Eksperti

Vai cena ir svarīgāka par ilgtspēju?

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs,07.08.2024

Jaunākais izdevums

Publiskā sektora iepirkumos, tostarp kritiski svarīgu IT infrastruktūru un programmatūru izstrādē, noteicošais aspekts nereti ir tieši cena. Bieži tiek meklēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums vai arī cena ir noteicošais faktors vērtējumā, dodot priekšroku lētākajam risinājumam, tomēr lētākais ne vienmēr ir labākais un izdevīgākais ilgtermiņā.

Lai sekmētu tādu IT sistēmu izstrādi, kas patiešām kalpo gala lietotāju vajadzībām, turklāt, ir pielāgojamas tehnoloģiju attīstībai, vienlīdz svarīgi aspekti ir arī izstrādātāja pieredze, atsauksmes, piedāvātais tehnoloģiskais risinājums un ilgtspēja. Tieši ilgtspēja kļūst par aizvien svarīgāku iepirkumu komponenti, domājot ne tikai par IT risinājumu ietekmi uz vidi, bet arī par iespējām attiecīgo sistēmu izmantot ilgtermiņā, netērējot lielus budžeta līdzekļus par uzturēšanu un pilnveidošanu. Zaļās komponentes iekļaušana infrastruktūras un programmatūras izstrādes iepirkumos kļūst arvien izplatītāka gan publiskajā, gan privātajā sektorā visā pasaulē. Šīs prakses mērķis ir samazināt izstrādes un ekspluatācijas ietekmi uz vidi, veicinot energoefektivitāti, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un ilgtspējīgu resursu pārvaldību.

Vai gribot ietaupīt samaksājam divreiz?

Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēle pirmajā brīdī šķiet loģisks solis, domājot par racionālu budžeta līdzekļu izlietojumu, taču šeit der atcerēties seno latviešu tautas teicienu par skopo, kurš maksā divreiz. Nereti tieši sākotnēji lētākais piedāvājums ilgtermiņā var izrādīties daudz dārgāks, piemēram, piegādātāji, kuri piedāvā viszemāko cenu, var izmantot lētākus materiālus vai metodes, kas var rezultēties zemas kvalitātes gala produktā; zemākā cena var arī nozīmēt nelielu pieredzi vai kompetenču trūkumu u.tml. Tāpat var veidoties situācijas, kad izstrādātājam, kurš piedāvā zemāko stundas likmi, darba veikšanai nepieciešams daudz lielāks kopējais stundu skaits. Sākotnēji šķietamie ietaupījumi var radīt augstākas izmaksas ilgtermiņā, jo var būt nepieciešami papildus labojumi, uzturēšana vai pat aizstāšana agrāk, nekā tas būtu kvalitatīvāka risinājuma gadījumā.

Atsauksmju un iepriekšējās pieredzes izvērtējums

Kam tad būtu jāpievērš uzmanība, lai publiskais sektors iegūtu risinājumu, kas ir ne tikai atbilstošs tehnoloģiju attīstībai, bet arī ilgtspējīgs un pielāgojams nākotnes prasībām? Ļoti svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību pretendenta pieredzei, patiešām iedziļinoties iepriekš īstenotajos projektos un klientu atsauksmēs, neuztverot tās kā formālu lietu, kas nemaz netiek pārbaudīta. Privātajā sektorā, meklējos jaunus darbiniekus vai sadarbības partnerus, šāda prakse ir ierasta. Iespējams, to var izmantot arī publiskajā sektorā.

Ietekmes uz vidi izvērtējums

Domājot par IT sistēmu izstrādi, svarīgi ņemt vērā arī to, kāda ir piedāvātā risinājuma ietekme uz vidi, piemēram, vai tiek domāts par iespējām samazināt enerģijas patēriņu un CO2 pēdu, vai tiek pielietota dzīves cikla analīze, kas novērtē programmatūras vides ietekmi visā ciklā - no izstrādes līdz izbeigšanai, vai tiek izmantoti ilgtspējīgas programmatūras principi un prakses u.c. Tikpat būtiski ir pievērst uzmanību izstrādātāja ilgtspējas politikai kopumā, piemēram, vai uzņēmumam ir sertifikāti, kas apliecina paveikto vides pārvaldības sistēmas attīstīšanā, uzturēšanā un pilnveidošanā. Viens no šādiem sertifikātiem ir ISO 14001, kas liecina par atbildīgu attieksmi pret vides jautājumiem. Vienlīdz svarīgi atcerēties, ka ilgtspēja nav tikai stāsts par uzņēmuma rūpēm par vidi – tā ir arī atbildīga attieksme pret darbiniekiem, investīcijas komandas profesionālajā pilnveidē, orientēšanās uz rezultātu, augstu kvalitāti u.c.

Detalizētas tehniskās specifikācijas radītie riski

Tas, cik veiksmīgs būs gala rezultāts, lielā mērā ir atkarīgs arī no tā, kā pasūtītājs ir formulējis uzdevumu. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un to, ka valstiski svarīgu IT sistēmu izstrāde var ilgt vismaz divus vai trīs gadus, ļoti detalizēta tehniskā specifikācija, aprakstot katru funkciju un detaļu, projekta sākumā var nozīmēt, ka risinājums ātri novecos un būs nepieciešamas papildus investīcijas tā modernizēšanā vai pārveidošanā. Pasūtītājam jābūt kompetentam, izprotot, kas ir labā prakse attiecībā uz tehnoloģijām, arhitektūru u.tml., lai spētu izvērtēt un salīdzināt piedāvājumus. Ir jānosaka, kāds ir IT sistēmas mērķis, kādas ir gala lietotāju vēlmes un vajadzības, ko sistēmai ir jāspēj darīt, un visam pārējam ir jānāk no izstrādātāja. Tieši sistēmas izstrādājam ir jāspēj piedāvāt tehniski atbilstošākais risinājums, ņemot vērā lietotāju pieredzi, ietekmi uz vidi, dzīves cikla analīzi, enerģijas patēriņu, ja iespējams, arī atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas iespēju u.c. Šeit jāatceras, ja tieši iteratīvā (agile) un elastīga pieeja nodrošinās, ka risinājums spēs pielāgoties tehnoloģiju attīstībai pēc pāris mēnešiem, gada un vairākiem gadiem.

Sekmēt izstrādātāju motivāciju un gatavību iesaistīties

Tikpat būtiski ir arī dažādi instrumenti, kas motivē izstrādātājus ieguldīt projektā nepieciešamos resursus un uzmanību, sekmējot projekta izpildes kvalitāti un iekļaušanos termiņos. Šobrīd izplatīta prakse iepirkumu procedūrās ir demo projekta iesniegšana – visbiežāk nepieciešams izstrādāt kādas funkcijas paraugu. Ir izstrādātāji, kurus tas attur, jo jāiegulda lielus resursus bez garantijas šo projektu īstenot. No otras puses, ir saprotama pasūtītāja vēlme pārliecināties, kā pretendenti strādā. Abām pusēm izdevīgs risinājums ir testa sadarbība ar diviem, trijiem piemērotākajiem pretendentiem, vienojoties par kāda elementa izstrādi. Šī testa sadarbība ļauj novērtēt ne tikai profesionālo kompetenci, bet arī izpratni par pasūtītāja pārstāvēto nozari, lietotāju vajadzībām, kā arī pretendenta pieeju un darba kultūru. Lai gan iesākumā tas patiešām nozīmē papildus izmaksas, ilgtermiņā tas atmaksājas, jo pasūtītājs iegūst padziļinātu izpratni par procesu, kopīgi tiek identificētas papildus funkcijas, kas nepieciešamas, vai tieši pretēji – noteiktas liekās funkcijas, un visbeidzot – pasūtītājs iegūst uzticamu un pārbaudītu partneri, ar ko spēj veiksmīgi sastrādāties. Domājot par veiksmīgāko risinājumu dažādu, jo īpaši kritiski svarīgu, valsts IT infrastruktūru un programmatūru izstrādē, jāņem vērā, ka noteicošais ir tieši spēja radīt ilgtspējīgu un elastīgu sistēmu, gan domājot par tehnoloģiju attīstību nākotnē, gan lietotāju vajadzībām, kas laika gaitā var mainīties. Ja sistēma ir pielāgojama, piemēram, vienkārši izslēdzot kādu funkciju vai pievienojot citu, ja tā ir vienkārša un saprotama lietotājam un draudzīga videi, tas nozīmēs ne tikai finansiālu ietaupījumu, bet arī apmierinātākus lietotājus, kuri būs gatavi biežāk izmantot valsts piedāvātos e-pakalpojumus, radot jaunus, tālejošākus ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Helmes” grupa, kuras sastāvā ietilpst arī IT uzņēmums “Helmes Latvia” iegādājusies 75% programmatūras izstrādes kompānijas “Trinidad Wiseman” akciju, paplašinot savu darbību Baltijas valstīs.

Stratēģiskā partnerība ir būtisks pavērsiens visiem grupas uzņēmumiem, ļaujot apvienot stiprās puses un zināšanas, kā arī sekmēt pakalpojumu kvalitāti. “Trinidad Wiseman” turpinās darboties ar līdzšinējo nosaukumu un vadības komandu.

Uzņēmuma “Trinidad Wiseman” 20 gadu pieredze ļaus paplašināt grupas sniegtos pakalpojumus tādās jomās kā pakalpojumu dizains, datu analītika, lietotāju pieredzes dizains un mākslīgais intelekts. “Baltijas IT uzņēmumi jau šobrīd demonstrē augstu konkurētspēju, kā arī labu cenas un kvalitātes attiecību, saņemot starptautisku atzinību un pievēršot ārvalstu investoru uzmanību. “Helmes Latvia” nākotnes plānos ietilpst spēcīgākas klātbūtnes nodrošināšana arī ārvalstu mērķa tirgos, tostarp Vācijā, tāpēc apvienošanos ar pieredzes bagāto un Igaunijā plaši pazīstamo IT kompāniju vērtējam kā ļoti būtisku. Tā viennozīmīgi stiprinās arī grupas kopējo konkurētspēju,” norāda “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo inovāciju grupas “Helmes” ieņēmumi pērn sasniedza 101,3 miljonus eiro, kas ir par 9,6% vairāk, nekā gadu iepriekš (2022. gadā šis rādītājs bija 92,4 miljoni eiro).

Grupā ietilpst arī pašmāju uzņēmums “Helmes Latvia”, un galvenie kompānijas darbības tirgi ir Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Vācija, ASV, Lietuva, Zviedrija, Francija un Somija. Peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas pērn sasniedza 13,0 miljonus eiro, bet tīrā peļņa - 9,9 miljonus eiro. Grupā strādā aptuveni 1400 darbinieki.

Uzņēmums aktīvi strādā, lai samazinātu IT nozares ietekmi uz vidi un sekmētu ilgtspēju. Kompānija ieguvusi vides pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 14001, kas apliecina paveikto vides pārvaldības sistēmas attīstīšanas, uzturēšanas un pilnveidošanas jomā.

“Lai mazinātu IT nozares ietekmi uz vidi un sekmētu ilgtspēju, būtiska nozīme ir pārdomātai funkcionalitātei. Viens no risinājumiem ir ilgtspējīga programmatūra - domāšanas veids vai pieeja, kuras elementus daudzi IT nozares profesionāļi pielieto jau šobrīd. Uzskatām, ka ilgtspējai jākļūst par būtisku komponenti arī publiskā sektora īstenotajos IT sistēmu izstrādes un uzturēšanas iepirkumos, kas ilgtermiņā sniegtu būtiskus ieguvumus ne tikai videi, bet arī ekonomikai,” norāda “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitāls automātiski nenozīmē "zaļš" – kāpēc jādomā par CO2 pēdas samazināšanu arī IT jomā?

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs,13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs.

Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).

E-komercijas apjomi un augošs viedierīču skaits

Lai arī varētu šķist, ka digitalizējot noteiktus pakalpojumus vai informācijas apjomus, piemēram, datu bāzes, automātiski rīkojamies arī videi draudzīgāk, ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi. Arī dažādi IT nozares elementi rada CO2 nospiedumu, piemēram, IT pakalpojumi veido aptuveni 15% no kopējām nozares emisijām, datu centri – 19%, programmatūras – 18%, tīkli – 15%, bet gala lietotāju ierīces - aptuveni 30%. Pieprasījums pēc dažādiem IT pakalpojumi strauji pieaug, to būtiski ietekmēja arī pandēmija, kas veicināja e-komercijas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,30.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ārējā tirdzniecība ar Krieviju skaitļos

Tēma

Vai kažokzvēru audzēšanas aizliegums bija atbalsts agresorvalstu eksportam?

Uzņēmējdarbība

Uz Krieviju eksportējošo koncernu meitas kompānijas – Latvijas lielo uzņēmēju organizāciju biedri

Politika

Valstij visilgāk kalpojošie. 34 gados 17 valdībās vairāk nekā 190 ministri

Mežsaimniecība

Pēc caurmēra ieguva ap 10% koksnes resursu

Portrets

Baiba Mikāla, SIA Amazone vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IT nozares radītās emisijas mudina strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas

Pauls Barkāns, "Helmes Latvia" vadošais risinājumu arhitekts,07.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija.

Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau šobrīd ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.

Lai saprastu, kā mazināt IT nozares ietekmi uz vidi, pirmkārt, nepieciešams identificēt, kādas komponentes rada lielākos izmešus. Lielu daļu veido datu centri un serveri (aptuveni 19% no kopējiem IT sektora CO2 izmešiem), tomēr lauvas tiesu (30%) veido lietotāju gala iekārtas - datori, printeri, planšetdatori, portatīvie datori, viedtālruņi, gudrie pulksteņi, u.c. Šo iekārtu ir krietni vairāk nekā serveru, turklāt, to skaits un daudzveidība turpina strauji pieaugt un lietotāji šis iekārtas salīdzinoši bieži nomaina pret jaunām. Vēl ievērojamu daļu izmešu veidu IT pakalpojumi (15%) un tīkla iekārtas (15%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumos ar augstu iesaisti ir par 81% mazāk darba kavējumu

Anita Āboltiņa, “Helmes Latvia” personāla vadītāja,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijās par darba vidi un darbinieku produktivitātes veicināšanu bieži tiek minēts jēdziens “darbinieku iesaiste”. Dažādas pētījumu kompānijas piedāvā risinājumus, kā mērīt darbinieku iesaisti un analizēt rezultātus. Tomēr vispirms ir būtiski izprast - kas ir darbinieku iesaiste un kāpēc ir svarīgi to mērīt?

Vai tas, cik iesaistīts ir darbinieks, patiešām ietekmē uzņēmuma peļņu un citus būtiskus rādītājus? Kā iesaiste atšķiras no citiem darba vides psiholoģiskajiem faktoriem - darbinieku apmierinātības un labbūtības?

Lai atbildētu uz jautājumiem, kāpēc un kā mērīt darbinieku iesaisti (employee engagement) un kādus ieguvumus var radīt augsta iesaiste, vispirms ir svarīgi saprast, ko ietver šis jēdziens. Formālās saistības, ko darbinieks uzņemas, parakstot darba līgumu, vēl nenosaka, kādu enerģijas līmeni darbinieks ieguldīs darbā. Ar darbinieku iesaisti pamatā saprot entuziasmu, ar kādu veicam savus darba pienākumus. Tas atspoguļo ne tikai apmierinātību ar darbu vai to, cik laimīgi jūtamies savā darba vietā - iesaiste parāda, cik motivēti esam pielikt pūles organizācijas labā un cik emocionāli piesaistīti jūtamies savai darbavietai.

Komentāri

Pievienot komentāru