisiņi joprojām ir populāri, acīmredzot vairs nav aiz kalniem tā stunda, kad, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām, no tiem atteiksimies," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Plānojam izveidot plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kurā no polietilēna un polipropilēna izstrādājumiem, tostarp plastmasas maisiņiem, plēvēm un cietās plastmasas iepakojuma, kas nav PET, tos atšķirojot no pārējiem atkritumiem, tiks ražotas plastmasas granulas. Rūpnīcas plānotā jauda tiek prognozēta 10 tūkst. tonnu gadā un tā atradīsies Rīgā,» DB stāsta SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Viņš norāda, ka darbi projekta realizācijai jau ir uzsākti un, ja nebūs neparedzētu aizkavēšanos, pirmās pārstrādātās plastmasas kravas no rūpnīcas varētu izbraukt 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par piesārņojumu jādomā arī ražotājiem

Rolands Dzenis, interneta veikala NuKo.lv mārketinga vadītājs, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās visā Latvijā, vēloties iegādāties produktus un pie kases vaicājot pēc plastmasas maisiņa, var nākties rēķināties ar papildu izdevumiem.

Tas saistāms ar grozījumiem Latvijas Republikas Iepakojuma likumā, kas stājušies spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dalībvalstu pienākumu savā nacionālajā likumdošanā iestrādāt plastmasas direktīvā noteikto. ES regulējums nosaka, ka līdz ar 2021. gadu tiks noteikts aizliegums vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu, balonu kātiņu – apritei visā ES teritorijā.

Mēs visi vēlamies dzīvot skaistā un sakoptā vidē, vai ne? Latvieši spēj novērtēt dabu un tās sniegtās veltes, apzinoties, ka, ja par to nerūpēsimies, no zaļas valsts statusa mums būs jāatsakās. Gadu no gada tiek organizētas talkas, kuru ietvaros tiek savākti neskaitāmi maisi ar atkritumiem, kas nonākuši ceļmalās, mežos, ūdenstilpnēs un parkos. Liela daļa no savāktajiem atkritumiem ir dažādi plastmasas izstrādājumi, kuru sadalīšanās dabā var prasīt vairākus gadu tūkstošus. Nav noslēpums, ka plastmasa atstāj neatgriezeniskas sekas uz vidi, kurā dzīvojam. Tieši vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido Eiropā vairāk nekā 70% no jūras piedrazojuma. Ir virkne valstu, kurās plastmasas maisiņu ražošana un tirdzniecība ir aizliegta. Tas, ka beidzot sekojam citu valstu piemēram, ir pareizi un loģiski, lai gan jāatzīmē, ka mūsu iedzīvotāju saprātīgo attieksmi pret plastmasas maisiņu izmantošanu esam ievērojuši jau pirms ilgāka laika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās bez maksas plastmasas maisiņus patērētājiem neizsniegs, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Rezultātā šo maisiņu patēriņš varētu ievērojami pieaugt

Tik paradoksālu situāciju rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā tika vētīti grozījumi Iepakojuma likumā.

Maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus, arī turpmāk tirdzniecības vietās būs pieejami bez maksas.

Jāatgādina, ka izmaiņas sagatavotas, lai ierobežotu vienreizlietojamo plastmasas maisiņu pieejamību tirdzniecības vietās, tiem piemērojot maksu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā anotācijā norādīts uz pētījumu, kurā konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par 57%. Savukārt maisiņu, kuru viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem, lietošana ir palielinājusies par 35% šajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 22.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu, kas no šī gada 3.jūlija paredz aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un cilvēka veselību. Tāpat ar grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, iepriekš norādījuši likumprojekta izstrādātāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Likuma projekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rimi ievieš maisiņus no pārstrādātām plastmasas pudelēm

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtidzniecības veikalu tīkls "Rimi" saviem klientiem piedāvā jaunus iepirkumu maisiņus, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm, informē uzņēmumā.

Pieejami arī divu izmēru jauna dizaina papīra maisiņi, kā arī plastmasas maisiņi ar paaugstinātu pārstrādātā materiāla saturu.

"Atbildība pret apkārtējo vidi ir viena no "Rimi" izaugsmes stratēģijas prioritātēm, vienas no tās mērķiem ir ilgtermiņā samazināt plastmasas izmantošanu un veicināt ilgtspējīgas izvēles. Mēs apzināmies, ka no plastmasas nevar atteikties vienas dienas laikā, bet došanās uz veikalu ar atkārtoti lietojamu papīra vai plastmasas, vai auduma maisiņu ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz klimata izmaiņām. Katra diena kļūst mazliet labāka, ja ikdienā izmantosim kaut par vienu plastmasas maisiņu mazāk. Tāpēc mūsu plastmasas samazināšanas stratēģija ir vērsta uz klientu paradumu maiņu, piedāvājot videi draudzīgas alternatīvas," stāsta "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pārtikas ražotāji Igaunijā kritizē plānoto nodokli plastmasas iepakojumam

LETA--ERR, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība plāno ieviest nodokli plastmasas iepakojumam, lai mudinātu iepakojuma ražotājus izvēlēties videi draudzīgākus materiālus, tomēr Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija (ETL) brīdina, ka tas izraisīs vēl krasāku pārtikas cenu pieaugumu.

Iepakojums pašlaik veido trešdaļu no visiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, savukārt trešdaļa no iepakojuma atkritumiem ir plastmasas iepakojums, liecina Igaunijas Vides ministrijas dati.

Igaunijas valdība atbalsta nodokļu izmaiņu paketi 

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt...

Igaunija atpaliek gan no sadzīves atkritumu, gan plastmasas iepakojuma pārstrādāšanas mērķiem. Eiropas Savienības (ES) mērķis paredz, ka līdz 2025.gadam dalībvalstis pārstrādās vismaz pusi no plastmasas iepakojuma, bet Igaunijā pagaidām šis rādītājs ir 41%.

Ministrijas plāno situāciju uzlabot ar trim pasākumiem. Pirmkārt, plānots padarīt ērtāku šķirošanu, vairāk konteineru izvietojot cilvēku dzīvesvietu tuvumā. Otrkārt, ar ES finansējumu paredzēts mudināt uzņēmējus investēt tehnoloģijās pārstrādes jaudu palielināšanai. Savukārt trešais pasākums paredz mudināt ražotājus izgatavot pārstrādei piemērotāku iepakojumu.

Vides ministrija nodevu par plastmasas iepakojumu ierosināja jau pirms diviem gadiem, tomēr kopā ar citu nodevu projektu tas neguva politisku atbalstu valdībā. Tomēr pašreizējās valdības rīcības plānā ir nodoklis plastmasai un iepakojumam. Plāns paredz, ka klimata ministrs Kristens Mihals ierosinājumus nodevām iesniegs septembrī.

Pirms diviem gadiem ministrija rosināja noteikt nodevu plastmasas iepakojumam, kas netiek pārstrādāts, tomēr tagad plānots, ka iepakojuma kompānijām jāmaksā nodeva par visu plastmasas iepakojumu, kas nonāk tirgū.

Nodevas apmērs būtu atkarīgs no tā, cik viegli pārstrādājams ir plastmasas veids. Piemēram, PET un HDPE plastmasas ir vieglāk pārstrādājamas, nekā, piemēram, sadzīves ķīmijas iepakojumam izmantotā PVC.

Pirms diviem gadiem ierosinātā nodeva par plastmasu bija 370 eiro par tonnu, bet Igaunijas Vides ministrijā pieļauj, ka tagad nodeva varētu būt lielāka. Piemēram, Itālijā, Spānijā, Portugālē un Lielbritānijā līdzīgas nodevas likme ir ap 450 eiro par tonnu.

Ieceri kritizē pārtikas rūpnieku asociācijas vadītāja Sirje Potisepa, kura uzstāj, ka Igaunijas kompānijas pašlaik nespēj apmaksāt plānoto iepakojuma nodevu, kas nozīmē, ka par to būs jāmaksā patērētājiem, kas vēl vairāk sadārdzinātu cenu pieaugumu pārtikas un dzērienu sektorā.

"Mūsu valdība ir zaudējusi jebkādu saikni ar realitāti, jo valdības locekļiem un parlamenta deputātiem nauda, acīmredzot, aug kokos," paziņoja Potisepa, apšaubot, ka valdībai interesē Igaunijas iedzīvotāju iespējas izdzīvot.

Atkritumu pārstrādes pakalpojumu sniedzēja "Eesti Pakendiringlus" valdes loceklis Alders Harkmans informēja, ka valsts pašlaik ES maksā 11 miljonus eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu. Ja šo summu iegūtu no iepakojuma ražotājiem, viņaprāt, plastmasas iepakojuma cena veikalos dubultotos.

Potisepa no ETL informēja, ka iepakojums veido 20-80% no produkta cenas atkarībā no nepieciešamā iepakojuma daudzuma.

Viņa norādīja, ka valdība jau plāno pievienotās vērtības nodokļa celšanu no 20% līdz 22%, turklāt kaimiņvalstīs Somijā, Latvijā un Lietuvā tādas plastmasas iepakojuma nodevas nav, tādējādi Igaunijas pārtikas rūpniecības sektors vēl vairāk zaudēšot konkurētspēju.

Savukārt Igaunijas Plastmasas asociācijas (EPL) valdes priekšsēdētāja Pillerīna Lānemetsa pauda pārliecību, ka būtu pareizi piemērot nodevu ražotājiem atkarībā no plastmasas veida, tādējādi mudinot ražošanā izmantot labāk pārstrādājamus materiālus.

Vienlaikus viņa atzina, ka iepakojuma nomaiņu vieglāk iespējams veikt nozarēs, kas nav saistītas ar pārtikas produktiem. Tikmēr pārtikas rūpniecībā nav pieejamu alternatīvu plastmasai, kas ļautu saglabāt pārtikas svaigumu un nodrošināt ilgāku derīguma termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Neste plāno izmantot plastmasas atkritumus kā degvielas ražošanas izejvielu

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neste pēta, kā nākotnē varētu izmantot plastmasas atkritumus kā fosilās pārstrādes procesa izejvielu. Šī attīstības projekta mērķis ir jau 2019. gadā sākt darbu pie rūpniecisku apmēru ražošanas izmēģinājumiem. Kompānijas mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt ikgadējo plastmasas atkritumu pārstrādes apjomu viena miljona tonnu apmērā.

«Mūsu mērķis ir kļūt par līderi mazoglekļa pārstrādes jomā un atbalstīt aprites ekonomikas izveidi, pateicoties inovatīvu risinājumu ieviešanai plastmasas atkritumu pārstrādes jomā,» norāda Mati Lehmuss (Matti Lehmus), Neste viceprezidents naftas produktu biznesa jautājumos.

Izmantojot plastmasas atkritumus kā izejvielu, tiek veicināta materiālu efektīva izlietošana, mazināta atkarība no naftas, kā arī samazināts CO2 pēdas nospiedums (carbon footprint).

Eiropā katru gadu gala patērētāji rada aptuveni 27 miljonus tonnu plastmasas atkritumu. Tikai aptuveni trešā daļa no šī apjoma šobrīd tiek vākta ar mērķi to pārstrādāt.

2018. gada janvārī Eiropas Savienība (ES) publicēja stratēģiju attiecībā uz plastmasas apriti ekonomikā. Tajā par vienu no mērķiem ir noteikts līdz 2030. gadam palielināt plastmasas pārstrādi un plastmasas iepakojuma atkārtotu izmantošanu. ES tiesību aktu kopums attiecībā uz atkritumiem paredz mainīt pārstrādes mērķi plastmasas iepakojuma pārstrādei, paaugstinot to līdz 50% 2025. gadā un līdz 55% 2030. gadā. «Lai sasniegtu ambiciozos ES plastmasas pārstrādes mērķus, ES noteikumos ir jāiekļauj gan ķīmiskā, gan mehāniskā pārstrāde,» norāda M. Lehmuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. februāra Lindex Baltijā piemēros maksu par plastmasas maisiņiem, iegūto peļņu ziedojot starptautiskai organizācijai un tās darbam, kura mērķis ir uzlabot tīra ūdens un sanitārijas pieejamību pasaules nabadzīgākajās kopienās, informē uzņēmumā.

Ar šādu soli Lindex Baltijas valstīs pievienojas iniciatīvai One Bag Habit, kuras mērķis ir samazināt maisiņu patēriņu un palielināt informētību par to negatīvo ietekmi uz vidi.

«Mēs priecājamies par iniciatīvas One Bag Habit sākšanu Baltijas valstīs un domājam, ka mūsu klienti to atbalstīs. Iniciatīvas One Bag Habit mērķis ir paātrināt pāreju uz ilgtspējīgāku iepirkumu maisiņu patēriņu,» stāsta Baltijas reģiona vadītāja Ieva Dude Beinaroviča.

One Bag Habit ir kopēja iniciatīva, kuru 2017. gada 1. jūnijā Zviedrijā aizsāka Lindex, KappAhl un H&M. 2018. gada sākumā tai pievienosies pārējie Lindex veikali Norvēģijā, Somijā, Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, AK un Baltijas valstīs. Šī iniciatīva ir atbilde uz ES direktīvu, kas paredz plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Vides ministrija piektdien iepazīstinājusi ar likumprojektu, kas paredz aizliegt lielveikalos plastmasas maisiņus, lai vēl vairāk samazinātu plastmasas izstrādājumu lietošanu valstī.

Aizliegums skars maisiņus, kas «paredzēti piepildīšanai ar precēm mazumtirdzniecības vietās», taču ne vieglos maisiņus augļiem un dārzeņiem, teikts likumprojektā. Kā norādīja ministrija, Vācijā cilvēks izmanto vidēji 20 plastmasas maisiņus gadā.

Vides ministre Svenja Šulce par iecerēto aizliegumu paziņoja augustā. 2016.gadā valdība un tirdzniecības tīklu pārstāvji vienojās samazināt plastmasas maisiņu izsniegšanu veikalos un kopš tā laika daudzi veikali tos neizsniedz vispār vai prasa no pircējiem maksu. Šī soļa rezultātā ievērojami samazinājās plastmasas maisiņu patēriņš - no 68 maisiņiem uz personu 2015.gadā līdz 24 maisiņiem 2018.gadā.

Tomēr vides organizācijas norāda, ka ar to ir par maz un nevar gaidīt tālāku plastmasas maisiņa patēriņa samazināšanos bez papildu soļiem. Aizliegums attieksies arī uz tā dēvēto organisko plastmasu, kas, pēc Šulces teiktā, nav risinājums vides aizsardzībai. «Tirgū nav videi draudzīgas organiskās plastmasas,» norādīja Šulce. Aizliegums varētu stāties spēkā nākamā gada pirmajā pusgadā un par tā pārkāpšanu veikaliem draudēs naudassods līdz 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sanfrancisko izstrādājusi tiesību aktus, kuri paredz, ka līdz 2020. gadam tajā vairs nebūs pieejami plastmasas salmiņi. Arvien izteiktāka tendence ir vērojama jau bāros, kur plastmasas salmiņus ir nomainījuši papīra, raksta ārvalstu mediji.

Sanfrancisko uzraudzības padomes sēdē tika diskutēts par to, ka pavisam vajadzētu aizliegt plastmasas salmiņu lietošanu. Padomes pārstāvji diskutēja par to, ka vienreizējās lietošanas plastmasas salmiņi ir hronisks atkritumu avots, kas rada lielu piesārņojumu. «Sanfrancisko ir pārāk daudz plastmasas izstrādājumi, kuri atrodas uz ielām. Mums kaut kas ir jādara, lai pēc iespējas ātrāk cīnītos ar lielo piesārņojumu,» norāda padomes pārstāvji.

«Sanfrancisko vienas dienas laikā tiek izmantoti miljons plastmasas salmiņi un 67% no tiem tiek nomesti uz ielām,» informē Vašingtonas vides aizsardzības grupa.

Kompānija «Aardvark Straws» ir lielākais papīra salmiņu ražotājs Amerikā, kurš pagājušajā gadā pārdošanas apjomu paaugstināja par 5000%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Praktiski ieteikumi plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanai

Ilze Žaime, 03.07.2019

Tālāk galerijā lasāmi padomi, kā ikdienā samazināt plastmasas maisiņu patēriņu!

Foto: imago images / epd/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu Latvijas tirgū tiek izplatīti 3 miljoni plastmasas maisiņu, kas kopā veido 3050 tonnas ar plastmasu, informē SIA Zaļā josta.

Tieši plastmasas atkritumi ir lielākā daļa no kopējās atkritumu masas. Taču plastmasa nesadalās, atstājot ietekmi uz apkārtējo vidi.

3.jūlijs ir starptautiskā no plastmasas maisiņiem brīvā diena, kad ikviens ir aicināts padomāt par alternatīvām plastmasas maisiņiem.

Ja plastmasas maisiņi tomēr mājās ir nonākuši, pēc lietošanas tos var nodot otrreizējai pārstrādei plastmasas konteineros vai atkritumu pieņemšanas laukumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kaitīgāks – plastmasas iepakojums vai mūsu paradumi?

Ineta Legzdiņa, SIA “Narvesen Baltija” Iepirkumu direktore, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Plastmasu saturošu izstrādājumu likumu, ar ko tiek noteikts vienreizlietojamās plastmasas daļējs aizliegums.

Izmaiņas paredz no 3.jūlija aizliegt laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Saeimas Preses dienestā informē, ka aizliegums netiks attiecināts uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likuma prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.

Likuma izmaiņu mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdeni un cilvēka veselību. Tāpat ar pieņemtajiem grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, iepriekš norādījuši pieņemto likuma grozījumu autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 27.martā apstiprināja tādu vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu kā šķīvji, galda piederumi, salmiņi un vates kociņi aizliegumu pēc 2021.gada, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa - Znota.

Līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs šādi priekšmeti: ·

- vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši);

- vienreizlietojamie plastmasas šķīvji;

- plastmasas salmiņi;

-no plastmasas gatavoti vates kociņi;

- plastmasas balonu kociņi;

- oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes.

Saskaņā ar jaunajiem pārstrādes mērķiem un plašāku ražotāju atbildību, līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.

Jaunie noteikumi arī stiprinās «piesārņotājs maksā» principu, ieviešot ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas. Tāda attieksies, piemēram, uz cigarešu ražotājiem. RPA tiks piemērota arī zvejas rīkiem - jūrā pazudušo tīklu savākšanas izmaksas būs jāsedz ražotājiem, nevis zvejniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laužot stereotipu par to, ka plastmasas mēbeles ir vieglas un neizturīgas, un uzsēžoties uz "zaļā viļņa", zīmols "RePlastic" sācis tirgū piedāvāt mēbeles, kas izgatavotas no pudeļu korķiem.

Uzņēmuma "RePlastic" vadītājs Jānis Kravalis portālam db.lv atklāj, ka biznesa ideju smēlies, "sērfojot" internetā: "Uzgāju internetā, ka Anglijā un ASV ļoti labā līmenī ražo mēbeles no pārstrādātas plastmasas. Sāku pētīt Latvijas tirgu un šādas mēbeles neatradu nevienā veikalā. Atradu piemērotu izejmateriālu tepat Latvijā. Ar vectēva palīdzību uzbūvēju plastmasas pārkausēšanas iekārtu, atradu telpu un sāku ražot!"

"Daudziem plastmasas mēbeles asociējas ar vieglām un neizturīgām lietām. "RePlastic" mēbeļu svars ir līdzvērtīgs koka mēbelēm un pat smagākas. Tās ir krietni izturīgākas par visiem labi zināmajiem plastmasas galdiem, kuri vēja laikā ir jāpiestiprina pie zemes. Mēbelēm nodrošinu likumā noteikto divu gadu garantiju, bet novēroju, ka Anglijā šādām mēbelēm ir 25 gadu garantija, tāpēc esmu ceļā uz to, lai arī Latvijā varētu tādu piedāvāt. Pārstrādātas plastmasas potenciālais pielietojums ir diezgan plašs, to var izmantot sētas dēļu, smilšu kastu, komposta kastu, puķu podu un citu āra lietu ražošanai. Es primāri saskatu vislielāko potenciālu tieši dārza mēbeļu ražošanā, bet ziemas sezonai varētu izstrādāt arī ragavas bērniem," stāsta jaunais uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ir līdz šim lielākais plastmasas atkritumu radītājs pasaulē, liecina jauns ziņojums, kas trešdien tika iesniegts federālajai valdībai un kurā aicināts izstrādāt nacionālu stratēģiju šīs krīzes risināšanai.

ASV 2016.gadā radīja apmēram 42 miljonus tonnu plastmasas atkritumu - vairāk nekā visas Eiropas Savienības valstis kopā. Ķīna togad radīja vairāk nekā divas reizes mazāku plastmasas atkritumu daudzumu.

Katrs amerikānis rada vidēji 130 kilogramus plastmasas akritumu gadā, brits - vidēji 99 kilogramus, bet Dienvidkorejas iedzīvotājs - vidēji 88 kilogramus.

Ziņojumu "Rēķināšanās ar ASV lomu globālajā okeānu piesārņošanā ar plastmasas akritumiem" pasūtīja ASV Kongress likuma "Save Our Seas 2.0 Act" ietvaros. Šis likums stājās spēkā 2020.gada decembrī.

"20.gadsimta brīnumainā izgudrojuma - plastmasas - panākumi ir arī radījuši plastmasas atkritumu plūdus globālā mērogā," rakstīja zinātniece Mārgareta Springa, kuras vadīta ekspertu komiteja sastādīja šo ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HKScan melnās plastmasas iepakojumus aizstās ar videi draudzīgākiem

Zane Atlāce - Bistere, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan līdz 2019. gada beigām Zviedrijā un Somijā aizstās visus melnās plastmasas iepakojumus ar citām krāsām un, iespējams, arī ar citiem, videi draudzīgākiem materiāliem, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Melnā plastmasa nav pārstrādājama, jo otrreizējā pārstrādē izmantotā optiskā šķirošanas sistēma nevar noteikt melno oglekļa pigmentu, ko izmanto plastmasas krāsošanai.

Somijā jau notiek melnā plastmasas iepakojuma aizstāšana, tur uzņēmums pārgājis uz dzeltenās plastmasas izmantošanu Kariniemen® zīmola produktiem.

Lēmums pāriet no melnā plastmasas iepakojuma Zviedrijā un Somijā ir pirmais lielais solis, domājot par ietekmi uz vidi un materiālu atkārtotu izmantošanu. Turpmākajos plānos ir līdzīgus soļus spert arī Dānijā un Baltijas valstīs.

Zviedrijā ir izstrādāts jauns Mamma Scans gaļas bumbiņu iepakojums, kas samazina plastmasas izmantošanu par 30 tonnām gadā. Dānijā Rose® ir ieviesusi jaunu iepakojumu, kas izgatavots no caurspīdīgas, pārstrādātas plastmasas. Baltijā vistas un cūkgaļas šašliks un marinēta gaļa tiek pārdota viegli pārvadājamos maisiņos, nevis plastmasas spaiņos, samazinot plastmasas izmantošanu par aptuveni 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda no 2021.gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu, pirmdien paziņoja premjerministrs Džastins Trudo, uzstājot, ka izaicinājums visai pasaulei ir pakāpeniski atteikties no plastmasas pudelēm, salmiņiem un maisiņiem, kas piesārņo okeānus.

«Ar prieku paziņoju, ka jau 2021.gadā Kanāda visā tās teritorijā aizliegs kaitīgos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus,» pavēstīja Trudo, norādot, ka Kanādai ir unikāla iespēja kļūt par līderi pasaules cīņā pret plastmasas piesārņojumu, jo valstij ir pasaulē garākā jūras robeža.

Trudo norādīja, ka Kanādā pašlaik tiek pārstrādāts mazāk nekā 10% plastmasas.

Ik gadu visā pasaulē miljoniem putnu un vairāk nekā 100 tūkstoši jūras dzīvnieku savainojas vai mirst, jo sapinas plastmasas atkritumos vai saindējas ar tiem kādā no barošanās ķēdes posmiem.

«Jūs visi esat dzirdējuši stāstus un redzējuši fotogrāfijas. Un, ja godīgi, kā tēvam, man ir grūti, kad mēģinu to paskaidrot saviem bērniem,» atzina Kanādas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru