Igaunijā uzņēmumu īpašnieki sūdzas, ka bankas, kurās tiem ir paņemts aizņēmums, tiem nosaka, vai tie drīkst sev izmaksāt dividendes vai nē. «Banka akceptēja manu dividenžu pieteikumu, taču tikai tādā gadījumā, ja es tādā pašā apmērā atmaksāšu bankā paņemto aizdevumu,» Igaunijas laikrakstam Aripaev norāda nekustamā īpašuma kompānijas Esma Vara īpašnieks Ralfs Ongs, vēsta BBN.

R. Ongs norāda, ka viņš centies ar banku, kurā viņa uzņēmumam ir aizņēmums, vienoties, taču, kad sarunas nonāca strupceļā, viņš nolēma pārdot īpašumu Tallinā, kurā atrodas automašīnu tirdzniecības centrs, lai varētu atmaksāt aizdevumu un izmaksāt sev dividendes. «Citā situācijā es to nebūtu pārdevis. Izskatās, ka bankas no tirgus cenšas iegūt pēc iespējas vairāk naudas,» tā viņš.

Uzņēmējs uzsver, ka šādas bankas rīcības gadījumā viņš bijis spiests pārdot īpašumu, kas nebija viņa plānos.

Baņķieri skaidro, ka banka var atteikt dividenžu izmaksas piedāvājumu korporatīvajam klientam, kuram ir aizņēmums bankā, gadījumā, ja uzņēmuma īpašniekiem projektu attīstībai ir nepietiekamas izaugsmes perspektīvas.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Bijušais premjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka valsts budžeta deficītu vajadzētu mēģināt samazināt tiktāl, lai nebūtu vairs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Intervijā laikrakstam Diena viņš klāsta, ka vajadzētu mēģināt nosacījumus, par kuriem saņemts aizdevums, taču vienlaicīgi brīdina, ka pastāvošos nodokļu atvieglojumus vajadzētu pārskatīt.

Viņš uzskata, ka par nodokļiem «ir jādomā». Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. «Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs,» ir pārliecināts I. Godmanis.

Pašlaik valsts izsniegusi galvojumus aizņēmumiem dažādiem projektiem kopumā 470,2 miljonu latu apmērā, liecina aģentūras LETA aprēķini. Valsts kase nekomentē, vai patlaban kāds no aizņēmumiem, ko valsts galvojusi, ir riskants.

«Valsts kase katru galvojuma ņēmēju vērtē individuāli atbilstoši tā finansiālajam stāvoklim, maksājumu disciplīnai un nodrošinājumam. Ņemot vērā to, ka maksātspējas novērtējums ir komercnoslēpums un tā izpaušana var negatīvi ietekmēt uzņēmuma saimniecisko un finansiālo stāvokli, šādu informāciju (vērtējumu) Valsts kase nevar sniegt,» aģentūrai LETA atzina Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

Jūnija beigās valsts galvoto aizņēmumu atlikuma kopējā summa bija 517,615 miljoni latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par valsts izsniegtajiem galvojumiem. No šīs summas aizņēmuma vēl neizmaksātā daļa bija 154,7 miljoni latu.

Bankas Citadele pārdošanas cena var izrādīties līdzvērtīga vai pat mazāka par bankas galvenās ēkas būvniecībā savulaik veiktajām investīcijām

Kad 2012.gada vasarā ekspluatācijā tika nodota 20 057 kvadrātmetrus plašā toreizējās Parex bankas jaunā ēka Republikas laukumā 2a, banka informēja, ka tās izmaksas veido 51 milj. latu, t.i., 72,6 milj. eiro. Izmaksas veidoja gan zeme, gan būvniecība, apdare, aprīkojums u.c.

Lai arī pagaidām bankas pārdošanas cena oficiāli nav atklāta, plašsaziņas līdzekļos izskanējušās versijas liecina, ka tā varētu būt vienā līmenī ar ēkas izmaksām. Ministru prezidente Laimdota Straujuma iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norādīja, ka sākotnēji Prudentia bankas novērtējums bijis 64 milj. eiro, bet summa, par kuru Citadele tiks pārdota, esot lielāka, vēstī LETA.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

SIA Baložu komunālā saimniecība (BKS), sākot un tad pārtraucot siltumapgādes uzlabošanas projektus, ir nelietderīgi izlietojusi 500 tūkst. EUR, turklāt vēl četrus gadus tai būs jāatmaksā aizņēmums - katru gadu 100 tūkst. EUR. Tāpat dažiem darbiniekiem dāsni maksāti atlaišanas pabalsti, prēmijas un piemaksas par nepadarītiem darbiem, konstatējusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par BKS darbības atbilstību plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām.

«Jau pavasarī pēc veiktās revīzijas Ķekavas novadā VK norādīja, ka pašvaldība neuzrauga savas kapitālsabiedrības. Tas pats atklāts arī Baložos. Pašvaldībai nekontrolējot ne BKS ikdienas procesus, ne aktīvus, ne saistības, ir pieļauta nesankcionēta vai nepārdomāta rīcība ar sabiedrības mantu. BKS procesus nereglamentē tikpat kā neviens iekšējais normatīvais akts,» norāda VK.

Pretēji likumā noteiktajam BKS nav izstrādājusi un saskaņojusi ar Ķekavas novada pašvaldību sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikumus, tai skaitā atlīdzības ierobežojumus. Tas ļāvis valdes loceklim, kas BKS strādāja līdz 2013.gada jūnijam, vienpersoniski pieņemt īpaši labvēlīgus lēmumus dažiem darbiniekiem, piemēram, iekļaujot viņu darba līgumos nosacījumus par atlaišanas pabalstiem 6 mēnešalgu apmērā. Tādējādi, izbeidzot darba attiecības ar trim darbiniekiem, atlaišanas pabalstos izmaksāti 19 tūkst. EUR. Šis pats valdes loceklis divu darbinieku līgumos bija iekļāvis arī vienreizējas piemaksas par pienākumu pildīšanu ES struktūrfondu projektu ietvaros kopumā par 18,5 tūkst. EUR. Revidenti gan nav guvuši pierādījumus, ka šīs piemaksas būtu pamatotas ar izvērtētiem darba rezultātiem.

Valmieras pilsētas pašvaldība 30. aprīļa domes sēdē pieņēmusi lēmumu 2015.gadā no Valsts kases ņemt divus aizņēmumus – 848 580 eiro un 320 709 eiro apmērā, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Aizņēmums 320 709 eiro apmērā no Valsts kases ir paredzēts, lai īstenotu pašvaldības ielu, ietvju un gājēju tilta no Valmieras muzeja uz pilsētas tirgus laukumu investīciju projektu realizēšanu. Savukārt aizņēmums 848 580 eiro apmērā paredzēts, lai nodrošinātu līdzekļus Brīvības ielas rekonstrukcijai, kā arī ielas seguma nomaiņai Alvila Freimaņa ielā, kur paredzēts izbūvēt arī stāvvietu un virsmas remontiem vēl četrām ielām pilsētā.

«Pašvaldības budžets ir plānots tā, lai iepriekšējā perioda aizņēmumi iespēju robežās būtu dzēsti un, sākoties jaunajam plānošanas periodam, mēs atkal varētu ieguldīt līdzekļus pilsētas izaugsmē, attīstības projektu īstenošanā,» piebilst Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Trīs projektu realizācijai no dotācijām dzīvojošais pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme savas parādsaistības palielinās par 100 milj. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumā par aizdevuma piešķiršanu investīciju projektu finansēšanu uzvarējusi AS SEB banka, piedāvātā summa – 100 milj. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vietnē. Aizņēmumu plānots atmaksāt 15 gadu laikā. Arī RS pārstāvis Viktors Zaķis DB apstiprina, ka šāds aizņēmums tiks ņemts, lai realizētu trīs projektus. Jautāts, vai tik lielas summas aizņemšanās nevarētu būt par iemeslu tam, ka ir jāprasa papildu dotācijas no pašvaldības vai arī varētu palielināties biļešu cenas galvaspilsētas sabiedriskajā transportā, V. Zaķis apgalvoja, ka šie neesot saistīti jautājumi, jo minētais aizņēmums ietilpst uzņēmuma apstiprinātajā investīciju plānā un problēmām ar tā atdošanu nevajadzētu būt. Savukārt par ķīlu kalpošot projektos paredzētā infrastruktūra, transports u.c.

