Nesen kādā publiskā pasākumā nejauši noklausījos divu sabiedrībā pazīstamu cilvēku sarunu. Pirmais lielījās, ka nesen esot nopircis elektroauto, un tagad viņam esot “card blanche” bezmaksas auto novietošanai teju visur. Otrs manāmi sašuta, norādot, ka “zilo numuru” dēļ viņam vairs nav iespējams atstāt auto stāvēšanai Vecrīgā, kur atrodas ne vien viņa darba vieta, bet arī skola, kur mācās pirmklasnieks. Viss vienkārši – nav brīvu stāvvietu!

Šī saruna atklāja būtisku pretrunu: vieni izmanto tiem piešķirto priekšrocību novietot auto bez maksas, otri – vienkārši vēlas novietot auto brīvā vietā, apmaksājot laiku par stāvvietas izmantošanu. Kā autostāvvietu nozares pārstāvis varu droši teikt – pie esošās pilsētas infrastruktūras abi šie mērķi vienlaikus nav sasniedzami.

Visus autovadītājus vieno nepieciešamība pēc stāvvietām. Augstākminētās sarunas kontekstā tā ir Vecrīga – vieta, kur auto novietošana vienmēr bijusi dārga, bet tomēr – iespēja. Taču pēdējos gados elektroauto īpašniekiem ir būtiskas priekšrocības, ļaujot izmantot virkni stāvvietu, tostarp Vecrīgā, bez maksas. Rezultāts? Brīvu vietu nav pat tiem, kas būtu gatavi maksāt salīdzinoši augstu cenu.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentam uzdots līdz gadumijai sagatavot piedāvājumu elektroautomašīnu privilēģiju mazināšanai Rīgas autostāvvietās, Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" pastāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello (P).

Raidījums vēstīja, ka elektroautomobiļu skaits Latvijā pēdējos gados vairākkārt pieaudzis, pārslogojot Rīgas, īpaši Vecpilsētas autostāvvietas, kur tos var novietot bez maksas, bet domes politiķu teiktais liek secināt, ka drīzu risinājumu, visticamāk, nebūs.

Kotello "de facto" gan solīja, ka risinājums būšot, bet to nevar sasteigt. Viņa apgalvoja, ka ir uzdevusi Ārtelpas mobilitātes departamentam kopā ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" (RS) atrast iespējamos risinājumus - "lielo bildi un mazos soļus" -, kā varētu pakāpeniski atslogot galvaspilsētas autostāvvietas no elektroautomobiļiem.

Tomēr Satiksmes komitejas vadītāja esot pārliecināta, ka šādas izmaiņas nedrīkst veikt vienā dienā. "Es ļoti ceru, ka līdz gada beigām, es pat teiktu - līdz Ziemassvētkiem, noteikti mēs varētu tikt pie šiem scenārijiem, kā rīkoties, jo Vecrīgu nevar skatīt atrauti - tad elektroauto var pāriet uz A zonu," minēja deputāte.

No rītdienas, 1.oktobra, vairāku ielu malās Rīgā tiks atvērtas jaunas maksas autostāvvietas, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Rīgas satiksme".

Maksas autostāvvietu izveides mērķis ir labāk organizēt satiksmes plūsmu un atvieglot automašīnu novietošanu vietās, kur ir liels pieprasījums pēc stāvvietām.

Līdz ar jaunu maksas autostāvvietu ierīkošanu tiks sakārtota automašīnu novietošanas kārtība, lai mazinātu iespējamību ar nepareizi novietotām automašīnām kavēt citus satiksmes dalībniekus un radīt sastrēgumus, norādīja "Rīgas satiksmē".

Veidojot jaunās maksas autostāvvietas, ņemts vērā Rīgas attīstības plāns, kas vērsts uz vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu. Jaunās stāvvietas galvenokārt ierīkotas C tarifu zonā.

Jaunās autostāvvietas C tarifu zonā izveidotas Alojas, Grostonas, Hospitāļu, Daliņa, Valdemāra, Nītaures un Zirņu ielas posmos.

Publiskajā telpā nereti redzam diskusijas par autovadītājiem piešķirtajiem sodiem par maksas autostāvvietu nekorektu izmantošanu. Pārsvarā šos līgumsodus uztver kā netaisnību, operatora iegribu un visatļautību. Vai operatora galvenais mērķis ir iekasēt pēc iespējas vairāk soda naudas principa pēc? Vai varbūt līgumsods ir galējais līdzeklis, ar kura palīdzību nodrošināt godīgus spēles noteikumus ikvienam stāvvietas lietotājam?

Primāri jāuzsver, ka autostāvvietu operatori paši neizvēlas vietas, ko pārvaldīt, bet gan dara to zemes īpašnieka uzdevumā, piemēram, nodrošināt, lai pie poliklīnikas vai lielveikala apmeklētājiem vienmēr būtu vieta (un šādās vietās stāvēšana gandrīz vienmēr uz noteiktu laiku ir bez maksas), izveidot invalīdu stāvvietas vai vienkārši sakārtot esošu laukumu.

Mūsu kā operatoru uzdevums šajā ķēdē ir izpildīt īpašnieka uzstādījumus un nodrošināt kārtību. Lai to paveiktu, mēs izstrādājam autostāvvietu noteikumus, saskaņojam tos ar zemes īpašnieku un pašvaldību un tikai tad gādājam par to ievērošanu. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, cieš ne tik daudz autostāvvietas operators, cik pārējie autovadītāji. Var teikt, ka mūs uzaicina, lai mēs nodrošinātu ērtu un pieejamu stāvvietu pašiem apmeklētājiem.

Autostāvvietu operatora Snabb pārvaldībā darbību sākusi jauna īstermiņa autostāvvieta, kas atrodas pie Centrālās stacijas laukuma.

Turpmāk tā būs publiski pieejama ikvienam satiksmes dalībniekam. Līdz šim Stacijas laukuma piebraucamā teritorija galvenokārt tika izmantota kā neformāla taksometru stāvvieta, taču tajā ilgstoši trūka skaidras organizācijas un kontroles, kas bieži vien apgrūtināja satiksmes plūsmu un radīja haosu autovadītāju un gājēju vidū. Lai to mainītu, ar Snabb palīdzību šī teritorija šogad ir tikusi reorganizēta, izveidojot regulētu publisko autostāvvietu.

Teritorijā aizvien ir saglabātas divas īpaši atzīmētas stāvvietas taksometriem, savukārt pārējā zona ir paredzēta īstermiņa automašīnu novietošanai, kas ļauj padarīt transporta kustību pārskatāmāku, kā arī atvieglot pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu.

Maksas autostāvvietu bizness nereti ir raisījis diskusijas, neapmierinātie vienmēr ir skaļāki par apmierinātajiem, un vienmēr ir kāds, kurš nevēlas maksāt par šādu pakalpojumu. Kādēļ stāvvietas vajadzīgas, vai to būs vēl vairāk, kāda ir cenu politika – par to Dienas Bizness izjautāja Cityparks Latvija valdes locekli Gundaru Smanu.

Kā viens no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē kā jūs novērtētu autostāvvietu pieejamību Rīgā? Varat raksturot nozari kopumā tieši šobrīd?

Patiesi esam viens no lielākajiem spēlētājiem autostāvvietu tirgū, un pozīcija mainās tikai atkarībā no izvēlētā kritērija - vai nu skatāmies pēc apgrozījuma, vai arī pēc vietu skaita stāvvietās. Mēs tiešām jūtamies kā viens no tirgus līderiem. Situācija tirgū kopumā – mēs redzam, ka maksas autostāvvietu skaits tikai pieaugs, proti, tas ir augošs bizness. Bezmaksas auto novietošanas iespējas, kā mēs redzam Rīgas centrā, jau praktiski nav, un tas noteikti turpināsies, izejot tālāk uz Rīgas apkaimēm, tostarp guļamrajonos. Tā tendence, kad klients ir gatavs samaksāt par nodrošinātu vietu, tikai aug. Proti, cilvēki vēlas zināt, ka, pārbraucot no darba mājās, būs, kur nolikt mašīnu, un ir gatavi par to maksāt. To mēs redzam kā nākotnes perspektīvu.

Galvaspilsētas domē pašlaik notiek diskusijas par iniciatīvu atcelt priekšrocības elektroautomašīnām SIA "Rīgas satiksme" apsaimniekotajās autostāvvietās, informē Rīgas domē.

Pašvaldības pārstāve Aira Ancāne, komentējot apvienības "Pilsēta cilvēkiem" aicinājumu atcelt priekšrocības bez maksas novietot elektroautomobiļus "Rīgas satiksmes" apsaimniekotajās autostāvvietās, "jo tās rada negatīvu ietekmi uz pilsētvidi", atzina, ka "temats ir izvirzīts par diskusiju objektu".

"Tiek vērtēti gan ekspertu, gan politiķu viedokļi, bet patlaban konkrēta secinājuma vēl nav. Turpināsim vērtēt gan pozitīvo, gan negatīvo ietekmi," informēja pašvaldības pārstāve.

Kā ziņots, "Pilsēta cilvēkiem" uzskata, ka priekšrocības neveicina videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu, pilsētās autotransporta skaits kopumā esot jāsamazina, priekšrocību dēļ Rīgai piederošais uzņēmums "Rīgas satiksme" negūst ieņēmumus no autostāvvietām, turklāt elektroautomobiļus mēdzot novietot stāvvietās uz ilgu laiku, tādējādi "atņemot vietu automašīnām, kuru vadītājiem tiešām ir svarīgi īslaicīgi novietot transportlīdzekli Rīgā".

Noslēdzies atklātais konkurss “Īres mājokļu būvniecība Saules ielā 122, Ventspilī”, kas ietvēra gan projektēšanas, gan būvniecības darbus, informē Ventspils pašvaldība.

Par uzvarētāju konkursā atzīts SIA “Pillar Contractor”. Saskaņā ar iepirkuma nosacījumiem uzņēmums uzprojektēs un uzbūvēs divas piecu stāvu īres daudzdzīvokļu mājas, kurās kopā būs 60 jauni dzīvokļi. Projekta kopējās izmaksas ir ap 5 miljoni eiro.

Jaunajās ēkās kopā plānots šāds dzīvokļu sadalījums: 2 vienistabas dzīvokļi (platība līdz 30 m²);18 divistabu dzīvokļi (platība līdz 45 m²);40 trīs istabu dzīvokļi (platība līdz 60 m²).

Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Pagalma labiekārtojumā paredzēts nodrošināt autostāvvietas ar bruģa segumu – katram dzīvoklim viena autostāvvieta, kā arī papildus stāvvietas viesiem. Tāpat plānots izveidot velo novietnes, pazemes konteineru novietni sadzīves un šķirotiem atkritumiem un daļēju teritorijas nožogojumu.

A klases biroju komplekss Verde nupat kā paziņojis par sadarbības uzsākšanu ar autostāvvietu operatoru Snabb.

Biroju kompleksa autostāvvieta ir izvietota divos līmeņos – pazemes zonā, kas paredzēta Verde nomniekiem, un pirmajā stāvā, kas pieejama ikvienam apmeklētājam. Autostāvvieta darbojas ar numura zīmju atpazīšanas sistēmu, un tajā ir izvietoti digitālie ekrāni.

Sadarbībā ar Snabb inovatīvi digitālie risinājumi turpmāk tiks nodrošināti arī biroja kompleksa apmeklētājiem, kuri galvaspilsētā pārvietojas ar auto.

“Verde ar prieku paziņo par sadarbības uzsākšanu ar Snabb, vienu no inovatīvākajiem autostāvvietu operatoriem Baltijā. Pateicoties šai stratēģiski veidotajai partnerībai, mūsu nomnieki un apmeklētāji varēs baudīt modernus un pilnībā digitālus autostāvvietu risinājumus ar automātisku numura zīmju atpazīšanu un elastīgām maksāšanas iespējām. Tā kā Verde aktīvi turpina augt un paplašināties, šī sadarbība lieliski saskan ar mūsu mērķi radīt vidi, kas apvieno augstāko komfortu, kvalitāti un mūsdienīgu lietotāju pieredzi, nodrošinot vienkārši un ērti izmantojamu autostāvvietu ikvienam,” komentē Verde komercdirektore Iveta Ardava.

Rīgas zaļākais biroju komplekss “Verde” īstenojis jaunu investīciju projektu ar mērķi būtiski attīstīt elektromobilitātes infrastruktūru - pazemes autostāvvietā sadarbībā ar energokompāniju “Enefit” ir uzstādītas 11 jaunas “Enefit Volt” elektroauto uzlādes stacijas ar iespēju vienlaicīgi veikt uzlādi 16 automašīnām.

Kopējās abu pušu investīcijas ir 120 tūkstoši eiro.

Energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns: “”Verde” ir pirmais biroju komplekss Latvijā, kurā ir pieejamas “Enefit Volt” uzlādes iekārtas, kas, ar zaļo elektrību, vienuviet spēs uzlādēt tik lielu elektroauto skaitu. Elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstību biznesa sektorā sākam tieši “Verde”, jo šī ir arī “Enefit” biroja mājvieta. Šeit mēs vēlamies piedāvāt ērtu un pieejamu elektroauto uzlādi ne tikai mūsu darbiniekiem, bet arī klientiem un ikvienam biroja kompleksa nomniekam un apmeklētājam”.

Kopš šī gada jūnija “Verde” pieejamas 11 “Enefit Volt” elektroauto uzlādes iekārtas, kas darbojas ar 100% atjaunīgo elektroenerģiju. A ēkas (0.stāva stāvvietā) uzstādītas 6 un B ēkas pazemes stāvvietā (-1. stāvā) – 5 uzlādes iekārtas. Katra stāvvieta ir aprīkota ar 22 kW jaudas uzlādes iekārtu, kas 100 km uzlādi vidēji veic vienas stundas laikā. Visas uzlādes iekārtas ir publiski pieejamas ikvienam elektroauto īpašniekam, kas strādā vai viesojas “Verde” kompleksā. Gada laikā šī “Enefit Volt” uzlādes infrastruktūra palīdzēs ietaupīt vairāk nekā 30 tonnu CO2 izmešu (aprēķins pēc AIB datiem).

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Bauskā, Ceriņu ielā 8, norisinājusies “Atvērto durvju diena” jaunajā daudzdzīvokļu īres namā, kas tapis ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un Ekonomikas ministrijas atbalstu, īstenojot programmu “Zemas īres maksas dzīvojamās mājas reģionos”.

Projekta būvnieks ir SIA Monum, bet pasūtītājs – KIK Real Estate Bauska, SIA. Jaunā ēka ir nozīmīgs solis Bauskas novada attīstībā, piedāvājot kvalitatīvus, energoefektīvus un pieejamus mājokļus speciālistiem un ģimenēm. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 6,74 miljonus eiro, no kuriem 6,47 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējumu.

Īres nams Ceriņu ielā 8 ir piecu stāvu ēka ar 60 dzīvokļiem – 12 vienas istabas dzīvokļi, 18 divu istabu dzīvokļi, 28 trīs istabu dzīvokļi un 2 četru istabu dzīvokļi. Katrs dzīvoklis aprīkots ar iebūvētu virtuvi ar sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotu vannas istabu. Ēka ir aprīkota ar liftiem, teritorijā izbūvētas 72 autostāvvietas un labiekārtota apkārtējā vide. Ēka ir zema enerģijas patēriņa nams, kas ļaus iedzīvotājiem ievērojami samazināt apkures izmaksas.

Par Cityparks Latvija vienīgo īpašnieku kļuvis viens no vadošajiem Igaunijas autostāvvietu operatoriem AS Ühisteenused, kas iegādājies 100% uzņēmuma kapitāldaļu.

Darījums iezīmē nozīmīgu soli Baltijas autostāvvietu tirgus konsolidācijā un paver iespēju Latvijā ieviest Igaunijā pārbaudītus digitālos un klientu apkalpošanas risinājumus.

Darījuma finansiālie nosacījumi netiek atklāti.

AS Ühisteenused ir tirgus līderis Igaunijā, kas pārvalda un uzrauga vairāk nekā 1 000 maksas autostāvvietas astoņās pilsētās, tostarp gan atklātas stāvvietas, gan daudzstāvu autostāvvietu kompleksus. Uzņēmums strādā saskaņā ar starptautiski atzīto ISO 9001 kvalitātes vadības standartu, nodrošinot strukturētus procesus, vienotus klientu apkalpošanas principus un tehnoloģiski attīstītu stāvvietu pārvaldību.

“Ühisteenused pieredze un mērogs ļaus mums Latvijā ieviest risinājumus, kas jau ir būtiski uzlabojuši klientu pieredzi Igaunijā. Mūsu mērķis ir nevis tikai administrēt stāvvietas, bet būt par nozares kvalitātes standarta noteicēju,” norāda Cityparks Latvija valdes loceklis Gundars Smans.

Nav nekāds noslēpums, ka pēc kovida gadu buma nekustamo īpašumu jomā šobrīd šis tirgus ir pamiris. Protams, tas mudina attīstītājus domāt un censties piedāvāt pircējiem vairāk par to pašu naudu. Taču pastāv arī vairāki objektīvi nekustamā īpašuma tirgus attīstību bremzējoši faktori.

Viens no tiem, protams, ir pēdējo gadu augstā inflācija un augstās “Euribor” likmes, kas, savukārt nosaka augstas kredītlikmes. Abi šie faktori kompleksi noveduši pie stagnācijas nekustamo īpašumu tirgu – saprotams, ka augstās kredītlikmes prasa lielāku daļu mājsaimniecības budžeta novirzīt kredītu atmaksai, taču to neļauj inflācija, kas radījusi dzīves dārdzības pieaugumu.

Tādēļ potenciālajiem nekustamā īpašuma pircējiem jātērē vairāk naudas ikdienas dzīvei un mazāk paliek hipotekāro kredītu atmaksai.

Taču bez inflācijas un starptautiskajām kredītlikmēm, kuras Latvija īpaši ietekmēt nespēj, pastāv arī faktori, kurus ietekmēt Latvija tomēr spēj. Runāšu par Rīgu, jo uzņēmuma “1 37 digital agency” darbība saistīta tieši ar vēsturisko namu renovēšanu Rīgā. Rīgas pašvaldība arvien biežāk runā par nepieciešamību atgriezt cilvēkus Rīgas centrā, taču izvēlas neredzēt to, kā pašas pašvaldības pieņemtie lēmumi kavē Rīgas vēsturiskā centra attīstību. Runa ir par lēmumiem, kas Rīgas centru padarījuši par autobraucējiem un arī daudziem iedzīvotājiem vienkārši neērtu teritoriju.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" pieņēmusi lēmumu piešķirt finansējumu aizdevuma veidā pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" zemas īres maksas mājokļu būvniecībai Saules ielā, Ventspilī.

2024.gada sākumā Ventspils nekustamie īpašumi uzsāka darbu, lai varētu piedalīties ALTUM zemas īres mājokļu būvniecības programmā, kuras ietvaros plāno kopumā uzbūvēt 60 jaunus dzīvokļus.

Vasaras beigās atklāta konkursa rezultātā projektēšanas un būvniecības līguma slēgšanas tiesības ieguva SIA "Pillar Contractor", un, balstoties uz ALTUM pieņemto lēmumu par finansējumu, līgums ar ALTUM un ar būvuzņēmēju plānots noslēgt oktobra sākumā.

Šī iniciatīva ir solis uz priekšu, lai risinātu mājokļu trūkumu Ventspilī un padarītu pilsētu vēl pievilcīgāku jauniem iedzīvotājiem. Pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs saka: "Ir gandarījums par līdz šim paveikto darbu, jo ir izdevies īsā laika posmā izdarīt visus projekta sagatavošanās darbus, lai realizētu būvniecību atbalsta programmas noteiktajā termiņā. Pēc paziņojuma par būvniecības iepirkuma rezultātiem ir bijušas sarunas ar SIA "Pillar Contractor", kas liecina par savstarpējo sapratni un gatavību veikt kopdarbu projekta īstenošanā. Ventspils iegūs jaunus mājokļus ģimenēm draudzīgā vidē."

Līdz ar straujo biznesa kvartāla attīstību, Mūkusalas Biznesa Centra vadība pirms gada uzsāka daudzstāvu autostāvvietas projektu, kura būvniecībā un tai piegulošās teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro.

Ekspluatācijā nodotā autostāvvieta atrodas Dēļu ielā 6 un tā ir piecus stāvus augsta, četri no kuriem atrodas virszemē un viens – pazemē. Celtnē ir paredzētas 371 stāvvieta – tai skaitā 19 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un 11 elektrisko automobiļu uzlādes stacijas, kā arī 48 velosipēdu novietnes. Tāpat veikti arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbi. Daudzstāvu autostāvvietas būvdarbus īstenojis būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor, savukārt atbalstu procesā sniedzis arī inženieruzņēmums BLV Advisory Group.

“Strauji augot ne tikai teritorijas lietotāju skaitam, bet arī vispārējiem standartiem par to, ko nozīmē pilsētvides mobilitāte un cilvēkiem piemērota vide, daudzstāvu autostāvvietas būvniecība daudzējādā ziņā bija nākamais loģiskais solis,” stāsta Mūkusalas Biznesa Centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane. “Tikai nodrošinot biznesa centra iemītnieku pamatvajadzības mēs varam runāt par turpmāku teritorijas attīstību – galu galā mēs redzam, ka nomnieki pārmaiņas uztver ļoti pozitīvi. Tieši tāpēc neplānojam apstāties pie jau paveiktā un attīstība noteikti turpināsies,” viņa stāsta.

Igaunijas autostāvvietu operators "Snabb" turpmāk nodrošinās stāvvietu pārvaldību viesnīcās "Radisson Blu Hotel & SPA Daugava", "Radisson Blu Ridzene" un "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", informē "Snabb" pārstāvji.

Publiskās autostāvvietas pie "Radisson Blu Daugava" un "Radisson Blu Ridzene" viesnīcām darbību sāka februārī, savukārt "Park Inn by Radisson Riga Valdemara" stāvvieta būs pieejama no jūnija.

Līdz šim autostāvvietas pie "Radisson Blu Hotel & SPA Daugava" un "Radisson Blu Ridzene" pārraudzīja pašas viesnīcas, turklāt "Radisson Blu Ridzene" autostāvvieta Reimersa ielā tika piedāvāta tikai viesnīcas viesiem. Nododot pārvaldību "Snabb" pārziņā, autostāvvietas būs pieejamas arī plašākai sabiedrībai. Paplašinātās sadarbības rezultātā "Snabb" turpmāk kopumā apsaimniekos autostāvvietas piecās "Radisson" tīkla viesnīcās Rīgā, piedāvājot teju 200 jaunas publiskās autostāvvietas.

Gada nogalē ekspluatācijā nodota pēdējā no nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Ropažu 16” trim piecstāvu daudzdzīvokļu mājām bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā.

Ieguldot 10 miljonus eiro, ēkā izbūvēti 100 moderni un energoefektīvi dzīvokļi. Iecerēts, ka savu mājokļu atslēgas jaunie īpašnieki varēs saņemt šī gada martā.

Divu gadu garumā ilgušo būvdarbu laikā piecstāvu ēkā Ropažu ielā 16 izbūvēti 100 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,6 kvadrātmetriem. Tā papildina trīs māju ansambli, noslēdzot aptuveni 22 miljonu eiro vērtā projekta attīstību vienā no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm – Teikā.

“Piecu gadu laikā mums izdevies sakopt un revitalizēt savulaik degradēto Vidzemes maiznīcas teritoriju, radot mūsdienīgu un energoefektīvu projektu, kas drīzumā kļūs par jaunām mājām aptuveni 500 rīdzinieku,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Projekta pirmajā mājā visi dzīvokļi jau ir pārdoti, bet otrajā mājā pieejami vien pēdējie trīs dzīvokļi.

Turpinot energoefektīvu mājokļu attīstību Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar uzsācis sava pirmā jaunā daudzdzīvokļu ēkas projekta attīstību Pārdaugavā.

Kopējās investīcijas projektā plānotas nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Iļģuciema mājas būs jau ceturtais Pillar attīstītais A+ klases energoefektivitātes daudzdzīvokļu ēku projekts Rīgā.

Jaunais projekts atrodas Iļģuciemā, Spilves ielā 27. Projektu veido divas 7 stāvu ēkas ar 55 dzīvokļiem katrā. Ēkās būs pieejami divistabu, trīs istabu un četristabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari platībā no 47 līdz 86 kvadrātmetriem.

Domājot par estētisku un drošu vidi, pagalms projektā būs ne tikai bagātīgi apzaļumots, bet tiks arī izbūvēts bērnu rotaļu laukums daudzveidīgai atpūtai svaigā gaisā. Iedzīvotāju ērtībām teritorijā būs autostāvvieta dzīvokļu īpašniekiem, kā arī novietnes ar elektroauto uzlādes iespējām.

Rīgā, Skanstē topošajā jaunajā luksusa daudzdzīvokļu projektā Skanstes Rezidences aizvadīts pamatakmens iemūrēšanas pasākums. Projektu, kurā tiks investēti 14 miljoni eiro, īsteno Igaunijas attīstītāji Invego un Reterra, un to plānots pabeigt 2026. gada pavasarī.

“Mēs ticam, ka Rīga ir pilsēta ar lielu potenciālu. Skanste ir viens no perspektīvākajiem un dinamiskākajiem rajoniem Rīgā, un mūsu vīzija ir radīt pasaules līmeņa arhitektūru un augstākās kvalitātes mājokļus aktīva dzīves ritma cienītājiem. “Skanstes Rezidences” piedāvā ne tikai modernu dzīves vidi, bet arī labu iespēju privātajiem investoriem,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Pasākuma laikā uzrunu teica arī Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, akcentējot Skanstes nozīmi pilsētas attīstībā: “Jūsu izvēle attīstīt projektu šajā vietā ir bijusi stratēģiski pareiza – iedzīvotāju skaits šeit aug, un apkārt veidojas arvien dzīvīgāka apkaime. Arī no pilsētas puses mēs Skansti uzskatām par daļu no jaunā centra, un pilsēta turpina ieguldīt šajā rajonā – drīzumā tiks uzsākta Grostonas ielas rekonstrukcija un jauna bērnudārza būvniecība. Soli pa solim Skanste kļūst par vienu no redzamākajām attīstības sejām galvaspilsētā.”

BluOr Bank ir apstiprinājusi 15,8 miljonu eiro finansējumu nākamajai Klīversalas attīstības kārtai — premium klases daudzdzīvokļu projekta “Blue Marine” būvniecībai.

Projekta attīstītājs ir SIA “BM Klīversala”, kas ietilpst Igaunijas akciju sabiedrības AS “Pro Kapital Grupp” uzņēmumu grupā.

AS “Pro Kapital Grupp” ir viens no pieredzējušākajiem un atzītākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Baltijas valstu galvaspilsētās. Būvniecība jau ir uzsākta, iezīmējot būtisku soli unikālā dzīvojamā koncepta realizācijā. Pašlaik tiek veikti zemes darbi, kam sekos ēkas nesošo konstrukciju izbūve, tostarp divlīmeņu pazemes autostāvvieta, individuālās noliktavas telpas un tehniskās telpas.

Projekta pabeigšana plānota 2027. gada vidū.

Finansējums paredzēts pilnam būvniecības ciklam un teritorijas labiekārtošanai, radot augstvērtīgu dzīves vidi pašā Daugavas krastā ar panorāmas skatu uz Vecrīgu. Projekta kopējās investīcijas pārsniegs 20 miljonus eiro.Jaunajā A klases energoefektīvajā ēkā būs 96 pilnas apdares dzīvokļi, katrs ar privātu balkonu vai terasi, lieliem panorāmas logiem un pārdomāti veidotu labiekārtotu teritoriju ar dārzu. Iedzīvotāji varēs baudīt arī pastaigu promenādi gar ūdeni, kā arī iespēju pietauvot motorjahtas un citus ūdens transportlīdzekļus tiešā tuvumā.

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.

Izvēloties biroju ēku, 68% aptaujāto uzņēmēju svarīgākais kritērijs ir tās atrašanās vieta pilsētā, secināts Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāja “Realco” veiktajā aptaujā. Savukārt, lai veicinātu darbinieku labbūtību birojā, svarīgākie faktori ir ērta darba vieta (70%), optimāls iekštelpu mikroklimats (64%) un dabiskā dienas gaisma (55%).

Lai atbilstu šīm un citām augstākās klases biroja prasībām, “Hero” biznesa centrs ir projektēts un tiek būvēts Viļņas Centrālajā biznesa rajonā.

Papildus tam, 74% aptaujāto respondentu norādīja, ka biznesa centrs ir ļoti svarīgs aspekts uzņēmuma tēlam, bet 26% aptaujāto norādīja, ka tas ir vidēji svarīgs. Tai pat laikā neviens respondents nenorādīja, ka biznesa centrs, kurā atrodas uzņēmumi, neietekmētu tā tēlu.

Centrālais biznesa rajons (CBR) ir Viļņas prestižākā biroju lokācija, kur pēdējo 20 gadu laikā gan pilsēta, gan uzņēmumi veikuši ievērojamas investīcijas. Šaiā rajonā būvētie biznesa centri ir premium klases līmeņa un nodrošina infrastruktūru plašai uzņēmumu kopienai.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” jauna koncepta biroju kompleksa otrajā kārtā “StokOfiss U34” Dreiliņos nosvinēti spāru svētki.

Jau 40% stokofisa telpu ir rezervētas nomniekiem, un vēl 40% no kopējā kompleksa ir aktīvu pārrunu stadijā. Multifunkcionālā kompleksa otrajā kārtā ieguldīti 13 miljoni eiro, un to plānots pabeigt un nodot jaunajiem nomniekiem šā gada vasarā.

Biroju komplekss Ulbrokas ielā 34 “StokOfiss U34” projektēts, ņemot vērā tirgus pieprasījumu pēc mūsdienīgām, ilgtspējīgām “trīs vienā” tipa telpām, kas ļauj uzņēmējdarbībai nepieciešamās biroju, noliktavas un veikalu telpas izvietot vienuviet. Šādu telpu izvēle biznesam ļauj tā procesus padarīt rentablākus, samazinot loģistikas izmaksas un padarot uzņēmuma darbību produktīvāku un ērtāku. Ēkā pieejamas arī biroju telpas atsevišķi.