Jaunākais izdevums

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Diemžēl nu jau pāris gadus daudzas no saimniecībām izjūt darba roku trūkumu. Lande.lv pārstāvis turpina: „To ļoti labi var secināt pēc pagājušās vasaras, kad, piemēram, ogu audzētāji par simbolisku samaksu piedāvāja novākt zemenes un mellenes pircējiem pašiem, lai tikai tās uz lauka nesapūtu. Kāpēc šo darba roku trūkst? Viens no skaidrojumiem ir sezonālā rakstura darbs, tāpat nepietiekams darbspējīgo cilvēku skaits laukos, kā arī fakts, ka peļņas iespējas pilsētās ir daudz lielākas. Un diez vai, ka tuvākajā laikā kaut kas stipri mainīsies.” Tāpēc iekārtu modernizēšana un procesu automatizācija ir lauksaimnieku nākotne, ceļš uz ilgtspējīgu saimniekošanu. Taču, lai to varētu paveikt, daudziem zemniekiem (sevišķi jaunajiem, mazajiem un vidējiem) trūkst nepieciešamo finanšu līdzekļu, un finansējums lauksaimniecībai ne vienmēr ir viegli pieejams. Ko iesākt? Ar piedāvājumu – aizdevums pret ķīlu – nāk klajā Lande.lv.

Kur ņemt nepieciešamos finanšu līdzekļus?

Lai gan Latvijas lauksaimnieku vēlme attīstīties un investēt savā saimniecībā ir salīdzinoši liela, ieinteresētības pakāpe no banku puses nav pietiekami augsta. Ja kādi finanšu rādītāji neatbilst bankas noteiktajiem kritērijiem, mazām un vidējām saimniecībām finansiālais atbalsts nereti tiek atteikts. Tomēr, kā zināms, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem ir vitāli svarīgs, lai saimnieciskā darbība būtu dzīvotspējīga un lauksaimniecības nozare turpinātu zelt un plaukt pie mums arī turpmāk.

Mārtiņš Geidels gan iesaka nenolaist rokas: „Iespējas mūsdienās ir ļoti plašas, arī tiem, kam kaut kādu iemeslu dēļ bankas atsaka finansējumu. Nebanku sektora finanšu pakalpojumu sniedzēji mūsdienās ir kļuvuši arvien elastīgāki un spēj piedāvāt visdažādākos risinājumus, lai palīdzētu realizēt lauksaimnieku ieceres. Ir iespējams saņemt ilgtermiņa aizdevumu lielākiem mērķiem, tāpat arī sezonāla rakstura finansējumu, kad klients par saistībām norēķinās sezonas beigās – tad, kad ienāk nauda par novākto ražu vai pārdotajiem lopiem. Šis pakalpojums ļauj ātri saņemt finansējumu, kad tas visvairāk nepieciešams. Var arī vienoties, ka pirmais maksājums tiek veikts tikai pēc gada u. tml. Lai uzzinātu, kādi kredīti lauksaimniekiem pieejami, ikviens interesents aicināts aizpildīt pieteikumu mājaslapā www.lande.lv un vienas darba dienas laikā saņemt konkrētu piedāvājumu.”

Kredīts pret ķīlu – viena soļa attālumā

Kredīta veids – aizdevums pret ķīlu – būs īpaši noderīgs lauksaimniekiem, kuriem vajadzīgs aizdevums ilgtermiņā ar salīdzinoši lielām investīcijām, precizē Lande.lv kredītspeciālists. Pieredze gan rāda, ka klienti aizdevumu pret nekustamā īpašuma nodrošinājumu nereti izvēlas arī uz mazāku termiņu – gadu vai diviem, jo tādējādi pārmaksa ir krietni mazāka. „Tas noteikti ir labs veids, kā saimniecībai ietaupīt līdzekļus, nepārmaksājot procentos tik daudz, kā – izvēloties citu aizdevuma veidu. Daudziem noslēgtais darījums ar ieķīlātu nekustamo īpašumu ir arī kā sava veida drošības spilvens, jo jebkurā brīdī pieejams papildu finansējums esošajam aizdevumam viena zvana attālumā. Priecē, ka cilvēki nebaidās plānot un domāt par to, kā paplašināties, kā palielināt peļņu savai saimniecībai, investējot lielākus līdzekļus nākotnes vārdā.”

Kādiem lauksaimniecības procesiem kredīts pret ķīlu visbiežāk tiek izsniegts? Pārsvarā zemnieki šo aizdevumu izmanto mazlietotas tehnikas iegādei, saimniecības ēku remontam, izejmateriālu un zemes iegādei. Finanšu partneris Lande.lv piedāvā termiņu līdz pat 15 – 20 gadiem. Procentu likme tiek pielāgota individuāli, ņemot vērā aizdevuma mērķi, kā arī vērtējot klienta profilu un nodrošinājumu. Pašlaik pieejams arī jauns pakalpojums ar izdevīgiem nosacījumiem – sezonālais finansējums graudkopjiem, kas ir ļoti pieprasīts.

Ātras atbildes uz būtiskiem jautājumiem

✔ Kā zināt, ka īpašums ir derīgs aizdevumam pret zemes ķīlu? Minimālā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība, kas tiek izskatīta kā nodrošinājums, ir 5 hektāri. Kredīts pret ķīlu lauksaimniekiem, zemnieku saimniecībām, mežstrādniekiem un lopkopjiem pieejams aptuveni 70% apjomā no zemes tirgus vērtības. Galvenie kritēriji, pēc kādiem tiek vērtēts nodrošinājums, ir sekojoši:

● atrašanās vieta,

● zemes platība,

● izmantošanas veids (kas tiek audzēts uz zemes u. tml.),

● vai nav kādi liegumi,

● zemes kvalitāte.

✔ Ja uz ieķīlātā zemes gabala atrodas māja, vai tas var būt traucēklis, lai tiktu saņemts aizdevums pret zemes ķīlu? Parasti Lande.lv, piešķirot aizdevumu, izvērtē lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža nodrošinājumu, neņemot vērā ēku vērtību. Tāpēc gadījumos, kad aizdevums pret ķīlu jau saņemts, bet klients vēlas pārdot uz zemes esošo māju vai veikt ar to kāda cita veida darījumu, ir iespējams vērsties pie kreditora un saņemt rakstisku piekrišanu.

✔ Kā ar kredītbrīvdienām? Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Piemēram, ja redzam, ka pandēmija būtiski ietekmējusi saimniecības darbību un ir radušās grūtības veikt maksājumus, esam pretimnākoši un mēģinām rast kopsaucēju, piešķirot kredītbrīvdienas līdz pat 6 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmie mēneši ir laiks, kad graudkopji arvien aktīvāk plāno jaunās sezonas darbus. Lielākā daļa pērnās ražas noteikti jau ir realizēta un nu jau ir skaidrs, vai apgrozāmie līdzekļi būs nepieciešami, lai apsētu un apkoptu visus savus laukus šogad, bet varbūt būs nepieciešams kredīts graudkopjiem. Ja būs nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem, iesakām ieskatīties Lande.lv, kur aizdevumu iespējams saņemt ātri un ērti dažādām saimniecības vajadzībām.

Situācija graudkopībā

Pirms sezonas izteikt prognozes par gaidāmajām ražām vai citiem rādītājiem ir pilnīgi neiespējami, taču ir dažas lietas, ko jau šobrīd var redzēt skaidri. Neviens vairs nešaubās, ka pārtiku Latvijā un pasaulē vajag un vajadzēs tikai vairāk – neviens izaudzētais grauds īsti pāri nepaliek – eksperti prognozē, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo iedzīvotāju skaits pasaulē aug.

Tāpat arī ir redzams, ka pandēmijas laiks cilvēkus ir atkal atgriezis pie dabas, viņi vairāk pievēršas lauksaimniecībai, viņiem ir nepieciešama tehnika, jāiegādājas zeme, paralēli notiek arī paaudžu maiņa esošajās saimniecībās – tas viss prasa gan finanšu, gan citus resursus, lai gudri attīstītu saimniecības ilgtermiņā. Šis iespēju laiks katram maksimāli efektīvi ir jāizmanto savā labā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi aizdevumu 605 tūkstošu eiro apmērā zemnieku saimniecībai Albrekši no Kurzemes darbības attīstīšanai un lauksaimniecības tehnikas iegādei. Saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību un finansējumu plāno izmantot labības kombaina, smidzinātāja, kultivatora un riteņtraktora iegādei.

Projekta īstenošanai ZS Albrekši saņēmusi līdzfinansējumu arī no Lauku atbalsta dienesta.

No kopējām ZS Albrekši apsaimniekojamajām platībām aptuveni 47 hektāri ir ganības un saimniecības ganāmpulkā ir 114 lopi. “Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, kura darbībā aktīvi iesaistījušies arī bērni. Dēls pārvalda graudkopības novirzienu, bet meita palīdz lopkopībā. Ilggadēja pieredze dažādu ar lauksaimniecību un lopkopību saistītu darbu veikšanā, ļauj mums operatīvi reaģēt un kontrolēt ganāmpulku un tā veselības stāvokli. Kopš saimniecības dibināšanas, aktīvi iesaistos saimniecības darbos un piedalos visos procesos. Luminor finansiālais atbalsts mums ļaus uzlabot saimniecības tehnisko nodrošinājumu un palielināt kapacitāti,” stāsta ZS Albrekši īpašniece Ruta Šekeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada līdz 2027.gadam atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem paredzēts novirzīt 55,1 miljonu eiro, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu veidā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Atbalstu paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027.gadam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka tā kā turpina palielināties Latvijas lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums un samazinās gados jaunu vadītāju īpatsvars "turpmākai Latvijas lauku attīstībai svarīgi ir radīt priekšnoteikumus, lai motivētu jaunus, uzņēmīgus un darbspējīgus iedzīvotājus dzīvot un veidot ģimenes, attīstīt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietas Latvijas reģionos".

"Sagaidāms, ka piecu gadu laikā, vairāk nekā 2000 jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja pārņemt vai izveidot savas saimniecības," paredz Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ir gatavi atteikties no agresoru - Baltkrievijas un Krievijas - ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus, un rast veidus kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi, pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš sacīja, ka lauksaimniekiem neizpratni raisījuši zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) izteikumi piektdienas, 18.marta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma". Ministrs intervijā paudis, ka nozarē pamatā nav problēmu ar minerālmēslu pieejamību, degvielas trūkumu vai darba roku trūkumu.

"Tāds skats uz esošo situāciju nozarē norāda vai nu uz nevēlēšanos, vai nespēju risināt reālas problēmas," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka ka pašlaik no ministrijas nav konkrētas atbildes par turpmāko situāciju.

Cita starpā zemnieku saimniecības īpašnieks Oļegs Hincenbergs pauda neizpratni par to, ka ministrs aicinājis mazināt mēslojuma lietojumu un tādējādi kļūt videi draudzīgākiem. Hincenbergs uzsvēra, ka samazināt mēslojumu nozīmē samazināt ražu un kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Īstais laiks fiksēt augstāko ienesīgumu

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar augsto inflācijas līmeni, Eiropas centrālā banka (ECB) kopš 2022. gada jūlija ir strauji cēlusi procentu likmes, palielinot naudas cenu un radot iespēju, neuzņemoties praktiski nekādu risku – izdevīgi izvietot naudu banku depozītos vai drošās obligācijās. Gaidot īsto brīdi, kad izvietot savus līdzekļus ar maksimāli augstu ienesīgumu, daudziem aktuāls ir jautājums – vai ir pienācis īstais brīdis vai arī gaidīt vēl turpmāko likmju palielinājumu.

Uz šo brīdi ECB ir palielinājusi depozīta likmi līdz 3,75%. Ir sagaidāms, ka Septembrī, ECB palielinās likmi vēl par 25 bāzes punktiem, līdz 4%, kas varētu būt pēdējais palielinājums šajā ierobežojošās monetārās politikas procentu likmju kāpināšanas ciklā. Par to arī liecina nākotnes procentu likmes, kas prognozē vēl vienu likmes palielinājumu šogad un procentu likmes samazinājumu tuvāk nākamā gada vidum. Protams, procentu likmju trajektorija būs atkarīga no inflācijas un citiem makroekonomiskajiem datiem, bet signāli ir daudz, ka likmes kāpināšana trajektorija ir tuvu savam augstākajam punktam.

Par to, ka inflācija varētu turpināt samazināties liecina tādi faktori, kā globālās tirdzniecības palēninājums, kā arī cenu kritums Ķīnā, kas šo deflāciju varētu tālāk “eksportēt” uz pārējo pasauli. Piegāžu ķēdes ir stabilizējušās, bet OPEC valstis turpina samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas. Visi šie un daudz citi rādītāji arvien vairāk norāda uz ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to cenu spiediena samazinājumu, kas nozīmē, ka galvenajam inflācijas rādītājam arī būtu jāturpina samazināties. Lai arī inflācijas samazināšanās līdz 2% līmenim nenozīmē, ka ECB uzreiz samazinās procentu likmes līdz 0%, tomēr tas būs signāls, ka ECB var sākt pakāpeniski tās samazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiktu govju fermas rekonstrukciju un iegādātos nepieciešamās iekārtas, Luminor banka zemnieku saimniecībai Nogales piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Kuldīgas novada Kabiles pagasta zemnieku saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību.

Par bankas piešķirto finansējumu plānots rekonstruēt veco liellopu novietni, uzbūvēt mēslu krātuves, iegādāties govju slaukšanas robotus, automātisko barošanas sistēmu, u.c. nepieciešamo aprīkojumu fermas uzturēšanai.

“Saimniecības attīstība notikusi vairākos posmos, piemēram, bija laiks, kad vairāk līdzekļu ieguldījām zemes iegādē. Kad zemes platības bija palielinātas, sākām pievērsties piena lopkopības jaudu palielināšanai. Mūsu konsultants Leveria sniedza atbalstu finanšu plānu sagatavošanā, savukārt bankas aizdevums mums palīdzēs iegādāties daudz mūsdienīgāku aprīkojumu govju novietnēm, padarot saimniecības darbību efektīvāku un konkurētspējīgāku, kā arī atvieglos saimniecības darbinieku ikdienu,” stāsta Ainars Guštilo, zemnieku saimniecības Nogales īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Puse Latvijas lielo uzņēmumu nākamā gada laikā plāno investēt vietējā tirgū

Db.lv, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Apdrošināt mežu – apdrošināt nākotni

Kristīne Komarovska, 19.07.2022

"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumus 1,4 miljonu eiro apmērā zemnieku saimniecības “Kraujas” Dobeles novada Bikstu pagastā modernizācijai.

Finansējums paredzēts fermas kompleksa paplašināšanai un tehnoloģisko iekārtu iegādei, skābbarības novietnes izveidei, kā arī energoefektivitātes palielināšanai. Projekts tiek realizēts ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Piesaistītais finansējums zemnieku saimniecībai “Kraujas” ļaus uzbūvēt jaunu skābbarības novietni 2400 kubikmetru apjomā, būtiski paplašināt esošo kūti (tiks izveidotas jaunas guļvietas 142 lopiem), veikt pārbūves darbus slaukšanas robotu uzstādīšanai. Kūts tiks aprīkota ar diviem slaukšanas robotiem, jumta kori, kūts sānu aizkariem un citu aprīkojumu. Vienlaikus finansējums paredzēts arī saimniecības energoefektivitātes celšanai – tiks uzstādīti saules paneļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Jānis Goldbergs, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksmei atvērtas abas brauktuves abas brauktuves katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive. Slēgta nobrauktuve uz Cēsīm (P20). Satiksme notiek pa esošo pārvadu. Ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir seši reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Jēkabpils līdz Mežārei ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, platuma ierobežojums 3,8 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 23 minūtes.
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir sagriezusi pamatīgu virpuli mūsu ikdienas dzīvē – gan sadzīvē, gan jo īpaši biznesā. Lai paskatītos uz lietām plašāk, un saprastu, kas ir būtiskākie faktori, kas mazina riskus un rada jaunas priekšrocības, Dienas Bizness uz sarunu aicināja īpašumu vērtēšanas uzņēmuma Interbaltija biznesa vērtēšanas nodaļas vadītāju Jāni Pinni. Viņš ikdienā saskaras ar vērtēšanas projektiem dažādās nozarēs, dažādiem mērķiem, tāpēc atbildes uz DB lasītājus interesējošiem jautājumiem ir tepat, acu priekšā.

Ko tieši jūsu uzņēmuma eksperti ikdienā vērtē? Un kas vispār ir tās lietas un vērtības, kuras var un ir svarīgi novērtēt?

Skaitļi un vērtības mums visapkārt patiesībā ir ik dienu. Teorētiski mums ir zināms, cik vērts ir auto, ar kuru braucam, mēs apjaušam vai esam novērtējuši, cik vērts ir mājoklis, kurā dzīvojam. Un tieši tāpat kā jebkurā mājsaimniecībā ir svarīgi zināt, cik naudas ir kopējā ģimenes budžetā un kāda ir visas īpašumā esošās mantas vērtība, arī uzņēmuma īpašniekam ir būtiski zināt savas saimniecības patieso ainu reālajā laikā – sava biznesa vērtību, turklāt šo informāciju ir būtiski periodiski atsvaidzināt. Tieši to arī mēs redzam pēdējo 10 gadu laikā, kad paralēli nekustamā īpašuma vērtēšanai, kas bija ir un būs aktuāli, strauji pieaugusi uzņēmēju interese par biznesa vērtēšanu. Iespējams, tas ir saistīts ar publisko informācijas telpu, kur bieži lasām ziņās, ka pasaules bagātākie cilvēki ir zaudējuši vai ieguvuši, un to īpašumu vērtība ir pieaugusi vai kritusies. Biržā kotētiem uzņēmumiem vērtības dinamiku var redzēt ikdienu, jo to tā akciju kotācijas kurss operatīvi atspoguļos jebkuru jaunumu ietekmi pašā uzņēmumā vai tā pārstāvētajā nozarē naudas izteiksmē. Iespējams, šodien kādu iemeslu dēļ akciju vērtība kritīsies, bet jau rīt, publiskojot pozitīvus jaunumus, tā atkal pieaugs. Savukārt uzņēmumiem, kas netiek kotēti biržā, biznesa reālās (aktuālās) vērtības noteikšana prasa papildus darbu, tomēr tās zināšana ir ne mazāk būtiska. Varbūt pat nozīmīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saimniecība Gundegas iegulda 100 tūkstošus eiro saimniecības attīstībā

Db.lv, 06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada, Krimūnu pagasta zemnieku saimniecība "Gundegas" ieguldījusi 100 tūkstošus eiro saimniecības attīstībā.

Iegūtais finansējums tiks izmantots darbinieku atpūtas telpu labiekārtošanā un papildu tehnikas iegādē, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku darba organizāciju saimniecībā.

Saimniecības “Gundegas” pārvaldnieks Artūrs Hāns norāda: “Mums būtiski ir radīt darba apstākļus, lai darbinieki vēlētos nākt uz darbu un veiktu darbu ražīgi. Tādēļ esam uzsākuši darbinieku atpūtas telpu labiekārtošanu, kā arī iegādājušies papildus tehnikas vienības, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku darba organizāciju saimniecībā, tādā veidā samazinot darba stundu skaitu”.

Zemnieku saimniecība “Gundegas” dibināta 1999. gadā ar apsaimniekojamās zemes platību nepilnu 29 ha apmērā. Šobrīd saimniecība apsaimnieko 780 ha lauksaimniecības zemes, kura atrodas 40 kilometru rādiusā ap saimniecības bāzes vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru