Jaunākais izdevums

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda; viedokļi par šādu kārtību dalās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru vadītāja Inga Daliba piekrīt, ka darba sludinājumos jānorāda atalgojums vai vismaz tā robežas, kas atkarīgas no kandidāta iepriekšējās pieredzes, prasmēm, kompetencēm. «Sludinājums pēc būtības jāuztver kā reklāma, kur kandidāts ir pircēja lomā, bet darba devējs ir pārdevējs, kura uzdevums ir pietiekami korekti, aizraujoši, uzmanību piesaistoši izstāstīt stāstu – ko šobrīd meklē un kāpēc vajadzētu nākt šajā uzņēmumā strādāt. Skatoties uz nākotnes prognozēm par darbaspēka pieejamību Latvijā un Eiropā, cīņa par labiem kandidātiem kļūs arvien saspringtāka. Darba devēja gatavība atklātai un caurspīdīgai sarunai būs kritiski svarīga. Nozīmīgs aspekts darbinieku piesaistē būs ne tikai uzņēmuma zīmolam, bet arī tā vadītāja un personāla speciālista personīgajam zīmolam,» viņa spriež. Algas norādīšana sludinājumos ir atklātas un uzticamības pilnas komunikācijas sastāvdaļa, pauž I. Daliba. Tāpat tiks ietaupīti resursi – netiks tērēts nedz darba devēja, nedz kandidāta laiks un nauda neproduktīvām tikšanās reizēm, kurās finālā tiek noskaidrots, ka kandidāts nav gatavs strādāt par tādu atalgojumu, kādu uzņēmums nosauc.

«Jaunās prasības būtiskas izmaiņas neievieš, bet papildu darbu personāla speciālistiem un papīru «bīdīšanu un ražošanu» veicinās gan. Taču pozitīvi var vērtēt tās gadījumā, ja kļūs par vienu no instrumentiem, kas atsevišķās nozarēs panāks caurspīdīgumu un sekmēs aplokšņu algu ierobežošanu,» vērtē Kristīne Mežjāne, BlueOrange Personāla pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latio personāla vadītāja Liene Stokenberga spriež, ka darba ņēmēji ir kļuvuši zinoši nodarbinātības jautājumos, tāpat ir pagājis laiks, kad darba devēji apzināti ir mēģinājuši piedāvāt neadekvāti zemu atalgojumu. Piespiedu kārtā likt visiem darba devējiem publiskot šādu informāciju viņai šķiet lieki. «Nedomāju, ka tas veicinās algu caurspīdīgumu. Šādi dati jau tagad ir pieejami gan vietējo, gan ārvalstu kompāniju atalgojuma pētījumos, kuri ar katru gadu kļūst kvalitatīvāki. Ja vien nav slinkums meklēt, labi dati ir atrodami arī Statistikas pārvaldes pārskatos. Es saprotu, ka vēlme publiskot atalgojumu darba sludinājumos varētu būt VID interesēs, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, taču šaubos, vai tas palīdzēs darba meklētājam atrast sapņu darbu par sapņu algu,» viņa teic.

«Atalgojums ir biznesa vienošanās starp darba devēju un darba ņēmēju par sagaidāmo ieguldījumu uzņēmuma mērķu sasniegšanā un sagaidāmajiem rezultātiem atbilstošu atalgojumu. Vienošanās tiek noslēgta, balstoties uz jaunā darbinieka līdzšinējo pieredzi, zināšanām, panākumiem un personīgajām īpašībām,» teic K. Mežjāne. Tāpēc vienam un tam pašam amatam dažādiem kandidātiem var tikt piedāvāts atšķirīgs atalgojums, konkrēta atalgojuma norādīšana sludinājumā tad nav iespējama.

«Banka publicētajos darba sludinājumos atalgojumu nenorāda, jo šobrīd darba tirgū šī tendence nav aktuāla. Turklāt finanšu sektora darba tirgū konkurence ir sīva, un, norādot atalgojuma līmeni, banka iedotu konkurentiem papildu informāciju darbinieku pārvilināšanai,» pauž Regīna Ikala, bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja. Ja šāda tendence kļūs aktuāla, arī banka pārskatīs savu personāla atlases politiku, taču šobrīd, vismaz finanšu un banku sektorā, neviens darba devējs netiecas norādīt atalgojuma apjomu.

Visu rakstu Ceļā uz caurspīdību lasiet 28. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.

Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.

Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Ražo bērnu drēbes un aksesuārus ar dzintara diegu

Daiga Laukšteina, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvs dzintara pavediens bērnu modes zīmolam Forgaminnt kids pavēris durvis uz atšķirīgu piedāvājuma pasauli.

Dzintara diegs tekstilizstrādājumu ražošanā vēl pagaidām izmantots visai maz, tāpēc tas rada bažas. Proti, cilvēki pret kaut ko jaunu un nezināmu izturas rezervēti. Līdz ar to patērētājs par produktu jāizglīto dubultā, nemitīgi jāiegulda reklāmā. Tai pat laikā inovatīvā tehnoloģija ir teju vienīgais zīmola radītājas Zitas Bauzes trumpis, lai izceltos. Ieiet tirgū vienkārši ar kokvilnas, organiskās kokvilnas vai merino vilnas izstrādājumiem bērniem nav nekas sevišķs. «Tad esi tāds pats kā citi bērnu preču ražotāji, jo konkurence ir milzīga,» saka Z. Bauze.

Mazāk ir vairāk

SIA Forgaminnt ražo bērnu drēbes un aksesuārus, savā produkcijā izmantojot kokvilnu ar dzintara diegu attiecībā viens pret viens. Nākamā gada rudens kolekciju plānots papildināt arī ar termoregulējošās, bērna ādai patīkamās merino vilnas izstrādājumiem. Arī to efektu vēl vairāk pastiprinās dzintara diegs. Tā klātbūtne labi redzama ar neapbruņotu aci, kā arī apģērbs ir vairāk kā zīds. Kā stāsta Z. Bauze, dzintara diegu radījusi Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece, inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko, un tas nu ir pārvērsts biznesa projektā. Arī dzintara diegs saglabā dzintara bioloģiskās un dziedinošās īpašības. Diegam piemīt termoregulācija, tas aiztur UV starus, saglabā ķermeņa dabisko siltumu, neizraisa ādas kairinājumu vai citas reakcijas. Veiksmīgi apvienojot augstas kvalitātes kokvilnu ar dzintara pavedienu, tiek iegūts mīksts, elpojošs, staipīgs audums, kas uzlabo asinsriti, neizraisa alerģiju, nomierina, saglabā ķermeņa dabisko siltumu. Ja reiz inovatīvais dzintara pavediens parūpējas par kvalitatīvu izejmateriālu, tad Z. Bauzes un viņas uzticamās komandas uzdevums vēl bija noorganizēt ražošanu, kā arī izstrādāt dizainu un tekstūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas zinātniecēm inovāciju balva par dzintara nanopavediena izgudrojumu

Zane Atlāce - Bistere, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zinātniecēm pasniegta Ķīnas valdības Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas Starptautiskā Sieviešu dizaina inovāciju balva par dzintara nanopavediena izgudrojumu, informē Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāve Edīte Kalniņa.

Godalgotās izgudrojuma autores ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniece Inga Ļašenko un viņas vadītā pētnieču komanda Dace Grauda (Latvijas Universitāte), Olga Kononova (RTU) un Jūlija Rombovska (Rīgas Stradiņa universitāte).

«Dzintara nanopavediens ir videi draudzīgs materiāls, tas ļaus aizsargāt dzintara resursus. Šobrīd tiek veikti testi šī pavediena lietošanai medicīniskiem mērķiem. Potenciāli to var izmantot mākslīgo asinsvadu (implantu) izgatavošanā, » stāsta RTU zinātniece I. Lašenko.

2018. gadā Sieviešu dizaina inovāciju konkursam tika iesniegti 189 darbi no visas pasaules. Konkursā var piedalīties augstskolas, pētnieciskās organizācijas, tehnoloģiju korporācijas, sieviešu inovāciju grupas vai arī individuāli dalībnieki (vismaz 60% no grupu dalībniekiem jābūt sievietēm). Konkurss notiek rūpniecisko izstrādājumu grupā (kancelejas preces, preces mājai, satiksme, pilsētvides elementi, ražošana un c.), zaļās vides grupā (zaļās vides mākslas darbi, zaļās enerģijas projekti, zaļās attīstības plāni, projekti vai risinājumi) un kultūras un radošo aktivitāšu grupā (mākslas darbi, drēbes, juvelierdarbi, suvenīri, iepakojums un c.). Godalgotie darbi saņem arī naudas balvas.

Komentāri

Pievienot komentāru