Aizvadot pirmās būvsapulces, šobrīd norit sagatavošanas darbi, lai jau nākamajā nedēļā Baložos un Katlakalnā varētu uzsākt īstenot divus projektus - rekonstruēt Rīgas ielas posmu Baloži-Medemciems un izbūvēt Pļavniekkalna ielas ietvi Katlakalnā, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Šo projektu īstenošanai Ķekavas novada pašvaldība saņēmusi aizņēmumus, jo tā gada laikā ir sakārtojusi savu saimniecisko darbību pēc Valsts kontroles ieteikumiem un pašvaldībā ir nodrošināta stabila finansiālā situācija.

Rīgas ielas rekonstrukcijas izmaksas ir 383 833 eiro, 70% no tiem ir aizņēmums, bet Pļavniekkalna ietves izbūve - 372 870 eiro, kur aizņēmums veido 70% no summas.

Abus projektus plānots nodot ekspluatācijā līdz šī gada 30. novembrim, kur pēdējais mēnesis aizritēs dokumentācijas sagatavošanai. Tā kā reālos darbus plānots pabeigt oktobrī.

Ķekavas novada pašvaldība atbilstoši izstrādātajam projektam Baložu pilsētā asfaltēs Rīgas ielas posmu aptuveni 650 metru garumā (no Valsts policijas ēkas līdz Olaines novada robežai), izveidos gājēju un veloceliņu, kā arī izbūvēs apgaismojumu un lietus ūdens kanalizāciju.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna investīciju projektus, secinājusi, ka lielai daļai plānoto pasākumu nav nodefinēti konkrēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, tāpēc neatbalsta tā tālāku virzību esošajā redakcijā.

Darba devēji aicina uzsākt atkārtotu konsultāciju procesu starp ministrijām un sociālajiem partneriem par katru RRF komponenti.

LDDK jau vairākkārt ir norādījusi uz plāna nepilnībām un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tomēr priekšlikumi nav ņemti vērā, kā arī lielam skaitam plānoto publisko investīciju ir neskaidra atdeve publiskajā sektorā, un tām nav sniegts visaptverošs ekonomiskais izvērtējums.

LDDK aprēķini liecina, ka esošajā plānā atbalstāmi ir tikai 33% izmaksu, savukārt 53% ir būtiskas nepilnības. Sociālo partneru ieskatā pilnībā būtu jāpārskata izmaksas 14% apmērā, kuras paredzētas pasākumiem bez skaidriem ieviešanas mehānismiem un izmērāmiem rezultatīviem rādītājiem. Kopumā vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas par RRF plāna izmaksām, kuru kopējais apjoms ir aptuveni 910 miljoni euro jeb 67% no kopējā RRF plāna finansējuma.

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos.

Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).

Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību būtiskākajiem šī finansējuma piesaistes un atmaksas aspektiem un šo plānu relatīvajiem apmēriem.

Vispirms jāatzīmē, ka minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā neatmaksājamā finansējuma (granta), bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika (provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem). Šo aizdevuma atmaksu, savukārt, EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. Kaut arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā.

Pirmdien, 16.novembrī pilnsabiedrība BMGS S Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā svinīgā pasākumā nodos vērienīgāko Rīgas brīvostas infrastruktūras objektu, kura realizācijā ieguldīti 133,65 miljoni eiro, informē brīvostā.

No tiem ES Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas Brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea Bankas un Pohjola Bankas) - 56,46 miljonu eiro apmērā.

Krievu salā izbūvētas 4 beramkravu pārkraušanas piestātnes ar kopējo garumu 1180 metru un 15,5 metru dziļumu pie piestātnēm, kā arī izbūvēti visi nepieciešamie autoceļu un dzelzceļa pievedceļi un inženiertehniskās komunikācijas līdz ostas teritorijai. Krievu salas projekta kopējā kapacitāte ir 20 miljonu tonnu beramkravu gadā.

Projekta ieviešana tika uzsākta 2006. gadā. Deviņu gadu laikā ir gan veikts ietekmes uz vidi novērtējums, gan izstrādāts tehniskais projekts, gan piesaistīts ES finansējums, kā arī veikti praktiskie būvniecības darbi.

Ķekavas novada pašvaldībā pirmdien, 9.oktobrī tikās domes, pašvaldības un sporta kompleksa atbildīgie darbinieki, lai vienotos par tālāko rīcību attiecībā uz Ķekavas sākumskolas sporta zāli, kurā pēc pirmajām aktīvas ekspluatācijas nedēļām piektdien radās tehniskas problēmas ar paceļamo basketbola groza konstrukciju, informē pašvaldībā.

Būvvaldes un pašvaldības speciālisti norāda, ka šajā situācijā, visticamāk, ir runa par paceļamā basketbola groza konstrukcijas motora vai troses kvalitāti, nevis par pašu būvi. Sporta zāle ir aprīkota ar daudzām modernām tehnoloģijām, kuru slēptie defekti var parādīties tikai ekspluatācijas laikā. Un tie nav saistīti ar ēkas konstrukcijām, bet ar tehnisko aprīkojumu.

Tā kā Ķekavas sākumskolas ēka ir nodota ekspluatācijā un tā ir definēta kā publiskā būve, tad tika nolemts lūgt Būvniecības valsts kontroles biroju veikt pārbaudi un sniegt savu atzinumu par radušos situāciju.

Papildus tam pašvaldība aicinās neatkarīgus ekspertus veikt pārbaudi ne tikai par sporta zāles aprīkojumu, bet drošības apsvērumu nolūkos par visu sporta kompleksu kopumā. Pašvaldība arī lūgusi būvniekam iesniegt savu paskaidrojumu.

Šodien pašvaldības dzīvojamo māju apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks klientiem sāks pieslēgt centralizēto siltumapgādi, informē uzņēmums.

Arī līdz šim daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem bija iespēja vienoties par apkures pieslēgšanu, norāda sabiedrības valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe. Tomēr tieši pēdējās dienās uzņēmuma klientu apkalpošanas speciālisti saņēma pieaugošu pieprasījumu skaitu par apkures sezonas sākšanu. Izvērtējot pieprasījuma palielināšanos, kā arī laika prognozi nākamajai nedēļai, kurā tiek prognozēta temperatūras pazemināšanās, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs uzdevis šodien sākt visu uzņēmuma apsaimniekošanā esošo ēku pieslēgšanu siltumapgādei.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks tehniskie dienesti strādās arī brīvdienās, lai nodrošinātu ar siltumu visus uzņēmuma klientus līdz šīs nedēļas beigām.

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

SIA Rīgas ūdens plāno dibināt meitas uzņēmumu kas nodarbotos ar dzeramā ūdens ražošanu. Savukārt citi ūdens ražotāji satraukušies par šādu iespējamo tirgus kropļošanu un ieceri vērtē skeptiski. Jau pirms gada DB rakstīja, ka ūdens ražotājus dara bažīgus SIA Rīgas ūdens iecere fasēt un tirgot dzeramo ūdeni.

Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.

Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.

Tallink Grupp informējusi biržu par 2021.gada 3. ceturkšņa finanšu rezultātiem, uzrādot peļņu pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, informē uzņēmumā.

2021.gada 3. ceturksnī uzņēmuma neauditētā neto peļņa ir 5,5 miljoni eiro (2020.gada 3. ceturkšņa neto zaudējumi bija 23,9 miljoni eiro). 3. ceturkšņa EBITDA rādītājs ir 35,1 miljons eiro (5,7 miljoni eiro 2020.gada 3. ceturksnī).

Grupas neauditētie ieņēmumi 2021.gada 3. ceturksnī palielinājās par 18,6%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020.gadā, sasniedzot 170,5 miljonus eiro (2020.gada 3. ceturksnī - 143,7 miljoni eiro). Lielāko ieņēmumu pieauguma daļu veido pārdošanas rezultāti restorānos un veikalos, biļešu tirdzniecība, kā arī ieņēmumi no kuģu fraktiem.

Tāpat 2021.gada 3. ceturksnī uzņēmums nostiprināja savu likviditātes rādītāju, septembra sākumā, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Ziemeļvalstu investīciju banku un veicot uzņēmuma papildu akciju emisiju. Tas ir ļāvis uzņēmumam nodrošināt papildu kapitālu, radot spēcīgu likviditātes rezervi gaidāmajai sarežģītajai ziemas sezonai. Kopējā likviditātes rezerve (nauda, naudas ekvivalenti un neizmantotās kredītlīnijas) 2021.gada 30.septembrī sasniedz 252,5 miljonus eiro (115,0 miljoni eiro 2020.gada 30.septembrī).

«Katram no mūsu vadošajiem programmētājiem kabatā ir piedāvājumi no Spānijas vai citu valstu IT uzņēmumiem,» Piektdienas intervijā atzīst Andris Griķis, Inbox.lv valdes priekšsēdētājs.

Rubrikā «Kā top» vērojam, kā tiek radīts ābolu sidrs Mr. Plūme.

Sporta kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte biznesa portālam db.lv atklāj, ka, veidojot jauno klubu, aizņēmums nav ņemts. Izmantoti pašu līdzekļi, kurus atpelnīs piecu gadu laikā.

Auto apskatā šoreiz - Volvo XC 90.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

#1/18

Latvijā.

Kā top?: Ābolu sidrs Mr. Plūme

Lai gan īsta sidra darīšanas joma ir pavisam jauna nozare Latvijā, patērētāju interesei ir tendence augt, stāsta SIA Jumpravas sidrs vadītājs Māris Plūme un valdes locekle Dace Smiltniece-Plūme. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks

#2/18

Latvijā.

Liepājas metalurgu pārdos Luksemburgas United Group vai Ukrainas KVV Group

Liepājas metalurga pārdošanas procesā noslēdzošās sarunas par darījuma struktūru tiks turpinātas ar diviem potenciālajiem investoriem – Luksemburgas uzņēmumu United Group un Ukrainas uzņēmumu KVV Group. Tā šodien paziņoja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#3/18

Fotonedēļa: 23. augusts - 29. augusts

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē. Lasīt tālāk...

Foto: REUTERS/SCANPIX

#4/18

Latvijā.

Birkerts par Gaismas pili: Pilsētas attīstība, kas toreiz bija paredzēta, nav notikusi

Iespaids ir ļoti labs - tā par pabeigto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku saka tās arhitekts Gunārs Birkerts, kurš šajās dienās ieradies dzimtenē, vēsta laikraksts Diena. Lasīt tālāk...

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas Mediji

#5/18

Pasaulē.

Krievija tracina savu biržu

Neziņa un bailes liek masveidā pārdot Krievijas finanšu aktīvus
. Lasīt tālāk...

Foto: REUTERS/SCANPIX

#6/18

Latvijā.

Otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā - 762 eiro

Vidējā darba samaksa 2014. gada 2. ceturksnī augusi lēnāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošiem periodiem pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie jaunākie dati. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#7/18

Latvijā.

Jaunie šofera dēli Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās zeļ un plaukst

Jana Jaskeviča ir jauniete, kas ieguvusi audiologopēda kvalifikāciju Rīgas Stradiņa universitātē. No ierakstiem sociālajos tīklos redzams, ka daudz laika viņa velta Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) aktivitātēm, dzied politiskā spēka korī Degsme. Augustā šiem ierakstiem pievienojās prieks par darbu valsts akciju sabiedrībā Latvijas gaisa satiksme (LGS), kur Jaskeviča pieņemta darbā par «novērotāju» Meteoroloģijas nodaļā. Amatā, kuram viņa profesionāli nekvalificējas, vēsta laikraksts Diena. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#8/18

Db viedoklis: Eiropu nozagt vairs nevar, kaut gribētāji ir

Rīt Briselē tiks sadalīti divi no trim ietekmīgākajiem amatiem 
pasaules lielākajā ekonomikā – Eiropas Savienībā, un jau pats fakts, ka uz vienu no tiem kandidē latvietis, ir ievērības cienīgs
 Lasīt tālāk...

Foto: no DB arhīva

#9/18

DB karikatūra

Karikatūra: Agris Liepiņš

#10/18

Auto.

Volvo XC 90 sāk jaunu spēli

Beidzot tas ir noticis! Otrās paaudzes Volvo XC90 modelis ir norāvis slepenības plīvuru.
 Lasīt tālāk...

Avots: netcarshow.com

#11/18

Piektdienas intervija ar Inbox.lv valdes priekšsēdētāju Andri Griķi

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem. Lasīt tālāk...

Foto: no personīgā arhīva

#12/18

Latvijā.

Jaunajā sporta un fitnesa klubā Reaktors ieguldīti 300 tūkstoši eiro

Pirms dažām nedēļām darbu sācis jauns sporta un fitnesa klubs Reaktors. Lasīt tālāk...

Foto avots: Reaktors

#13/18

Latvijā.

Balticovo šogad cer visu lopbarības graudu apjomu iepirkt Latvijā

Šogad olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo no vietējiem zemniekiem plāno iepirkt 70 tūkstošus tonnu graudu un 20 tūkstošus tonnu rapšu sēklu, kuras pārstrādās Balticovo rapšu eļļas spiestuves rūpnīcā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem vietējo lopbarības graudu iepircējiem Latvijā. Lasīt tālāk...

Foto avots: Balticovo

#14/18

Latvijā.

Sāk ražot Philips televizorus uz Android operētājsistēmas bāzes

Uzņēmums TP Vision šogad sācis ražot Philips televizorus uz Android operētājsistēmas bāzes. Lasīt tālāk...

Foto: TP Vision

#15/18

Latvijā.

Eiro vērtības pazemināšanās uzlabo Latvijas eksportētāju konkurētspēju ārpus eirozonas

Eiro un dolāra attiecības pēd ējā laikā ietekmē Eiropas Savienības un Krievijas attiecības, precīzāk sakot, sankciju ietekme uz eirozonas ekonomiku, stāsta SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters/Scanpix

#16/18

Latvijā.

Veselības centru apvienība investē 70 000 eiro Mežaparka doktorāta izveidē

Atvērts Mežaparka doktorāts, kas atrodas jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta ēkā. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#17/18

Latvijā.

Latvenergo audzējis peļņu līdz 42,3 miljoniem eiro

Latvenergo koncerna ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā ir 543,1 miljons eiro, savukārt peļņa – 42,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#18/18

Šodien aktuālais laikrakstā Dienas Bizness

Lolo ieceri par jaunu www.latvija.lv
 


Līdz šim e-vidē, tai skaitā www.latvija.lv valsts ieguldījusi miljonus, viedokļi par ieguvumiem atškiras, vājās vietas – lietotāju ērtību un vajadzību nodrošinājums, nepietiekamā kapacitāte. Lasīt tālāk...

Elektroniskā adrese var kļūt obligāta


No 2017. gada elektroniskās adreses būs obligātas valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī uzņēmumiem, atklāts jautājums par fiziskām personām. Lasīt tālāk...

Embargo 
ieviešana tieši 
pārtikas jomā nav nejaušība


Domāt, ka krievi sagrūs zem pašu 
radītajām sankcijām, ir, pieklājīgi sakot, 
kļūdaini. Latvijas Zivrūpnieku asociācijas vadītājs, viens no Pārtikas uzņēmumu federācijas kūrētājiem un nu jau arī Pārtikas eksportētāju biedrības dibinātājs Didzis Šmits atzīst, ka apspriest Eiropas un Krievijas ekonomiskā kara lietderību ir tikpat gudri kā vērtēt iespēju ietekmēt laika apstākļus – tā vietā jāmeklē ceļi, kā ilgtermiņā gūt labumu no šobrīd radušās situācijas.
Lasīt tālāk...

Naudā var pārvērst pat garlaicību
 
 


Garās ziemas, kad zemniekiem nav, ko darīt, ir bijis katalizators šveiciešu kļūšanai par pasaulē labākajiem pulksteņmeistariem, stāsta luksusa pulksteņu un juvelierizstrādājumu kompānijas Chopard izpilddirektors Tomass Koblmillers. Lasīt tālāk...

Dienas Biznesa vāks 29. augustā

Skatīties pārējos attēlus

Īstenojot 133,7 milj. eiro vērto Krievu salas infrastruktūras izveides projektu, Rīgas ostā perspektīvā varēs palielināt pārkrauto kravu apjomu pat līdz 50 milj. t gadā

Tā sarunā ar DB atzina Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš uzsvēra, ka Krievu salas infrastruktūras projekts ir vērienīgākais ostu infrastruktūras projekts Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. «Nezinu par investīciju projektu apmēriem Klaipēdas un Būtiņģes terminālos,» tā uz jautājumu, vai tas varētu būt pat Baltijas valstu vidū lielākais projekts, atbildēja A. Ameriks.

230 milj. eiro

Krievu salas infrastruktūras projekta realizācijā ieguldīti 133,65 milj. eiro, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 milj. eiro apmērā, bet Rīgas brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea bankas un Pohjola) – 56,46 milj. eiro apmērā. Tomēr jārēķinās, ka kopējās projekta izmaksas sasniedz 162,8 milj. eiro. Bez tam A. Ameriks norādīja, ka pie minētajiem ieguldījumiem vēl būtu jāpieskaita privāto stividorkompāniju ieguldījumi aptuveni 70–80 milj. eiro vērtībā, tādējādi Krievu salā kopējie ieguldījumu apmēri varētu sasniegt 230–240 milj. eiro. «Cik zinu, nomnieki jau pērn ir pasūtījuši ostas tehnoloģijas daudzu miljonu eiro vērtībā un sākuši to uzstādīšanu,» skaidroja A. Ameriks. Viņš atgādināja, ka 24 mēnešu laikā pakāpeniski SIA Rīgas centrālais termināls un SIA Strek sāks strādāt Krievu salā. «Krievu sala nav paredzēta viena produkta pārkraušanai, jo tajā var īstenot visu veidu beramkravu – akmeņogļu, šķembu, metāllūžņu, granīta izstrādājumu utt. – pārkraušanu,» norādīja A. Ameriks. Viņš atzīst, ka, strādājot ar dažādām kravām, Rīgas osta varēs paaugstināt savu konkurētspēju salīdzinājumā ar Klaipēdas un Tallinas ostām. «Krievu salas infrastruktūra ļaus pārkraut gadā pat vairāk nekā 20 milj. t.

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana, priekšlaicīgās pensionēšanās atcelšana, pensiju indeksācijas iesaldēšana vēl uz vairākiem gadiem, tāpat pensiju piemaksu pārcelšana uz pamatbudžetu, kas var apdraudēt to izmaksu vispār – šādus un citus nepopulārus pasākumus ziņojumā valdībai pirmdien piedāvāja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Turklāt vienlaikus Labklājības ministrija (LM) atzīst, ka pat veicot visus šos pasākumus, speciālā budžeta finansiālo stabilitāti varētu sasniegt tikai 17 gadu laikā, tas ir, sākot ar 2027. gadu.

Latvijas dabasgāzes kompānija «Latvijas Gāze» piesaistījusi 35 miljonu eiro aizdevumu, lai lai izveidotu optimālu kapitāla struktūru jaundibināmajam sadales sistēmas operatoram AS «Gaso» un refinansētu iepriekšējo gadu ieguldījumus sadales sistēmā, liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Aizņēmums piesaistīts no AS «SEB Banka». Aizņēmuma termiņš ir 5 gadi un tas tiks attiecināts uz jaundibināmo meitasuzņēmumu.

Jau vēstīts, ka šī gada beigās plānots dibināt sadales pakalpojumu operatoru AS «Gaso», reorganizējot AS «Latvijas Gāze». Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām un attiecīgajiem grozījumiem Enerģētikas likumā 2016. gada 11. februārī, AS «Latvijas Gāze» līdz 2018. gada 1. janvārim ir jānodala dabasgāzes tirdzniecība un sadale. Atšķirībā no pārvades un uzglabāšanas nodalīšanas, kas tika veikta 2016. gadā, izveidojot akciju sabiedrību «Conexus Baltic Grid», sadales un tirdzniecības nodalīšanā nav jāveic īpašumtiesību nodalīšana. Līdz ar to nodalāmais uzņēmums var būt meitasuzņēmums.

Graudu pārstrādes uzņēmums a/s Dobeles dzirnavnieks parakstījis līgumu ar a/s Swedbank par finansējuma saņemšanu 2,4 miljonu eiro apmērā.

Aizņēmums tiks ieguldīts beztaras miltu glabātuves būvniecībā, kuras uzglabāšanas jauda būs 3000 t gatavās produkcijas. Kopumā Dobeles dzirnavnieks izveidojis investīciju plānu 18,5 miljonu eiro (13 milj. latu) apmērā laika posmam no 2011. – 2014. gadam.

Ražotāja investīciju plāna mērķis ir paplašināt ražotās produkcijas klāstu, ieviešot ražošanā un tirdzniecībā jaunus produktus, kā arī pilnveidot uzņēmuma esošo produktu ražošanas procesus. Papildus beztaras miltu glabātuves būvei tajā ietilpst lieljaudas makaronu un spageti ražotņu izbūve, graudaugu pārslu ražotnes izbūve, kā arī kombinēto kviešu pārstrādes dzirnavu un graudu kaltes iegāde un uzstādīšana.