Jaunākais izdevums

Pirmā Covid-19 viļņa ietekmē noteiktā Latvijas banku kredītsaistību atmaksas moratorija laikā līdz šā gada 30. septembrim tika atlikta saistību izpilde par 1,1 miljardu eiro.

Eiropas Banku iestāde (EBI) jau ir publicējusi vadlīnijas, kurās tā atjauno moratoriju kā atbalsta instrumentu grūtībās nonākušiem banku klientiem

EBI atkārtoti ieteic neleģislatīvu moratoriju, kas nozīmē, ka bankas savstarpēji vienojas par pamatsummas atlikšanas nosacījumiem un piedāvā to saviem klientiem, kuri atbilst moratorijā noteiktajiem kritērijiem. Paredzams, ka jaunais moratorijs pēc principiem varētu līdzināties iepriekšējam, bet par kritērijiem bankām vēl jāspriež.

Latvijas Finanšu nozares asociācijai (FNA), kurā apvienots vairums Latvijas banku, informāciju par lēmumu sola tuvākajā laikā.

Grūtības diktē ierobežojumi

Kredītbrīvdienu pieteikumi pirmā Covid-19 viļņa laikā sākuši pieaugt uzreiz pēc šā gada 12. marta par 100 pieteikumiem dienā, apliecina bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Savukārt, sākot no jūnija, kredītbrīvdienu pieteikumu skaits sarucis teju līdz nullei. Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča apliecina līdzīgu stāstu, ka lielākais pieteikumu skaits bijis tieši pirmajā ierobežojumu mēnesī. Savukārt SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars stāsta, ka pirmajā krīzē situācijas izpratne ātri mainījusi situāciju un jau aprīļa nogalē jaunu kredītu pieteikumu skaits pārsniedzis kredītbrīvdienu prasītāju skaitu. Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis norāda, ka kredītbrīvdienas nav bijušas nepieciešamas visās nozarēs, piemēram, lauksaimnieki pirmo Covid vilni pārdzīvojuši veiksmīgi.

Visu rakstu lasiet 8.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 10,5 tūkstošiem nebanku aizdevēju klientu

Žanete Hāka, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu 10 532 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 laikā no marta līdz maijam.

Atbalsta pasākumi, lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi, maijā sniegti 4253 klientiem, kas ir par aptuveni 15,5% jeb 780 mazāk nekā aprīlī.

"Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies, tas norāda, ka situācija pakāpeniski stabilizējas, jo sarūk gan piešķirto kredītbrīvdienu skaits, gan apjoms," pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Nebanku kreditēšanas uzņēmumi maijā restrukturizējuši 4253 klientu saistības par kopējo summu 3,7 miljoniem eiro, kas ir par 11,3% jeb 470 000 eiro mazāk nekā aprīlī, kad kopējais apjoms bija 4,2 miljoni eiro. Savukārt aizdevumu atteikumu skaits maijā saglabājies praktiski nemainīgā līmenī kā martā un aprīlī, kad no jauna izsniegtie kredīti tika atteikti 75% gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes sākumā pieņemtā banku moratorija beigām septembrī uzņēmumu un iedzīvotāju parādu apmērs var būtiski pieaugt, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Jautāta, vai Covid-19 krīzē varētu rasties līdzīgs parādu pieaugums kā 2008.-2009.gada finanšu krīze, Valeika atzina, ka nav tik pesimistiska.

"Šādas prognozes nevaru izteikt, taču kopumā, ņemot vērā mūsu pašreizējo finanšu tirgu un banku situāciju, visa situācija ir krietni stabilāka un spēcīgāka, nekā bija pirms 10 gadiem. Prognozēju, ka kavētie maksājumi viennozīmīgi palielināsies, to mēs jau šobrīd redzam, taču, vai tas būs tādā pašā apmērā kā krīzē pirms 10 gadiem, es teiktu - nē," teica "Intrum" ģenerāldirektore.

Viņa gan atzina, ka satraucoša ir situācija ar banku iepriekš piemēroto moratoriju kredītu pamatsummas maksājumiem uz sešiem mēnešiem. "Šim moratorijam pieteicās gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, izmantojot kredītbrīvdienas. Moratorijs beidzās septembra beigās un atkarībā no piemērotā kredītbrīvdienu termiņa drīz visiem būs jāatgriežas iepriekšējos kredītu maksājuma grafikos," teica Valeika, piebilstot, ka tad arī parādīsies patiesā aina, kā kredītņēmēji spēs pildīt saistības pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozares veiktā aptauja liecina, ka trešdaļa nozarē strādājošo, kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu. Savukārt 80% saņēmēju valsts izmaksātais atbalsts nav pārsniedzis 300 eiro.

“Pēc mūsu iniciatīvas veiktā nozares aptauja liecina, ka skaistumkopšanas speciālistiem valsts atbalsts ir niecīgs un neatbilst nekādiem izdzīvošanas kritērijiem. Saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nemaz nerunājot par komunālajiem un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildus atbalsta mehānismu piešķiršanai, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai. Valsts piedāvātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā. – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos,” situāciju raksturo Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru