Jaunākais izdevums

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Diemžēl nu jau pāris gadus daudzas no saimniecībām izjūt darba roku trūkumu. Lande.lv pārstāvis turpina: „To ļoti labi var secināt pēc pagājušās vasaras, kad, piemēram, ogu audzētāji par simbolisku samaksu piedāvāja novākt zemenes un mellenes pircējiem pašiem, lai tikai tās uz lauka nesapūtu. Kāpēc šo darba roku trūkst? Viens no skaidrojumiem ir sezonālā rakstura darbs, tāpat nepietiekams darbspējīgo cilvēku skaits laukos, kā arī fakts, ka peļņas iespējas pilsētās ir daudz lielākas. Un diez vai, ka tuvākajā laikā kaut kas stipri mainīsies.” Tāpēc iekārtu modernizēšana un procesu automatizācija ir lauksaimnieku nākotne, ceļš uz ilgtspējīgu saimniekošanu. Taču, lai to varētu paveikt, daudziem zemniekiem (sevišķi jaunajiem, mazajiem un vidējiem) trūkst nepieciešamo finanšu līdzekļu, un finansējums lauksaimniecībai ne vienmēr ir viegli pieejams. Ko iesākt? Ar piedāvājumu – aizdevums pret ķīlu – nāk klajā Lande.lv.

Kur ņemt nepieciešamos finanšu līdzekļus?

Lai gan Latvijas lauksaimnieku vēlme attīstīties un investēt savā saimniecībā ir salīdzinoši liela, ieinteresētības pakāpe no banku puses nav pietiekami augsta. Ja kādi finanšu rādītāji neatbilst bankas noteiktajiem kritērijiem, mazām un vidējām saimniecībām finansiālais atbalsts nereti tiek atteikts. Tomēr, kā zināms, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem ir vitāli svarīgs, lai saimnieciskā darbība būtu dzīvotspējīga un lauksaimniecības nozare turpinātu zelt un plaukt pie mums arī turpmāk.

Mārtiņš Geidels gan iesaka nenolaist rokas: „Iespējas mūsdienās ir ļoti plašas, arī tiem, kam kaut kādu iemeslu dēļ bankas atsaka finansējumu. Nebanku sektora finanšu pakalpojumu sniedzēji mūsdienās ir kļuvuši arvien elastīgāki un spēj piedāvāt visdažādākos risinājumus, lai palīdzētu realizēt lauksaimnieku ieceres. Ir iespējams saņemt ilgtermiņa aizdevumu lielākiem mērķiem, tāpat arī sezonāla rakstura finansējumu, kad klients par saistībām norēķinās sezonas beigās – tad, kad ienāk nauda par novākto ražu vai pārdotajiem lopiem. Šis pakalpojums ļauj ātri saņemt finansējumu, kad tas visvairāk nepieciešams. Var arī vienoties, ka pirmais maksājums tiek veikts tikai pēc gada u. tml. Lai uzzinātu, kādi kredīti lauksaimniekiem pieejami, ikviens interesents aicināts aizpildīt pieteikumu mājaslapā www.lande.lv un vienas darba dienas laikā saņemt konkrētu piedāvājumu.”

Kredīts pret ķīlu – viena soļa attālumā

Kredīta veids – aizdevums pret ķīlu – būs īpaši noderīgs lauksaimniekiem, kuriem vajadzīgs aizdevums ilgtermiņā ar salīdzinoši lielām investīcijām, precizē Lande.lv kredītspeciālists. Pieredze gan rāda, ka klienti aizdevumu pret nekustamā īpašuma nodrošinājumu nereti izvēlas arī uz mazāku termiņu – gadu vai diviem, jo tādējādi pārmaksa ir krietni mazāka. „Tas noteikti ir labs veids, kā saimniecībai ietaupīt līdzekļus, nepārmaksājot procentos tik daudz, kā – izvēloties citu aizdevuma veidu. Daudziem noslēgtais darījums ar ieķīlātu nekustamo īpašumu ir arī kā sava veida drošības spilvens, jo jebkurā brīdī pieejams papildu finansējums esošajam aizdevumam viena zvana attālumā. Priecē, ka cilvēki nebaidās plānot un domāt par to, kā paplašināties, kā palielināt peļņu savai saimniecībai, investējot lielākus līdzekļus nākotnes vārdā.”

Kādiem lauksaimniecības procesiem kredīts pret ķīlu visbiežāk tiek izsniegts? Pārsvarā zemnieki šo aizdevumu izmanto mazlietotas tehnikas iegādei, saimniecības ēku remontam, izejmateriālu un zemes iegādei. Finanšu partneris Lande.lv piedāvā termiņu līdz pat 15 – 20 gadiem. Procentu likme tiek pielāgota individuāli, ņemot vērā aizdevuma mērķi, kā arī vērtējot klienta profilu un nodrošinājumu. Pašlaik pieejams arī jauns pakalpojums ar izdevīgiem nosacījumiem – sezonālais finansējums graudkopjiem, kas ir ļoti pieprasīts.

Ātras atbildes uz būtiskiem jautājumiem

✔ Kā zināt, ka īpašums ir derīgs aizdevumam pret zemes ķīlu? Minimālā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība, kas tiek izskatīta kā nodrošinājums, ir 5 hektāri. Kredīts pret ķīlu lauksaimniekiem, zemnieku saimniecībām, mežstrādniekiem un lopkopjiem pieejams aptuveni 70% apjomā no zemes tirgus vērtības. Galvenie kritēriji, pēc kādiem tiek vērtēts nodrošinājums, ir sekojoši:

● atrašanās vieta,

● zemes platība,

● izmantošanas veids (kas tiek audzēts uz zemes u. tml.),

● vai nav kādi liegumi,

● zemes kvalitāte.

✔ Ja uz ieķīlātā zemes gabala atrodas māja, vai tas var būt traucēklis, lai tiktu saņemts aizdevums pret zemes ķīlu? Parasti Lande.lv, piešķirot aizdevumu, izvērtē lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža nodrošinājumu, neņemot vērā ēku vērtību. Tāpēc gadījumos, kad aizdevums pret ķīlu jau saņemts, bet klients vēlas pārdot uz zemes esošo māju vai veikt ar to kāda cita veida darījumu, ir iespējams vērsties pie kreditora un saņemt rakstisku piekrišanu.

✔ Kā ar kredītbrīvdienām? Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Piemēram, ja redzam, ka pandēmija būtiski ietekmējusi saimniecības darbību un ir radušās grūtības veikt maksājumus, esam pretimnākoši un mēģinām rast kopsaucēju, piešķirot kredītbrīvdienas līdz pat 6 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir sagriezusi pamatīgu virpuli mūsu ikdienas dzīvē – gan sadzīvē, gan jo īpaši biznesā. Lai paskatītos uz lietām plašāk, un saprastu, kas ir būtiskākie faktori, kas mazina riskus un rada jaunas priekšrocības, Dienas Bizness uz sarunu aicināja īpašumu vērtēšanas uzņēmuma Interbaltija biznesa vērtēšanas nodaļas vadītāju Jāni Pinni. Viņš ikdienā saskaras ar vērtēšanas projektiem dažādās nozarēs, dažādiem mērķiem, tāpēc atbildes uz DB lasītājus interesējošiem jautājumiem ir tepat, acu priekšā.

Ko tieši jūsu uzņēmuma eksperti ikdienā vērtē? Un kas vispār ir tās lietas un vērtības, kuras var un ir svarīgi novērtēt?

Skaitļi un vērtības mums visapkārt patiesībā ir ik dienu. Teorētiski mums ir zināms, cik vērts ir auto, ar kuru braucam, mēs apjaušam vai esam novērtējuši, cik vērts ir mājoklis, kurā dzīvojam. Un tieši tāpat kā jebkurā mājsaimniecībā ir svarīgi zināt, cik naudas ir kopējā ģimenes budžetā un kāda ir visas īpašumā esošās mantas vērtība, arī uzņēmuma īpašniekam ir būtiski zināt savas saimniecības patieso ainu reālajā laikā – sava biznesa vērtību, turklāt šo informāciju ir būtiski periodiski atsvaidzināt. Tieši to arī mēs redzam pēdējo 10 gadu laikā, kad paralēli nekustamā īpašuma vērtēšanai, kas bija ir un būs aktuāli, strauji pieaugusi uzņēmēju interese par biznesa vērtēšanu. Iespējams, tas ir saistīts ar publisko informācijas telpu, kur bieži lasām ziņās, ka pasaules bagātākie cilvēki ir zaudējuši vai ieguvuši, un to īpašumu vērtība ir pieaugusi vai kritusies. Biržā kotētiem uzņēmumiem vērtības dinamiku var redzēt ikdienu, jo to tā akciju kotācijas kurss operatīvi atspoguļos jebkuru jaunumu ietekmi pašā uzņēmumā vai tā pārstāvētajā nozarē naudas izteiksmē. Iespējams, šodien kādu iemeslu dēļ akciju vērtība kritīsies, bet jau rīt, publiskojot pozitīvus jaunumus, tā atkal pieaugs. Savukārt uzņēmumiem, kas netiek kotēti biržā, biznesa reālās (aktuālās) vērtības noteikšana prasa papildus darbu, tomēr tās zināšana ir ne mazāk būtiska. Varbūt pat nozīmīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmijā izdzīvojušam uzņēmējam nesabrukt zem Eiropas zaļā kursa

Māris Simanovičs AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas vārdu gada kopsavilkumos lokām jau otro reizi. Kaut arī esam daudzmaz pielāgojušies, Covid-19 turpina apēnot uzņēmējdarbības ikdienu un biznesa rādītājus, un nešķiet, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.

Taču Covid-19, lai arī rada zināmas grūtības, nebūt nav Latvijas ražotāju konkurētspējas lielākais bieds tuvāko gadu griezumā: īstais izaicinājums uzglūn pavisam no citas puses – ir pienācis pēdējais brīdis, lai valstiskā mērogā sakārtotu ar CO2 izmešu samazināšanu saistītos jautājumus.

Teikt, ka “Eco Baltia” uzņēmumi būtu īpaši cietuši pandēmijas dēļ, nebūtu godīgi pret citiem Latvijas uzņēmumiem. Grūtāk atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozarei klājās 2020. gadā, bet mums izdevās ļoti veiksmīgi sagrupēties, un šogad viennozīmīgi esam uzķēruši atkritumu pārstrādes “vilni” un uz tā visu gadu “sērfojuši”, attīstot jaudas, uzlabojot kvalitātes prasības un veiksmīgi izejot vairāku lielo zīmolu sertifikāciju un audita procedūru. Taču, protams, arī šajā nozarē, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības jomā, Covid-19 pandēmija ir kā raķete bez stabilizatoriem, un katra jauna tās kustība izraisa atbilstošu viļņošanos globālajos tīklos. Ar to šis gads iesākās, ar to turpinājās, un pagaidām nav nekādu indikāciju, ka nākamais būs mierīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus satricinājumu laikā pieaug

Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies.

Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā.

Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un ekspektācijas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

2021. gada perspektīvas dod pamatu investoru optimismam

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aktualitātes ceļā uz lieljaudas vēja elektrostaciju parkiem

Dainis Kanders, Vides risku un attīstības projektu vadītājs, AS "Latvenergo", 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad biržā novērojam vienu elektroenerģijas cenu rekordu pēc otra, būtu īstais brīdis attīstīt vēja elektrostacijas, kuru izbūve diversificētu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu.

Eiropas Savienības (ES) apstiprinātais ES zaļais kurss ietver pasākumu kopumu, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Tas paredz elektroenerģijas nozares attīstīšanu, kura galvenokārt izmanto atjaunīgos resursus. Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns no 2021. līdz 2030. gadam nosaka skaidrus virzienus Latvijas atjaunīgo energoresursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tas prasīs ievērojamu vēja elektrostaciju (VES) jaudu ieviešanu, t.i., ģenerācijas jaudu pieaugumu vismaz 25 %.

Tā kā Latvijā pēdējo 10 gadu laikā nav uzbūvēts neviens VES parks, ir skaidrs, ka VES attīstībai Latvijā ir vairāki nopietni šķēršļi, kas bremzē vēja enerģijas attīstību. AS "Latvenergo" VES pilotprojektā Priekulē un uzsākot darbu ar lieljaudas VES attīstības, konstatējusi šķēršļus, kas sastopami ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūrās. Būtiskākie no tiem – īpaši aizsargājamo savvaļas putnu aizsardzības nodrošināšana un vietējās sabiedrības (t.sk. pašvaldību) noskaņojums. Tomēr šīm problēmām ir iespējami sekmīgi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnes mobilitāte: zinātniskā fantastika ir reālāka, nekā šķiet

Artūrs Lindenbergs, LMT inovāciju vadītājs, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas pārtikas ražošanas nozare var būt mūsu Silīcija ieleja?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā investēt aptuveni 20 miljonus eiro un nodarbināt 300 augsti kvalificētus speciālistus.

Tā intervijai DB norāda Swisscom Progammatūras attīstības departamenta direktors un Swisscom DevOps Center Latvia padomes loceklis Džons de Keizers (John de Keijzer). Viņš uzsver, ka biznesa vide mūsu valstī ir ļoti profesionāla, tāpēc Rīga ir laba vieta, kur attīstīt savu biznesu. Attīstības centra atvēršana Latvijā bija ļoti izsvērts un pārdomāts lēmums, kas noteikti nav saistīts tikai ar zemākām izmaksām, – Rīga ir ļoti jauka un dinamiska, mums patīk latviešu kultūra un cilvēki, tāpēc sapratām, ka šajā vietā ir vērts ieguldīt, teic Džons de Keizers.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums attīstīt biznesu Latvijā – biroju telpas un darbaspēks noteikti šeit ir lētāks?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Eiroplasts”, kas nodarbojas ar ventilācijas sistēmu ražošanu, vienojies ar Swedbank par investīcijām jaunās ražošanas iekārtās.

Vairāk nekā 400 000 eiro lielais finansējums tiks ieguldīts iekārtās, kas ne tikai palielinās uzņēmuma ražošanas jaudas, bet arī dos ieguldījumu uzņēmuma ilgtspējas principu veicināšanā.

Jaunās metāla izciršanas un liekšanas preses ar uzkraušanas robotu uzlabos SIA “Eiroplasts” ražošanas efektivitāti, kā arī samazinās uzņēmuma ietekmi uz vidi. Jaunās iekārtas darbojas ar mazāku elektroenerģijas patēriņu, precīzāka programmēšana un iekārtu vadība ļauj samazināt ražošanas pārpalikumu veidošanos, kā arī iekārtu uzturēšanā samazinās izlietotās eļļas atkritumu veidošanās.

Kā stāsta SIA “Eiroplasts” valdes priekšsēdētājs Rodions Kravčenko: “Kopumā 2021.gadā ražotnē esam investējuši vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Mūsu ieguldījumu mērķis ir bijis veikt būtiskus uzlabojumus ražošanas ēkās un iekārtās, lai paplašinātu ražošanas jaudas, automatizētu ražošanas procesus, paaugstinātu energoefektivitāti un nodrošinātu labākus darba apstākļus mūsu darbiniekiem. Plānotais investīciju apjoms šim gadam pārsniedz 4 miljonus eiro, kas veicinās tālāko uzņēmuma izaugsmi - palīdzēs apmierināt augošās patērētāju prasības un realizēt savus plānus ilgtspējas attīstības virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Tārgalīte atklāj teju 2 miljonus eiro vērto jauno robotizēto fermu

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā nonākusi cūkkopības saimniecība SIA "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas publiskotais komercpiedāvājums.

Saimniecība tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ, teikts sludinājumā.

Patlaban saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, bet kopā ir ap 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti 650 bekoni, saražojot vidēji 58 tonnas cūkgaļas.

Cūkas izvietotas 4 fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012.gadā, ieviešot sauso barošanu, zemgrīdas mēslu izvākšanas sistēmas, zemgrīdas ventilācijas sistēmas. Lopbarību saimniecībā gatavo uz vietas. Šķidrmēslu uzglabāšanai ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Visa saimniecības teritorija ir iežogota un aprīkota ar dezobedri un transportlīdzekļu dezinfikatoru.

Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021.gadā ierīkots jauns dzīlurbums ūdens ieguvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitāte ir nevis ES iegriba, bet uzņēmumu vajadzība

Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" nākamajos piecos gados plāno investēt zāļu izstrādē apmēram 100 miljonus eiro, lai uzņēmums kļūtu par "top 10" ražotāju Austrumeiropas reģionā tajās diagnožu grupās, kuru preparātos specializējas.

Proti, uroloģijā, neiroloģijā un kardioloģijā, sacīja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš skaidroja, ka "Olainfarm" stratēģija līdz 2025.gadam nosaka, ka uzņēmumam ir jāattīstās, un tas nevar attīstīties tikai ar esošo preparātu portfeli un esošajos tirgos.

Olainfarm sāk jaunu ēru 

AS Olainfarm paplašinās savu izstrādājumu portfeli ar jauniem preparātiem un sāks jaunu...

"Mūsu stratēģija ir ļoti skaidra - mums ir jāiet uz jauniem tirgiem un jauniem produktiem. Tas var notikt dažādos veidos. Jaunus preparātus varam izstrādāt paši, bet tas ir ilgs un sarežģīts process. Var nopirkt citu izstrādātu preparātu dokumentāciju, taču arī tas nebūs ātrs risinājums, jo ir jāiziet visai garš apstiprināšanas ceļš dažādās instancēs. Var nopirkt preparātu ar jau esošām licencēm un visiem apstiprinājumiem, kam ir jāsāk tikai ražošana," stāstīja Buks.

Viņš skaidroja, ka tie ir trīs dažādi ceļi, un katram ir savs izmaksu apmērs. "Olainfarm" strādā pie visiem šiem variantiem. Uzņēmuma mērķis ir, lai izstrādes portfelī vienlaikus ir vismaz 15 jauni produkti.

"Nekad jau nebūs tā, ka visi 15 "izšaus", un procesa gaitā vienmēr būs atbirums. Tomēr, ja mēs gadā varētu runāt par septiņiem astoņiem jauniem produktiem, tas būtu ļoti labi," teica Buks.

Viņš arī pauda viedokli, ka farmācijā ir jāfokusējas uz konkrētām lietām, un "Olainfarm" pamatvirzieni ir uroloģijas, neiroloģijas un kardioloģijas preparāti - šajos virzienos uzņēmumam ir zināšanas, izcili speciālisti, tehnoloģijas. Citos virzienos "Olainfarm", visticamāk, tuvākajā laikā neies, un, pēc Buka minētā, tas ir pamatoti.

Buks pastāstīja, ka uzņēmumam šobrīd ir problēma ar dažām NVS valstīm, kurās tiek prasīta visu medikamentu pārsertifikācija.

Buks stāstīja, ka "Olainfarm" ir kopumā 36 miljonu eiro vērta investīciju programma, lai uzņēmums NVS tirgos vispār varētu turpināt veiksmīgi darboties. "Piemēram, par zālēm, kuras ir radītas 70. vai 80.gados, ir jāveic jauni pētījumi, jo tagad, protams, tas notiek citādāk, nekā kādreiz. Prasības ir fundamentāli pieaugušas, un, lai paliktu šajos tirgos, mums ir jāiegulda investīcijās milzīgas summas. Tādēļ arī vairs nav jēgas investēt produktos, kuri nenes būtisku atdevi. Ir vērts investēt produktos, kuriem šī atdeve ir redzama," viņš teica.

Tāpat Buks stāstīja, ka Eirāzijas ekonomiskajā zonā, kur ir Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija, "Olainfarm" strādā pie dokumentācijas atjaunošanas.

AS Olainfarm valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Jānis Buks 

30. jūlijā AS “Olainfarm” padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlējusi Jāni Buku, informē...

Buks piebilda, ka šī dokumentācija ir samērā līdzīga, lai ar šīm pašām zālēm pēc tam varētu startēt Rietumu tirgos. "Līdz ar to, tiklīdz mēs pabeigsim šo procesu Eirāzijas ekonomiskajā zonā, mums ir iespēja ar šiem pašiem preparātiem iet uz Rietumu tirgiem. Mēs tos analizējam, jo tirgi ir fragmentēti. Un, lai gan ir Eiropas Savienība, valstīs pastāv vietējā tirgus aizsardzība, un nevar teikt, ka situācija šajos tirgos būtu līdzvērtīga," viņš pauda.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka "Olainfarm" plāns ir kļūt par "top 10" ražotāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos tajās diagnožu grupās, kuru preparātos "Olainfarm" specializējas, proti, uroloģijā, neiroloģijā un kardioloģijā.

"Šie tirgi ir pietiekami izaicinoši, un tur ir spēcīgi ražotāji. Ja mums tas izdosies, tas būs varoņdarbs. Patlaban "Olainfarm" ir kaut kur pa vidu otrajam desmitam. Plāns mums ir, pie tirgus analīzes mēs strādājam, pie zāļu dokumentācijas mēs strādājam, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad mēs ielauzīsimies pirmajā desmitā. No sākuma mums jākļūst par nozīmīgu spēlētāju Austrumeiropā, pēc tam varēsim doties tālāk," sacīja Buks.

Vienlaikus "Olainfarm" vadītājs skaidroja, ka NVS tirgus apmēru nav plānots samazināt. "Es ļoti ceru, ka NVS tirgus mums nesamazināsies un mēs vienkārši audzēsim savu kapacitāti, lai palielinātu Eiropas tirgu daļu. Ir jāsaprot, ka arī NVS tirgus ir labs un ienesīgs, tikai tur sava loma ir arī ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica Buks.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājās 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. Vienlaikus "Repharm" grupas māteskompānija "AB City" paziņojusi, ka akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā un papildus izsludinātajā akciju pārdošanas iespējā palielinājusi līdzdalību "Olainfarm" kapitālā līdz 48,1%. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas osta un uzņēmumi turpinās investēt zaļajā enerģijā un viedajās tehnoloģijās

Db.lv, 06.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties viedo tehnoloģiju un zaļās enerģijas nozīmi un ietekmi uz tautsaimniecības un biznesa procesiem, gan Rīgas ostas uzņēmumi, gan Rīgas brīvostas pārvalde pauž gatavību turpināt attīstīt un investēt zaļās enerģijas, viedo tehnoloģiju un IT projektos.

Energoefektivitāte, ostas procesu automatizācija un kravu aprites ātrums ir vieni no būtiskākajiem šodienas jautājumiem, kas tieši ietekmē un nākotnē vēl vairāk ietekmēs Rīgas ostas piedāvājumu un konkurētspēju. Ostas digitālo tehnoloģiju un IT risinājumu projektu īstenošanai šajā gadā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt turpat miljonu eiro.

“Katram Rīgas ostā strādājošam stividoram un uzņēmumam, kas ostā darbojas, būs jākļūst efektīvākam no enerģijas patēriņa viedokļa, jāspēj būt zaļākam un jāspēj atlicināt investīcijas zaļajām tehnoloģijām. Šo virzienu mēs ostas attīstībā esam stingri iezīmējuši. Otrs būtisks virziens – digitalizācija, lai mēs spētu iet kopsolī ar šodienas transporta un loģistikas attīstības tendencēm un virzieniem pasaulē,” akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Krāslavas novadā, Dagdā dāņu investoriem piederošā SIA “Brīvība” noslēdza ap 1000 ha zemes pārdošanas darījumu, kura lielāko daļu veidoja lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ražošanas ēkas, kuru pircējs ir Latvijas zemnieku saimniecība.

No šiem 1000 hektāriem 303 ha bija meža zeme, kura tika pārdota citam pircējam.

Darījuma konsultants Auctus Capital norāda, ka šis ir pozitīvais piemērs Latvijas saimniecību attīstībā, kas ļāvis ievērojami palielināt vietējās saimniecības zemes platības un audzēt ražošanas apjomus.

“Šobrīd redzam, ka īpašumu pirkšanas/pārdošanas tirgū notiek paaudžu maiņa. Daļa no personām, kuri iegādājās īpašumus 2000. gadu sākumā, šobrīd ir sasnieguši pensijas vecumu un pārdod savus īpašumus ārvalstīs, tai skaitā Latvijā. Tas paver iespējas atgūt Latvijas zemes un attīstīt vietējās saimniecības,” komentē Auctus Capital darījuma konsultants Edgars Mālkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīžiem ir sajūta, it kā mēs dzīvotu tādā kā greizo spoguļu valstī.

Covid sērga neatstāj jau vairāk nekā pusotru gadu. Ik pa laikam ekonomika valstī daļēji tiek paralizēta, atsevišķu nozaru darbība pilnībā slēgta. Laikus nepieņemtu lēmumu dēļ esam, politiķu vārdiem runājot, kraujas malā. Slimnīcas pārpildītas ar Covid-19 pacientiem, plānveida ārstēšana teju vai apstājusies, lai arī tas atstās dramatiskas sekas nākotnē. Budžets tiek lāpīts ar aizdevumiem.

Aug izmaksas biznesam saistībā ar energoresursu un izejvielu cenu kāpumu. Aug kopējā inflācija. Bet tajā pašā laikā no valdības puses skan priecīgi vēstījumi par to, ka patiesībā viss esot labāk, nekā cerēts, jo IKP dati, lūk, uzrādot strauju izaugsmi.

Vēl vairāk – tā kā naudas esot vairāk nekā jebkad iepriekš, īstais laiks esot to tērēt – lielākām algām vispirms jau pašiem lēmumu pieņēmējiem, tad valsts pārvaldei kopumā, projektiem, ko pamato ar ekonomikas sildīšanas vajadzību, deputātu priekšlikumiem (tā dēvētajām kvotām), kas vērstas uz vēlētāju balsu pirkšanu pēc nepilna gada gaidāmajās vēlēšanās utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan globāli, gan Latvijas ekonomikā investīcijām pieejamās naudas ir ļoti daudz, taču pašlaik galvenais jautājums ir, vai nauda tiek tērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk, un par to ir bažas.

Tā intervijā pauda konsultāciju un auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvija, gan citas valstis ir īstenojušas ļoti drosmīgus pasākumus, lai pandēmijas izraisītās krīzes laikā sildītu ekonomiku un dotu laiku uzņēmumiem pārkārtot darbību. Tomēr pārsvarā tas ir noticis ar aizņemtu naudu, kura vēlāk būs jāatdod un tādēļ ir svarīga izaugsme nākotnē.

"Mēs varam neiedziļināties jautājumā par to, vai valsts parāds konkrētā līmenī ir laba vai slikta lieta, bet galvenais jautājums pašlaik ir, vai šī nauda tiek iztērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk. Man ir bažas, ka ne visas investīcijas ir tajos virzienos, kas radīs tālāku ekonomikas izaugsmi," sacīja Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais Rīgas brīvostā strādājošais stividoruzņēmums “Rīgas Universālais termināls” (RUT) jaunā tehnikā, kravas laukumu izbūvē un tehnoloģiskajos risinājumos plāno investēt vismaz 4 miljonus eiro.

Vienlaikus uzņēmums plāno arī par 5% kāpināt apkalpotu kravu apjomus, kā arī piesaistīt papildus kravas saldēto pārtikas produktu un lauksaimniecības produktu segmentā. Kopš 2014. gada, kad uzņēmumu iegādājās japāņu koncerna “Mitsui” meitasuzņēmums Singapūras ostu operators “Portek International”, tajā ir investēti jau vismaz 60 milj. eiro.

RUT šā gada pirmajos 10 mēnešos ir pārkrāvis jau vairāk nekā 3 miljonus tonnu dažādu kravu, kas ir aptuveni 18% no kopējā kravu apgrozījuma Rīgas ostā. Lielāko apjomu no RUT pārkrautajām kravām veidoja mežsaimniecības produktu un konteineru kravas.

“Rīgas Universālais termināls ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem Rīgas brīvostā. Turklāt, pateicoties tā izvēlētajai stratēģijai – vienlīdz nopietni fokusēties gan uz tranzīta kravām, gan Baltijas reģiona kravām – tas ar savu efektīvo loģistikas risinājumu klāstu sniedz mūsu pašu uzņēmējiem iespējas sasniegt citu valstu tirgus. Uzņēmums attīstās, audzē apjomus, investē infrastruktūrā un tehnoloģijās, kas ir labs signāls un ļauj mums ar optimismu skatīties nākotnē,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru