Parlamentārieši šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz akcīzes pieaugumu alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem.

Likumprojekts saistīts ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

No nākamā gada 15. marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum - par 0,03 eiro par pudeli.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana degvielai būtu konfliktā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa pieļauto iespēju virzīt PVN likmes samazināšanu degvielai.

Ministrijā atzīmēja, ka runas par PVN likmes samazināšanu degvielai šobrīd vairāk izklausās pēc politiskas retorikas, jo praksē Latvijai šādu soli nebūtu iespējams īstenot bez konflikta ar ES noteikumiem.

FM skaidroja, ka PVN ir harmonizēts nodoklis ES un to piemērošanu nosaka PVN direktīva, kas neparedz iespēju samazināt PVN likmi degvielai. Tas nozīmē, ka Latvijas iespējas šādā veidā mazināt degvielas cenu kāpumu nav atkarīgas tikai no valdības vai Saeimas politiskas izšķiršanās, jo PVN piemērošanu visā ES nosaka kopēji PVN noteikumi.

PVN direktīva paredz, ka dalībvalstīm pamatā jāpiemēro standarta PVN likme visām precēm un pakalpojumiem. PVN samazinātās likmes drīkst piemērot tikai konkrētām preču un pakalpojumu kategorijām, kas ir skaidri noteiktas, skaidro FM. Šajā sarakstā ir, piemēram, pārtikas produkti, medikamenti, pasažieru pārvadājumi, grāmatas un atsevišķos gadījumos konkrēti energoprodukti. Taču degviela transportlīdzekļiem šajā sarakstā nav iekļauta, kas nozīmē, ka dalībvalstīm nav tiesiska pamata piemērot PVN samazināto likmi benzīnam, dīzeļdegvielai vai citiem transporta degvielas veidiem.

Degvielas cenu lēciena un tā ģenerētās inflācijas piezemēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus, taču vispopulārākais ir akcīzes nodokļa likmju samazinājums uz noteiktu laiku, bet atgriežas virspeļņas nodokļa rēgs.

To liecina ZAB Sorainen pētījums par dažādu valstu jau īstenotajiem vai arī diskusijās izteiktajiem piedāvājumiem degvielas cenu pieauguma slāpēšanai un šo cenu piezemēšanai pēc tam, kad karadarbība faktiski paralizēja Persijas jūras līča valstu naftas piegādes, kuru īpatsvars pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 20% no pasaules kopējā patēriņa. Vienlaikus ir valstis un reģioni, kuros Hormuza jūras šauruma blokāde raisa eksistenciāla rakstura jautājumu, jo citu piegāžu nav vai arī to apjomi ir nelieli. Savukārt valstīs, kurās nav novērotas degvielas pieejamības problēmas – deficīts –, ir fiksēts ļoti straujš degvielas cenu pieaugums, jo īpaši dīzeļdegvielai, kura Latvijā maksā jau vairāk nekā 2,11 eiro litrā, kaut arī pirms mēneša to varēja iegādāties par cenu, kura bija ap 1,5 eiro litrā.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Lai stabilizētu degvielas cenas Latvijā un apturētu to pieaugumu, degvielas uzpildes staciju tīkls “VIADA Baltija” aicina lēmumu pieņēmējus uz konkrētu termiņu samazināt nodokļu slogu degvielai, tādējādi atbalstot gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus.

Būtiski piebilst, ka, lai gan degvielas cenu ietekmē naftas cenas, kas pēdējo nedēļu laikā palielinājušās par 44%, gala produktu t.i. dīzeļdegvielas un benzīna pasaules cenas pieaugušas daudz straujāk, piemēram, dīzeļdegviela pasaules biržā maksā pat 70% dārgāk nekā iepriekš. “Cenu, par kuru iepērkam degvielu biržā, mainīt nekādi nevaram. Ja iepirkumu cena pasaules biržā iepriekš bija 0.57 eiro par litru, tad tagad tā ir palielinājusies līdz 0.86 eiro par litru. Tam klāt tiek skaitīti nodokļi, kas veido 49% jeb 0,83 eiro par litru, no kuriem 0,31 eiro ir pievienotās vērtības nodoklis, 0,466 eiro – akcīzes nodoklis, bet 0,067 eiro tiek novirzīts rezervju veidošanai. Mūsu daļa veido 6% , par ko jāuztur degvielas uzpildes stacijas, jāmaksā algas, elektrība un citi izdevumi,” skaidro “VIADA Baltija” valdes priekšsēdētājs Arūnas Šatkus.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.