ESKO. Gan jau lielākā daļa lasītāju kaut reizi ir dzirdējuši šo abreviatūru. Bet tiem, kuri nav, te skaidrojums. Tiešā atšifrējumā ESKO nozīmē energoservisa kompānija, taču plašākā skaidrojumā tas nozīmē, ka energopatērētājs energoefektivitātes uzlabošanai neizmanto savus finanšu līdzekļus un resursus, bet gan atļauj to darīt ESKO uzņēmumam, kas ar saviem resursiem veic visus nepieciešamos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, bet energopatērētājs pēc pasākumu pabeigšanas turpmākos 2–10 gadus turpina maksāt par enerģiju tādā pašā apmērā ESKO uzņēmumam, kā to darījis līdz energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Savukārt ESKO uzņēmums no ieekonomētās enerģijas izmaksas starpības atgūst investīcijas un savu nopelnīto 2–10 gadu laikā. Pēc šā perioda beigām visa ekonomija paliek energopatērētāja rīcībā. ESKO modeļa gadījumā atbildību par veiksmīgiem projekta rezultātiem uzņemas ESKO uzņēmums kopīgi ar energopatērētāja uzņēmumu.
Ja šī definīcija liekas par sarežģītu, tad te vienkāršots skaidrojums. Es maksāju par siltumenerģiju un elektrību savā objektā 10 000 EUR mēnesī, bet tad pie manis atnāk Jānis un saka: «Klau, izdarīsim tā, ka maksāsi tikai 3000 EUR mēnesī!» Es, protams, par šādu piedāvājumu esmu dikti priecīgs. Bet ir viens nosacījums – es turpināšu vēl kādu laiku maksāt šos 10 000 EUR Jānim par to, ka viņš manā objektā ieguldīs savu naudu un par to veiks energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, un līdz ar to pēc dažiem gadiem es vairs ne Jānim, ne energopiegādātājiem nemaksāšu 10 000 EUR, bet gan tikai 3 000 EUR jau atkal tieši energopiegādātājam. Jānis būs atguvis investīcijas un arī mazliet nopelnījis, savukārt es iegūšu ekonomiju savā objektā ekspluatācijas laikā un paaugstināšu tā vērtību.
Šoreiz gan nestāstīšu par dzīvojamo ēku ESKO projektiem, bet gan par industriāliem objektiem, biroja ēkām. Īsāk sakot, šis raksts vairāk domāts uzņēmumu pārstāvjiem, mazāk – fiziskām personām.
Kāda ir pasaules pieredze? Teorētiski tā ir ļoti skaista. Ir dzirdēti un pieredzēti veiksmes stāsti jau no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kad daudz kas industriālajā sfērā ir pārkārtots, pateicoties tieši ESKO projektiem. Pasaulē uz ESKO modeli skatās ļoti plaši un dziļi. Kā – Jūs jautāsiet? Energoefektivitātes pasākumi tiek veikti gan ēkām, gan pārkārtojot arī ražošanas procesus. Respektīvi ESKO pakalpojumu sniedzējs pārkārto uzņēmumu ražošanu, lai arī tā iegūtu ietaupījumu.
Pie mums, Latvijā, pagaidām ESKO modeļa izpratne vairāk saistās ar energoefektivitātes palielināšanu ēkām, bet ne tieši ražošanas procesiem. Tomēr cerīgi, ka jau tagad ir atsevišķi gadījumi un atsevišķi stāsti, kad ražošanā uzlabo enenergoefektivitāti, modernizējot kādu no energoietilpīgākajiem ražošanas procesiem, piemēram, ražošanas procesiem nepieciešamo tvaika ražošanu.
Kāpēc līdz šim ESKO modelis nav guvis popularitāti pie mums? Tāpēc, ka tas ir licies pārāk sarežģīts. Nu, padomājiet – ja ir tāds Eiropas Savienības fonds, Klimatu pārmaiņas finanšu instruments, kuri, var teikt, piedāvā līdzekļus, tad kālab jāsarežģī visas lietas, kālab jāgaida, kad naudiņa sāks ripot atpakaļ? ES fondi un tamlīdzīgi finansējumi ir ESKO alternatīva.
Mūsu pieredze rāda, ka, apvienojot fondu finansējumu un ESKO modeli, var iegūt lielāko efektu. Ir objekti, kuros parastā ESKO gadījumā apmaksāšanas periods sasniedz 10 vai vairāk gadus, bet ar KPFI līdzfinansējuma periods ir ievērojami īsāks.
Jāatzīmē, ka ESKO gadījumā ir jāsaskaras ar likumdošanas problēmām – proti, nav precīzi definēts, kā pašvaldības un valsts iestādes varētu piedalīties šādā projektā, jo nav atrunāts, kā tās var nodot kontroli par savām ēkām, kā viņi var uzņemties atbildību ilgtermiņā utt. Bet mēs ceram, ka likumdošanas puse drīzumā varētu tikt sakārtota.
Kālab vēl ESKO modelis ir vajadzīgs? Atgādināšu, ka, lai mazinātu energoatkarību no citu labvēlības, kā arī ietekmi uz klimatu, pirms pāris gadiem Eiropas Parlaments un Eiropas Padome akceptēja jauno Energoefektivitātes direktīvu 2012/27/ES. Atbilstoši tās nostādnēm Latvijas Saeima pieņēma jaunu Ēku energoefektivitātes likumu. Energoefektivitātes direktīvas galvenais mērķis ir veikt tādu ieguldījumu, lai sasniegtu ES energoefektivitātes mērķi 2020. gadā – par 20% samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus, līdz 20% palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un par 20% paaugstināt energoefektivitāti. Bez ESKO modeļa, tikai ar ES fondu finansējumu, šo direktīvu sasniegt nevarēs – tā es uzskatu.
Kas vēl jāatceras, domājot par ESKO modeli? Mērījumi. Mērījumi. Un vēlreiz mērījumi. Tie ir ļoti svarīgi, ja vēlamies, lai ESKO modelis strādātu savā vislabākajā versijā. Vislabāk šos mērījumus ir sākt veikt ļoti laicīgi. Proti, mērījumiem būtu jābūt jau par pēdējiem diviem gadiem, ideāli – ja par pēdējiem trim, četriem. Svarīgi, lai mērījumi būtu pēc iespējas detalizētāki. Mums ir jāzina pilnīgi skaidri un precīzi, cik ēka kopumā patērē, uz ko un kā patērē, cik un kā patērē dažādos procesos utt. Šeit ieguvēji ir tie, kuri jau savlaicīgi, būvējot ēku vai modernizējot inženiertehniskās sistēmas, ir ieviesuši ēkas vadības sistēmas (BMS), kas ļauj veikt arī detalizētus enerģijas patēriņa mērījumus. Ja nav BMS, bet ir uzstādīti skaitītāji, tad iespējams, ka tos var viegli pieslēgt telemetrijas pakalpojumam un pēc tam iegūt detalizētu enerģijas patēriņa analīzi dažādos griezumos. Tāpat nekas nenotiek bez detalizētas ēkas apsekošanas – tas ir pats par sevi saprotams. Ir jāizložņā ēka, kā saka, no matu galiņiem līdz papēžiem, proti, no pagraba līdz pat bēniņiem. Ir detalizēti jāizpēta visas inženiersistēmas. Ja veicam ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, tad jāveic energoaudits. Un nevis vienkārši formāls, bet reāls! Tas ir tāpat kā apmeklējot ārstu. Ja kaut ko nepateiksiet, noklusēsiet, ārstēšana nevarēs būt tik sekmīga, kāda tā būtu, ja ārsts zinātu pilnu ainu. Ir ļoti svarīgi, lai ēkas apsaimniekotājs vai īpašnieks maksimāli detalizēti izstāstītu, ko viņš zina par to, kas ir darīts pēdējos gados.
Nav divu vienādu ēku, nav divu vienādu objektu, tātad nav divu vienādu risinājumu. Katrs gadījums jāskata individuāli. Bieži vien sistēmas vairs nevar rekonstruēt, tās jāmaina pilnībā, jo ir nokalpojušas savu laiku. Tāpat viena lieta ir energoefektivitāte, bet vēl daudz nozīmīgāka lieta ir ēkā esošo, strādājošo cilvēku veselība. Jo, ja nav sakārtota ventilācijas sistēma, nereti cilvēki daudz biežāk slimo, pusdienas laikā jau ir noguruši, zūd viņu produktivitāte. Tāpat, savedot kārtībā ēkas iekšieni, nedrīkst piemirst par tās ārieni. Proti, uztaisot skaistu ēkas fasādi, ēkas vērtība aug. Bet, ja par to nedomā, var nonākt līdz situācijai, kad ēkas vērtība ir nokritusies jau līdz tādam līmenim, ka tajā nav jēgas kaut ko ieguldīt. Bieži vien, objektu pakļaujot ESKO projektam, mēs saskaitām tikai ekonomiju no enerģijas ietaupījuma, bet nepaskaitām, ka novecojušās sistēmas būs jāmaina arī bez ESKO, bet, piesaistot ESKO, iespējams ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus. Otrais zaķis ir jau tīrs klienta ieguvums, jo ESKO uzņēmums rēķinās tikai ar ietaupītajiem līdzekļiem no enerģijas ietaupījuma.
Tāpat obligāti jāpiemin, ka ar ESKO modeli atkrīt būvniecības nozarē tik pierastā tirgošanās par cenu – dārgi vai lēti. Te atkrīt diskusijas par lieku greznību, nevajadzīgiem tēriņiem, dārgiem materiāliem utt., jo abas puses ir vienādi iesaistītas, plānojot gan savu ieguldījumu, gan tā atgūšanu noteiktā periodā.
Principā ESKO ir ilgtermiņa saistības. Tā vis nav, ka atnāca, izdarīja, paspieda roku, aizgāja, viss finito. ESKO gadījumā tās ir ilgtermiņa saistības uz gadiem pieciem un vairāk. Tās ir attiecības, kad viens otram ir blakus un notiek kontrole. Tātad – jāskatās, ko un kā dara ēkas īpašnieks, ko dara cilvēki viņa mājā, protams, tādā izpratnē, cik daudz tas attiecas uz energoefektivitātes rādītājiem. Nav jēgas sakārtot ventilāciju, kondicionēšanu un citas sistēmas, ja cilvēki ēkā atver logus līdz galam vaļā, neizslēdz apgaismojumu un tā tālāk. Ja pasūtītājs vai īpašnieks nebūs ieinteresēts visā ESKO projekta laikā un nemudinās gan darbiniekus, gan pats sevi domāt energoefektīvi, ja nesekos līdzi sistēmām, nesekos līdzi, lai sistēmas tiktu pienācīgi uzturētas, tad situācija galu galā vairs nebūs tik rožaina.
Kādi ir galvenie secinājumi? Juridiski vēl līdz galam nesakārtots process, kas tomēr ļoti efektīvi un ekonomiski veic ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kas jo īpaši svarīgi ir tagad, kad ES fondu finansējuma upes ir apsīkušas. Turklāt tas aiztaupa parasti neauglīgo tirgošanos par modernizācijas izmaksām, jo ESKO jāinvestē tieši tik, cik nepieciešams, lai panāktu optimālo investīciju un ekonomijas attiecību. ESKO – tas ir abpusēji izdevīgs sadarbības modelis gan tā veicējam, gan saņēmējam. Vienlaikus jāatceras, ka tas ir sadarbības modelis, kur abām pusēm ir ne tikai jādomā energoefektīvi, bet tieši tā arī jāuzvedas, veicot visus nepieciešamos priekšdarbus mērījumu kontekstā un pareizi uzturot visas sistēmas ne vien darbu veikšanas periodā, bet arī pēc tam. Tātad jābūt skrupulozi precīziem un pacietīgiem, domājot ilgtermiņā.
ESKO kompānija ir mazliet kā labais policists, kurš ēkas īpašnieku strikti iztaujās, vai viss, kas vajadzīgs, ir izdarīts. Tālab – iesaku šo policistu uzklausīt un galu galā arī klausīt.
