Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

AS INDEXO Banka Latvijas banku tirgū ievieš konceptuāli jaunu pieeju, kas paredz, ka par bankas pamata pakalpojumiem klientiem, kuri saņem ienākumus INDEXO Bankā, nav jāmaksā.

Šiem klientiem bankas plāns “Zelts” pieejams bez ikmēneša maksas. Plāns ietver neierobežotu skaitu bezmaksas pārskaitījumus eirozonā, uzreiz lietojamu virtuālo maksājumu karti, piekļuvi ienesīgiem un ērti lietojamiem uzkrājumu rīkiem un 365 dienu lielo pirkumu apdrošināšanu. INDEXO Bankas plāns “Zelts”, kā arī bankas mobilā aplikācija, nosedz visas iedzīvotāju ierastās ikdienas finanšu vajadzības.

Lai nemaksātu par ikdienas bankas pakalpojumiem, klientiem INDEXO Bankā ir jāpieslēdz plāns “Zelts” un jāsaņem regulāri ienākumi, piemēram, alga, stipendija, pensija vai citi regulāri ieskaitījumi.

“Šī ir vēl nebijusi pieeja Latvijas banku tirgū. Mēs uzskatām, ka lojāliem klientiem ikdienas bankas pakalpojumiem jābūt bez maksas. INDEXO mērķis vienmēr ir bijis izaicināt Latvijas finanšu tirgū iesīkstējušās tradīcijas un padarīt finanšu vidi pieejamāku un izdevīgāku iedzīvotājiem, un šis bezmaksas piedāvājums ir nozīmīgs solis ceļā uz to,” saka Valdis Siksnis, INDEXO Banka valdes priekšsēdētājs un viens no INDEXO grupas dibinātājiem.

No šī gada mājokļa iegādi Latvijā ietekmēs ne tikai cena un atrašanās vieta, bet arī parādi.

Spēkā stājies princips “parāds seko dzīvoklim”, kas nozīmē, ka, pērkot īpašumu, jaunais īpašnieks pārņem arī pēdējo trīs gadu uzturēšanas saistības.

Ko paredz jaunais regulējums?

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka jaunais īpašnieks pārņem atbildību par komunālo pakalpojumu parādiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī maksājumiem par zemes likumiskās lietošanas tiesībām, ja tādas ir piemērotas. Savukārt par parādiem, kas ir vecāki par trim gadiem, joprojām būs atbildīgs iepriekšējais īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nav veicis. Likumdevēja mērķis ar šīm izmaiņām ir uzlabot maksājumu disciplīnu un nodrošināt, ka dzīvojamo māju apsaimniekošana un uzturēšana netiek apdraudēta parādu dēļ, vienlaikus veicinot lielāku skaidrību un atklātību nekustamā īpašuma darījumos.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.

Deputāti darbu pie nākamā gada budžeta sāka 3. decembrī.

Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti.

Saeimas deputāti cita starpā pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Daļai pārtikas pamatproduktu, tostarp miltu, piena, putnu gaļas produktiem un svaigām olām, no nākamā gada vidus tiks noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā, paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Grozījumi pieņemti, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Samazināto 12% PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu un bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažāda veida maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām un pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei un maizes stienīšiem.

Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā.

To atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

"Šāds risinājums būs viens no faktoriem, kas var palīdzēt mazināt pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un atvieglot inflācijas seku pārvarēšanu," pauž Anda Čakša.

Samazināto 12 procentu PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu, bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažāda veida maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām, pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei, maizes stienīšiem.

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus tiek attīstīta jauna, uz olu proteīna bāzēta sporta uztura produktu līnija, kas perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu uzņēmuma vērtības ģeneratoru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Agrova International dibinātājs, lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka 2026. gadā plānots sākt būvēt jaunu olu ražošanas novietni un cāļu audzēšanas fermas Lielbritānijā, savukārt Alūksnē uzbūvēt trīs jaunus cehus ar jaudu 125 000 dējējvistu katrā, kā arī izveidot tiem atbilstošu infrastruktūru.

Kāpēc izvēlējāties īstenot paplašināšanos, iegādājoties aktīvu olu ražošanas un tirdzniecības kompāniju ārpus ES — Lielbritānijā?

Ambīcijas iegādāties kādus olu ražošanas aktīvus aiz Latvijas robežām nav dzimušas vakar, bet gan jau pirms vairākiem gadiem. Jā, Lielbritānija pašlaik ir Eiropas valsts, kura vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tik un tā ir viena no trim lielākajām ekonomikām Eiropā. Tā ir liels tirgus ar aptuveni 70 miljoniem iedzīvotāju un kopējo ikgadējo olu patēriņu vairāk nekā 14 miljardi, un tā kopējo apgrozījumu vairāku miljardu sterliņu mārciņu vērtībā. Latvijas olu tirgus pēc apjoma ir salīdzinoši neliels, bet Apvienotās Karalistes tirgus ir vairāk nekā trīsdesmit reizes lielāks, lai gan patēriņš uz vienu iedzīvotāju abās valstīs ir līdzīgs. Pat visas Baltijas olu tirgus ir apmēram 10 reizes mazāks par Lielbritānijas tirgu. Patīk tas vai nepatīk, bet, ja ir ambīcijas strauji attīstīties, tad jāiet uz lielajiem tirgiem. Tieši tāpēc ir Agrova darījums par 100% akciju iegādi Lielbritānijas olu ražošanas un distribūcijas uzņēmumā Sunrise Group, kas apvieno Sunrise Poultry Farms un Sunrise Eggs Holdings. Baltijas tirgū izaugsmes iespējas ir apgrūtinātas ne tikai tāpēc, ka šajā reģionā ir tikai aptuveni 6 miljoni iedzīvotāju, bet arī tāpēc, ka olu segments ir piesātināts un ir ļoti asa konkurence. To rada ne tikai vietējie olu ražotāji ar Ziemeļeiropas olu ražošanas līderi Balticovo priekšgalā, bet arī konkurence ar Polijas un Ukrainas olu ražotāju importu. Turklāt Ukrainas olu ražotāji izmanto ģeopolitisko situāciju savu ekonomisko interešu labā. Savukārt Lielbritānija savu olu tirgu ļoti prasmīgi aizsargā no importa, jo lielveikalos uz visiem olu iepakojumiem ir apzīmējums – sarkana lauva (British Lion certification) - sertifikācijas sistēma, kuru uztur nevalstiskais sektors. Ja šāda marķējuma uz olu iepakojuma nav, tad lielajos mazumtirdzniecības veikalos šādu produktu pārdošana nav iespējama, tad atliek tikai tā dēvētie nelielie piemājas veikali. Lai iegūtu attiecīgo sertifikātu un olu iepakojumu varētu marķēt ar sarkanās lauvas simbolu, ir nepieciešama olu ražotne Lielbritānijā, tādējādi vietējie ražotāji tiek aizsargāti no citu valstu ražotājiem, kam ir citas (zemākas) prasības importam, kas nereti kropļo konkurenci. Tas ir tas, kā pietrūkst Eiropas Savienībā, un tādējādi šajā tirgū ir daudz grūtāk strādāt, jo teorētiski ieejas prasības ES tirgū visiem ir vienādas, taču realitātē tas tā nav. Vēl jo vairāk, ja ražošanas izmaksas šajās zemēs (trešajās valstīs) ir ievērojami zemākas nekā ES, kurā strādājošajiem ir jāizpilda 100% visi nosacījumi, kas sadārdzina ražošanu. Vēl viens ļoti būtisks faktors, kas Sunrise iegādi padara par ļoti nozīmīgu atspēriena aktīvu Lielbritānijā, ir tas, ka šī kompānija veiksmīgi un lielos apjomos iepērk olas no mazākiem ražotājiem, tās šķiro, fasē un realizē saviem biznesa klientiem.

Ir uzsākta Balticovo biogāzes stacijas EGG ENERGY modernizācijas 3. kārtas būvniecība. Projektu EGG ENERGY modernizācijai izstrādāja arhitektūras birojs SEP. Projekts būtiski palielinās stacijas ražošanas efektivitāti.

EGG ENERGY biogāzes stacijas modernizācijas projektā SEP inženieru komanda īstenoja divas savstarpēji saistītas, bet tehnoloģiski atšķirīgas daļas — jaunas pēcfermentācijas tvertnes projektēšanu un esošo fermentācijas tvertņu pilnveidošanu. Šīs pārmaiņas ļaus būtiski palielināt biogāzes ražošanas efektivitāti.

Īpaši nozīmīgi, ka SEP spēja paveikt visu projektēšanas procesu četrarpus mēnešu laikā, nevis sešos, kā sākotnēji bija plānots. Šāds rezultāts tika panākts, pateicoties precīzai darba plānošanai, lielākai komandas kapacitātei un ciešai sadarbībai ar pasūtītāju.

Šis ir spilgts piemērs tam, kā efektīva projektēšana tieši ietekmē būvniecības ekonomiku un termiņus. Projekta ātrā realizācija ļauj pasūtītājam uzsākt būvdarbus vēl pirms ziemas iestāšanās, tādējādi samazinot kopējās būvniecības izmaksas par aptuveni 30%. Turklāt šāds plānošanas temps nodrošina ne tikai finanšu ieguvumus, bet arī resursu racionālu izmantošanu un mazāku būvlaukuma uzturēšanas laiku.

“APF Holdings” lielākais akcionārs “Agrova International” (Agrova), ko dibinājis Jurijs Adamovičs, ir piesaistījusi ārvalstu investoru - Luksemburgā reģistrēto investīciju fondu “AMC V SCA SICAV-RAIF”, kuru konsultē “Accession Capital Partners” (“ACP”).

“ACP” ir parakstījies uz jauno akciju emisiju un ieguvis 23% līdzdalību “Agrova” kapitālā. “ACP”, kas iepriekš bija pazīstams kā “Mezzanine Management”, ir viens no vadošajiem finansējuma risinājumu nodrošinātājiem vidēja izmēra uzņēmumiem Centrāleiropā.

Šī partnerība iezīmē būtisku pavērsienu jaunizveidotās “Agrova” grupas attīstībā, nodrošinot spēcīgu finansiālu pamatu ražošanas jaudu paplašināšanai Latvijā, tostarp “Alūksnes putnu fermas” tālākai modernizācijai. Turklāt “ACP” sniedza finansējumu arī nesen izziņotajā darījumā, kura ietvaros “Agrova” iegādājās Lielbritānijā bāzēto olu ražotāju “Sunrise Group”, tādējādi stiprinot grupas stratēģiju iegādāties augstas kvalitātes aktīvus Eiropā un paātrināt starptautisko izaugsmi.

Arhitektūras birojam SEP 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu un skaidru skatījumu par nākotnes attīstību. Šis gads SEP bija intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods, kurā uzņēmums vēl vairāk nostiprinājis savu lomu kā lielākais arhitektūras birojs Latvijā.

2025. gadā SEP arhitektu, inženieru un BIM speciālistu komanda strādāja pie 36 projektiem un 11 autoruzraudzības projektiem vairākās valstīs. Projektu ģeogrāfija aptvēra plašu reģionu — no Latvijas līdz Lietuvai un Igaunijai, no Somijas infrastruktūras objektiem līdz pat projektiem ASV tirgū.

Projektēšana ietvēra visu spektru: dzīvojamās un biroja ēkas, valsts mēroga infrastruktūras objektus, modernas industriālās ražotnes, biogāzes un biometāna stacijas, kā arī ilgtspējīgas enerģētikas risinājumus. “Šie ir objektīvi fakti un tie apliecina SEP komandas jaudu un profesionalitāti,” uzsver SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Starp 2025. gada nozīmīgākajiem projektiem īpaši izceļami vairāki. Viens no stratēģiski svarīgākajiem darbiem ir Latvijas Nacionālā futbola stadiona koncepcija, kas izstrādāta sadarbībā ar “Populous” — pasaulē atzītu sporta infrastruktūras līderi. Šī sadarbība ļāva apvienot vietējo kompetenci ar globālu pieredzi.

Latvijas putnkopības un olu produktu ražošanas uzņēmumu grupa AS “APF Holdings”, kurā ietilpst “Alūksnes putnu ferma”, maina juridisko nosaukumu uz AS “Agrova Baltics” un turpmāk būs daļa no zīmola “Agrova” grupas, kas ietvers arī 2025. gada novembrī iegādāto Lielbritānijas putnkopības uzņēmumu “Sunrise Eggs”.

Zīmola maiņa noslēdz pirmo posmu AS “Agrova International” grupas stratēģijā, kas vērsta uz izaugsmi Eiropas tirgos un vienotas identitātes izveidi starptautiskai olu un olu proteīna ražošanas un tirdzbniecības platformai. Grupas mērķi ietver jaudu paplašināšanu Baltijā līdz 450+ miljoniem olu gadā, līdzsvarotu eksporta portfeli starp Lielbritāniju, Baltiju un ES, augstas pievienotās vērtības olu produktu attīstību un digitalizācijas, efektivitātes un ilgtspējas sistēmu stiprināšanu. “Agrova” grupu 2025.gada oktobrī izveidoja līdzšinējais lielākais “APF Holdings” akcionārs Jurijs Adamovičs.

“Agrova” zīmola pamatideja ir balstīta Latvijas lauksaimniecības izcilībā un būs atpazīstama ar krietnu rīcību ikvienā darbības posmā - no fermas līdz gala produktam. Jurijs Adamovičs, “Agrova International” dibinātājs, norāda: “Esmu dzimis un audzis Latvijas laukos – ģimenē, kas izprata lauksaimniecību līdz saknēm. Šī pieredze manī radīja pārliecību, ka pārtikai jābūt īstai un atbildīgi ražotai. Šodien “Agrova” no vienas nelielas saimniecības Alūksnē ir pārtapusi par Eiropas mēroga spēlētāju olu un olu proteīna biznesā ar ražošanas jaudām Baltijā un Lielbritānijā. Mēs veidojam ilgtspējīgu, modernu un konkurētspējīgu uzņēmumu grupu, kas spēs apmierināt pieaugošu Eiropas pieprasījumu pēc olu produktiem ilgtermiņā. Mūsu misija ir veicināt olu superspēka pieejamību ikvienam”.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Latvijas valdība atbalstījusi jaunā Nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanu, apliecinot, ka šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas sporta, ekonomikas un infrastruktūras attīstībā - projekts, kas iemieso ilgtspējīgas būvniecības, dizaina un sabiedriskās atbildības principus.

Projekta izpētes un konceptuālās izstrādes darbus veica arhitektūras birojs SEP kopā ar starptautisko stadionu konsultantu Populous, nosakot optimālo stadiona ietilpību – vismaz 15 000 skatītāju – un mērķi radīt daudzfunkcionālu, energoefektīvu infrastruktūru, kas kalpos ne tikai sportam, bet visai sabiedrībai.

Jaunais stadions nav tikai futbola laukums – savā ziņā tas būs nacionālās identitātes simbols, kas veicinās ne tikai sporta pieejamību, jauniešu iesaisti un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet arī būs biznesa katalizators Rīgā. Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un ar jaunu, mūsdienīgu infrastruktūru šis potenciāls tikai pieaugs.

Liepājā, svinīgi iemūrējot laika kapsulu, Scania Latvia iezīmēja jaunā kravas automašīnu servisa un pārdošanas centra būvniecības pirmo posmu.

Šis projekts ir nozīmīgs ne tikai uzņēmuma tālākajai attīstībai, bet arī reģiona transporta infrastruktūrai un uzņēmējdarbības videi.

Jaunais Scania Latvia centrs kļūs par vienu no nozīmīgākajiem transporta pakalpojumu infrastruktūras objektiem Kurzemē. Tas ne tikai paaugstinās pakalpojumu pieejamību profesionālajiem pārvadātājiem, bet arī veicinās: reģiona ekonomisko aktivitāti, vietējās uzņēmējdarbības attīstību, modernu, drošu un ilgtspējīgu infrastruktūru transporta sektorā.

Jaunais servisa centrs aizstās līdzšinējo Liepājas servisu, kas atrodas dažu minūšu braucienā no topošās vietas Grīzupes ielā 1B. Aptuveni 1300 m² lielajā ēkā būs ierīkotas trīs remonta un apkopes līnijas, kas ļaus vienlaikus apkalpot līdz desmit kravas automašīnām. Centrā paredzēta arī moderni aprīkota automazgātava un komfortablas telpas servisa un pārdošanas speciālistiem. Servisa centra izveides kopējais investīciju apjoms ir 4,6 miljoni eiro.

Jauns SIA “LaTS” mazumtirdzniecības tīkla veikals, kas 19. decembrī atklāts Hospitāļu ielā 1, Rīgā, kļūs par nozīmīgu papildinājumu šīs apkaimes iedzīvotāju ikdienai, informēja SIA “Latvijas Tirgotāju savienībā”.

“Līdz šim tuvākās ikdienas preču iegādes vietas šajā rajonā atradās aptuveni 20 minūšu gājiena attālumā, tāpēc jaunais “Latiņš” pamatoti dēvējams par īstu piemājas veikalu. Tas sniegs iespēju vietējiem iedzīvotājiem ērti un ātri iegādāties nepieciešamās preces, netērējot laiku garākam ceļam,” pastāstīja “LaTS” veikalu tīkla komercdirektore Kitija Didžus.

Jaunā veikala atvēršana ir mērķtiecīgs solis, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību tieši dzīvojamos rajonos. “Citas ikdienas produktu iegādes vietas šajā apkaimē ir salīdzinoši tālu, tāpēc jaunais veikals kalpos kā tuvākais un ērtākais risinājums vietējiem iedzīvotājiem,” norādīja K. Didžus. Šāda pieeja atbilst “LaTS” tīkla filozofijai – būt tuvāk pircējam un nodrošināt nepieciešamās preces ikdienas gaitām draudzīgā vidē.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

Iedomājies situāciju – tu brauc pa šoseju, radio skan tava mīļākā dziesma, bet pēkšņi vadības panelī iedegas dzeltena lampiņa, kas atgādina pakavu ar izsaukuma zīmi vidū. Tā signalizē par izmaiņām riepu spiedienā, tāpēc pirmajā mirklī prātā var iešauties sliktākais scenārijs: "Riepa ir caura, tūlīt palikšu uz ceļa, kur ir tuvākais serviss?". Taču realitātē šis signāls ne vienmēr nozīmē tik dramatisku scenāriju. Šajā rakstā iziesim cauri visam, ko tev vajadzētu zināt par šādām situācijām un pastāstīsim, kā rīkoties, lai nesabojātu ne auto, ne savus nervus!

Kas īsti ir TPMS, un kā tas strādā?

Mūsdienu automašīnas ir gudrākas nekā jebkad agrāk, un lielākā daļa no tām ir aprīkotas ar TPMS (Tire Pressure Monitoring System) jeb riepu spiediena kontroles sistēmu. Tā ir radīta tavai drošībai, taču reizēm mēdz būt arī nedaudz kaprīza. Ir svarīgi saprast, ka eksistē divu veidu sistēmas, un tas, kādu informāciju redzi savā panelī, ir atkarīgs no tā, kura no sistēmām ir tavā auto.

1. variants: tiešā sistēma (Direct TPMS)

Šī sistēma izmanto fiziskus riepu spiediena sensorus, kas ir iebūvēti katrā ritenī (parasti pie ventiļa). Tie mēra reālo gaisa spiedienu riepas iekšpusē un sūta datus uz borta datoru.

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Atzīmējot Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas (Uriekstes ielā 42 B, Rīgā) multifunkcionālā kompleksa administratīvās ēkas augstākā punkta sasniegšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar projektā iesaistītajām pusēm nosvinēja spāru svētkus.

“Pirms pusgada pielāgojamā teritorija bija klāta smiltīm un ēku aprises tikai sāka veidoties. Šodien mēs atzīmējam administratīvās ēkas jaunbūves augstākā punkta sasniegšanu. Turpmāk veicamo darbu ietvaros iekārtosim ēkas un teritoriju, lai jau nākamajā gadā kontroles dienesti varētu veikt savus pienākumus mūsdienīgās un piemērotās telpās,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim projektā veikti aptuveni 25% no kopējiem būvdarbiem. Teritorijā ir veikta ģeotermālo urbumu ierīkošana, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu. Teritorijas publiskajā daļā veikti stāvlaukumu betonēšanas un asfaltēšanas darbi, t.sk, kravas transportlīdzekļu stāvlaukumi. Teritorijas slēgtajā daļā turpinās lietus ūdens novadīšanas kanalizācijas izbūves darbi ar apjomīgu naftas produktu atdalītāju iestrādi.

Globālie akciju tirgi oktobrī saglabāja optimistisko dinamiku, atzīmējot jau sesto rallija mēnesi pēc kārtas. Tirgus noskaņojumu stiprināja pārliecinošs 3. ceturkšņa ASV uzņēmumu atskaišu sezonas sākums, jauna ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās un FRS otrais šī gada procentu likmes samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika samazināts līdz 3,75-4,00%.

Tomēr Džeroms Pauels brīdināja, ka turpmāka monetārās politikas mīkstināšana nav akmenī kalta. Lai gan tirgos eiforija turpinājās, peļņa joprojām bija koncentrēta tikai pāris sektoros un augstas tirgus kapitalizācijas tehnoloģijas uzņēmumos, kur “Magnificent 7” (Mag7) uzņēmumi tagad veido rekordaugstu 37% no S&P 500 kopējās tirgus kapitalizācijas.

STOXX 600 mēneša laikā pieauga aptuveni par 2,5%, ko veicināja stabils Eiropas 3. ceturkšņa peļņas sezonas sākums, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu saglabāt nemainīgas procentu likmes. Labu sniegumu uzrādīja tehnoloģiju, luksusa preču (LVMH vadībā), enerģētikas, veselības aprūpes un pārtikas un dzērienu nozares, savukārt derīgo izrakteņu ieguves un apdrošināšanas nozares uzrādīja vājākus rezultātus. Mēneša beigās Eiropas auto rūpniecības nozare piedzīvoja kāpumu pēc ziņām, ka “Nexperia” atsāks pusvadītāju piegādes no Ķīnas. Bitcoina cena pieauga līdz BTC/USD 125’000, tomēr mēneša laikā zaudēja 4,3%. Vērts atzīmēt, ka Bitcoina biržā tirgoti fondi palielināja savus Bitcoina krājumus par 3,5 mljrd. ASV dolāru, palielinot institucionālo turētāju daļu līdz 12% no kopējiem kriptovalūtas krājumiem.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Globālais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut dalījies ar jaunām atziņām par to, kā Latvijas iedzīvotāji investēja 2025. gadā, atklājot dalības pieaugumu un pāreju uz automatizētu un ērtu ieguldīšanu, ko pavada pieaugoša interese par sarežģītākiem investīciju rīkiem.

Raugoties uz 2026. gadu, Latvijas iedzīvotāji vēlas vairāk koncentrēties uz finanšu disciplīnu, izglītību un ilgtermiņa plānošanu.

Saskaņā ar Revolut iekšējiem datiem, 2025. gadā Revolut ieguldījumu pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā pieauga par 17 %. Vidējais Latvijas investors platformā Revolut joprojām bija viens no jaunākajiem Eiropā — ar vidējo vecumu 35 gadi un ar vidējo portfeļa vērtību virs 2600 €.Latvijas klientu portfeļi platformā Revolut bija lielā mērā diversificēti un ar spēcīgu noslieci uz globālajiem tirgiem. Vidēji portfeļus veidoja 35 % ASV akciju, 11 % ETF (biržā tirgoto fondu) un 3 % Eiropas akciju un 3 % CFD (starpības līgumu), savukārt 44 % tika turēti naudas tirgus fondos, izmantojot elastīgo naudas tirgus fondu pakalpojumu.