Jaunākais izdevums

Fragments no laikraksta Dienas Bizness sarunas ar bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Runājot par ieguldījumiem Latvijā, kā jūs vērtējat šejienes investīciju vidi ar pēdējiem lielākajiem darījumiem Liepājas metalurgā, Citadelē, AirBaltic?

Ar jebkuriem lieliem projektiem, tostarp arī ar ES naudām, baidos, ka mums te atkal notiek šī feodālā sadale pēc principa: tev no šī katliņa un man no tā katliņa. Vienam tādējādi veidojas pustukšītis un aiztukšītis, bet citam vispār nekas netiek. Šī feodālā sadale, kas notiek, savstarpēji vienojoties un ar korupcijas starpniecību, ir redzama visur pasaulē, taču, jo vairāk tā ir kaut kur izplatīta, jo mazāk šī valsts attīstās. Šādai valstij ir arī lielāks risks nonākt līdz iekšējai nestabilitātei un pat līdz karadarbībai un vardarbībai. Taču cilvēki to neapjēdz, viņi iesaistās šādās shēmās un domā: es dabūšu savu procentiņu tur un šeit, un viss būs kārtībā, brīnišķīgi un skaisti – mēs tā vienmēr esam darījuši, tā visi dara un es darīšu tāpat. Tā ir ļoti liela kļūda. Sabiedrībai ir jāsasniedz zināma kritiskā masa gan politiķu, gan darījumu cilvēku vidū, kas saprot, ka darīt lietas pēc likuma burta un priekšrakstiem ir izdevīgāk un beigu beigās lētāk nekā mēģināt visādus apvedceļus, kas it kā pareizā grupā esošos cilvēkus noved pie zināmām priekšrocībām un tie var visu pievākt sev, kaut vai no tiem pašiem ES fondiem. Es domāju, ka visi šie paradumi mums nav tik izteikti kā dažā labā zemē, ar kurām es esmu iepazinusies, mēs balansējam uz robežas, tomēr mums šīs feodālās tendences nav vēl izzudušas pavisam. Pirms dažiem gadiem kāds lielījās, ka oligarhi esot aprakti, bet es varētu pārfrāzēt Džordžu Bernardu Šovu un teikt, ka ziņas par viņu nāvi ir bijušas priekšlaicīgas.

Vai bez bēgļu uzņemšanas Latvijai ar esošo iedzīvotāju skaitu ir iespējama būtiska ekonomiskā attīstība?

Domāju, no ekonomiskā viedokļa ir vietas, kas varētu labi attīstīties, ja tur atnāktu pietiekami daudz ļaužu, kuri būtu gatavi darīt to darbu, ko mūsējie nav spējīgi darīt. Līdzīgi ir arī citur Eiropā, kurp ir devušies mūsējie darīt darbus, ko vietējie negrib veikt, saņemot par to lielāku algu nekā Latvijā. Brīvajā tirgū ar šādiem ekonomiskajiem procesiem ir jārēķinās. Valsts sniedz atbalstu, ja cilvēks nonāk zem zināma nabadzības sliekšņa, un tad iestājas kolektīvā atbildība pret viņu. ES īpaši uzsver, ka te šī sistēma ir labāka nekā Amerikā. Neesmu droša, vai objektīvi tas tā ir vai nav. Taču gādāšanas filozofija par cilvēkiem Eiropā pastāv, jo neviens nedrīkst būt badā, bez medicīniskās palīdzības un bērns – bez skolas. Taču, runājot par attīstību, visai Eiropai rādītāji ir dramatiski, jo pietrūkst darbaroku. Kaut kad būs tā, ka 2/3 iedzīvotāju būs pensijā, bet strādājošo būs pārāk maz, lai spētu to visu uzturēt, un situācija kļūs nepanesama. Protams, notiks kaut kāda automatizācija un daļu darba veiks roboti, taču demogrāfiskā līkne visā Eiropā slīd uz leju, izņemot Franciju, pateicoties musulmaņu iebraucējiem, kam ir daudz bērnu. Tas ir ļoti biedējoši un Latvijai jo īpaši, jo, ja tendence nemainīsies, tad iedzīvotāju skaits šeit turpinās sarukt.

Iespējams, iebraucēji nepamatoti tiek saistīti arī ar terorisma pieaugumu. Kā, jūsuprāt, risināt starptautiskā terorisma draudus?

Terorisms ir ļoti grūti kontrolējama lieta, jo tas notiek līdzīgi kā zibens. Varam uzstādīt zibensnovedējus, bet pilnībā izvairīties no tā, ka zibens kaut kur iespers, nav iespējams. Terorisms šobrīd ir kļuvis par tik izplatītu risinājumu cilvēku dažāda veida neapmierinātībai ar sevi un ar pasauli, ka tas ir tiešām biedējoši. Redzam, ka ir cilvēki, kas ir iesaistījušies pseidoideoloģiskā karā, lai gan šī ideoloģija ir vienkārši izsmiekls un ar reliģiju tai ir īpaši mazs sakars. Jebkuram fanātismam nav sakara ne ar prātu, ne ar loģiku, ne ar reliģijām šī vārda normālā izpratnē, taču fanātiķi pēc būtības ir ļoti neprognozējami. Grūti ir aptvert to, ka fanātiķi caur internetu piesaista arvien vairāk it kā normālos Eiropas apstākļos augušus jauniešus. Tādās nedrošās zemēs kā Sīrija, kur valda civilkarš un sausums, kur cilvēki tiek bombardēti no visām iespējamām pusēm, tur var saprast, ka cilvēki vai nu mūk prom, ko daudzi vidusšķiras cilvēki ar labu izglītību arī dara, vai arī aiz šausmām radikalizējas, un bieži tie ir jauni vīrieši. Viņu asins sastāvs hormonu ziņā vedina uz agresivitāti, tas ir bioloģisks fakts, kam pieliekot klāt fanātisku uzkurināšanu un aizraušanos, galvu griešana un vispārēja vardarbība dažam labam kļūst par kaifu. Tā tas ir bijis vienmēr – arī Ādolfs Hitlers atrada savām vajadzībām šāvējus un mocītājus, Josifs Staļins tādus atrada, tādi darbojas arī Ziemeļkorejā, padomju laikā bija čekas pagrabi un spīdzināšanas kambari. Sabiedrībā zināms skaits sadistu statistiski ir paredzams. Normāli sabiedrība viņus kontrolē. Runājot par terorismu, ir jautājums, vai valsts ar moderniem līdzekļiem to spēj. Nelaimīgā kārtā jebkura paaugstinātas kontroles cena ir valsts iejaukšanās mūsu privātajā dzīvē. Te nu mums ir tagad jāizsver, cik daudz no savas privātās dzīves esam gatavi upurēt, lai valsts kā lielais brālis tomēr sekotu katrai indivīda kustībai un telefonu zvaniem, nerunājot par pirkstu nospiedumiem, lai varētu terorisma draudus mazināt. Ir neskaitāmas terora akcijas, kas ir sekmīgi apturētas, tāpēc ka bija šie līdzekļi un mēri ir tikuši pieņemti.

Visu interviju Trauslais līdzsvars starp «jā» un «nē» lasiet 23. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Pēc 20 gadu darba klientu servisa un pārdošanas jomā sāk savu biznesu

Linda Zalāne, 30.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadu darba klientu servisa un pārdošanas jomā Inese Freiberga sāk savu biznesu – izgatavo dažādus auduma abažūrus lampām

Iepriekš viņa darba pieredzi guvusi dažādos uzņēmumos, tostarp lielās starptautiskās kompānijās. Pagājušajā vasarā, brīdī, kad I. Freiberga bija nolēmusi mainīt darbu, viņa sāka prātot par sava biznesa sākšanu. Idejas bija vairākas, bet lampu abažūru izgatavošana un veco lampu atjaunošana izrādījās spēcīgākā no visām, to viņa iecerēja arī izmēģināt attīstīt kā biznesu. «Manī pavērās radošā stīga, kad iekārtoju savu mājokli, nolēmu pati izgatavot lampām abažūrus, kas saskanētu ar kopējo interjeru. Sapratu, ka šī lieta mani aizrauj, un pašmācības ceļā sāku apgūt šī amata prasmes,» stāsta zīmola Košas lampas idejas autore, meistare Inese Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vīķe-Freiberga: Šobrīd mums nav iemesla kaunēties, taču ir divi vājie punkti

Līva Melbārzde, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava. Jautājums ir: vai eiropieši būs gatavi turpināt to būvēt?

To intervijā DB saka bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Sarunas gaitā viņa, skaidrojot šā brīža ģeopolitiskos notikumus, vairākkārt pieskaras smalkajam pasaules līdzsvara jautājumam. Šis līdzsvars šobrīd šķobās, bet šādu pārmaiņu laikā ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību aspektiem, kas patiesībā ir savādāki, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, norāda V. Vīķe-Freiberga.

Pēc jums tagad Latvijā jau ir trešais prezidents. Kā jūs vērtējat šajos gados notikušos sabiedriskos procesus? Esam pārvarējuši krīzi vai varbūt tā īsti vēl nemaz neesam tai pāri?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Nokia kosmētikā

Anda Asere, 09.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kosmētiķe Ludmila Stavro-Freiberga radījusi jaunu kosmētikas zīmolu Response by Dr. Stavro lielpilsētu iedzīvotājiem, kuri saskaras ar augstu gaisa piesārņojumu un lielu stresa līmeni.

"Šķiet, ka ir izdevies radīt labu produktu. Biju ļoti pagodināta brīdī, kad profesionāļi no malas nosauca manu produktu par Latvijas Nokia. Tāpēc zīmols domāts ne tikai Latvijas tirgum. Neskatoties uz lielo kosmētikas tirgus piesātinātību, tas ir globāli konkurētspējīgs. Šobrīd biznesā robežu nav. Kāpēc lai nepiedāvātu savu produktu arī ārpus Latvijas?" uzskata L. Stavro-Freiberga, Response by Dr. Stavro (SIA Stavro) īpašniece.

Uzņēmuma direktore Daina Inne papildina: “Tas ir brīnums, ka Latvijā var dabūt gatavu tādu super produktu. Šobrīd intensīvi darbojamies pie tā, lai palaistu to tautās.” L. Stavro-Freiberga apgalvo, ka šobrīd uzņēmumam pasaulē korneoterapijas jomā ir divi tiešie konkurenti un arī starp tiem Response by Dr. Stavro esot savas priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Exigen Services Latvia ģenerāldirektoru Ivaru Pukstu

Lelde Petrāne, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Lux Express valdes locekli Signiju Kalniņu

Lelde Petrāne, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš.

Fragments no intervijas:

Kur plūst Latvijas pensiju nauda? Kā nopelnāt?

Veicot ieguldījumus, mums ir jāpatur prātā nepieciešamība ne tikai nopelnīt, bet arī samazināt pensiju kapitāla risku klientiem. Proti, pensiju 1. līmeņa kapitāls ir tieši saistīts ar Latvijas ekonomiskās attīstības ciklu, jo to veido pašlaik strādājošo iedzīvotāju iemaksas no viņu darba algas. Krīzes gados sarūk gan strādājošo skaits, gan arī to nomaksātie nodokļi un pensiju 1. līmeņa tekošā naudas plūsma. 2. līmenim ir jābūt kā atsvaram, un tas nevar būt atkarīgs tikai un vienīgi no Latvijas ekonomikas veiksmes stāsta. Tādēļ mēs balansējam starp globālo ieguldījumu diversifikāciju un ar vēlmi, iespējām un pamatojumu plāna dalībniekiem ieguldīt vietēji. Līdz ar to pašlaik galvenais pagājušogad nopelnītais nāca no pasaules akciju tirgiem. Obligāciju tirgos, izvēloties konservatīvu stratēģiju, iespējas nopelnīt nebija tik lielas. Veiksmīgas bija mūsu investīcijas Baltijas nekustamā īpašuma jomā, taču to īpatsvars bija neliels. Kopumā mēs nopelnām ne tikai ar ieguldīšanu kāda reģiona akciju tirgos, bet arī ar mūsu spēju iegūt izdevīgākas cenas lielāku apjomu dēļ pie darījumu veikšanas, kā arī rotāciju starp dažādiem ieguldījumu veidiem un valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jā, mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, kur aizvien vairāk un vairāk cilvēka darbu aizvieto roboti, sistēmas, programmas, algoritmi. Taču aizvien gan pie veiksmēm, gan neveiksmēm kā galveno cēloni mēdzam norādīt – visu izšķīra cilvēkfaktors. Un tieši tādēļ šoreiz gribam runāt par mums pašiem – par cilvēkiem. No mūsdienu darbinieka tiek gaidīta spēja būt uz pārmaiņu viļņa teju katru dienu. Ir definēta pat jauna kompetence – nenoteiktības tolerance. Un šajā nenoteiktībā dzīvo visi. Ik dienu domājam, kā ātrāk, kvalitatīvāk, efektīvāk varam paveikt savus uzdevumus, kā ar pēc iespējas mazāk pūlēm sasniegt organizācijas mērķus.

Taču uzņēmumi spēj mainīties tikai tad, ja pārmaiņas pieņem un izprot to darbinieki, kas prasa no organizāciju vadītājiem, personāla un komunikācijas speciālistiem spēju prognozēt, uzdrošināties un rīkoties jau šodien, lai būtu gatavi nākotnei. 24. martā Cēsīs pulcēsies vairāk nekā 700 uzņēmumu pārstāvju, vadītāju un līderu, lai kopīgi meklētu atbildes, prognozētu, kāds būs darbs nākotnē un kā tam sagatavoties jau tagad.

15 savas jomas profesionāļi un viedokļu līderi kā bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ziņu moderators un stratēģis Haralds Burkovskis, Daugavpils Universitātes profesors un rektors Arvīds Barševskis, Microsoft komunikācijas vadītāja Baltijā Kristīne Mennika, Pārmaiņu vadītāja Google Karolina Lewandowska, pieredzējis vadītājs Daniels Pavļuts, ekonomikas doktore Ieva Kalve, komandu veidošanas treneris Māris Resnis un citi sniegs praktisku ieteikumus, kuri noderēs uzņēmumu darbības pilnveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta pieteikšanās konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016, kas šogad notiks jau divpadsmito reizi pēc kārtas

Konkursa mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, veicināt Latvijas produktu un pakalpojumu eksporta apjoma un kvalitātes pieaugumu un produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu, kā arī sekmēt inovāciju. Konkursu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija.

«Konkurss, kura pirmā patronese 2005. gadā bija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sākotnēji tika iecerēts tikai eksportējošiem uzņēmumiem. Sekojot līdzi tirgus tendencēm, šo gadu laikā nomināciju klāsts ir papildināts ar nominācijām Inovatīvākais produkts, Importa aizstājējprodukts un Rūpnieciskais dizains. Arī šogad meklējam Latvijas ekonomikas lepnumu – uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā, apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu un papildinās Latvijas kopīgo veiksmes stāstu ar jauniem piemēriem. Konkursa patrons jau kopš tā pirmsākumiem ir Valsts prezidents. Šogad kopā ar Raimondu Vējoni 8. decembrī izrādīsim cieņu un sumināsim Latvijas uzņēmumus, kuri rada un ražo eksportspējīgus un inovatīvus produktus un nodrošina lieliskus pakalpojumus, kuru prece ir nopietns konkurents importa ražojumiem un kuri novērtē kvalificēta darbaspēka nozīmi. Tos mēs pamatoti varam saukt par Latvijas izcilniekiem,» norāda Andris Ozols, LIAA direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) saņēma "Astra Zeneca" vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu, novēroja aģentūra LETA.

Pēc vakcinācijas Levits žurnālistiem uzsvēra, ka viņš tic zinātnei, Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Zāļu aģentūras ekspertiem. Viņš akcentēja, ka uz ekspertiem var paļauties un ka saņemtā vakcīna ir droša un efektīva.

Valsts prezidents apliecināja, ka pēc pirmās potes viņš jūtas labi. Levits norādīja, ka ar savu piemēru viņš vēlas iedrošināt samērā lielu sabiedrības daļu, kas vēl šaubās, vai vakcinēties.

"Es tomēr aicinātu visus vakcinēties, lai mēs varam ātrāk atgriezties normālajā dzīves ritmā. Pārrunājot vakcinācijas procesu ar Vakcinācijas projekta biroja vadītāju, pilnīgi iespējams, ka pirmo poti Latvijas iedzīvotāji varēs saņem divu mēnešu laikā, kad vajadzīgais vakcīnu apjoms tiks iesūtīts Latvijā," sacīja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mudina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016

Lelde Petrāne, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11.februārī, pret Covid-19 sāks vakcinēt eksprezidentus un valsts augstākās amatpersonas, kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu, aģentūrai LETA apstiprināja Vakcinācijas projekta birojā.

Nelielais amatpersonu loks, kurām šobrīd tiek dota iespēja brīvprātīgi vakcinēties, esot stingri izvērtēts, ņemot vērā to pienākumus un lomu valsts procesu vadībā.

Atsaucoties uz socioloģiskajām aptaujām, Vakcinācijas projekta birojā skaidroja, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja poti pret Covid-19 saņemt jau vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Iecerēts, ka amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties būs kā uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūžībā devies Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs

LETA, 22.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc smagas slimības sestdien mūžībā devies Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs, lasāms fonda mājaslapā.

Boriss Teterevs dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 10.vidusskolā, studējis Rīgas Medicīnas institūtā (tagad - Rīgas Stradiņa universitāte). Pēc absolvēšanas deviņus gadus praktizējis Rīgas pilsētas 4.slimnīcā un Rīgas pilsētas 5.slimnīcā. Līdz 2008.gadam nodarbojās ar uzņēmējdarbību Latvijā un ārvalstīs.

2010.gadā kopā ar dzīvesbiedri Ināru Teterevu nodibināja ģimenes labdarības fondu.

Teterevam pasniegts Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un Triju Zvaigžņu ordenis. Teterevs kļuvis par Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktoru, Latvijas Universitātes Goda biedru un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa šodien ieradās bijušie Latvijas prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe – Freiberga, Valdis Zatlers un Andris Bērziņš, kā arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, premjere Laimdota Straujuma un kultūras ministre Dace Melbārde.

Tikšanās laikā tika pārrunāti organizatoriskie jautājumi veiksmīgai Latvijas simtgades svētku norisei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sākusies pieteikšanās stipendijai Sievietēm zinātnē

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

2017. gada stipendijas Sievietēm zinātnē laureātes Dr.biol. Renāte Ranka (no labās), Mg.Sc.ing. Jekaterīna Ivanova, Mg.Sc.ing. Marina Sokolova, stipendiju programmas patronese Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, 2017. gada stipendijas laureātes Dr. Els Heinsalu, Dr. Urte Neniskyte un Baltijas un Polijas ģenerāldirektore Violeta Rosolovska (Wioletta Roslowska)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā pirmdien, 2018. gada 22. janvārī, sākas pieteikšanās L`ORÉAL Baltic stipendijai Sievietēm zinātnē - piecas Baltijas zinātnieces katra saņems 6000 eiro stipendiju par savu ieguldījumu zinātnē.

Konkursa kārtībā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā tiks piešķirtas pa vienai stipendijai katras valsts zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem pētījumu veikšanai dzīvības, vides zinātņu, fizikas un inženierzinātnes jomā. Papildus tam Latvijā divas stipendijas saņems doktorantes līdz 33 gadu vecumam disertācijas izstrādei. Kopš 2005. gada, kad L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Zinātņu akadēmija un stipendijas patronese Vaira Vīķe-Freiberga aizsāka programmas Sievietēm zinātnē īstenošanu Latvijā, ar stipendijām personīgajai izaugsmei apbalvotas 39 zinātnieces, kā arī pērn pirmo reizi stipendiju saņēma viena zinātniece no Lietuvas un viena no Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā ļoti pārliecinoši par 2020. gada Latvijas labāko sportistu atzīts pasaules čempions boksā Mairis Briedis. Šī mūsu valstī kļuvusi par prestižāko aptauju, kas nosaka valsts spēcīgāko atlētu.

Latvijas labākais sportists Sporta Avīzes versijā tika noteikts 25. reizi. Starp 50 ekspertiem, kuri aptaujā vienoti varēja balsot par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, jau tradicionāli bija valsts augstākās amatpersonas, sporta politikas veidotāji, kādreizējās sporta zvaigznes, treneri, sporta žurnālisti un pirmoreiz arī žurnāla uzticamākie lasītāji.

Cīņā par pirmo vietu šoreiz intrigas nebija – 27 no aptaujātajiem ekspertiem par labāko nosauca Mairi Briedi, kurš pērn pēc ilga gatavošanās posma aizvadīja cīņu ar Junieru Dortikosu, savu trofeju klāstu papildinot ar Muhameda Ali trofeju par uzvaru Supersērijas turnīrā, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu, kā arī žurnāla The Ring jostu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pabeigusi energoefektivitātes projekta īstenošanu Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā – veikta ēkas fasādes atjaunošana, jumta un ārsienu siltināšana, fasādes apgaismošana, kā arī logu un ārdurvju nomaiņa, kā rezultātā ēkai samazināsies siltumenerģijas patēriņš līdz 50%.

Vienlaikus ar ēkas siltināšanu īstenots arī interjera dizaina projekts un veikts neliels kosmētiskais remonts, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ar nolūku ilgtermiņā optimizēt izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai pēc VNĪ iniciatīvas 2019. gadā tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Būvdarbos tiek ieguldīts 481,71 tūkstotis eiro, kas sastāv no ES fondu līdzfinansējuma un VNĪ kapitālieguldījumiem.

Prezidenta rezidence Jūrmalā tiek uzturēta ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju: VNĪ rūpējas par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām gādā Valsts prezidenta kanceleja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: 100 izcilāko Latvijas eksporta zīmolu apbalvošana

Dienas Bizness, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Latvijas simtgadei, šodien Melngalvju namā valsts augstākās amatpersonas svinīgā ceremonijā apbalvo Latvijas izcilākos eksporta zīmolus, kas nes pasaulē mūsu valsts vārdu. «Eksporta izcilības foruma» ietvaros, ko svinīgi atklāj Valsts Prezidents Raimonds Vējonis, apbalvo 20 Latvijas izcilākos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Kopējais skaits sasniegs simbolisko 100.

Pasākuma programma:

12:30 Reģistrācija

13:00 Eksporta izcilības formula – atklāšana, Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna

13:10 How to succeed internationally? – Shauli Katznelson, VP Economic

13:30 Latvijas ekonomika šodien un rīt – Uldis Rutkaste, Latvijas Banka

13:45 Latvijas eksportspējīgās nozares – iespējas un izaicinājumi – Vjačeslavs Dombrovskis, Certus Domnīca

14:00 Kā pavairot produktivitāti? – eksportētāju panelis – Aerodium, Vendon, Lattelecom

15:20 Kā par sevi stāstīt ārpus Latvijas? – digitālās platformas prezentācija

15:40 Kafijas pauze

16:00 Atziņas no Red Jackets pētījuma 2017

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēti aptuveni trīs kilometri žoga, kas būs viens no līdzekļiem, lai apturētu nelegālos robežšķērsotājus, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts robežsardzes preses pārstāve Jevgēnija Pozņaka.

Pirmais žoga posms uz Latvijas-Krievjas robežas izbūvēts Ludzas pārvaldes teritorijā.

Uz Latvijas-Krievijas robežas paredzētā žoga minimālais augstums virs zemes būs 2,70 metri, ieskaitot dzeloņstieples, un šis žogs nebūs viegli pārkniebjams, nesen žurnālistiem pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Šogad robežsardze noslēdza līgumu par 1,8 miljoniem eiro, ar kuriem paredzēts žogu uzbūvēt 24 kilometru garumā. Kopumā tuvākajos gados žoga izbūve atsevišķos posmos paredzēta 92 kilometru garumā. Būvnieki gan atzīst, ka žogu ir iespējams uzstādīt kopumā 193 kilometros uz 276 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas. Pārējos robežas posmos žogs nav nepieciešams, jo tur atrodas dabiskie šķēršļi, piemēram, purvi, kas kavē nelikumīgos robežas šķērsotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru