Eksperti

Vai Latvijā pastāv reģionu nevienlīdzība?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

No otras puses, savas ģimenes finansiālo stāvokli par labu Rīgā (15%) un Pierīgā (13%) iedzīvotāji ir atzinuši biežāk nekā Kurzemē (11%), Zemgalē (11%), Latgalē (10%) vai Vidzemē (7%), tomēr, kā redzams, atšķirības nav lielas. Tam, ka, runājot par ģimenes materiālo stāvokli, situācija pēc gada būs labāka, salīdzinoši biežāk ticējuši cilvēki Zemgalē (26%), Pierīgā (26%), Kurzemē (24%) un Rīgā (24%), bet Vidzemē (18%) un Latgalē (17%) optimisms pausts retāk. Saistībā ar minētajiem rezultātiem nevar nepieminēt, ka iespējas atrast labu darbu par sliktām visos reģionos ir atzinis vairākums – Rīgā (56%) gan kritiski noskaņoto īpatsvars bijis nedaudz zemāks nekā citos reģionos: Pierīgā un Zemgalē - 64%, Kurzemē – 69%, bet Vidzemē un Latgalē noskaņojums bijis vispesimistiskākais – attiecīgi 76% un 78%.

Jāpiebilst, ka uz valdības darba vērtējumu šis secinājums pilnīgi neattiecas – Rīgā (18%) un Pierīgā (21%) iedzīvotāji ar to bijuši apmierināti retāk nekā Kurzemē (26%) vai Zemgalē (29%).

(1) https://twitter.com/J_Hermanis/status/610777462876803073/photo/1