Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība otrdien, 2015.gada 14.aprīlī akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam.

Rīcības plānā likts uzsvars uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu Latgalē norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu Ideju kausa organizēšana u.c.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Atbilstoši Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015-2016. gadā, valdība otrdien, 2015. gada 15. decembrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu Latgales reģionā.

Likumprojekts nosaka, ka speciālās ekonomiskās zonas teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības. Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu Latgales reģionā, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

«Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Sagaidām, ka labvēlīga attieksme pret biznesa vidi šajā vietā radīs darba vietas vietējās pašvaldībās. Tas, savukārt, nozīmē nomaksātus nodokļus un ekonomikas attīstību,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Ministru kabinets šodien akceptēja valdības rīcības plānu un tā pielikumu par prioritārajiem uzdevumiem tautsaimniecības attīstībai.

Valdības rīcības plānā ir detalizēti aprakstīti valdības deklarācijas sadaļās un rīcības jomā definētie uzdevumi un katram no tiem ir noteikts, ar kādiem pasākumiem šis uzdevums tiks īstenots, kādi rezultāti ir sagaidāmi, kas ir atbildīgās institūcijas un kāds ir izpildes termiņš.

Prioritāro valdības rīcības virzienu progress tiks analizēts divas reizes gadā pēc rezultātiem uz 1.janvāri un 1.jūliju, saskaņojot to ar sociālajiem partneriem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien valdības sēdē klātesošos informēja, ka no rīcības plāna ir izņemti vairāki punkti, tai pašā laikā ir bijusi atgriešanās pie punktiem, kur ir redzams skaidrs finansējums to īstenošanai. Viņš īsumā iepazīstināja ar pašu rīcības plānu, izstāstot par galvenajiem mērķiem, piemēram, par sabalansētu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5% robežās ik gadu no 2018.gada. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtisks jautājums ir valsts drošība, jo bez tās nav iespējams īstenot visus pārējos plānā noteiktos uzdevumus.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "Pulsar Optics" investīciju projektu īstenošanai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā plāno ieguldīt 5,1 miljonu eiro, informē Latgales SEZ pārstāvji.

SIA "Pulsar Optics" ir Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijas "Yukon Advanced Optics Worldwide"' meitas uzņēmums, kurš kopš 2021.gada Daugavpilī ražo termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām, gatavo produkciju eksportējot galvenokārt uz Eiropu, Lielbritāniju un ASV.

SIA “Pulsar Optics” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 5,1 milj. eiro apmērā, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darba vietas. Tiks realizēti divi ieguldījumu projekti: ražošanas iekārtu iegādei un telpu pielāgošanai plastmasas liešanas un mehāniskās apstrādes ražošanas vajadzībām 2,03 milj. eiro apmērā, kā arī uzņēmuma darbības paplašināšanai jaunu darba vietu izveidē, paredzot saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām 2,8 milj.eiro apmērā.

Sociālie partneri šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē atzina, ka valdības rīcības plānā vēlas redzēt vairākas izmaiņas, tostarp izskanēja kritika iecerētajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, norādot, ka šajās jomās redzams pārāk maz konkrētības.

Sociālie partneri vienojās pamatā atbalstīt valdības rīcības plānu, tomēr divas problemātiskākās sarunu kategorijas - par veselību un izglītību - nolemts atstāt atvērtas, lai turpinātu sarunas par šīm tēmām rīt un nākamās nedēļas sākumā. Nākamnedēļ, 26.aprīlī, valdības rīcības plāns varētu tikt skatīts Ministru kabinetā.

Uzsākot diskusiju, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka ministrijās pašlaik tiek veikti auditi, kas varētu palīdzēt rast nepieciešamās finanšu rezerves vairākām iecerēm un nepieciešamajām reformām.

Premjerministrs klātesošajiem skaidroja, ka valdības rīcības plāna izveides gaitā konstatēti 442 dažādi pasākumi, kas prasīs ievērojamas naudas summas. «Pareizs lēmums bija izņemt tos pasākumus, kas prasīja lielu naudu, pietam nereālu naudu,» sacīja Kučinskis, norādot, ka atsevišķu pasākumu neiekļaušana rīcības plānā liegs nākotnē gausties par valdības nevēlēšanos piešķirt finansējumu.

Lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, šajā reģionā papildu teritorijām tiks piešķirts speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss. Tas paredzēs nodokļu atvieglojumus tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Par to šodien vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, atbalstot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu.

Likums noteiks SEZ izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību. Līdzīga kārtība šajā reģionā jau patlaban noteikta Rēzeknes SEZ teritorijām.

Šajā speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošie komersanti saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, šodien sēdē deputātiem sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Valdībai būs jānosaka Latgales SEZ teritorija, kuras kopējā platība nepārsniegtu piecus procentus no Latgales reģiona teritorijas, teikts likumprojektā. Tās būs noteiktas teritorijas Latgales novados un pilsētās, norādījuši likumprojekta autori. Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek aktualizēts šīs zonas teritoriju saraksts, jo tas varēs mainīties atkarībā no komersantu pieprasījuma.

Divu gadu laikā no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) plānots ieguldīt 52 miljonus eiro labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanai Latgalē. Iecerēts, ka rezultātā jaunajās ražošanas teritorijās tiks izveidotas 818 darba vietas, bet degradēto teritoriju īpatsvars samazināsies par 124 hektāriem, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latgale tradicionāli ir viens no ekonomiski atpalikušākajiem Latvijas reģioniem. Jau gadiem tajā ir viszemākā vidējā darba samaksa, kā arī iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā kopumā Latvijā, nemaz nerunājot par bezdarbu, kas šā gada februārī tuvojās 20%, kamēr valstī vidēji tas nesasniedz 10%. Lai situāciju mainītu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie kārtējā rīcības plāna Latgales izaugsmei.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze stāsta, ka potenciālie projekti jau ir apzināti un tos piedāvā Latgales plānošanas reģiona attīstības padome. Iecerēts, ka ieguldīto 52 miljonu rezultātā jaunajās ražošanas teritorijās tiks izveidotas 818 darba vietas, bet degradēto teritoriju īpatsvars samazināsies par 124 hektāriem.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma skartā AS Latgales bekons tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada domē.

Cehā tiks pārstrādāta un kūpināta gaļa. Šobrīd uzņēmuma īpašniekiem notiek pārrunas ar cūkkopības asociācijām un potenciālajiem piegādātājiem, meklējot vietējās izcelsmes gaļu.

Daugavpils novada domes vadība cer, ka vismaz gaļas pārstrādes jomā uzņēmums drīzumā spēs atsāks darbību. Savukārt par ražošanas telpām patlaban ir grūti pateikt - vai īpašnieki turpinās audzēt cūkas vai pārorientēsies uz citu nišu.

Patlaban uzņēmumam AS Latgales Bekons joprojām ilgst 40 dienu karantīna, pēc kuras atkārtoti tiks veiktas analīzes, lai pārliecinātos, ka novietnēs nav ĀCM klātbūtne. Kā ĀCM varēja nokļūt novietnēs, pagaidām nav izdevies noskaidrot.

Savukārt Daugavpils novada pašvaldība patlaban aktīvi risina jautājumu par kompensācijām gan uzņēmumam, gan pašvaldībai, kurai arī tika nodarīti zaudējumi, nodarbinot strādniekus un pašvaldības tehniku.

Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nav apmierināts ar ministriju iesniegtajiem nozaru rīcības plāniem un uzdevis tos pārstrādāt, aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā.

Nākamajā nedēļā, 7.aprīlī, bija paredzēta valdības tikšanās ar sociālajiem partneriem, lai apspriestu rīcības plānu, tomēr premjers šo tikšanos ir atcēlis, jo ministrijas nav izpildījušas uzdoto uzdevumu.

Ministrijām nozaru rīcības plāni bija jāiesniedz līdz 30.martam. Divas to nav izdarījušas vispār, bet pārējo ministriju iesniegto plānu kvalitāte neatbilst kritērijiem, par kuriem tika panākta vienošanās valdības deklarācijas apstiprināšanas laikā. "Tā vietā ministriju iesniegtajos plānos visbiežāk dominē deklaratīvas frāzes un pārstāsts par ikdienā veicamajiem darbiem," teikts Kučinska vēstulē sociālajiem partneriem.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi paredz līdz 2018. gadam reģionā radīt 200 darba vietas, viedokļi dalās – vai šis uzskatāms par piesardzīgu mērķi

Uzņēmēju iepriekš (DB plašāk ziņoja 16.12.2015.) pozitīvi vērtētā iecere par Latgales SEZ izveidi iegūst konkrētus apveidus, Saeima likumprojektu atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Šis nav pirmais mēģinājums stimulēt Latgales attīstību. 2012. gadā valdība atbalstīja Latgales reģiona rīcības plānu 2012.–2013. gadam, ar ko bija iecerēts veicināt reģiona attīstību. Par prioritāti tika izvirzīta darba vietu radīšana un uzņēmējdarbības attīstība. Latgalei piesaistītais finansējums tika lēsts ap 100 milj. eiro apmērā. Uzņēmēji un reģiona pašvaldības plāna rezultātus gan vērtējušas dažādi – kādā ieguvumu neesot, citā esot. Tika atzīts, ka būtiska ir ne tikai infrastruktūras un ēku remontēšana, bet arī līdzekļu novirzīšana biznesa vajadzībām, lai sekmētu nodarbinātību. Latgale joprojām ir depresīvākais reģions. Tajā ir augstākais bezdarba līmenis valstī, 2015. gadā – 18,5%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Latgales attīstībai šajā plānošanas periodā ir piesķirti 52 milj. eiro, norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā dēvē par priecīgu ziņu. Savukārt to, ka viens no mērķiem ir līdz 2018. gadam radīt 200 jaunas darba vietas, viņš dēvēja par uzmanīgiem un piesardzīgiem ministrijas speciālistu aprēķiniem.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi četrus galvenos darbības virzienus ekonomikas transformācijai, tostarp investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai.

Tas teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.

EM norāda, ka stiprināt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir viens no Latvijas izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada globālās tendences, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un klimata pārmaiņas.

Bez strukturālām izmaiņām nav iespējams palielināt produktivitāti un mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Lai arī publiskās diskusijās aizvien vairāk tiek runāts par ekonomikas transformāciju, tomēr bieži vien nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem, vēsta EM.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.