Nekustamais īpašums

Vairāk nekā biznesa projekts

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Grāmatai ir trīs autores – arhitekti Aija Ziemeļniece un Jānis Zilgalvis, kā arī muižas saimniece pati. Ieguldīta ne tikai nauda Kad īpašumu iegādājās Burkānu ģimene, divās ēkās – kalpu mājās – pieticīgos apstākļos kopumā vēl dzīvoja 14 iedzīvotāju. Pārējās ēkas bija ar cauriem jumtiem un izsistiem logiem. Arī kungu mājā pārsegumi bija bojāti, telpas – izdemolētas, piemēslotas. Muižas stallī tolaik kāds vēl turējis govi. Lai saglābtu stalli un citas ēkas, būvinženieriem un arhitektiem bija nopietni jāpalauza galvas. Katastrofālā stāvoklī bija arī muižas pirtiņa un siernīca – gadu desmitiem tās bija bojājis mitrums no caurā jumta. Muižas klēts un sīklopu kūts bija uz sabrukšanas robežas, tāpēc tās nācās nojaukt. Tomēr muižas ansamblis joprojām ir bagātīgs – to veido septiņas rekonstruētas vēsturiskās ēkas. Lai gan nevienai no tām nav arhitektūras pieminekļa statusa, jaunie muižas īpašnieki sekojuši, lai ēkas atdzimtu tādā veidolā, kādas tās būvētas pirms aptuveni divsimt gadiem. Telpās skatiem atsegti vecie mūrīši un krāsnis, vēsturiskās griestu velves, dēļi un citas oriģinālās detaļas, kas nebija zudušas vai vienkārši sapuvušas.

Cents centā rēķināts, cik daudz līdzekļu ieguldīts Mazmežotnē, nav, atzīst Iveta. Rekonstrukcijā un ēkas un teritorijas pielāgošanā viesu uzņemšanai varētu būt ieguldīti aptuveni divi miljoni eiro. Var labi just, ka īpašumā ieguldīta ne tikai nauda, bet arī izpratne par vēsturisko mantojumu un pozitīva enerģija.

Visu rakstu lasiet 19. jūnija laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai turpināt rakt bedri, ja tā iesākta nepareizā vietā?

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs, 08.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro Swedbank izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10.–12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto Junior Achievement Latvia mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums.

Biznesa plānus konkursam varēs iesniegt no 23. septembra līdz 13. oktobrim vietnē biznesaskices.lv/konkurss.

«Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja «gēnu» jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, un caur inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,» norāda Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadarbībā ar Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Projektu banku īstenotajā konkursā visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi un trīs labākās komandas naudu sava biznesa veidošanai. «Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, un aicina jauniešus domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas risina konkrētas sabiedrības vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū

Anda Asere, 07.07.2020

Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Finanšu institūcijas "Altum" Zaļo grantu programmas ietvaros "Fiqsy" ir piesaistījis aizdevumu vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas. Ar laiku plānots palielināt auto skaitu Rīgā līdz vairākiem simtiem un tad skatīties ārpus Latvijas.

"Šogad saistībā ar Covid-19 cilvēki ir piesardzīgāki jaunām saistībām, tādēļ šobrīd ir labs mirklis, kad parādīties kaut kam jaunam - gan koplietošanas, gan elektrisko auto piedāvājumā. Šobrīd elektromašīnu skaits ir ierobežots, ir daudz mītu, kas jāpārvar, lai cilvēki sāktu braukt ar šādām mašīnām. Mēs ceram, ka ar šo projektu spēsim izdarīt grūdienu ne tikai koplietošanā, bet arī elektrisko automašīnu lietošanā, jo izaicinājums lielajām pilsētām nav mainījies - pilsētas centrā ir piesārņojums, katru gadu palielinās auto skaits, ir ierobežota vieta, kur novietot privāto transportu," teic Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome apstiprinājusi jauno "airBaltic" vadības izstrādāto uzņēmuma biznesa plānu.

Jaunais biznesa plāns "Destination 2025 CLEAN" fokusēts uz koronavīrusa krīzes ietekmi un pielāgojumiem, kas bija jāveic esošajā piecu gadu stratēģijā.

airBaltic kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140...

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: "Jaunā vide aviācijas nozarē pieprasa nopietnus un skaidri saprotamus lēmumus pozitīvai biznesa attīstībai. Ar biznesa plānu "Destination 2025 CLEAN" mēs varēsim nodrošināt ļoti spēcīgu savienojamību Baltijas valstīm."

Jaunais plāns paredz samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 "Airbus A220-300" lidmašīnām. Jaunajā plānā ir ņemta vērā samazinātā sēdvietu kapacitāte 2020. un 2021. gadam, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 "Airbus A220-300" lidmašīnām līdz 2023. gada beigām.

Lufthansa cenšas nodrošināt valstu finansiālu palīdzību 

Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka ar valdībām valstīs, kur...

Biznesa plāns "Destination 2025" sākotnēji tika prezentēts 2018. gada maijā, un tas balstās uz maršrutu paplašināšanu no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, aptverot galvenos Eiropas tranzītmezglus. Stratēģija arī paredz "airBaltic" sasniegt ievērojamu pasažieru skaita un ieņēmumu pieaugumu līdz 2025. gadam.

"airBaltic" (AIR BALTIC CORPORATION) ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar aptuveni 80% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA "Aircraft Leasing 1" pieder aptuveni 20%.

"airBaltic" flotē ir 38 lidmašīnas: 22 "Airbus A220-300", 4 "Boeing 737" un 12 "Bombardier Q400 NextGen".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts izskatīts un akceptēts valdībā, nosakot līdz 30. aprīlim to iesniegt Eiropas institūcijām apstiprināšanai.

L atvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) Eiropas mērogā visām dalībvalstīm ir 672 miljardus eiro liels attīstības un investīciju fonds, kura pamatjēga ir nevis pabalstu izmaksa vai palīdzības pasākumi, bet atbalsts prioritārām nozarēm, kas ilgtermiņā dotu kumulatīvu pienesumu visā Eiropas Savienības tautsaimniecībā.

Pagaidām pēc tēriņu sadaļām noprotams, ka vismaz divas trešdaļas no naudas ieplānotas valsts pārvaldes sektora vai ar to saistīto nozaru darba uzlabošanai, kas vien pilnveidos jau esošo sistēmu, bet negarantēs biznesa attīstību.

Latvijai līdz 2,02 miljardiem eiro

ANM projektu Ministru kabinetā prezentēja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, norādot, ka Latvijai garantēti no Eiropas ir 1,65 miljardi eiro, bet veiksmīgas projektu realizācijas gadījumā iespējams saņemt līdz 2,02 miljardiem eiro līdz 2026. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Bizness turpina attīstīties

Jānis Goldbergs, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai iezīmē 40 pasākumus, kuru īstenošana padarītu Latviju pievilcīgāku pašmāju un ārvalstu investoru acīs.

To paredz Ministru kabineta sēdē akceptētais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.- 2022.gadam. Uzņēmēji un politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt izmaiņas – uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī, lai pielīdzinātos konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Interesanti, ka Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekta akceptēšana notika vairāk nekā sešus mēnešus pēc tam, kad tas tika pieteikts (2018. gada 1. novembrī) izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atzina, ka uzņēmējdarbības vides pilnveidošana ir būtisks faktors, lai varētu veicināt Latvijas tautsaimniecību, lai tā kļūtu pievilcīgāka gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vienā reizē ieguldīs 250 miljonus eiro Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%, nolēma Ministru kabinets.

Iepriekš valdība atbalstīja "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu līdz 250 miljoniem eiro un plānoja to darīt trīs etapos, atbilstoši vajadzībai. Tomēr, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu "Par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu" Eiropas Komisijas (EK) 3.jūlija lēmumam, kas atļāva šādu atbalstu lidsabiedrībai sniegt, Ministru kabineta rīkojumā bija nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.

Vienlaikus Ministru kabinets atcēla 31.martā pieņemto valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā. Tas paredzēja atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ļauj baudīt restorāna garšu, nebraucot uz Rīgu

Kristīne Stepiņa, 05.06.2019

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī būs restorāna Corner’s pirmā vasaras sezona; tā saimnieki sagaida, ka uz Tukumu brauks ne tikai pēc smukuma, bet arī pēc garšīga ēdiena.

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis. Agnese apgūst juridiskās zinības Latvijas Universitātē, bet Mārtiņš studē inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē, tiesa gan, neklātienes nodaļā. Jaunieši uzdrīkstējušies spert soli viesmīlības biznesā bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un zināšanām.

Sākums grūts

«Tā bija Mārtiņa ideja, es visu laiku teicu «nē», jau kādus trīs gadus, bet pagājušā gada vasarā sapratu, ka neatturēšu viņu no šīs ieceres,» atceras Agnese. «Es tik ilgi uzstāju, ka Agnese neizturēja un ļāva man pamēģināt, lai beidzot ir miers,» piebilst Mārtiņš. Pagājušajā vasarā abi braukuši garām tukšajām telpām un nolēmuši izmēģināt savus spēkus. Viņi nav tukumnieki. Irlavas pagasta Sātu ciemā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Tukuma, viņu vecākiem ir lauku māja ar dārzu, kurā tiek audzēti dārzeņi, ogas un dažādi garšaugi. Iespēja ēdienkartē izmantot pašu audzētos produktus arī bijusi biznesa idejas pamatā. Pirmo ēdienkarti radīt palīdzējuši pavāri no Rīgas. «Pirms vērām vaļā restorānu, izstaigājām visas ēdināšanas iestādes Tukumā. Vēlējāmies piedāvāt ko atšķirīgu, ko tādu, kā šajā pilsētā vēl nav,» stāsta Mārtiņš, kurš iepriekš ar ēst gatavošanu bijis uz jūs. «Kad dzīvoju kojās, desmaizi mācēju pagatavot, bet neko vairāk. Taču mūsdienās visu var atrast interneta resursos. Meklēju, mācījos, pirmās pāris nedēļas gatavoju dienu un nakti. Tā palēnām viss aizgāja. Tiesa gan, pirmais mēnesis bija ļoti smags,» secina jaunais uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka nekāda biznesa plāna viņiem nav bijis. Agnese ir mācījusies uzņēmējdarbības pamatus koledžā. «Protams, biznesa plāns būtu bijis noderīgs. Taču viss tik ātri notika, ka nepaspējām tādu uztaisīt. Ieraudzījām telpas un pieņēmām lēmumu atvērt restorānu. Pēc nedēļas jau krāsojām sienas,» stāsta Mārtiņš. Starta kapitāls jauniešiem bijis salīdzinoši neliels, visu, ko nopelna, viņi iegulda restorānā. «Sākumā bija daudz jāiegulda. Kad ienācām šajās telpās, pie sienām bija fotogrāfijas. Kad tās tika noņemtas, atklājās, ka zem tām ir caurumi. Vajadzēja taisīt nopietnu remontu,» atceras Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Lidsabiedrības pamatkapitālā otrdien, 4.augustā, reģistrēta iemaksa 250 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts budžeta, valstij līdzdalību aviokompānijas kapitālā palielinot no 80,05% līdz 91%.

Iepriekš "airBaltic" pamatkapitāls bija 256,473 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kuras pārziņā ir konkurences politika, norādīja, ka "airBaltic" rekapitalizācija palīdzēs uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, kas ir īpaši smagi skārusi aviācijas sektoru. ""airBaltic" ieguldījums Latvijas iekšzemes un starptautiskās savienojamības nodrošināšanā ir ļoti būtisks. Ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, no šiem pakalpojumiem ir atkarīga tautsaimniecība, daudzas darba vietas un ārējās tirdzniecības attīstība," viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība «Indexo» gada laikā plāno palielināt pašu kapitālu līdz trīs miljoniem eiro un netiek izslēgta arī jaunu akcionāru piesaiste, intervijā sacīja «Indexo» valdes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem Valdis Siksnis.

«Mums nākamo 12 mēnešu laikā būs jāveic papildu akciju emisija. Mūsu pašu kapitāls pašlaik ir nepilni 2,4 miljoni eiro, bet, kad mēs aktīvu pārvaldē tuvosimies 200 miljonu eiro robežai, likums prasa pašu kapitālu vismaz trīs miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka mums par aptuveni 700 000 eiro būs jāpalielina pašu kapitāls. Droši vien šis jautājums aktuāls kļūs gada beigās, un tad arī paziņosim konkrētus plānus, kā to darīsim. Līdzšinējiem akcionāriem jaunas akciju emisijas gadījumā būs tiesības jaunās akcijas proporcionāli izpirkt, bet es neizslēdzu arī jaunu akcionāru piesaisti, lai akcionāru loks būtu plašāks,» teica Siksnis.

Viņš arī norādīja, ka pensiju pārvaldīšana ir apjoma bizness, un svarīgākais ir augt. «Indexo» sākotnējais mērķis sasniegt 10% un vairāk tirgus daļu nav mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais klimata un enerģētikas plāns top. Šobrīd rit diskusijas un debates. Nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, ministrijas cenšas izdomāt, kā sasniegt ne 7%, bet 17% SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā, pret 2005. gadu raugoties.

Dienas Biznesa jautājumi par plānu un tā izaicinājumiem klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

Fragments no intervijas

Iepriekš klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars Dienas Biznesam solīja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu līdz pērnā gada vasaras vidum. Kā ir šobrīd? Plāna mets ir, kad tas būs gatavs, neatkarīgi no satura? Vai taisnība, ja plānu neiesniedzam līdz 2024. gada vasarai, Eiropas Komisija nosaka soda sankcijas Latvijai?

Jā, ja plāns netiek sagatavots laikā un iesniegts, tad var būt soda sankcijas, var būt tiesvedība u.tml. Līdztekus nav pamata apgalvot, ka viss patiešām ir tik strikti, ka visi, kas nepaspēs izdarīt līdz konkrētam datumam, uzreiz tiks sodīti. Runājot par pirmo jautājuma daļu, tad ir jāsaprot viena lieta, kas visu izmainīja šī plāna tapšanā. Proti, plāna mērķi ir stipri nopietnāki. Tātad sākotnēji bija runa par to, ka jāsasniedz 7% SEG emisiju samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu. Šobrīd runa jau ir par 17%. Tas nozīmēja pilnīgu dokumenta pārstrādāšanu. Līdz tam bija samērā vienkārša rīcība – plānu atjaunoja reizi divos gados un sistemātiski strādāja, pārāk neiespringstot. Nav jau arī noslēpums, ka 7% mērķi mēs varējām līdz 2030. gadam sasniegt samērā viegli. Mērķa palielinājums vairāk nekā divas reizes nozīmē nopietnu ietekmi uz visu tautsaimniecību un visām tās nozarēm. Plāna izveide rit smagnēji, un process nav ātrs, bet grafiku mēs esam izveidojuši un pie tā arī pieturēsimies, lai iekļautos termiņos. Tieši šobrīd notiek diskusijas dažādu nozaru NVO un citiem sadarbības partneriem. Esam tikušies ar teju pusi no sabiedriskajām organizācijām, kopā būs vairāk nekā 40 šādu tikšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru