Eksperti

Vai upurēsim ekonomikas attīstību, lai apturētu inflāciju?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Pasaules ekonomikai rudens ir iesācies ar zināmu nolemtības sajūtu. Iemesli pesimismam nav ilgi jāmeklē – visaptverošs cenu kāpums liek Rietumvalstu patērētājam būt izvēlīgākam savos tēriņos, biznesa noskaņojums pasaulē kļūst vājāks, un, kamēr Eiropa turpina gatavoties “bargai” ziemai, Centrālās bankas izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu savu nelokāmību inflācijas apkarošanas jautājumos, pat ja tās cena ir vēl zemāki izaugsmes tempi vai pat recesija.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes dažādās sejas

Kaut arī pašreizējais pasaules ekonomikas atslābums izskatās sinhronizēts, globālajai lejupslīdei ir ļoti dažādas sejas. Bažas par ASV lielākoties ir saistītas ar vienu no straujākajiem procentu likmju celšanas cikliem Federālās rezerves sistēmas (FRS) vēsturē ar mērķi atvēsināt ar pandēmijas stimuliem pārkarsētu ekonomiku. Ķīnā valdības nulles kovida politika turpina traucēt valsts ekonomikas procesiem, ko pastiprina strukturāls sagurums Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirībā no ASV un Ķīnas Eiropā atslābums lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus iespaidot ir grūtāk – energoresursu cenu šoka ietekmē recesijas scenārijs monetārajā savienībā un citās Eiropas valstīs kļūst arvien reālāks.

Ja Eiropā vairāki indikatori jau signalizē par ekonomikas izlaides samazinājumu , ASV izteiktus recesijas signālus pagaidām raida tikai nekustama īpašuma sektors. Augstākas cenas un kredītu likmes attur ASV pircējus no mājokļu iegādes, kā rezultātā aktivitāte un investīcijas sektorā samazinās. Arī veselīgie darba tirgus rādījumi līdz šīm neapstiprināja bažas par recesiju ASV ekonomikā.

Pasaules ražošanas sektors jau kādu laiku virzās prom no preču deficīta un pārpatēriņa, jaunie pasūtījumi krīt globālā mērogā. Situāciju Eiropas ražošanas sektorā sarežģī arī energoresursu krīze fragmentētajos gāzes un elektroenerģijas tirgos. Atsevišķas energoietilpīgas ražotnes Eiropā, tostarp mēslojumu un metālu ražotāji, jau paziņojuši par ražošanas ierobežošanu vai īslaicīgu apstādināšanu gāzes un elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ.

Nav pārsteigums, ka starp eirozonas lielvalstīm vienu no lielākajiem sitieniem no šī šoka izjutīs Vācijas ekonomika. Vēsturiski izveidojusies atkarība no Krievijas gāzes importa un citu alternatīvu trūkums padara Vāciju sevišķi ievainojumu. Rudenī negatīvo ietekmi no gāzes un elektroenerģijas cenu kāpumu vairāk sāks izjust arī Eiropas patērētāji.

Nenoteiktība energoresursu tirgū liks valdībām atvērt maciņus

Nesenā Krievijas gāzes piegāžu patraukšana pa Nord Stream cauruļvadu uz Eiropu rada vēl lielākus riskus eirozonas inflācijai un ekonomikas attīstībai. Augusta beigās, divus mēnešus ātrāk par plānoto, Eiropā tika sasniegts 80% gāzes krātuvju piepildījuma mērķis. Tas daļēji palīdzēs Eiropas valstīm pārziemot, bet konkurence par gāzes piegādēm, citu starpā ar Āzijas valstīm, turpinās uzturēt augstas gāzes cenas un nenoteiktību tirgū, sevišķi, ja Krievijas gāze pilnībā pazudīs no Eiropas.

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda aplēsēm ietekme uz Eiropas Savienības un Vācijas ekonomiku no Krievijas gāzes padeves pilnīgas pārtraukšanas varētu būt lēšama diapazonā no 0.4 % gadījumā, ja to izdosies aizvietot ar sašķīdinātās gāzes importu, un līdz nepilniem 3%, ja gāzes piegādes uzņēmumiem tiks ierobežotas par labu mājsaimniecībām. Lai mazinātu negatīvo efektu, valdības Eiropā patlaban strādā pie jaunajām uzņēmumu un patērētāju atbalsta programmām. Piemērām, Vācijas valdība paziņoja par atbalsta programmu nepilnu 2 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas ir divreiz vairāk nekā pasākumi, kuri jau tika ieviesti kopš pērnā gada septembra.

Citās Eiropas Savienības valstīs pēdējā gada laikā ieviestas atbalsta programmas 1 – 3 % apmērā no valstu IKP. Taču atšķirībā no pandēmijas stimuliem šoreiz par lielākajiem budžeta deficītiem nāksies maksāt dārgāk – Centrālajām bankām ceļot likmes, aug arī valdību aizņemšanas izmaksas.

Svaru kausos cīņa ar inflāciju un izaugsmes bremzēšana

Pagaidām ir daudz nezināmo, lai spekulētu, cik dziļš un ilgs realitātē varētu izrādīties Eiropas ekonomikas atslābums. Tas būs atkarīgs ne tikai no norisēm energoresursu tirgos, valdību rīcībām un globālā pieprasījuma noturības, bet pat no tik neprognozējama faktora kā laika apstākļi šā gada ziemā. Jau tagad analītiķi paredz, ka ekonomikas izaugsme nākamgad ASV un eirozonā nepārsniegs 1%, turklāt ar lielu varbūtību eirozonā realitātē cipari būs vēl zemāki vai pat ar mīnuszīmi.

Ekonomikas rādītāju pasliktināšanās Eiropā, inflācijai vēl aizvien turoties augstā līmenī, sarežģīs dzīvi arī Eiropas Centrālai bankai (ECB). Septembrī ECB ir paātrinājusi likmju celšanu un palielinājusi galveno refinansēšanas likmi līdz 1.25 % no 0.50 % jūlijā un apaļas nulles vasaras sākumā. Ņemot vērā rekordaugstu inflāciju, ECB plāno turpināt celt likmes arī nākamo sēžu laikā. Tai pašā laikā faktiski nonākot augstas inflācijas un lēnākas ekonomikas izaugsmes krustcelēs, ECB varētu nākties ieturēt pauzi likmju celšanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 16,9 % salīdzinājumā ar pērnā gada maiju un lielāko daļu no inflācijas Latvijā veido pārtikas, elektroenerģijas, degvielas un siltumenerģijas cenu kāpums. Pēdējos trīs mēnešos cenu kāpums Latvijā ir pārspējis pat 2007. – 2008. gada tempus, un maijā salīdzinājumā ar aprīli patēriņa cenas Latvijā pieauga par 4 %. No šiem 4 % gandrīz 3 % ir dēļ valsts atbalsta pasākumu pārtraukšanas, kas gada pirmajos četros mēnešos amortizēja energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām.

Gada inflācija maijā Latvijā sasniegusi 16,9% 

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet...

Inflācija šobrīd ir globāls fenomens, un patēriņa cenu kāpums ASV, kā arī Eiropā ir pārsniedzis 8 %. Mūsu reģionā inflācija ir tuvu 20 %, savukārt rūpniecībā izmaksu pieaugums daudzās Eiropas valstīs pārsniedz 30 %. Arī Latvijā ražotāju cenu inflācija ir sasniegusi 30 %, taču patēriņu cenu inflācija Latvijā ir divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā. Tam varētu būt vairāk iemeslu.

Pirmkārt, mēs lielāku daļu no saviem ienākumiem tērējam pārtikai un enerģijai; algas Latvijā aug straujāk kā Rietumeiropā un mūsu tirgotājiem, iespējams, ir īsāki piegādes līgumi un veikalos ātrāk redzam izmaksu pieaugumu. Maija inflācijas rādītājos mēs skaidri redzam, cik nozīmīgs ir valsts atbalsts.

Otrkārt, situācijā kad visi zina, ka cenas aug, cenu celšana nevienam nav jāskaidro un, iespējams, atsevišķi uzņēmumi izmanto šo iespēju. Tomēr ar cenu celšanu ir jābūt uzmanīgiem, jo inflācija jau ievērojami pārsniedz ienākumu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja sāk mazināties, un gada otrā puse ekonomikā būs izaicinoša.

Diemžēl tuvākajos mēnešos cenu pieaugumu pasaulē un Latvijā vēl nemazināsies. Rudenī Latvijā ievērojami pieaugs apkures izmaksas, jo dabasgāzes cenas šobrīd ir aptuveni četras reizes augstākas nekā iepriekšējos gados, un augstās minerālmēslu cenas rada potenciālu tālākam pasaules pārtikas cenu kāpumam. Pie tam, Krievija, neļaujot eksportēt Ukrainas pārtiku, cenšas izmantot strauji augšās pārtikas cenas kā ieroci karā ar Ukrainu. Valdības atbalsta pasākumi palīdzēs amortizēt cenu kāpumu, taču ražotāju cenu inflācija Baltijā ir sasniegusi 30 % un spiediens uz patēriņa cenām joprojām ir liels.

Inflācija Latvijā šogad, visticamāk, pārsniegs 14 %, savukārt nākamgad inflācija Latvijā varētu būt 5-7 %. Tomēr situācija ekonomikā ir ļoti nenoteikta un inflācijas dinamiku Latvijā ietekmēs gan notikumi pasaules ekonomikā, gan valsts atbalsta pasākuma efektivitāte. Uz politiķiem un centrālajām bankām ir liels spiediens ierobežot cenu kāpumu, taču instrumentu, kā to sasniegt, nav daudz. ASV Federālo rezervju sistēmu jau ir sākusi palielināt bāzes procentu likmes, un drīz arī Eiropas Centrālā banka varētu sākt celt likmes. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu pat desmit reizes celt procentu likmes un gada beigās bāzes likmes varētu pietuvoties 3 %, savukārt eirozonā procentu likmes 2023. gada laikā varētu pārsniegt 1 %. Tas bremzēs ekonomisko aktivitāti pasaulē un būs ļoti izaicinoši, īstenot tā saucamo mīksto piezemēšanos, pacelt procentu likmes, neizraisot recesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit inflācijas gadi "saspiesti" vienā

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu kāpums Latvijā turpinās, un aprīlī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājās par 2,2 % mēneša laikā, savukārt gada inflācija sasniedza 13 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %. Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās.

Aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru otrdien samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2002.gada saistībā ar bažām par eirozonas iespējamu nokļūšanu recesijā.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien rīta tirdzniecības sesijā nokritās līdz 1,0306 dolāriem par eiro.

Šo kritumu veicinājis arī ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums agresīvi palielināt bāzes procentlikmi, lai cīnītos ar augsto inflāciju.

Analītiķi skaidro, ka aizvien pieaugošās bažas par eirozonas ekonomikas iespējamu nonākšanu recesijā negatīvi ietekmē eiro vērtību, bet dolāra vērtība palielinās saistībā ar prognozēm, ka FRS turpinās agresīvi palielināt bāzes procentlikmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas lejupslīde jeb recesija būs, bet tā būšot sekla, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir negatīvs sitiens ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī Eiropas ekonomikas situācijai kopumā. Tāpēc arī patlaban ekonomika bremzējas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā.

Pēc Kazāka teiktā, recesija noteikti būs, taču tā nebūšot tik dziļa kā, piemēram, 2008.gada krīzes laikā. Viņš norādīja, ka tas ir tāpēc, ka šobrīd Latvijas ekonomikā neesot smagu iekšējo problēmu.

Smags būšot gadumijas periods, kad varētu būt lieli rēķini par siltumu, taču nākampavasar situācijai vajadzētu uzlaboties.

Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka ir ļoti būtiski energoresursu jautājumu atrisināt tā, lai tas nepaliek uz nākamo ziemu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kāpums var novest pie tikpat strauja pirktspējas krituma, kam sekos recesija

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus.

Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 18 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomisko izaugsmi un palielinās inflāciju. Pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4,0% pieaugumu. Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē. ES inflācija 2022. gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto 3,9%, bet eirozonā - 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, atjaunojoties investoru bažām par ASV procentlikmju celšanu, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās bažās par Lielbritānijas ekonomikas recesiju.

Kritums Volstrītā bija straujākais kopš 2020.gada. Indekss "Nasdaq Composite", kurā dominē tehnoloģiju firmas, kas ir sevišķi jutīgas pret augstākām procentlikmēm, saruka par 5,0%, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vairāk nekā 3%.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta, lai samazinātu inflāciju. Gada inflācija ASV martā pieauga līdz 8,5% salīdzinājumā ar 7,9% februārī, tādējādi reģistrēts augstākais tās līmenis kopš 1981.gada decembra.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Banka ceturtdien paaugstināja bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš 2009.gada globālās finanšu krīzes - no 0,75% līdz 1%, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju. Tā arī prognozēja, ka gada inflācija Lielbritānijā šogad pārsniegs 10% un ekonomikā iestāsies recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēl ne, bet drīz

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība aprīļa monetārās politikas sapulcē (14.04.2022) nolēma nemainīt eiro procentu likmes un apstiprināja aktīvu pirkšanas programmas pakāpenisku samazināšanu.

Ko no ECB var gaidīt nākamajos mēnešos? Nākamā ECB sapulce būs 9. jūnijā, kad ECB publicēs jaunākās eiro zonas IKP un inflācijas prognozes. Jaunie cipari ļaus precīzāk izvērtēt iespējamo ECB rīcību gada otrajā pusē, bet jau tagad šķiet, ka inflācijas prognoze atkal būs jākoriģē nedaudz uz augšu, jo ECB aprīļa sapulcē atzina, ka turpmākajos mēnešos sagaidāma paaugstināta inflācija un energoresursu cenu kāpums izraisījis cenu kāpumu arī citos sektoros.

ECB nemaina bāzes procentu likmi 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentu likmi, kā arī...

Taču attiecībā uz ekonomikas izaugsmi saglabāsies piesardzība (visticamāk neliela korekcija uz leju šim gadam, jo ECB sakarā ar karu Ukrainā atzīst pieaugušos riskus).

Secinājumi kredītiem:

Procentu maksājumiem tuvākajos mēnešos nevajadzētu pieaugt, bet jāsāk veikt vingrinājumus, kuros jātestē, kā varētu mainīties procentu maksājumi par kredītu, ja Euribor likme pakāpjas virs nulles (iespējams, gada beigās vai nākamā gada sākumā). Vai procentu maksājumi var radīt problēmas, ja likme pieaug par 0.5% līdz 1.5%? To visvienkāršāk rēķināt ņemot talkā Excel programmu. Nedrīkst aizmirst, ka ģimenes izdevumu budžetā noteikti jārēķinās ar augstas inflācijas saglabāšanos, kas būs papildus slogs maciņam.

Secinājumi noguldījumiem:

ECB ir izvairīga savos komentāros par procentu likmju celšanu, kas nozīmē to, ka kādu laiku saglabāsies negatīvas procentu likmes. Bet, ja sāksies eiro procentu likmju kāpums, tas var būt straujš, bet absolūtos ciparos pagaidām neizskatās, ka tas būs liels. Visticamāk, Lielbritānijas mārciņas un ASV dolāra procentu likmes nākamajā gadā būs pievilcīgākas, bet eiro zonas noguldītājam šajās valūtās ir papildus risks, kuru rada šo valūtu vērtības svārstības pret eiro.

Secinājumi investoriem:

Īstermiņa likmes vēl nekāpj, bet ilgtermiņa likmju kāpums jau licis “asiņot” obligāciju tirgum. Potenciālais likmju kāpums (šobrīd tirgus ir noskaņojies uz likmju kāpumu kaut kad nākotnē) sadārdzina naudas aizņemšanos, kas parasti bremzē kreditēšanas tempus un bremzē ekonomikas izaugsmi. Rezultātā konceptuāli samazinās arī akciju tirgus pievilcība. Pirmkārt, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās samazina patēriņu un apgrozījumu, kas samazina uzņēmumu ieņēmumus un to pievilcību, otrkārt, daļa investoru strādā ar aizņemtu naudu, kas, kredītiem sadārdzinoties, liek atbrīvoties no investīcijām, lai atmaksātu aizņēmums, kurus pārfinansēt paliek arvien dārgāk.

Augstas inflācijas laikā tradicionāli pievilcīgas skaitās investīcijas izejvielu (šobrīd galvenais inflācijas virzītājs), nekustamā īpašuma vai inflācijai piesaistīto vērtspapīru segmentā. Šie segmenti strādā labi, jo, augot cenām, aug apgrozījums un peļņa, bet tas notiek līdz brīdim, kamēr augsta inflācija neiedragā ekonomikas izaugsmi, tādēļ uzmanīgi jāskatās, kāds ir fons un vai nav tā, ka ekonomika ieslīgst recesijā un rezultātā, lai nodrošinātu naudu kontā tiek pārdoti jebkuri aktīvi/investīcijas.

Visvairāk no procentu likmju kāpšanas gaidām cieš obligāciju tirgus, jo kāpjot uz augšu garāko termiņu eiro procentu likmēm, samazinās obligāciju cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs pozitīvi aspekti finanšu tirgū pirmajā pusgadā

Jānis Rozenfelds, IPAS “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs, 07.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā.

Lai gan ilgtermiņā ar pensiju plānu rezultātiem viss ir kārtībā (tie ir pozitīvi un pārspēj inflāciju*), 2022. gada 1. pusgads ir raisījis dažādas diskusijas publiskajā telpā. Iemesli, kāpēc pensiju plānu rezultāti nav uzlabojušies šī gada otrajā ceturksnī, ir tie paši, kas svārstīja tirgu pirmajā ceturksnī: Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, sektoru rotācija, kā arī centrālo banku lēmumi, kas maina “spēles noteikumus” finanšu tirgū. Tiem pievienojušās bažas par iespējamu recesiju.

Šie jautājumi ir smagi un netiks atrisināti ne nedēļas, ne mēneša laikā. Varbūt tam būs nepieciešami pat vairāki gadi.Taču bieži vien, skatoties tikai kopainu, varam palaist garām atsevišķas detaļas un tendences. Šajā rakstā vēlos norādīt uz pozitīviem aspektiem, kas vērojami finanšu tirgū:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūgtas, bet vai zāles?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē 8. septembrī nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas.

Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 1,25% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes (Ilustrācija 4). Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz 8,1%).

Pateicoties pozitīviem pārsteigumiem pirmā pusgada ekonomikas datos, IKP rādītāja prognozi šim gadam ECB paaugstināja uz +3,1%, bet sakarā ar energoresursu piegādes izaicinājumiem, augsto inflāciju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, IKP prognoze 2023. gadam pazemināta uz +0,9%. Recesija nākamgad ECB skatījumā paredzama tikai sliktākā scenārija gadījumā, ja būs problēmas ar energoresursu sagādi komplektā ar aukstu ziemu.

Secinājumi kredītiem:

Šeit arī adekvāts ir jautājums, vai likmju celšana ir rūgtas zāles pret inflāciju, jo rūgtums kredītu procentu maksājumos ir, bet zemāku inflāciju tuvākā laikā nesola. Bet viens ir skaidrs, tik zemas kredītu izmaksas, kā iepriekšējos astoņos gados, mēs tuvākajos gados nepiedzīvosim (ja vispār vēl kādreiz piedzīvosim). ECB ir uz procentu likmju celšanas ceļa, no kura nost doties tā pagaidām neplāno.

Attiecībā uz turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB vadītāja preses konferencē precīzāku informāciju nesniedza, vienīgi solot paaugstinājumus nākamajās vienā līdz četrās sanāksmēs (šādu atbildi preses konferencē no ECB vadītājas “izvilka” žurnālisti) un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz aktuālajiem datiem. Nākamā ECB sapulce ir 27. oktobrī un kārtējais procentu likmju paaugstinājums izskatās gandrīz garantēts, kas nozīmē turpmāku procentu likmju izmaksu pieaugumu kredītiem, bet izmaksu pieauguma temps var arī mazināties. Tā kā lielāko daļu no iepriekšējām procentu likmju nākotnes prognozēm var izmest miskastē, tad nav liela jēga atkal mēģināt minēt cik tieši pieaugs maksa par kredītiem.

Mierinājumam var minēt, ka no tirgū redzamajām cenām izskatās, ka šobrīd tirgus signalizē par 3 mēnešu Euribor likmes došanos 2,5% virzienā (8. septembrī 3 mēnešu Euribor likme bija 0,836%), kas ir zemāks līmenis, nekā, piemēram, sagaidāmais ASV dolāra procentu likmju kāpums. Noteikti jāņem arī vērā, ka tirgus signāli līdz šim nekad nav bijuši precīzi, jo vēl pavasarī neviens tā īsti neprognozēja likmju došanos pāri 1,5%.

No šodienas 0,836% sadārdzinājuma prognoze 3 mēnešu Euribor likmei ir aptuveni vēl 1,6% un 100 tūkstošu eiro kredītam procentu maksājumus gada laikā tas sadārdzinātu par aptuveni 1622 eiro (~135 eiro mēnesī), ja netiek atmaksāta pamatsumma. Bet tā kā Latvijā pārsvarā ikmēneša maksājumos būtisku daļu sastāda arī kredīta pamatsummas atmaksa, tad procentu izmaksu pieauguma prognoze eiro izteiksmē ir mazāka. Šie ir cipari, kuri varētu nākt klāt tam sadārdzinājumam, kurš jau ir piedzīvot līdz šim. Bet tā kā kredītu nosacījumi un piemērotās procentu likmes ir tik dažādas, arī rezultāti katram kredīta ņēmējam ir atšķirīgi.

Kādi vēl secinājumi:

Tirgū ir pozitīvas eiro procentu likmes, kas liks atdzīvoties sen piemirstajam depozītu tirgum. Līdzīgi, kā ne uzreiz, un ne visiem, tika piemērotas negatīvas procentu likmes, arī ar pozitīvu procentu likmju laukā vēl paies kāds laiciņš, kamēr tās sāks būtiski ietekmēt tirgu.

Noskaņojuma indeksu pasliktināšanās, augstā inflācija un augošas procentu likmes palielina risku. Tā kā naudas cenai nosacīti ir divas komponentes – pašizmaksa un riska cena, tad tirgū iespējams arī jaunu kredītu izmaksu “paātrinājums”, jo aug abas iepriekš pieminētās komponentes.

Lai arī pēdējos mēnešos mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums bremzējas, tas tomēr joprojām ir pieaugums un nozīmē to, ka ekonomika var pārdzīvot inflācijas un procentu likmju pieauguma kombināciju. Latvijas lielākais izaicinājums nav priekšā gaidāmā ziema, kuru matemātiski rēķinot var pārdzīvot, bet gan pēdējos gados pieaugusī plaisa starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ieņēmumiem. Arī ECB atzīst, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tiem, kurus vissmagāk skar rekorda augstais inflācijas līmenis.

Lai arī rūgtums sajūtams jau tagad, cerams, ka ECB “zāles” sekmīgi tiks galā ar inflācijas līmeņa samazināšanu, jo augsta inflācija ir nevēlama “slimība”. Diemžēl procentu likmju celšana (un arī naudas apjoma regulēšana) ir vienīgās “zāles”, kuras ECB var dot, bet pār energoresursu tirgus peripetijām ECB varas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet eiro vērtība pret ASV dolāru samazinājās, neraugoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu palielināt procentlikmi.

ECB ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%. Tika nolemts arī palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5%; arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem. Tas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums ECB vēsturē.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz 37 gadu zemākajam līmenim. To būtiski neietekmēja ziņa par karalienes Elizabetes II nāvi. ECB brīdināja, ka "inflācija joprojām ir pārāk augsta, un iespējams, ka tā ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni". ECB vadītāja lika saprast, ka procentlikmes vēl arvien ir tālu no apjoma, kas vajadzīgs inflācijas samazināšanai. Viņa arī brīdināja, ka eirozonai draud recesija, ja Krievija pilnīgi pārtrauks gāzes piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

No politiķiem sagaidām, ka inflāciju vismaz neveicina

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka Latvijā martā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji.

Proti, gada inflācija Latvijā martā bijusi 11,5%. Vēl augstāka inflācija bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%), pārējām valstīm – zemāka, vairākām, kā Somijai (5,8%), Portugālei (5,5%), Francijai (5,1%), Maltai (4,5%) – pat būtiski zemāka nekā pie mums. Savukārt ES vidēji gada inflācija martā bijusi 7,8%, bet eirozonā – 7,4%. Vēl būtiski, ka martā Latvijā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 3,3%, Lietuvā – par 2,4%, bet Igaunijā – par 2,7%.

Tātad, tā turpinot, varam izvirzīties arī līderos. Saprotams, ka ar administratīvām metodēm inflācijas pieaugumu ievērojami apturēt nevar, it īpaši, ja tas, kā šoreiz, lielā mērā ir ārējo notikumu ietekmēts. Taču tas, ko var darīt, ir vismaz neveicināt cenu pieauguma tempu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc datu publicēšanas, kas parādīja, ka inflācija ASV vēl arvien ir augstā līmenī.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 8,3% salīdzinājumā ar 8,5% jūlijā, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi tomēr bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 8,1%.

Akciju cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas un ASV dolāra vērtība bija kritusies, investoriem cerot, ka cenu pieauguma palēnināšanās ļaus ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) atteikties no agresīvas procentlikmju celšanas kā līdzekļa inflācijas ierobežošanai.

Saskaņā ar ASV Nodarbinātības ministrijas datiem patēriņa cenas valstī augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaugušas par 0,1% pēc tam, kad jūlijā tās bija saglabājušās nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Tomēr pamatā militārs, nevis sankciju pretspēks

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas attīstība un tai pateicoties notiekošais reālo tirdzniecības apjomu kāpums apvienojumā ar globālo cenu sprādzienu liek eksportam un importam sasniegt arvien jaunus rekordus.

Maijā ir reģistrēts visu laiku lielākais imports: 2,334 miljardi eiro. Tāpat ir sasniegts visu laiku lielākais eksports sezonāli izlīdzinātajos datos: 1,693 miljardi (neizlīdzinātajos datos tas bija nedaudz lielāks martā).

Līdz ar to arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir visu laiku lielākais - tas pirmo reizi pārsniedzis četrus miljardus eiro. Eksports naudas izteiksmē ir divkāršojies salīdzinājumā ar 2016. gada pavasari, kas nebūt nav tik sen. Skaidrs, ka liels nopelns te ir cenu kāpumam. Eksports salīdzinājumā ar pērno maiju audzis par 36,5%. Tas skan iespaidīgi, bet jāņem vērā, ka rūpniecības eksporta cenu kāpums maijā bija 23,2%.

Pārējo preču eksporta nozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības - eksporta cenu kāpums maijā gada griezumā varēja būt apmēram divkārt lielāks nekā rūpniecībā. Kopējais eksporta vienības vērtības sadārdzinājums aprīlī bija 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas valdība turpina funkcionēt, banku sistēma ir stabila un parādsaistību maksājumu veikšana īstermiņā ir iespējama, taču Krievijas iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā, teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paziņojumā.

Vienlaikus SVF brīdina, ka šim karam varētu būt arī plašākas sekas, tostarp apdraudēta globālā pārtikas drošība cenu kāpuma dēļ un nespēja sēt labību, tai skaitā kviešus.

Fonds prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad samazināsies par vismaz 10%, ja vien nekavējoties tiks panākts mierizlīgums. Taču fonds brīdina, ka šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, un, ja karš turpināsies, situācija pasliktināsies.

Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties pat par 25%-35%, salīdzinot ar 3,2% izaugsmi pērn, ko nodrošināja rekordielā graudu raža un spēcīgs iekšzemes patēriņš.

Taču, neskatoties uz Krievijas militāro spēku Ukrainā nodarītajiem postījumiem, valdība un valsts turpina funkcionēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties samazinājās.

Analītiķi norāda, ka investori ir noraizējušies par eirozonas ekonomikas perspektīvām, kara Ukrainā dēļ pieaugot enerģijas cenām. Tas arī veicina eiro kursa kritumu - šonedēļ tas samazinājies zem ASV dolāra vērtības, sasniedzot 20 gados zemāko līmeni.

Investori ir satraukti arī par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma varētu turpināt agresīvi palielināt bāzes procentlikmi, cīnoties pret augsto inflāciju, bet tādēļ Savienoto Valstu ekonomika varētu nokļūt recesijā. Pēdējā laikā strauji pieaugušais ASV dolāra kurss otrdien nedaudz samazinājās, kad tika publiskoti neiepriecinoši statistikas sākotnējā novērtējuma dati par ražošanas un pakalpojumu sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) 8. septembra lēmumu – paaugstināt procentu likmes par 75 bāzes punktiem –, 21,5% augsto inflāciju augustā un iedzīvotāju pirktspējas straujo kritumu, vēl aizvien puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirkt dzīvokli ir izdevīgāk nekā īrēt.

ECB lēmuma iespējamās sekas, tostarp recesija jau līdz šī gada beigām, jūtami ietekmēs nekustamo īpašumu tirgus attīstību.

Nekustamā īpašuma tirgu kopumā ietekmēs ne tik daudz ECB bāzes likmju paaugstināšana, kā joprojām nenoteiktība būvniecības izmaksās. Attīstītājiem ir grūti prognozēt pašlaik būvniecības stadijā esošo objektu būvizmaksas, kādas tās būs, projektu nododot ekspluatācijā, Dienas Biznesam pauž CBRE Baltics Vērtēšanas un konsultāciju nodaļas vadītājs Roberts Ardavs. Šāda situācija apgrūtina būvniecības gala produkta cenas noteikšanu un pašlaik veido ievērojami lielāku prognozēto sadārdzinājumu, ja salīdzinām ar ECB bāzes likmju paaugstināšanas ietekmē pieaugošajiem kredīta maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valstu lokā Latvijā ir vieni no dārgākajiem kredītiem un izsniegts vismazākais kredītu apmērs, kas pat šogad ir par vairāk nekā 40% mazāks, nekā tas bija pirms 2008. gada recesijas. Tas tikai pierāda konkurences trūkumu finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis. Viņš norāda, ka, lai kreditēšanā Latvija izskatītos pieklājīgāk salīdzinājumā ar Igauniju un eirozonu kopumā, ir nepieciešami papildu kredīti 5–6 miljardu eiro apmērā, bet esošiem tirgus spēlētājiem ir labi tā, kā ir, jo nav aktivitāšu, kas būtu vērstas uz tirgus daļas palielināšanu. Tieši tāpēc Indexo ar vienu šāvienu iecerējis nošaut divus zaķus – kļūt par publisku uzņēmumu un piesaistīt kapitālu bankas izveidei.

Fragments no intervijas

Kāpēc Indexo vispār nepieciešama banka, ja Latvijā komercbanku netrūkst, bet iedzīvotāju skaits ik gadu turpina samazināties?

Komentāri

Pievienot komentāru