Atsākoties mācību gadam, Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās, ka atsāksies arī sastrēgumi Rīgas ielās, informēja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Lai mazinātu sastrēgumus, viņš aicina izmantot sabiedrisko transportu, kas 1.septembrī būs bez maksas. Savukārt skolēniem arī pārējā laikā sabiedriskais transports ir bez maksas.

Viņš atzina, ka joprojām ir ielu posmi, kuros nav pabeigti remonti, un atsevišķās vietās tie turpināsies vēl septembrī un oktobrī.

Apgrūtināta ir arī iebraukšana Rīgā, jo notiek 7.tramvaja līnijas pagarināšanas darbi, kā arī "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) veic darbus Dienvidu tilta rajonā.

Mērs norādīja, ka ir lūdzis pašvaldības izpilddirektoru sazināties ar LVC un risināt šo jautājumu, lai iebraukšana un izbraukšana no Rīgas gar Dienvidu tiltu tiktu organizēta raitāk.

LETA jau ziņoja, ka šogad mācības Rīgā notiks 95 skolās, kurās mācīsies 66 500 skolēni. Rīgā darbosies 148 pašvaldības bērnudārzi un 182 privātie bērnudārzi.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz katrs ceturtais darījums ar bankas finansējumu notika Latvijas reģionos un tendences liecina, ka arvien vairāk cilvēku mājokļa iegādei izvēlas ne tikai pilsētas centrus, bet arī piepilsētas.

Vai tas nozīmē, ka arī īpašumi piepilsētā kļūst par vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu? Skaidro Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Nekustamā īpašuma priekšrocība piepilsētās visbiežāk ir tā pieejamā cena, taču tas nav vienīgais ieguvums, jo piepilsētas ir kļuvušas par ideālu līdzsvara punktu, apvienojot iespēju dzīvot zaļākā un klusākā vidē, vienlaikus saglabājot piekļuvi darba tirgum, izglītībai un kultūras dzīvei. Tāpat arī interese par mājokli ārpus galvaspilsētas aug – Luminor bankas dati liecina, ka mājas biežāk iegādāties vai būvēt izvēlas ģimenes ar bērniem un pieprasītākās īpašumu atrašanās vietas ir līdz 35 kilometru rādiusam ap Rīgu. Pērn 18% no visiem darījumiem bija Mārupē, 17% Ropažos un tāpat arī Ķekavā. Svarīgi, ka šajās pašvaldībās ir labi attīstīta infrastruktūra, piemēram, skolas, bērnudārzi, sporta centri, medicīnas iestādes un citas ērtības, kas ir noteicošs faktors tieši ģimenēm ar bērniem.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Turpinot attīstīt modernu un ilgtspējīgu pilsētvidi Rīgā, uzņēmums New Hanza Development oktobrī uzsācis New Hanza apartamentu būvniecību Gustava Kluča ielā 10.

Četrās ēkās, kas tiks būvētas vienlaicīgi, būs pieejami 258 dzīvokļi, 6 tirdzniecības komerctelpas un 185 stāvvietas. Papildu tam tiks izveidots apartamentiem pieguļošs Hanzas parks, kā arī pabeigta kvartāla ielu un komunikāciju izbūve.

New Hanza apartamentus veidos četras energoefektīvas A klases ēkas ar moderniem dzīvokļiem ar pilnu iekšējo apdari. Piedāvājumā būs divu līdz piecu istabu dzīvokļi, kas piemēroti gan jaunām ģimenēm, gan aktīviem pilsētniekiem, kuri novērtē komfortu un augstu dzīves kvalitāti.

Dzīvokļi tiks aprīkoti ar gudrās mājas sistēmu, kas dos iespēju īpašniekam attālināti vadīt dzīvokļa apkuri, ventilāciju, siltās grīdas, elektrību, drošības signalizāciju, domofonu, ugunsgrēka signalizāciju. Dzīvokļi būs aprīkoti ar augstākās kvalitātes gaisa rekuperācijas sistēmu. Dzīvokļu viesistabās un guļamistabās būs iespēja uzstādīt kondicionierus. Tiek paredzēta augstvērtīga apdare ar koka/alumīnija logiem, parketa grīdas segumu, finierētām koka grīdām ar panelējumu līdz griestiem.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.