Jaunākais izdevums

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Parīze, Londona, Rīga

Eiropas Komisijas sniegtā informācija liecina, ka Francijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Nīderlandē un dažādās Vācijas pavalstīs eksistē iekšdedzes dzinēju ierobežošanas plāni, paredzot mašīnu ar iekšdedzes dzinēju pārdošanas mazināšanu un pilnīgu pārtraukšanu.

Piemēram, Francijas valdības plāns līdz 2040. gadam paredz izbeigt pārdot benzīna un dīzeļdegvielas automobiļus, un tā ir daļa no vērienīga plāna, lai sasniegtu mērķus, kurus paredz Parīzes vienošanās par pasaules klimata uzlabošanu. Vēl pirms šī Francijas valdības lēmuma automašīnu ražotājs Volvo paziņoja, ka jau no 2019. gada pilnībā pāries uz elektroautomobiļu ražošanu. Laikraksts The Guardian šo faktu komentē kā iekšdedzes dzinēju dominances beigas. Savukārt Francijas valsts vides ministrs Nikolā Hulo (Nicolas Hulot) šo lēmumu nosaucis par revolucionāru, piebilstot, ka Francijas valdībai ir pietiekami daudz ideju mērķa realizēšanai. Francija vēlas kļūt par līderi CO2 izmešu samazināšanas jomā, kā arī klimata izmaiņu jautājumos.

Londonas nostāja ir mazliet maigāka – no 2040. gada plānots pāriet uz elektroautomašīnām vai zemu izmešu mašīnām, kas paredz vietu arī iekšdedzes dzinējiem vai kombinētām automašīnām. Nīderlandē par iespējamu iekšdedzes dzinēju aizliegumu runā pat jau no 2025. gada, bet dažās Vācijas pavalstīs – no 2030. gada. Pēc visiem paziņojumiem kompānija Bloomberg New Energy Finance prognozē, ka 2040. gadā Francijā 54% mašīnu būs ar elektrodzinējiem, kas noteikti būs rekordskaitlis.

Latvijas nostāju izsaka pēdējās izmaiņas dīzeļdegvielas tirgū, kas ir visvairāk pārdotā degviela automašīnām valstī. 2018. gada 1. aprīlī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 332 par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu. Tie paredz, ka Latvijā nopērkamajai dīzeļdegvielai no 16. aprīļa līdz 31. oktobrim tirgotājiem pēc izvēles ir jāpievieno biodīzelis (4,5% līdz 7%) vai atjaunojamo resursu dīzeļdegviela – ne mazāk kā 4,5%, bet maksimālā robeža nav noteikta. Latvijas līdzšinējie centieni elektroautomašīnu ieviešanā izpaužas kā stāvvietu atvieglojumi, izņēmumi satiksmes noteikumos, nevis kā tiešs finansiāls atbalsts mašīnu iegādei. Visā Latvijas teritorijā par ES līdzekļiem tiek veidots ātrās elektrouzlādes punktu tīkls, tomēr pat pie neliela šī tipa mašīnu skaita pieauguma tas izrādīsies nepietiekams. Tas norāda, ka vēl aizvien brauksim ar benzīnu un dīzeļdegvielu.

Par ko esam gatavi maksāt

2015. gada Parīzes vienošanās, kuru ratificēja 158 valstis, paredz strauju CO2 izmešu samazināšanu, lai nepieļautu globālo sasilšanu vēl par pāris Celsija grādiem. Tajā pašā laikā pēc pieredzes zināms, ka katra videi draudzīgā ideja nes papildu izmaksas.

«Stāsts par iekšdedzes dzinējiem un elektrodzinējiem, par izmantojamām degvielām nav stāsts par ekonomiski izdevīgāko modeli, jo runa ir par globālo sasilšanu, un šajā aspektā visa cilvēce ir gatava piemaksāt, lai nepiedzīvotu katastrofu. Es gribu uzsvērt, ka CO2 izmeši un globālā sasilšana nav tikai automašīnu radītais piesārņojums. Ogļskābā gāze rodas visdažādākajos dabas procesos. Vienlaikus ir skaidrs, ka lauksaimniecībā, aviācijā, kuģu satiksmē elektromotori vēl ilgu laiku neiegūs vadošo lomu. Jautājums ir – cik mēs esam gatavi piemaksāt un kādu ceļu izvēlamies,» DB pauda inženieris konstruktors un autoservisa SIA Rolis īpašnieks Uldis Rolis.

Inženieris uzskata, ka nākotnes aina ar elektroautomašīnām ir uzburta un pārspīlēta un cilvēki patiesībā neapzinās, cik viss kopā maksās.

«Šobrīd cilvēku lielākais ieguvums ir brīva pārvietošanās. Eiropa bez robežām, katram personīgā automašīna, un šis lielais cilvēku ieguvums ir kļuvis par viņu apgrūtinājumu. Patiesībā stāsts ir par lielajām pilsētām, kur satiksme rada lielu piesārņojumu un valdības cenšas atbrīvoties no iekšdedzes dzinējiem cilvēku veselības stāvokļa dēļ,» uzsvēra U. Rolis. Elektroautomašīnas pilsētās, pēc inženiera teiktā, līdzinās centrālapkures ieviešanai, jo vēl aizvien paliek jautājums – kā elektrība tiek saražota. Jāpiebilst, ka Latvija šajā jomā izskatās labi, – vismaz puse elektroenerģijas top hidroelektrostacijās.

U. Roļa jautājums ir par nākotni – ja elektroautomašīnas, kas ir dārgākas, būs vairākumā, no kā ražos iztrūkstošo enerģiju. Ja tās būs fosilās izejvielas, tad nav vērtības piemaksāt, jo CO2 kaut kur tomēr nonāks atmosfērā.

Rīga nav gatava

«Esmu labi pazīstams ar elektromobiļiem. Pats ar tādu braucu. CO2 izmeši bija minimāli. No šī aspekta skatoties, elektroautomašīnas ir ideāls transportlīdzeklis pilsētā, kur transports rada lielu CO2 un citu izmešu koncentrāciju,» uzsvēra inženieris.

Līdztekus viņš atzina, ka Latvija un Rīga nav gatava elektroautomašīnu straujai ieviešanai, pirmkārt, atceroties, kā pats sabojājis savu automašīnu. «Vienā bedrē pārsitu elektromotoru. Ir jāsaprot, ka ar elektroautomašīnu nevar iebraukt sniega putrā, nevar braukt pa bedrainu ceļu, tās nepacieš to, ko mums kaisa uz ceļiem ziemā. Elektrokorozija ir ārkārtīgi aktīva, piedaloties tādām vielām kā hlors un nātrijs,» norādīja inženieris.

Nākamā problēma, kas sagaida elektroautomobiļu lietotājus, ir to uzlāde, un ir skaidrs, ka neviena Latvijas pilsēta, tostarp Rīga, nav gatava elektroauto masveida ieviešanai.

«Iedomājieties Purvciema daudzdzīvokļu māju, pie kuras vakarā ir vajadzīgas 72 vai vairāk rozetes uzlādei,» sacīja U. Rolis.

Inženieris pauda, ka Rīgā problēma ir jārisina, jo jautājums ir ne tikai par CO2 izmešiem, bet arī par cilvēku veselību, gluži kā jebkurā citā lielpilsētā.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegtā informācija par vidējo degvielas patēriņu un CO2 izplūdi 2017. gadā liecina, ka nodokļu atvieglojumi pienākas automašīnām ar CO2 izmešiem zem 50 gramiem uz vienu nobraukto kilometru. Šajā sadaļā ietilpst elektromobiļi un automašīnas ar hibrīddzinējiem. Nākamā grupa ar izmešiem 51–96 g/km ir tikai ar nedaudz sliktāku rādītāju, un to vairumā veido dīzeļdzinēju automašīnas.

Iekšdedzes dzinēji ir lētāki

U. Rolis vēl aizvien saredz labas iekšdedzes dzinēju iespējas tuvākajās desmitgadēs, kamēr vien elektroenerģija tiek iegūta no oglēm, gāzes un naftas produktiem. Degvielām savstarpēji konkurējot, ir panākti labi rezultāti.

«Iepretī 1980. gadam, sasniegts ir ļoti daudz. Ja ir vēlme pārliecināties, var aizbraukt uz Indiju vai Ēģipti, kur ielās ir to laiku mašīnas,» uzsvēra inženieris.

Eiropas Savienības Apkārtējās vides komisija ir noteikusi, ka nevar būt lielas atšķirības starp rādījumiem stendos un uz ceļa. Patlaban ir pieļauts lielāks izmešu daudzums, kas atbilst reālai situācijai.

«Visas šīs prasības pēc būtības orientē patērētāju uz iespējami jaunākām mašīnām ar labākiem izmešu rādītājiem. Atliek tikai pirktspējas jautājums, bet dīzeļdzinēji vēl aizvien ir lētāki. Latvijas valdība arī nav gatava piemaksāt par elektroautomašīnu iegādi,» sacīja U. Rolis, norādot, ka patlaban vienīgā svira, kas ieteic pirkt jaunākas mašīnas ar mazāku izmešu daudzumu, ir nodokļi.

Dīzeļdzinēji mainās

Dīzeļdzinēju ražotāji ir intensīvi strādājuši pie dzinēja pilnveidošanas un sola to darīt arī turpmākajos 10–20 gados. Vadošais dīzeļdzinēju ražotājs Bosch šā gada aprīlī nāca klajā ar paziņojumu, ka ir rasti jauni risinājumi, kā cīnīties ar dīzeļdzinējiem piedēvēto slāpekļa oksīda un citu cieto daļiņu piesārņojumu.

Bosch jaunās tehnoloģijas sola saglabāt degvielas taupības kritērijus, kā arī mazināt izmešu ietekmi uz vidi. Bosch vadītājs Volkmars Denners šā gada paziņojumā presei pauž, ka, ievērojot to, ka jaunākie dzinēji ir aprīkoti ar mākslīgo intelektu, dzinēju darbības ietekme uz gaisa kvalitāti ir tuvu nullei. Šī tehnoloģija spēs sasniegt tādus rādītājus, ka NOx būs 10 reizes mazāks par 2020. gadam noteikto limitu.

Kopš 2017. gada Eiropas Savienības tiesību akti prasa, lai jaunajās automašīnās, kas testētas pēc prasībām reālos braukšanas apstākļos pilsētās un piepilsētu teritorijās, slāpekļa oksīda izmeši nepārsniegtu 168 miligramus uz kilometru. No 2020. gada prasība tiek samazināta līdz 120 miligramiem uz kilometru. Šobrīd Bosch jaunākie dīzeļdzinēji strādā ar 13 miligramiem slāpekļa oksīda izmešu uz kilometru. Dzinēju pilnveidošanu papildina jaunu degvielu piedāvājums.

Neste piedāvā alternatīvu

«Vēl pirms 10 gadiem mēs tikai runājām par atjaunojamiem energoresursiem un CO2 izmešu samazināšanu atmosfērā. Šobrīd tā ir visas pasaules realitāte, ar ko jārēķinās arī degvielas tirgotājiem. Parīzes vienošanās apvieno 158 valstis visā pasaulē, bet tā ir tikai kopējā tendence, un katra valsts nospraustos mērķus mēģina sasniegt ar saviem paņēmieniem. Runa nav tikai par degvielu, runa ir par visu CO2 izmešu kopumu, ko veido dažādas nozares, un fosilās degvielas izmantošana automašīnās ir tikai viens no aspektiem,» intervijā Dienas Biznesam sacīja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens, norādot, ka lielpilsētu lielākais piesārņotājs neapšaubāmi ir satiksme.

Tieši šajā jomā Neste koncerns piedāvā alternatīvu risinājumu – atjaunojamo resursu dīzeļdegvielu, kuras radītie izmeši, ievērojot visu procesu – gan ražošanu, gan patēriņu, – ir līdz 90% mazāki nekā fosilajai degvielai.

Neste ražotā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela ir no biodīzeļa atšķirīgs produkts, kas tiek iegūts no biomasas (augu eļļa un atkritumi) citādā tehnoloģiskā ceļā.

Piedevu no rapša eļļas iegūst esterificēšanas ceļā, bet parafinizēto dīzeļdegvielu iegūst hidrogenēšanas veidā. Tehnoloģisko procesu atšķirība nodrošina tīru produktu ar lielāku jaudu, labiem sala izturības parametriem, ievērojami mazākiem izmešiem. Piedevām no šīs degvielas neveidojas nosēdumi un piedegumi. Degvielas ķīmiskais sastāvs ir identisks fosilajai dīzeļdegvielai, tadēļ nav nepieciešamas motora izmaiņas tās lietošanai. Jau tuvākajā laikā kādā no Neste Latvija DUS šo produktu pārdos arī tīrā veidā, bet, ievērojot, ka mūsu valstī tam nav akcīzes nodokļa atbrīvojuma kā Zviedrijā vai Somijā, tai būs augstāka cena. «Mēs vēlamies parādīt sabiedrībai, ka šāda iespēja eksistē,» sacīja A. Airiainens. Šobrīd lielākie parafinizētās dīzeļdegvielas patērētāji ir Skandināvijas valstis un Kalifornijas štats ASV.

Tajā pašā laikā Neste Latvija vadītājs atzīst, ka, lūkojot tālākā perspektīvā, elektromotori automašīnās ir lielpilsētu neizbēgamība un nepieciešamība vienlaikus.

Uzlāde – rītdienas problēma

«Pēc statistikas prognozēm, 2030. gadā visā pasaulē būs aptuveni 10% elektroautomašīnu. Dažās valstīs to būs vairāk, dažās – mazāk. Visticamāk, attīstītajās valstīs šis procents būs krietni augstāks, citviet – zemāks. Kurā vietā atradīsies Latvija? Tas ir jautājums. Pieņemsim, ka tie būs šie vidējie 10%,» min A. Airiainens.

Elektroautomašīnas ir lielo pilsētu risinājums, un Latvijas gadījumā tā pamatā ir Rīga. Mašīnas pagaidām ir dārgas, un ir nepieciešamas valsts subsīdijas, kuru nav. Neste Latvija vadītājs uzskata, ka elektroautomašīnu skaits neizbēgami pieaugs un arī degvielas uzpildes stacijās būs elektrouzlādes iespēja, tomēr tā aizņems pusstundu vienai mašīnai. Pašreizējie risinājumi tuvākajā desmitgadē neapmierina pat nelielu nākotnes pieprasījumu Rīgā.

Šo problēmu Latvijā jau pamanījuši auto tirgotāji, kuri domā par elektroauto uzlādes iespējām. Tuvākajā nākotnē plānots, ka autodīleri kopā ar servisu partneriem uzstādīs vēl vairāk elektrouzlādes staciju. Piemēram, paplašināt iespējas iecerējis Volkswagen, kura dīlercentros jau tagad iespējama elektroauto uzlāde. Nupat atvērtajā Volkswagen dīlercentrā Igaunijā izveidota elektrouzlādes stacija, kurā var uzlādēties vairāk nekā 50 automašīnas.

«Somijā šo problēmu palīdz risināt lielveikalu tīkli. Tesko veikalu grupa nolēmusi pie saviem veikaliem iekārtot uzlādes punktus, kurus cilvēki varēs izmantot iepirkšanās laikā. Tas ir daudz racionālāk,» pieļauj Neste Latvija vadītājs, uzsverot, ka 2030. gadā Latvijā vēl aizvien iekšdedzes dzinēju īpatsvars būs vismaz 85%. «Citādi mēs nebūvētu jaunas degvielas uzpildes stacijas. Skaidrs, ka, ja mēs būtu pārliecināti, ka pēc 10 gadiem vairs nevajadzēs DUS, tad neuzsāktu ieguldījumus.

Mēs ticam, ka Baltijas tirgū būs nepieciešama Neste ražotā atjaunojamā dīzeļdegviela, bet to nevajag jaukt ar biodīzeli,» sacīja A. Airiainens.

Jautāts par brīdi, kad dīzeli un benzīnu vairs nevajadzēs, kas notiks ar DUS, Neste Latvija vadītājs ir optimistisks, sakot, ka DUS izvietotas ceļu krustpunktos, tātad biznesam izdevīgās vietās, un noteikti būs cits pakalpojums, kuru varēs sniegt iedzīvotājiem.

Akcīze – valsts ienākums

«Daudzi izsakās, ka par elektroautomašīnas darbināšanu mazāk jāmaksā. Nākotnē tā nebūs. Ja mērķis ir, ka visi ir par elektrību un patiešām visi Latvijas iedzīvotāji sāk lietot elektroautomašīnas, tad Latvijas valstij ir jārēķinās ar pamatīgām nodokļu ieņēmumu izmaiņām,» norāda A. Airiainens.

Iekšdedzes dzinēju degviela tiek aplikta ar akcīzes nodokli, un degvielas tirgotāji Latvijā kopumā valstij ik gadu samaksā 550 miljonus eiro, precīzāk – šo naudu samaksā iedzīvotāji, kuri tērē degvielu. Ja tiks patērēta ar akcīzes nodokli neapliktā elektrība, valsts ieņēmumi krietni saruks un būs jādomā, ar kādu naudu aizpildīt šo robu budžetā.

«Es nezinu, kādi varētu būt risinājumi, bet tie noteikti parādīsies brīdī, kad valsts nodokļu ieņēmumi kritiski saruks nepārdotas akcizētās degvielas dēļ. Iespējams, ka parādīsies elektroautomašīnu ekspluatācijas maksa vai kāds cits maksājums, kas piesaistīts automašīnai. Attālinātā nākotnē šis jautājums kļūs par visu valstu problēmu,» uzskata Neste Latvija vadītājs.

Patlaban A. Airiainens ir vairāk satraukts par Baltijas valstu dažādo nostāju akcīzes nodokļa jautājumos.

«Būtu labi, ja Baltijas valstis spētu vienoties un mēģinātu nodokļu politikā rīkoties daudzmaz vienādi. Tas iespaido biznesa vidi. Igaunijā akcīzes nodoklis ir krietni lielāks, un šādas atšķirības nelielā teritorijā jūtami ietekmē stāvokli,» uzsver Neste Latvija vadītājs.

Tuvākā nākotne kombinēta

«Visa industrija kopumā attīstās un strādā gan elektroautomašīnu, gan iekšdedzes dzinēju attīstībā, kas nozīmē, ka tuvākajos 10–15 gados mums būs abu tipu dzinēji,» uzskata U. Rolis.

Ievērojot katras valsts īpatnības un iedzīvotāju maksātspēju, eksperts norāda uz dīzeļdegvielas un dzinēju inovācijām kā uz iespēju, kas garantē jaudīgu, drošu un efektīvu, kā arī videi draudzīgu pārvietošanos ikdienā.

«Ir svarīgi apzināties, ka cilvēku vajadzības ir dažādas. Tādēļ ļoti svarīgi izvērtēt, kas būs piemērotākais dzinēja tips katra cilvēka ikdienas vajadzībām tuvākā vai tālākā nākotnē. Piemēram, benzīna dzinēji nav ekonomiski izdevīgi un videi draudzīgi, veicot regulāri garus pārbraucienus, kā arī tie nav piemēroti lielgabarīta automašīnām, jo tas nav ekonomiski izdevīgi. Arī hibrīddzinēji ir būtībā piemēroti pilsētai vai īsām distancēm. Turpretī dīzelis nav tik izdevīgs mazām automašīnām un mazam ikgadējam nobraukumam,» norāda eksperts.

Jautāts, kas šobrīd ir nozīmīgākā problēma izmešu samazināšanā, U. Rolis uzsver, ka tieši vecais autoparks rada vislielāko negatīvo ietekmi uz vidi, nevis jaunās paaudzes dīzeļdzinēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Katrai valstij jānosaka savs pārejas posms uz elektroauto

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja tiks atbalstīta Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru vienošanās līdz 2035. gadam izbeigt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecību, tā samazinot oglekļa dioksīda izmešu apjomu, Latvija var pārvērsties par lietotu auto kapsētu.

Latvijas patērētāju pirktspēja ir salīdzinoši zema, tāpēc prognozēju, ka bez pamatīgas valsts atbalsta stratēģijas mūsu zeme pārvērtīsies par milzīgu lietotu auto kapsētu. Vecos auto ar iekšdedzes dzinējiem patērētāji pārdot vairs nevarēs vai to cena būs kritiski zema, bet jaunu elektroauto iegādes iespējas būs ierobežotas.

Manuprāt, konkrēti Latvijai definētais pārejas periods ir pārāk īss, savukārt auto nozare šobrīd piedzīvo pārāk daudz izaicinājumu vienlaikus.

Nevar visām valstīm noteikt vienu termiņu, līdz kuram jāizbeidz auto ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība. Ir jāņem vērā katras valsts unikālā ekonomiskā situācija, kur atšķiras arī iedzīvotāju pirktspēja. Būtiski, ka šobrīd Latvijā esošā infrastruktūra ērtai elektroauto izmantošanai un uzturēšanai vēl nav sasniegusi tādu attīstības līmeni, lai motivētu patērētāju mainīt savus auto izvēles un lietošanas paradumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz elektroauto invāzijai 8 gadi

Jānis Goldbergs, 30.06.2022

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs norāda, ka kopumā uzlādes tīkla veidošanas perspektīvie plāni Eiropas Savienībā liecina par pamatīgām kapacitātes problēmām jau 2030. gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir virkne zaļo mērķu, kas jau stājušies spēkā vai realizēsies tuvākajās desmitgadēs un attiecināmi uz auto nozari kopumā, un galvenais jautājums ir, kā šiem mērķiem pielāgosies Latvija, ievērojot citu Eiropas un pasaules valstu risinājumus, tāds ir kopējais Dienas Biznesa foruma Auto 2022 galvenais secinājums.

Par ražotāju piedāvājumu, visticamāk, informēts ikkatrs, kurš pēdējā laikā interesējies par jaunas vai pat lietotas automašīnas iegādi. Galvenais spiediens ir elektropiedziņas automašīnu tirgošana tā, lai kopējais pārdošanas grozs būtu klimatneitrāls, un par to tirgotāji sāk domāt jau šobrīd. Tāds ir mērķis, un galarezultātā pēc gadiem pieciem arī Latvijā vismaz katra otrā pārdotā automašīna būs elektromobilis, bet 2030. gadā, iespējams, jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas nopirkt nevarēs.

Šobrīd pārdošanas uzstādījums ir starp katra piektā, katra ceturtā.

Ietekme no divām pusēm

Pamatojumu, kas šos lēmumus ietekmē, detalizēti sniedza Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Polijas premjers sola nepieļaut automašīnu ar iekšdedzes dzinēju aizliegumu ES

LETA--EURACTIV, 31.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija ir vienīgā valsts, kas atklāti iebilst pret Eiropas Savienības (ES) plāniem līdz 2035.gadam atteikties no jaunām automašīnām ar benzīna vai dīzeļdegvielas iekšdedzes dzinējiem, un premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņojis, ka "darīs visu", lai novērstu tādas normas stāšanos spēkā.

"Valdībai nav pieņemams aizliegums pēc 2035.gada pārdot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem," Moraveckis raksta tviterī, solot, ka "darīs visu, lai pasargātu poļu ģimenes no kārtējās pseidozaļās idejas, ko izdomājušas bagātās valstis un Briseles birokrāti".

Videopaziņojumā pie ieraksta Polijas premjerministrs paskaidro, ka viņa pārstāvētās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) prioritāte ir Polijas pāreja uz videi draudzīgiem risinājumiem, bet "ne tad, ja mērķi ir noteikti aizkulišu sarunās pret miljoniem eiropiešu, arī poļu, gribu un interesēm".

Polijas valdība lēš, ka iekšdedzes dzinēju aizliegums negatīvi ietekmēs Polijas ģimeņu budžetu, liedzot miljoniem cilvēku atbilstoši izmantot transportu, un kaitēs valsts rūpniecības sektoram, kurš ražo detaļas daudziem no pasaulē pazīstamākajiem automobiļu zīmoliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp.", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", otrdien paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norāda, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

"Automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem nav ilgtermiņa nākotnes," skaidro "Volvo Cars" tehnoloģiju direktors Henriks Grīns.

Viņš piebilst, ka 2030.gads kā mērķis noteikts saistībā ar spēcīgo pieprasījumu pēdējos gados pēc "Volvo" elektriskajiem automobiļiem un pārliecību, ka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automašīnu tirgus pakāpeniski sarūk.

"Volvo Cars" iecerējis, ka līdz 2025.gadam 50% no tā tirdzniecības apjoma pasaulē nodrošinās pilnībā elektriskie automobiļi.

Tāpat uzņēmums plāno koncentrēties uz tirdzniecību internetā, norādot, ka visi elektriskie automobiļi būs pieejami tikai internetā, izmantojot pakalpojumu "Care by Volvo".

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Hibrīdtehnoloģijas uzvaras gājiens

Linda Zalāne, speciāli DB, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties hibrīdauto, vadītāji balso par labāku gaisa kvalitāti pilsētā, kas iet roku rokā ar auto nozares centieniem samazināt savu ekoloģisko pēdu jeb oglekļa dioksīda (CO2 ) izmešu ietekmi uz apkārtējo vidi

Aktualizējoties klimata izmaiņām un ieviešot stingrākus izmešu emisiju standartus, pēdējo gadu laikā strauji audzis pieprasījums pēc hibrīdauto. WESS Motors Toyota pārdošanas rādītāji liecina, ka hibrīdu pārdošanas īpatsvars pērn sasniedzis 38% no kopējā jaunu auto pārdošanas apjoma, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieprasījuma attīstības tendenci raksturo straujais kāpums kopš 2014. gada, kad tika pārdoti 83 Toyota automodeļi ar hibrīda piedziņu, līdz pērn pārdotiem 821 Toyota hibrīdam. «Pieprasījuma pieaugumu pēc hibrīdauto modeļiem veicina izvēles iespēja, jo auto ražotāji arvien vairāk investē dažādu inovatīvu risinājumu izstrādē, lai auto tehnoloģijas padarītu autobraucējiem ērtākas, pieejamākas un apkārtējai videi draudzīgākas. Ņemot vērā arvien striktākās ES prasības attiecībā pret CO2 kaitīgajiem izmešiem, dīzeļdzinēju nākotne iezīmējas arvien drūmākos toņos. Aizliegumi iebraukt Eiropas lielākajās pilsētās, piemēram, Vācijā, kā arī nepieciešamība pēc lielām investīcijām ekoloģisku dīzeļmotoru izstrādē jau šobrīd samazina pieprasījumu pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinēju. Pērn Eiropā pieprasījuma kritums pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinējiem ir turpat par 30%. Līdz ar to tas paver arvien lielākas priekšrocības hibrīdauto, kamēr elektroauto ir nepieciešamas papildu investīcijas infrastruktūras pilnveidošanā,» stāsta AS WESS valdes loceklis Aleksejs Radionovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltija piedzīvo elektroauto bumu

Armanda Vilciņa, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, liecina Moller Baltic Import dati.

Elektroauto izvēle nenoliedzami ir praktisks ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka interese par jaunu elektroauto iegādi pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami augusi, uzsver Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore. Viņa norāda, ka mītu atspēkošana un sabiedrības izglītošana par elektroauto praktiskajiem ieguvumiem rezultējusies ar panākumiem, kā rezultātā šobrīd cilvēki kā savu nākamo jauno transportlīdzekli arvien biežāk izvēlas tieši elektroauto.

Pozitīva ietekme

2023. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 5252 elektromobiļi, kas ir par 33% vairāk nekā šā gada sākumā, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Elektroauto skaits ik gadu palielinājies jau pēdējos astoņus gadus, taču sākotnēji pieaugums bija salīdzinoši neliels – vien daži desmiti elektroautomobiļu gadā. Pēdējos gados Latvijā reģistrēto elektrisko transporta līdzekļu skaits viena gada laikā gan audzis milzu apjomos – pat par vairākiem simtiem. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 672 elektroauto, gadu vēlāk – 1240 elektroauto, bet vēl pēc gada – 2174. Straujākais elektroauto skaita pieaugums savukārt piedzīvots tieši šogad – gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās 3941, dažus mēnešus vēlāk – 4495, bet šobrīd šo auto skaits palielinājies vēl par 757, kopējam elektrisko transportlīdzekļu skaitam Latvijā pārsniedzot jau piecus tūkstošus. I.Grase-Ķibilde atzīmē, ka pieprasījuma augšupeja ir tiešā mērā saistāma arī ar infrastruktūras attīstību un valsts atbalsta mehānismiem. “Valsts atbalsts elektroauto iegādei ir svarīgs faktors un pozitīvi ietekmē elektroauto tirgu. Šī iemesla dēļ mēs kā ražotāja pārstāvis aktīvi sadarbojamies arī ar lēmumpieņēmējiem, lai e-mobilitāti padarītu vēl pieejamāku pēc iespējas īsākā laikā,” skaidro I.Grase-Ķibilde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar akumulatoriem darbināmi elektriskie transportlīdzekļi (BEV) vieglo automašīnu klasē jau ir pielīdzināmi iekšdedzes dzinēju automašīnām arī kopējo izmaksu ziņā, žurnālam "Dienas Bizness" norāda "Moller Baltic Import SE" e-mobilitātes vadītājs Baltijā Matīss Zemītis.

Igaunijā un Lietuvā elektroautomašīnu iegādei ir arī praktisks valsts atbalsts – jaunas elektroautomašīnas iegāde ir pat izdevīgāka nekā dīzeļa vai benzīna dzinēja mašīnas iegāde.

Kopējo lietošanas izmaksu (TCO – total cost of ownership) koncepts ir veids, kā pretstatīt elektroautomašīnas un iekšdedzes dzinēja automašīnas. Proti, tiek salīdzināti gan automašīnas iegādes izdevumi, gan izdevumi automašīnas ekspluatācijas laikā.

Elektroautomašīnas sākotnējā cena ir lielāka nekā līdzīgas jaudas iekšdedzes dzinēja automašīnas cena, tādēļ būtiskākais jautājums ir – cik ilgā laikā elektromotors atpelna cenas starpību un vai tas vispār iespējams?

M. Zemītis norāda – ja netiek nodrošināts valsts atbalsts nodokļu atlaižu vai iegādes subsīdiju veidā, galvenais elektroautomašīnu nodrošinātais ietaupījums rodas no zemākām ekspluatācijas izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrisko automobiļu ražošana Eiropā sešu gadu laikā kļūs lētāka par iekšdedzes automašīnu ražošanu, liecina pirmdien publiskots "Bloomberg New Energy Finance" pētījums.

Pētījumā norādīts, ka elektrisko sedanu un vieglo apvidus automašīnu ražošana no 2026.gada būs tikpat lēta, kā ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automobiļu ražošana.

Savukārt mazizmēra automašīnām nāksies gaidīt līdz 2027.gadam, lai saskaņotos ar iekšdedzes dzinēju modeļu ražošanas izmaksām.

Tikmēr vieglie elektriskie mikroautobusi jau no 2025.gada būs lētāki par modeļiem, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem.

Pētījumā teikts, ka akumulatoru ražošanas izmaksu kritums un elektrisko automobiļu ražošanas līniju izmantošana vidēji samazinās šo automašīnu cenas.

Sagaidāms, ka sedans ar elektrodzinēju, kas pirms nodokļu atlaidēm 2020.gadā maksāja gandrīz 40 000 eiro, 2026.gadā maksās tikpat, cik ar iekšdedzes dzinēju aprīkots modelis, jeb aptuveni 20 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ceturtdien panākušas vienošanos, kas paredz, ka no 2035.gada vairs netiks pārdoti jauni automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem, paziņojusi Čehija, kas šobrīd pilda bloka prezidējošās valsts pienākumus.

Atteikšanās no iekšdedzes dzinējiem ir viens no pasākumiem, lai panākti ES nospraustos mērķus klimata izmaiņu ierobežošanai un līdz 2030.gadam samazinātu tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, bet līdz 2050.gadam sasniegtu pilnīgu "klimata neitralitāti".

Automobiļi šobrīd rada 12% no ES oglekļa dioksīda izmešiem, kamēr kopumā transporta līdzekļi rada aptuveni ceturtdaļu no kopējās emisijas.

Šobrīd aptuveni 12% no Eiropā pārdotajām automašīnām ir elektromobiļi.

Konservatīvajiem, īpaši Vācijā, pret to bija zināmi iebildumi, jo tas uzkraus Eiropas autoražotājiem milzīgu finansiālo nastu, konkurējot ar rūpniekiem citviet pasaulē, kam jāievēro zemāki standarti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroauto elektrības cenu pieauguma ēnā: vai tiešām dārgāk?

Vilnis Debesnieks, SIA “SKANDI MOTORS” elektroauto eksperts, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot energoresursu cenām, gluži saprotamas ir bažas, ka krietni palielināsies arī elektroauto uzturēšana. Vai tā tiešām ir?

Jebkurš ziņu virsraksts saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu šobrīd izraisa īstu ažiotāžu. Ja virsraksts skaļi vēstī, ka elektrības cena pilsētas uzlādes punktos augs no 15 līdz 52 centiem, vairums lasītāju neiedziļinās, ka tas, iespējams, ir attiecināms uz noteikta uzņēmuma infrastruktūru vai ir spēkā uz noteiktu periodu, un, krītoties elektrības biržas cenai, samazināsies arī auto uzlādes izmaksas. Ziņas virsraksts vēstī tikai to, ka braukt ar elektroauto būs trīsreiz dārgāk, tāpēc cilvēku bažas ir saprotamas, taču tās nav viennozīmīgi pamatotas.

Pirmkārt, vairāk nekā 90% elektroauto īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, savu auto uzlādē mājās. Skaidrs, ka ir neietekmējami apstākļi – ja kāps elektrības cenas, palielināsies arī elektroauto uzlādes izmaksas. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas jau pirms kāda laika ir noslēguši līgumu par elektrības pieslēgumu ar izdevīgu fiksētu tarifu. Tomēr arī elektroauto īpašnieki, kuriem nav iespējas uzlādēt savu auto mājās vai kuru izvēlētais tarifa plāns ir piesaistīts biržas cenām, var ietekmēt savus ikmēneša izdevumus par auto uzlādi – uzlāde nakts stundās, priekšroka lētākajam piedāvājumam pilsētas uzlādes punktos, tarifa plāna maiņa mājās, saules paneļi, kas ļauj padarīt mājsaimniecību energoefektīvāku un pašiem ģenerēt savu elektrību, mājsaimniecības kopējā elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Sabiedrības rīcībā ir dažādi veidi, kā ietekmēt rēķinu par elektrību un attiecīgi – kā ietekmēt automašīnas uzlādes izdevumus. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto, jo degvielas cenas mēs nekādā veidā ietekmēt nevaram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlikušo gadu laikā – līdz 2030. gadam – Latvijai nav iespējams sasniegt klimata mērķus emisiju samazināšanai ne par sākotnējiem 6%, ne 17% un vēl jo vairāk ne par 24% transporta sektorā, vienlaikus ir nepieciešams Latvijas autoparka zaļināšanas attīstības plāns vismaz 10 gadiem.

Šādas atziņas skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Klimata mērķus pie esošās politikas nespēs sasniegt ne tikai Latvija, bet arī Igaunija, un tādējādi būs jāpērk emisiju kvotas: Igaunijas aplēses — vismaz 225 milj. eiro, Latvijai tas būtu ievērojami vairāk.

Vieglo iekšdedzes dzinēju auto īpašniekiem, visticamāk, jārēķinās jau no 2027. gada ar zonām pilsētās, kurās nevarēs iebraukt šie auto, tāpat fosilās degvielas nodokļu likmju pieaugumu, iespējams, arī ļoti vecu (nolietotu) iekšdedzes dzinēju auto importa liegums Latvijā, esošo veco automašīnu norakstīšana. Vienlaikus Vācija panāca balsojumu par priekšlikumu no 2035. gada aizliegt auto ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un arī citās valstīs ir bažas par to, vai izvirzītais ambiciozais mērķis par autoparka 0% emisijām iecerētajā laikā ir reāli īstenojams, jo īpaši, ja jānomaina milzīgs autoparks. Kā viens no pārejas laika risinājumiem varot būt arī jaunās paaudzes sintētiskās degvielas, kuras varētu izmantot esošie iekšdedzes dzinēju auto, tādējādi samazinot izmešus, taču neprasot nomainīt autoparku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto skaits Latvijā pēdējā gada laikā pieaudzis par 81%, izskan versijas, ka elektromobiļi pilnībā aizstāt ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmās automašīnas Latvijā varētu jau ap 2050. gadu.

Kopumā Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 869 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, 26% – ar benzīnu, bet 0,4% – ar elektrību, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Kopumā Latvijā šobrīd reģistrēti teju četri tūkstoši elektroauto. Visvairāk jeb 1757 elektroauto reģistrēti Rīgā, 312 – Mārupes novadā, bet vēl 251 ar elektrību darbināms auto reģistrēts Jūrmalā.

Nozares pārstāvji prognozē, ka Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu panāktā vienošanās, kas paredz, ka no 2035. gada vairs netiks pārdoti jauni automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem, tuvāko gadu laikā varētu veicināt būtiskāku elektroauto skaita pieaugumu gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs. Ir jārīkojas Ja elektroauto uzlādes tīkls spēs apmierināt visu lietotāju vajadzības, elektromobiļi pilnībā aizstāt ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmās automašīnas Latvijā varētu jau ap 2050. gadu, prognozē Andris Sivickis, SIA Green Motors izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot elektroauto popularitātei, daudzi cilvēki pārsēžas elektromobiļos, lai samazinātu izmešus, ekspluatācijas un remonta izmaksas. Savukārt auto vēstures izpētes uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā atklāts, ka arī elektroauto cieš no tiem pašiem krāpniecības veidiem, kā iekšdedzes dzinēja spēkrati, tajā skaitā arī no nobraukuma viltošanas.

Lai arī valstis pamazām samazina elektrisko automašīnu izmantošanas labumus, šos spēkratus tāpat ir vieglāk uzturēt. Kā arī tehnoloģiskajā ziņā tie ir krietni attīstītāki nekā dīzeļa un benzīna automobiļi. Taču jebkuru elektroauto nobraukumu ir iespējams “attīt”. Šādiem auto ir tieši tāds pats digitālais odometrs, kā jebkuram citam automobilim. Turklāt digitālo odometru manipulēt ir krietni vieglāk nekā mehānisku odometru, kas atrodams vecākos auto. Saskaņā ar “carVertical” informāciju, 15,6 % no visiem Eiropas transportlīdzekļiem ir viltots nobraukums.

Elektroauto īpatsvars šajā ziņā ir visai līdzīgs – 13,4 % elektromobiļu odometra rādījumi ir manipulēti. Dati norāda uz to, ka elektroauto un iekšdedzes dzinēju spēkratu pircēji saskaras ar teju vienādu nobraukuma viltošanas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo vairāk ar to "grozīsieties" pilsētā, jo "saldāks" būs degvielas patēriņš. Tā ir galvenā pašuzlādes "Hyundai Kona hybrid" priekšrocība.

Korejiešu "Hyundai" jeb precīzāk "Hyundai & KIA" alianse šobrīd ir viena no aktīvākajām t.s. zaļo modeļu ražotājām, kas strauji tuvojas japāņu "Toyota" modeļu hibridizācijas apmēriem. "Hyundai Kona hybrid" ir labs veids, kā, piemēram, ortodoksālajiem dīzeļmotoru faniem mainīt reliģisko piederību. "Hyundai Kona" un dīzeļmotoru cienītājiem cits nekas neatliks, jo "Kona" modelim turpmāk dīzeļmotori vairs netiks piedāvāti. Saprecinot iekšdedzes spēka agregātu ar elektromotoru, ir radīts atraktīvs un baudāms kokteilis, kas atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, pilsētā, būs pat ievērojami ekonomiskāks par dīzeli.

Kāpēc jāpērk

Ja darba nedēļa saistīta ar pārvietošanos pilsētas vai tās apkārtnes robežās, tad "Hyundai Kona hybrid" ir perfekts sabiedrotais. Budžeta klases krosoveram ne par lielu, ne par mazu, turklāt krosovera virsbūvei ar augstāk sēdi, tālāk redzi konceptu lielāki riteņi un atbilstošs virsbūves attālums līdz ceļa virsmai ir lietas, kas noderēs ne tikai pilsētā, bet izbraucienā ārpus tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenas. Kā intereses pārstāv "mūsu" Ekonomikas ministrija un valdība?

Kristīne Lazdoviča, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece un docente, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroauto – nākotne, kam gatavoties jāsāk šodien

Vilnis Debesnieks, SIA "Skandi Motors" elektroauto eksperts, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nolēma sākt darbu pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem, uzņēmēju organizāciju rosinātajiem grozījumiem reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš ir arī Auto asociācijas vadītājs, iepriekš komisijas sēdē skaidroja, ka līdzšinējais slieksnis noteikts 2007.gadā, tas mainīts 2014.gadā Latvijā ieviešot eiro, bet kopš tā laika nav mainīts. Līdz ar to esošais slieksnis uzņēmumiem padara neizdevīgu gandrīz jebkura elektroautomobiļa reģistrāciju Latvijā, kā arī liela daļa uzņēmumu izmantotu auto tiek uzskatīti par luksusa auto, lai gan tādi nav, piemēram, kravas minibusi.

Tāpat Kulbergs norādīja, ka būtu jālabo vēl divas kļūdas, kuras nav iekļautas šajos grozījumos, piemēram, patlaban luksusa auto statuss tiek saglabāts līdz pat auto kalpošanas laika beigām, lai gan tas jau esot "nobraukts līdz kliņķim" un tā vērtība tuvojas nullei. Kulberga ieskatā, luksusa auto statuss būtu jāsaglabā piecus gadus no reģistrācijas brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru